Datums: Trešdien, 2024. gada 29. maijā

Attālinātie pasākumi

Webex sanāksme

Piedalījās

Eiropas Komisija

Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ĢD

GROW.DDG2.F.1 nodaļas vadītājs - REACH

Juridiskais un politikas speciālists – Ķīmiskās vielas GROW.DDG2.F.1 – REACH

Jurists - Ķīmiskās vielas GROW.DDG2.F.1 - REACH

Vecākais eksperts GROW.DDG2.F.1 - REACH

Sektora vadītājs - Iestāžu attiecības GROW.D.4.001 - Iestāžu attiecības

ENVI ĢD

Nodaļas vadītāja vietnieks - Ķīmiskās vielas ENV.B.2 - Safe & Ilgtspējīgas ķīmiskās vielas

Politikas speciālists — ķimikālijas, jo īpaši REACH — ENV.B.2 — Safe & Ilgtspējīgas ķimikālijas

Jurists — Ķīmiskās vielas, jo īpaši REACH, un dzīvnieku izmantošana zinātniskiem mērķiem — ENV.B.2 — Safe & Ilgtspējīgas ķīmiskās vielas

SG

Vecākais eksperts — koordinators iestāžu attiecību jautājumos — attiecības ar Eiropas Ombudu — SG.DSG1.C.2 — ētika, laba pārvaldība un zināšanas; attiecības ar Eiropas Ombudu

Eiropas ombuds

Dženifera Kinga - juridiskā eksperte

Tanja Ehnert — izmeklēšanas koordinatore

Michał Krajewski - izmeklēšanas speciālists

Anežka Hlinovská - Izmeklēšanas praktikants

Sanāksmes mērķis

Sanāksmes mērķis bija ombuda izmeklēšanas grupai apspriest izmeklēšanas sākotnējos konstatējumus. Izmeklēšanas grupa bija apzinājusi trīs plašus jautājumus un vairākus konkrētus jautājumus, par kuriem tā pieprasīja papildu skaidrojumus.

Ievads un procesuālā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa iepazīstināja ar sevi, pateicās Komisijas pārstāvjiem par tikšanos ar viņiem un izklāstīja sanāksmes mērķi. Viņi izklāstīja tiesisko regulējumu, kas attiecas uz ombuda rīkotajām sanāksmēm, jo īpaši to, ka ombuds bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas neizpaudīs nekādu informāciju, ko Komisija atzinusi par konfidenciālu, jo īpaši nevienai personai ārpus ombuda biroja ^[1].

Izmeklēšanas grupa paskaidroja, ka tā sagatavos ziņojuma projektu par sanāksmi, kas jānosūta Komisijai, lai nodrošinātu, ka saturs ir faktiski precīzs un pilnīgs. Sanāksmes ziņojums pēc tam tiks pabeigts un iekļauts dosjē. Konfidenciāla informācija netiktu iekļauta ziņojumā vai citādi publiskota, vai sniegta kādai trešai personai.

Apmainītā informācija

Vai Komisija ir ieviesusi administratīvus pasākumus, lai nekavējoties sagatavotu priekšlikumus, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, ko tā saņem no Eiropas Ķimikāliju aģentūras

Ombuda izmeklēšanas grupa paskaidroja, ka jautājumi galvenokārt attiecas uz individuālām atļaujām, jo tā saprata, ka tās ir visdaudzskaitlīgākās lietas, kas ietekmē visas lēmumu pieņemšanas sistēmas efektivitāti saskaņā ar REACH regulu [2].

Tā arī norādīja, ka no dokumentu pārbaudes izriet, ka Komisija neatkāpjas no Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) komiteju – Sociālās un ekonomiskās analīzes komitejas (SEAC) un Riska novērtēšanas komitejas (RAC) – atzinumiem par to, vai ir izpildīti REACH regulā paredzētie atļauju piešķiršanas nosacījumi. Drīzāk Komisija apkopo ECHA komiteju atzinumus un lielā mērā tiem piekrīt. Izmeklēšanas grupa atsaucās uz vienu no rakstiskajām atbildēm, ko Komisija sniedza saistībā ar šo izmeklēšanu, proti, ka ECHA atzinumi “ir paredzēti, lai sniegtu Komisijai visu lēmumu pieņemšanai nepieciešamo tehnisko un zinātnisko atbalstu, tāpēc parasti nav vajadzības sniegt papildu informāciju”. Tāpēc izmeklēšanas grupa jautāja, kāpēc Komisija nevar ievērot REACH regulā noteikto trīs mēnešu termiņu, lai iesniegtu REACH komitejai licencēšanas lēmuma projektu. Turklāt izmeklēšanas grupa jautāja, kādi pasākumi ir ieviesti, lai Komisija varētu ievērot tiesību aktos noteikto trīs mēnešu termiņu.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka Komisija 2018. gadā ir ieviesusi īpašu darba kārtību, kurā noteikta darbplūsma un noteikti attiecīgie termiņi katram procesa posmam. Šie termiņi bija paredzēti, lai ievērotu trīs mēnešu termiņu, kas REACH regulā noteikts Komisijai lēmuma projekta iesniegšanai REACH komitejai.

