Godātais priekšsēdētāj!

Esmu saņēmis sūdzību pret Eiropas Savienības Tiesu par tās lēmumu attiecībā uz iepriekš minēto pieprasījumu par publisku piekļuvi dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs pieprasīja publisku piekļuvi interešu deklarācijām, ko kopš 2018. gada 1. janvāra iesnieguši visi Tiesas un Vispārējās tiesas tiesneši un ģenerāladvokāti, tostarp iepriekšējām deklarāciju versijām, kas varētu būt vēlāk atjauninātas.

Atbildot uz atkārtoto pieteikumu, Vispārējā tiesa norādīja, ka tā savā tīmekļa vietnē publicē jaunākās pašreizējo tiesnešu un ģenerāladvokātu iesniegtās interešu deklarācijas, izņemot konfidenciālus pielikumus. Tajā pašā laikā Tiesa norādīja, ka tās lēmums par publisku piekļuvi dokumentiem attiecas tikai uz dokumentiem, kas sagatavoti vai saņemti, “pildot savas administratīvās funkcijas”[1], savukārt pieprasītās deklarācijas ir dokumenti, kas saistīti ar tiesas funkcijām. Tas ir tāpēc, ka saskaņā ar Tiesas locekļu un bijušo locekļu rīcības kodeksa 5. panta 1. punktu interešu deklarāciju mērķis ir novērst jebkādu potenciālu vai šķietamu interešu konfliktu, kad locekļi izskata tiesas lietu [2]. Tāpēc Tiesa uzskata, ka šīs deklarācijas palīdz nodrošināt Tiesas neatkarību un objektivitāti, kā arī sabiedrības izpratni par to, kas ir raksturīgs tās tiesas uzdevumu veikšanai.

Ņemot vērā pieprasīto dokumentu juridisko raksturu, Tiesa uzskatīja, ka tā nevar piešķirt publisku piekļuvi pašlaik nepublicētajām bijušo locekļu iesniegtajām deklarācijām un pašreizējo locekļu iesniegto deklarāciju iepriekšējām versijām.

Tiesa arī atsaucās uz to, ka pieprasītajos dokumentos jebkurā gadījumā ir ietverti personas dati, savukārt sūdzības iesniedzējs nenorādīja, ka šie dati viņam būtu jānosūta konkrētam mērķim sabiedrības interesēs [3].

Pamatojoties uz informāciju, ko Tiesa sniedza savā apstiprinošajā lēmumā [4], sūdzības iesniedzējs apstrīdēja šo lēmumu, iesniedzot sūdzību ombudam saskaņā ar LESD 228. pantu.

Esmu nolēmis sākt izmeklēšanu, lai lūgtu Tiesai skaidrojumus par to, kā tā nošķir dokumentus, kas attiecas uz tās tiesas un administratīvo darbību. Sabiedrības locekļiem, kuri ir ieinteresēti iegūt piekļuvi atsevišķiem Tiesas dokumentiem, ne vienmēr ir pietiekama informācija, lai veiktu šo nošķīrumu.

Es uzskatu, ka šis iebildums varētu palīdzēt noskaidrot šādus jautājumus.

(1) Par strīdīgo dokumentu tiesas raksturu

Tiesa savā apstiprinošajā lēmumā norādīja, ka tās locekļiem uzliktais pienākums deklarēt intereses nodrošina viņu objektivitāti un neatkarību, kas ir būtiskas iezīmes tiesas funkciju izpildē. Tāpēc Tiesa uzskata, ka pieprasītie dokumenti ir cieši saistīti ar tiesas spriešanas funkcijām [5].

Tiesas dokumentu aizsardzība pret publiskošanu saskaņā ar LESD 15. panta 3. punkta ceturto daļu ir funkcionāla garantija Tiesas pilnvaru pienācīgai īstenošanai. Saskaņā ar Tiesas judikatūru “pārskatāmības principa piemērošanas ierobežojumiem attiecībā uz tiesvedības darbībām ir viens un tas pats mērķis: proti, to mērķis ir nodrošināt, lai tiesību piekļūt iestāžu dokumentiem īstenošana neapdraudētu tiesvedības aizsardzību. Šajā sakarā jānorāda, ka tiesvedības aizsardzība jo īpaši nozīmē, ka ir jānodrošina pušu procesuālo tiesību vienlīdzības un pareizas tiesvedības principu ievērošana.”[6]

