Godātais priekšsēdētāj!

Esmu saņēmis sūdzību pret Eiropas Komisiju no Corporate Europe Observatory. Sūdzība attiecas uz to, kā Komisija nodrošina, ka Eiropas standartizācijas organizācijas (ESO), kuru uzdevums ir izstrādāt “saskaņotus standartus” mākslīgā intelekta (MI) jomā, lai īstenotu MI aktu [1], to dara pārredzamā, iekļaujošā un atbildīgā veidā.

Komisija 2023. gada 22. maijā izdeva standartizācijas pieprasījumu attiecībā uz MI divām ESO: Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) un Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC).[2] Komisija lūdza CEN un CENELEC nodrošināt, ka saskaņotie standarti palīdzēs līdz minimumam samazināt riskus, ko mākslīgais intelekts rada veselībai, drošībai un pamattiesībām. Tas nozīmē, ka CEN un CENELEC būs jāpievēršas ne tikai tehniskām, bet arī plašākām diskrecionārām izvēlēm attiecībā uz to, kā augsta riska MI sistēmas būtu jāprojektē un jāizmanto, lai nodrošinātu pienācīgu drošības un pamattiesību aizsardzības līmeni ES.

Šajā kontekstā sūdzības iesniedzējs pauž bažas par to, ka Komisija vēl nav nodrošinājusi, ka CEN un CENELEC izstrādātie saskaņotie MI standarti ir iekļaujoši, pārredzami un pārskatatbildīgi. Sūdzības iesniedzējs pauž īpašas bažas par to, ka Komisija nav pieprasījusi CEN un CENELEC publicēt informāciju par Apvienotās tehniskās komitejas 21 (turpmāk “JTC 21”[3]) locekļiem, kas izveidota, lai izstrādātu standartus un intereses, ko šie locekļi pārstāv. Sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka darba grupas sanāksmju protokoli un citi dokumenti nav publiski pieejami. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nav nodrošinājusi līdzsvarotu interešu pārstāvību standartu izstrādes procesā, kurā, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, dominē lielie tehnoloģiju uzņēmumi.

Esmu nolēmis sākt izmeklēšanu par šo sūdzību.

Lai gan Komisija ir atbildējusi uz dažām no šīm bažām [4], es uzskatu, ka tā vēl nav pilnībā atrisinājusi visus izvirzītos jautājumus. Es arī atzīmēju, ka Komisija savā atbildē sūdzības iesniedzējam norādīja, ka tā nav atbildīga par procesu un tā rezultātiem, ko, šķiet, ir grūti saskaņot ar jaunāko judikatūru.

Tāpēc aicinu Komisiju līdz 2026. gada 15. janvārim rakstiskā atbildē paust savu viedokli par šo sūdzību un jo īpaši par jautājumiem, kas uzskaitīti šīs vēstules 1. pielikumā. Lūdzu, ņemiet vērā, ka plānoju nosūtīt Jūsu atbildi sūdzības iesniedzējam un publicēt to.

Esmu arī nolēmis, ka ir jāpārbauda šīs vēstules 2. pielikumā uzskaitītie dokumenti. Informācija vai dokumenti, ko Komisija uzskata par konfidenciāliem, netiks izpausti sūdzības iesniedzējam vai jebkurai citai personai bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas. [5] Komisija tiek aicināta iesniegt pieprasītos dokumentus līdz 2025. gada 27. oktobrim.

Jautājumu gadījumā Komisijas darbinieki var sazināties ar izmeklēšanas darbinieku Michał Krajewski, kas ir atbildīgs par šo izmeklēšanu.

Ar cieņu 

Teresa Anjinho
Eiropas ombude

Strasbūrā, 2025. gada 26. septembrī

1. pielikums: Jautājumi par Komisijas lomu MI saskaņoto standartu izstrādes uzraudzībā

Vispārīga informācija

Komisija var pieprasīt ESO izstrādāt saskaņotus standartus, lai īstenotu drošuma pamatprasības, kas noteiktas ES tiesību aktos attiecībā uz ES tirgotiem produktiem. Praksē saskaņoto standartu ievērošana var būt vienīgais veids, kā uzņēmēji var pierādīt atbilstību ES tiesību aktiem par savu ražojumu drošumu. Šā iemesla dēļ Tiesa nesen ir lēmusi, ka, lai gan saskaņotos standartus izstrādā ESO, t. i., privātas organizācijas, šie standarti tomēr “ir daļa no ES tiesību aktiem”.[6] Turklāt Tiesa ir precizējusi, ka “Komisijai ir galvenā loma Eiropas standartizācijas sistēmā”.[7] Jo īpaši Komisijai ir jāveic ESO darba “detalizēta uzraudzība”[8] un pirms atsauces uz saskaņoto standartu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī jāpārbauda, vai šis standarts “atbilst prasībām, kuras ar to paredzēts aptvert un kuras ir izklāstītas attiecīgajos Savienības saskaņošanas tiesību aktos”.[9]

Saskaņotajiem standartiem būs izšķiroša nozīme MI akta īstenošanā. Ierosinot šo aktu, Komisija pauda vēlmi, lai ES kļūtu par pasaules līderi droša MI jomā, nodrošinot “spēcīgu tiesisko regulējumu, kura pamatā ir cilvēktiesības un pamatvērtības”[10].

