Eiropas ombuds P. Nikiforos Diamandouros ir kritizējis Eiropas Komisiju par to, ka tā nav veikusi turpmākus pasākumus, lai panāktu, ka Vācija izpilda Eiropas Savienības Tiesas spriedumu. Tiesa nosprieda, ka Vācijas Iepakojuma regula dažiem dzērieniem ir šķērslis Kopienas iekšējai tirdzniecībai. Ombude norāda, ka Komisija varētu novērst savas nepilnības otrajā pārkāpuma procedūrā attiecībā uz regulu, kas pašlaik tiek īstenota.

Vispārīga informācija

2002. gada jūlijā Vācijas iestādes paziņoja, ka no 2003. gada 1. janvāra depozīta un nodošanas sistēma kļūs obligāta vienreizējas lietošanas minerālūdens, alus un bezalkoholisko dzērienu iepakojumam.

Pēc Komisijas uzsāktās pārkāpuma procedūras pret Vāciju Tiesa nosprieda, ka attiecīgie noteikumi ir šķērslis Kopienas iekšējai tirdzniecībai, jo ražotājiem un izplatītājiem nebija dots pietiekami daudz laika, lai pielāgotos jaunajiem noteikumiem. Otrajā spriedumā, kas tika pasludināts, atbildot uz Vācijas tiesas lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, Tiesa nosprieda, ka depozīta un nodošanas sistēmu var ieviest tikai tad, ja ir noteikts pietiekami ilgs pārejas periods. Tiesa arī nolēma, ka izmaiņas jaunā iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas sistēmā ir saderīgas ar Kopienu tiesībām tikai tad, ja izmaiņu brīdī pastāv funkcionējoša sistēma.

2005. gada martā vairāku Eiropas dzērienu ražošanas uzņēmumu jurists sūdzējās ombudam, ka Komisija nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka Vācija izpilda Tiesas spriedumus. Komisija apgalvoja, ka spriedumi nav juridiskais pamats, lai pieprasītu Vācijai apturēt attiecīgo noteikumu piemērošanu. Tā apgalvoja, ka spriedums pirmajā lietā bija balstīts tikai uz konstatējumu, ka pārejas periods nebija pietiekami ilgs un ka pa to laiku bija pagājis pietiekami daudz laika. Komisija arī apgalvoja, ka otrajam spriedumam šajā lietā nav nozīmes, jo tas ir tikai prejudiciāls nolēmums.

Ombuds uzskatīja, ka Komisijas arguments nav pārliecinošs. Viņš uzskata, ka Tiesas spriedums nozīmēja, ka pirms jaunas sistēmas ieviešanas ir jānosaka pārejas periods. Ombuds arī uzskatīja, ka Komisijas nostāja, ka turpmāka rīcība nav nepieciešama, var būt pamatota tikai tad, ja laikā, kad Komisija pieņēma minēto nostāju, Vācijā bija pieejama funkcionējoša iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas sistēma. Tomēr bija skaidrs, ka, pieņemot šo nostāju, Komisija vēl nebija pārbaudījusi, vai tas tā patiešām ir. Tādēļ ombuds uzskatīja, ka Komisijas pieeja ir nekonsekventa vai pat pretrunīga. Tāpēc ombuds aizrādījumā secināja, ka Komisija nav sniegusi pamatotus argumentus, lai pierādītu, ka turpmāki pasākumi nav nepieciešami. Tā kā otrā pārkāpuma procedūra attiecībā uz Vācijas regulu joprojām turpinās, ombuds uzskata, ka Komisija varētu ņemt vērā viņa apsvērumus saistībā ar šo procedūru.

Lai pilnībā izlasītu ombuda lēmumu, lūdzu, apmeklējiet:

Informācija par lietu: Gerhard Grill, galvenais juridiskais padomnieks, tālr. +33 388 17 2423