Jānorāda, ka Tiesa pati publicēja dažus pieprasītos dokumentus savā tīmekļa vietnē saskaņā ar Uzvedības kodeksa tās locekļiem un bijušajiem locekļiem 5. panta 8. punktu [7]. Tomēr Tiesa vēlāk tos izņēma, kad attiecīgie locekļi bija pabeiguši savas tiesnešu pilnvaras. Jebkurā gadījumā iepriekš publicētie dokumenti jau ir kļuvuši publiski pieejami. Ja šie dokumenti patiešām attiecās uz Tiesas tiesas uzdevumiem saskaņā ar LESD 15. panta 3. punkta ceturto daļu, kuru Tiesa šajā lietā, šķiet, interpretē kā tādu, kas liedz publiskot jebkādus tiesas dokumentus, tomēr Tiesa šādus dokumentus ir proaktīvi publicējusi savā tīmekļa vietnē.

Turklāt Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka pienākumi, kas ar Uzvedības kodeksu ir noteikti Tiesas locekļiem, attiecas ne tikai uz viņu tiesas spriešanas darbību, bet arī uz viņu vispārējo rīcību ārpus tiesas zāles. Tādējādi kodeksa mērķis ir nodrošināt Tiesas plašāku institucionālo autonomiju un aizsargāt sabiedrības uzticēšanos tai. Pamatojoties uz to, Vispārējā tiesa dažus dokumentus, kas saistīti ar Rīcības kodeksu, klasificēja kā tādus, uz kuriem attiecas Tiesas lēmums par publisku piekļuvi tās administratīvajiem dokumentiem [8].

Turklāt norādīšu, ka arī citu ES iestāžu [9] darbiniekiem, kā arī ES iestāžu un struktūru [10] darbiniekiem ir jāiesniedz interešu deklarācijas, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt savu iestāžu autonomiju un sabiedrības uzticēšanos visaugstāko ētikas standartu ievērošanai. Pieprasījumus par publisku piekļuvi šo ES iestāžu un struktūru dokumentiem izvērtē individuāli saskaņā ar ES tiesību aktiem par publisku piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001 [11]). Šajā kontekstā un salīdzinājumā būtu lietderīgi precizēt, kāpēc Tiesas locekļu iesniegtās interešu deklarācijas, kas jau ir publicētas Tiesas tīmekļa vietnē, būtu jākvalificē kā tiesas dokumenti un tādējādi jāatbrīvo no jebkādas izpaušanas, atbildot uz lūgumiem par publisku piekļuvi dokumentiem.

(2) Daži no pieprasītajiem dokumentiem jau ir nodoti atklātībā

Lai gan Tiesa uzskata, ka tā nevar izpaust pieprasītos dokumentus, jo tie ir tiesas dokumenti, tā atzīst, ka daži no tiem, proti, deklarācijas, kas iesniegtas saskaņā ar pašreizējo Rīcības kodeksu, jau ir publiski pieejami.

Saskaņā ar 5. panta 8. punktu Rīcības kodeksā, kas stājās spēkā 2021. gada 7. oktobrī [12], Tiesai savā tīmekļa vietnē ir jāpublicē tiesnešu un ģenerāladvokātu interešu deklarācijas. Tas, ka Tiesa vēlāk izņēma bijušo locekļu deklarācijas, nemaina faktu, ka šie dokumenti, tostarp tajos ietvertie personas dati, noteiktā brīdī bija publiski pieejami [13] Trešām personām attiecīgajā laikposmā bija iespēja likumīgi iegūt šos dokumentus, lejupielādējot tos no Tiesas tīmekļa vietnes. Tāpēc būtu lietderīgi precizēt, kāpēc Vispārējā tiesa uzskata, ka tā vairs nevar publiskot iepriekš publicētus dokumentus, pat pieņemot, ka tie attiecas uz tās tiesas uzdevumiem.

(3) Nepieciešamība pierādīt personas datu pārsūtīšanas nepieciešamību

Es atzīstu, ka neatkarīgi no pieprasīto dokumentu rakstura Tiesa var uzskatīt, ka interešu deklarāciju un deklarāciju konfidenciālie pielikumi vai to iepriekšējās versijas, kas iesniegtas pirms pašreizējā Rīcības kodeksa stāšanās spēkā un ko Tiesa nekad nav publicējusi savā tīmekļa vietnē, nevar tikt izpaustas, jo ir jāaizsargā personu privātums un neaizskaramība saskaņā ar attiecīgo izņēmumu attiecībā uz publisku piekļuvi atbilstoši Tiesas lēmumam par publisku piekļuvi dokumentiem [14].  