Ņemot vērā Komisijas būtisko lomu Eiropas standartizācijas sistēmā, kā uzsvērts iepriekš, ombude aicina Komisiju risināt šādus jautājumus.

Jautājumi Komisijai

A. Komisijas loma MI saskaņoto standartu izstrādes procesa un tā rezultātu pārskatīšanā

Atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija norādīja, ka tā ir iesaistīta MI standartizācijas procesā daudz vairāk nekā citos standartizācijas procesos. Tajā pašā laikā Komisija norādīja, ka tā “nav atbildīga par [ESO] radīto saturu vai veidu, kādā tie to rada”.

Ombuds vēlas iegūt vairāk informācijas par to, kā tieši Komisija ir iesaistīta standartizācijas procesa pārvaldībā un uzraudzībā un kā tā pārskatīs tā rezultātus.

Attiecībā uz procesu:

1. Kā Komisijas apgalvojumu par to, ka tā nav atbildīga par procesu un tā rezultātiem, var saskaņot ar spriedumu James Elliott Construction lietā, kurā Tiesa nosprieda, ka Komisijai ir jāveic ESO darba “detalizēta uzraudzība” un jāapstiprina “saskaņoto standartu galīgo projektu atbilstība pirms to publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā”[11]?

2. Kā Komisija kopumā nodrošina, ka tās veiktā uzraudzība ir pietiekami “detalizēta” iepriekš minētā nolēmuma nozīmē? Vai Komisija nodrošina, ka ESO piemēro Komisijas Eiropas standartizācijas rokasgrāmatu [12]? Piemēram, vai Komisija ir iecēlusi “novērotājus un padomdevējus standartizācijas darbā”, kā minēts Vademecum [13]? Ja jā, tad kurus Komisijas dienestus tie pārstāv un kāda ir to loma?  

Attiecībā uz būtību:

3. Kā Komisija pārskatīs MI jomā saskaņoto standartu būtību? Jo īpaši, kuras Komisijas struktūrvienības tiks iesaistītas šajā pārskatīšanā, kādus kritērijus tās piemēros un kā? Vai Komisijai ir iekšējas speciālās zināšanas, lai veiktu šo pārskatīšanu, un kāds būs piemērotais pārskatīšanas standarts?

4. Kā Komisija novērsīs trūkumus, ko tā konstatējusi CEN un CENELEC izstrādātajos saskaņotajos standartos? Jo īpaši, vai Komisija apsvērs iespēju izdot savas “kopīgās specifikācijas”[14], lai aizstātu nepilnīgos saskaņotos standartus?

5. Vai Komisija ir veikusi CEN un CENELEC darba provizorisko rezultātu starpposma pārskatīšanu?

B. Procesa pārredzamība

Atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija norādīja, ka dalībnieki apmainās ar sanāksmes protokolu un JTC 21 dalībnieku sarakstu. Tomēr “gan personas datu aizsardzības, gan autortiesību apsvērumu dēļ [sanāksmes protokolu] nevar plaši izplatīt plašai sabiedrībai”.

Tas rada jautājumus par standartizācijas procesa pārredzamību attiecībā uz procesā iesaistītajiem dalībniekiem, viņu pārstāvētajām interesēm un notiekošo diskusiju būtību.

Tādēļ ombuds vēlas iegūt vairāk informācijas par šādiem jautājumiem:

6. Kādi ir konfidencialitātes noteikumi, ko CEN un CENELEC piemēro, izstrādājot saskaņotus standartus MI jomā?

7. Kāda ir pārredzamības prakse, ko CEN un CENELEC piemēro MI saskaņoto standartu izstrādes procesā? Lūdzu, sniedziet ombudam atsauces uz CEN un CENELEC publicēto informāciju par attiecīgo procesu.

8. Kāds ir Komisijas viedoklis par sūdzības iesniedzēja argumentu, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses izpaust informāciju par dalību JTC 21, interesēm, ko tās pārstāv, un to pašreizējo darbu, ņemot vērā standartu ietekmi uz pamattiesībām un standartu juridisko statusu?

