Ombuds ir uzsācis izmeklēšanu par to, cik lielā mērā Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija piemēro ES tiesību aktus un ES tiesu lēmumus attiecībā uz pieprasījumiem par publisku piekļuvi leģislatīviem dokumentiem.

Viņa norādīja, ka iepriekšējās izmeklēšanas saistībā ar nepietiekamu un novēlotu publisku piekļuvi liecina, ka šīs iestādes pašlaik pilnībā neīsteno ES tiesību aktus un ar tiem saistīto judikatūru.

Piemēram, Padome atteicās nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi juridiskam atzinumam, kas saistīts ar ES tirdzniecības nolīgumu ar Apvienoto Karalisti, atsaucoties uz piekļuves izņēmumu attiecībā uz juridiskām konsultācijām. Tā to izdarīja, lai gan nesenā ES tiesas spriedumā tika konstatēts, ka tas, vai juridiskais atzinums ir īpaši sensitīvs, ir atkarīgs no paša atzinuma satura, nevis no tā juridiskā atzinuma statusa. Ombuds pārbaudīja atzinumu un nekonstatēja, ka tajā ietvertā informācija būtu jāuzskata par sensitīvu.

Citā gadījumā Komisija atteicās pilnībā izpaust dokumentus par ES noteikumu par ķīmiskajām vielām paredzēto pārskatīšanu, apgalvojot, ka izpaušana varētu kaitēt komerciālajām interesēm un notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam. Tomēr Komisija iesniedza vispārīgus argumentus, kas nepierādīja šo risku ar tādu noteiktības līmeni, kāds prasīts nesenajos ES tiesu nolēmumos.  Tā arī izmantoja argumentus, ko ES tiesas iepriekš noraidīja līdzīgās lietās, tostarp to, ka ES pilsoņi var tikt “apšaubīti”, ja tiek publiskoti pagaidu dokumenti.  

Lai gūtu pārskatu par iestāžu pieeju leģislatīvo dokumentu pieprasījumiem, ombude lūdza sniegt statistiku par sākotnējiem piekļuves pieprasījumiem un sarakstu ar turpmākiem pieprasījumiem (atkārtotiem pieteikumiem) attiecībā uz trim nesen pieņemtiem tiesību aktiem. 

Savlaicīga publiska piekļuve leģislatīviem dokumentiem ir būtiska, lai ES pilsoņi varētu piedalīties ES tiesību aktu izstrādē. Likumdošanas pārredzamība ir nostiprināta ES līgumos, un tas ir atspoguļots ES regulā par publisku piekļuvi dokumentiem.

Saskaņā ar ES judikatūru ES iestādes var atteikties publiskot leģislatīvus dokumentus tikai ārkārtas apstākļos, un to pamatojumam ir jābūt balstītam uz konkrētiem un taustāmiem faktiem.