Šodien uzstājoties konferences plenārsēdē Strasbūrā, lai apspriestu divu pilsoņu paneļdiskusiju ieteikumus, O’Reilly atzinīgi novērtēja konferencē iesaistītos cilvēkus un no tās izrietošo ideju kvalitāti.

Tomēr ombude arī brīdināja, ka ir jānodrošina taustāmi rezultāti.

“Ideja rīkot šo konferenci sakņojās pārliecībā par ES spēju uzklausīt Eiropas sabiedrību un mācīties no tās,” teica ombude.

“Jau ir parādījušās dažas skaidras tēmas ar priekšlikumiem aktīvākai ES rīcībai tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas un tiesiskums, kā arī prasība pēc pārredzamākas lēmumu pieņemšanas. Tomēr bez skaidras rīcības attiecībā uz šīm idejām konferenci var uzskatīt vienkārši par žestu politiku, tukšs vingrinājums “pilsoņu mazgāšanā”.

“Lai gan balsošana ir vissvarīgākais pilsoņu iesaistes akts, šai konferencei vajadzētu būt arī svarīgai daļai no tā, kā pilsoņi iesaistās ES demokrātiskajā dzīvē.”

“Idejas, kas izriet no pilsoņu paneļdiskusijām, ir nopietnu un pārdomātu apspriežu rezultāts. Ir pamatoti sagaidīt, ka daudzi no tiem novedīs pie konkrētas ES un jo īpaši to valstu valdību rīcības, kuras līdz šim ir vilcinājušās to atbalstīt,” sacīja O’Reilly kundze.

Vispārīga informācija

Konference par Eiropas nākotni oficiāli tika atklāta 2021. gada 9. maijā, un paredzams, ka tā ilgs vienu gadu. Ir četras pilsoņu paneļdiskusijas, kurās piedalās 200 pilsoņu un kurās tiek apspriesti noteikti temati.

Plenārsēde, kurā piedalīsies 433 dalībnieki, tostarp no ES iestādēm, pēdējo reizi tiksies februārī, lai apspriestu trešās un ceturtās pilsoņu paneļdiskusijas ieteikumus.  Pēc tam tiks nosūtīts ziņojums Komisijai, Padomei un Parlamentam, kas apspriedīs turpmākos pasākumus pēc konferences.