Vienlaikus norādīšu, ka Tiesa šo argumentu ir balstījusi tikai uz atkārtoto pieteikumu. Tā rezultātā tā informēja sūdzības iesniedzēju par nepieciešamību pamatot nepieciešamību pārsūtīt viņam personas datus tikai atbildē uz viņa atkārtoto pieteikumu, lai gan tā nebija sniegusi šo informāciju sākotnējā lēmumā.

Šajā kontekstā būtu lietderīgi apspriest, vai sūdzības iesniedzējam bija reāla iespēja izvirzīt savus argumentus šajā sakarā.

Tāpēc esmu nolēmis, ka manai izmeklēšanas grupai ir jātiekas ar attiecīgajiem Tiesas pārstāvjiem, lai iegūtu papildu skaidrojumus par iepriekš minētajiem jautājumiem. Būšu pateicīgs, ja Jūsu birojs varētu sazināties ar atbildīgo izmeklēšanas speciālistu Michał Krajewski, lai vienotos par kārtību, kādā sanāksme notiks līdz 2026. gada 18. septembrim.

Informācija, ko Tiesa uzskata par konfidenciālu, netiks izpausta sūdzības iesniedzējam vai jebkurai citai personai bez Tiesas iepriekšējas piekrišanas [15].

Ar cieņu

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2026. gada 25. jūnijā

[1] Lēmuma par publisku piekļuvi Eiropas Savienības Tiesas rīcībā esošajiem dokumentiem, pildot tās administratīvās funkcijas, C 45/2, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:32020D0210(01) 1. panta 1. punkts.

[2] Eiropas Savienības Tiesas locekļu un bijušo locekļu rīcības kodekss, OV C 397/1, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=oj:JOC_2021_397_R_0001.

[3] Saskaņā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti (…), OV L 295/39, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2018/1725/oj/eng.

[4] Tiesas sprieduma lietā 0002/2026C 31. punkts.

[5] Tiesas sprieduma lietā 0002/2026C 17. punkts.

[6] Sk. Tiesas 2010. gada 21. septembra spriedumu apvienotajās lietās C‑514/07 P, C‑528/07 P un C‑532/07 P, Zviedrija/Komisija, ECLI:EU:C:2010:541, 84.–85. punkts, https://juris.curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=84028&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=253005. Sk. arī 2017. gada 18. jūlija spriedumu lietā C-213/15 P Komisija/Patrick Breyer, ECLI:EU:C:2017:563, 53. punkts, https://juris.curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=192887&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=198487.

[7] Minēts 2. zemsvītras piezīmē.

[8] Vispārējās tiesas 2019. gada 20. septembra spriedums Franklin Dehousse / Tiesa, T‑433/17, ECLI:EU:T:2019:632, 88.–92. un 96. punkts.

[9] Piemēram, sk. 3. pantu Komisijas 2018. gada 31. janvāra Lēmumā par Eiropas Komisijas locekļu rīcības kodeksu, OV C 65/7, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX:32018D0221(02); sk. arī [Eiropas Revīzijas palātas] locekļu un bijušo locekļu rīcības kodeksa 14. pantu, OV L 128/102, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/en/TXT/?uri=CELEX:32022Q0502%2801%29.

[10] 11. un 11.a pants Regulā Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, OV P 45/1385, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/1962/31(1)/2014-05-01/eng.

[11] Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2001/1049/oj/eng.

[12] Rīcības kodeksa 11. panta 1. punkts.

[13] Vispārējās tiesas 2018. gada 26. aprīļa spriedums Espírito Santo Financial / ECB, T‑251/15, ECLI:EU:T:2018:234, 146., 149. un 150. punkts; 2008. gada 30. janvāra spriedums lietā T‑380/04 Ioannis Terezakis / Komisija, ECLI:EU:T:2008:19, 100.–101. punkts.

[14] Lēmuma par publisku piekļuvi dokumentiem, kas ir Eiropas Savienības Tiesas rīcībā, pildot tās administratīvās funkcijas, 3. panta 1. punkts, minēts iepriekš.

[15] Lūdzu, skaidri atzīmējiet šādu materiālu “Konfidenciāls”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.