Ombude ir konstatējusi, ka Eiropas Komisijas pastāvīgā nespēja ievērot tiesību aktos noteiktos termiņus, lai sagatavotu lēmumus par atļauju piešķiršanu attiecībā uz bīstamām ķīmiskām vielām, ir administratīva kļūme.

Lēmumu projektu sagatavošanai Komisijai ir vajadzīgi vidēji 14,5 mēneši, lai gan termiņš ir trīs mēneši. Dažos gadījumos tas aizņem vairākus gadus.

Šie kavējumi apdraud cilvēku veselību un vidi, jo uzņēmumi atļaujas piešķiršanas procesā var turpināt izmantot ķīmiskās vielas, kas var būt kancerogēnas, mutagēnas, reproduktīvajai sistēmai toksiskas vai kam piemīt endokrīni disruptīvas īpašības. Šajā procesā nav piemērojami arī papildu nosacījumi un uzraudzības kārtība, ko Komisija var noteikt savā lēmumā par vielu kaitējuma ierobežošanu.

Saskaņā ar ES Regulu par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) uzņēmumiem, kas vēlas izmantot ķīmiskās vielas, kuras atzītas par tādām, kas rada “ļoti lielas bažas” un ir iekļautas to vielu sarakstā, uz kurām attiecas iepriekšēja atļauja, ir jāiesniedz pieteikums Komisijas atļaujas saņemšanai. Pēc tam Komisija iesniedz lēmuma projektu REACH komitejai, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, kas balso par licencēšanu.

Uzsverot, ka REACH mērķis ir steidzami pakāpeniski pārtraukt vai kontrolēt īpaši bīstamu ķīmisko vielu izmantošanu, Ombuds ir lūdzis Komisiju pārskatīt tās iekšējās procedūras licencēšanas lēmumu sagatavošanai.

Tā kā būtisks šo kavējumu iemesls var būt pietiekamas informācijas trūkums daudzu uzņēmumu pieteikumos, ombude aicināja Komisiju nodrošināt, ka uzņēmumi iesniedz pieteikumus, kuros ir visa nepieciešamā informācija, un par prioritāti noteikt tādu pieteikumu noraidīšanu, kuros tā nav. Uzņēmumi, kuru pieteikumi ir noraidīti, vairs nevarēs izmantot bīstamās vielas ES.

Atļauju piešķiršanas procesa pārredzamība

Ombude arī konstatēja administratīvu kļūmi saistībā ar to, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka lēmumu pieņemšanas process atļaujas saņemšanai ir pietiekami pārredzams.

Jo īpaši viņa kritizēja to, ka tā nav publicējusi informāciju par REACH komitejas apspriedēm, jo sanāksmju protokolu kopsavilkumos nav pilnībā atspoguļots atsevišķu lietu pašreizējais stāvoklis vai kavēšanās iemesli, piemēram, nesaskaņas starp dalībvalstīm.

Viņa lūdza Komisiju publicēt savlaicīgus un būtiskākus komitejas sanāksmju kopsavilkumus, norādot, ka tas palīdzētu sabiedrībai rūpīgi pārbaudīt pārmērīgas kavēšanās cēloni un saukt pie atbildības lēmumu pieņēmējus.