Eiropas ombude Emily O’Reilly ir lūgusi Eiropas Parlamentu sniegt oficiālu atbalstu viņas centieniem panākt, lai Eiropas Komisija rīkotos saskaņā ar viņas ieteikumiem samazināt sistēmisko kavēšanos, izskatot pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem.

Īpašajā ziņojumā Parlamentam ombude norādīja, ka, lai gan Komisija norādīja, ka tā jau īsteno lielāko daļu viņas ierosinājumu, ombuda izmeklēšanas saistībā ar publisku piekļuvi joprojām ievērojami kavējas.

Šie kavējumi parasti attiecas uz piekļuves pieprasījumiem, kas saistīti ar sabiedrībai ļoti svarīgām jomām. Jaunākie piemēri liecina, ka Komisijai bija vajadzīgs vairāk nekā gads, lai izskatītu pieprasījumus saistībā ar dokumentiem, kas attiecas uz migrāciju, ES atveseļošanas fondiem un sankcijām pret Krieviju. Tajā pašā laikā Ombuds ir pieredzējis, ka Komisijā ir strauji palielinājies sūdzību skaits par kavēšanos piekļūt dokumentiem, un 2023. gadā sūdzību skaits jau bija četras reizes lielāks nekā visā 2020. gadā. 

“Iedzīvotāji pamatoti sagaida, ka ES administrācija būs atvērta, moderna un uz pakalpojumiem orientēta — Komisijas pieeja attiecībā uz piekļuvi dokumentiem ievērojami atpaliek no šīm cerībām.”  

“Šie kavējumi mazina iedzīvotāju spēju tieši un savlaicīgi pārbaudīt ES lēmumus un politiku. Komisijai ir būtiski jāpārskata sava pieeja, lai novērstu šo sistēmisko problēmu.”

“Mans galīgais mērķis ir palīdzēt sabiedrībai jēgpilni piedalīties ES demokrātiskajā dzīvē, kas ir Līgumā paredzētās tiesības. Tāpēc es esmu aicinājis Parlamentu atbalstīt un rīkoties šajā jautājumā,” teica ombuds.

Ombuda 2022. gadā sāktajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka 85 % gadījumu, kad cilvēki lūdz Komisiju pārskatīt tās sākotnējo lēmumu par piekļuvi, jo tā atteica vai piešķīra tikai daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, tiek nokavēti Pārredzamības regulas (1049/2001) termiņi.

Vairāk nekā 60 % šādu pārskatīšanas lēmumu tika pieņemti vairāk nekā 60 darba dienu laikā, lai gan maksimālais termiņš bija 30 darba dienas.

Savā ieteikumā ombude ierosināja Komisijai atvēlēt vairāk resursu atkārtotu pieprasījumu izskatīšanai, konstruktīvi un atklāti sadarboties ar personām, kas pieprasa dokumentus, un paredzēt sabiedrības interešu jautājumus, lai tā varētu būt proaktīvi pārredzama.

Kopš 1995. gada, kad tika izveidots Eiropas Ombuds, Eiropas Parlamentam ir iesniegti 20 īpašie ziņojumi, un tie visi ir atbalstīti. Pēdējais īpašais ziņojums, kas tika sagatavots 2018. gadā, attiecās uz likumdošanas pārredzamības trūkumu Eiropas Savienības Padomē.