C. Standartizācijas procesa iekļautība

Savā atbildē sūdzības iesniedzējam Komisija norādīja, ka šā procesa iekļautība ir tās prioritāte, tāpēc tā cita starpā nodrošina finansējumu III pielikuma organizācijām [15], lai tās varētu piedalīties. Tajā minēta arī ESO organizētā iekļaušanas darba grupa, kuras uzdevums ir sniegt datus par iesaistītajiem dalībniekiem. Lai gan Komisija atzina, ka ir iespējami turpmāki uzlabojumi, tā konstatēja, ka šajā standartizācijas procesā ir ārkārtīgi daudz ekspertu no pilsoniskās sabiedrības.

Ombuds vēlas iegūt vairāk informācijas par to, kā Komisija nodrošina MI standartizācijas procesa iekļautību:

9. Cik JTC 21 locekļu pārstāv rūpniecību, privātos konsultāciju uzņēmumus, citas privātas struktūras, publiskās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un akadēmiskās iestādes? Lūdzu, dalieties ar ombudu ar statistikas datiem šajā sakarā.

10. Sniedziet sarakstu ar III pielikumā minētajām organizācijām, kas piedalās MI standartizācijas procesā.

11. Kā rokasgrāmata par Eiropas standartizāciju ir palīdzējusi III pielikuma organizācijām pārvarēt šķēršļus to efektīvai dalībai standartizācijas procesā?

12. Lūdzu, dalieties ar plašāku informāciju par iekļautības darba grupas sastāvu un darbu.

13. Vai Komisija varētu paust nostāju par sūdzības iesniedzēja ierosinājumu ieviest noteikumus attiecībā uz ESO, pamatojoties uz Komisijas ekspertu grupu noteikumiem par grupu sastāvu, interešu konfliktiem un pārredzamību [16]?

2. pielikums: Inspekcijas dokumenti

Lūdzu, iesniedziet pārbaudei šādus dokumentus:

• CEN un CENELEC izstrādāto saskaņoto standartu projektu starpposma pārskatu rezultātus un visus dokumentus, kas saistīti ar šiem pārskatiem,
• pārredzamības un konfidencialitātes noteikumi vai politika, kas piemērojama CEN un CENELEC darbam pie saskaņotajiem MI standartiem,
• JTC 21 locekļu vārdu, uzvārdu un piederības (uzņēmumu, iestāžu, organizāciju u. c.) sarakstu,
• iekļautības jautājumu darba grupas locekļu vārdu, uzvārdu un piederības sarakstu,
• iekļautības jautājumu darba grupas sanāksmju sarakstu, tostarp darba kārtības, protokolus vai ziņojumus,
• iekļautības jautājumu darba grupas sanāksmju rezultāti, tostarp visi pieņemtie lēmumi.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (OV L 2024/1689, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2024/1689/oj/eng).

[2] https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=C(2023)3215&lang=en

[3] https://jtc21.eu/

[4] https://corporateeurope.org/sites/default/files/2025-01/response-CEO-8Jan.pdf

[5] Lūdzu, skaidri atzīmējiet šādu materiālu “Konfidenciāls”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.

[6] Tiesas 2024. gada 5. marta spriedums lietā Public.Resource.Org Inc./Komisija, C‑588/21 P, 80. punkts, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=283443&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=266941.

[7] Turpat, 72. punkts.

[8] Tiesas 2016. gada 27. oktobra spriedums James Elliott Construction Limited, lieta C‑613/14, 45. punkts, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=184891&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=26431641.

[9] 10. panta 6. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (...), OV L 316/12, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2012/1025/oj/eng.

[10] https://commission.europa.eu/news-and-media/news/ai-act-enters-force-2024-08-01_en

[11] Tiesas 2016. gada 27. oktobra spriedums James Elliott Construction Limited, lieta C‑613/14, 45. punkts, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=184891&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=26431641.

[12] Komisijas dienestu darba dokuments “Vademecum on European Standardisation in support of Union Legislation and policies”, SWD(2015) 205 final, https://single-market-economy.ec.europa.eu/single-market/european-standards/vademecum-european-standardisation_en.

[13] Kā paredzēts tās Vademecum, turpat, 1. daļas 4.2.2. punkts, 12. lpp.

[14] Saskaņā ar MI akta 41. pantu.

[15] Proti, organizācijas, kas atbilst Regulas Nr. 1025/2012 III pielikumā (9. zemsvītras piezīme) noteiktajiem kritērijiem, piemēram, nevalstiskas un bezpeļņas organizācijas.

[16] https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=C(2016)3301&lang=en.