Tomēr attiecībā uz pārstrādes priekšlikumiem par bīstamu ķīmisku vielu ierobežojumiem šie termiņi ir izrādījušies nereāli, ņemot vērā priekšlikumu pieaugošo sarežģītību.[3] Ir radušies priekšlikumi par ierobežojumiem, kas aptver plašu vielu klāstu.[4] Ir bijuši arī priekšlikumi, kas ietver jauna veida reglamentējošus pienākumus, piemēram, apmācības prasības [5], un priekšlikumi par ierobežojumiem attiecībā uz plašu vielu lietojumu klāstu [6]. Šādi sarežģīti dokumenti prasa rūpīgāku analīzi un diskusijas. Dažos gadījumos ieinteresētās personas arī pauž bažas, pamatojoties uz jaunu informāciju, ko ECHA komitejas nav ņēmušas vērā Komisijai iesniegtajos atzinumos. Šādās situācijās ir vajadzīgas plašākas diskusijas Komisijas dienestos un starp tiem. Turklāt nav bijis iespējams paātrināt procesu, kurā tiek panākta oficiāla vienošanās sākt starpdienestu apspriešanos par tiesību aktu projektiem, ko sagatavojis Komisijas Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts (GROW ĢD) un Vides ģenerāldirektorāts (ENV ĢD). Šis process, kurā tiek panāktas oficiālas vienošanās par starpdienestu apspriešanās sākšanu, parasti ilgst 4–6 nedēļas. Visbeidzot, par ierobežojumu lietām atbildīgie Komisijas darbinieki nesen ir bijuši cieši iesaistīti REACH regulas pārskatīšanā. Tomēr šai pārskatīšanai būtu jāļauj atrisināt dažas būtiskas un procesuālas problēmas, kas radušās, apstrādājot ierobežošanas lietas.

Turklāt Komisijas pārstāvji norādīja, ka attiecībā uz ierobežošanas lietām daži REACH regulā noteiktie termiņi, iespējams, bija īstenojami laikā, kad tika pieņemta šī regula, bet, ņemot vērā pašreizējās iekšējās procedūras, tie vairs nav īstenojami. Lietu sarežģītība un ierobežojumu ietekme uz ieinteresētajām personām ir kļuvusi daudz lielāka nekā iepriekš. Turklāt ierobežojumiem bieži vien ir politiska dimensija, un komisāru kolēģijai ir jāvienojas par izmantoto pieeju, kas var prasīt laiku.

Attiecībā uz individuālām atļaujām izmantot ķīmiskas vielas, kas rada “ļoti lielas bažas”[7], darba kārtība ir izrādījusies efektīva lielākajā daļā lietu, kas nav pretrunīgas. Tie ir palīdzējuši strukturēt un racionalizēt izstrādes procesu un informācijas apmaiņu starp GROW ĢD, ENV ĢD un citiem Komisijas dienestiem, jo īpaši Juridisko dienestu, kā arī ar dalībvalstīm. Tie ir ļāvuši panākt vienošanos par lēmumu projektiem visās lietās, izņemot vienu, kurās bija ārkārtējas iekšējas domstarpības un atšķirīgi viedokļi. Tomēr tās nav paātrinājušas oficiālu nolīgumu panākšanas procesu, lai sāktu starpdienestu apspriešanos, kas joprojām ilgst no 4 līdz 6 nedēļām, tāpat kā ierobežojumu gadījumā. Arī attiecībā uz licencēm REACH regulā noteiktais trīs mēnešu termiņš lēmuma izstrādei, pamatojoties uz ECHA atzinumiem, nav pietiekams un būtu ievērojami jāpagarina [8].

Turklāt Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka kavēšanos atļauju piešķiršanas lēmumu izstrādē ir izraisījuši vairāki faktori.

Pirmkārt, Komisija gaidīja svarīgus Tiesas spriedumus divās lietās.[9] Pēc tam, kad Tiesa stingrāk interpretēja REACH regulu, bija vajadzīgas plašas diskusijas starp Komisijas dienestiem. Visas nepabeigtās lietas bija jāaptur līdz brīdim, kad Komisijas departamenti un REACH komitejas locekļi būs panākuši vienotu izpratni par spriedumiem. Turklāt vairākos gadījumos bija jāsazinās ar uzņēmumiem, kas iesniedza pieteikumu atļaujas saņemšanai, lai iegūtu papildu informāciju. Pēc tam ECHA komitejām šī informācija vispirms bija jāizvērtē, pirms Komisija to varēja ņemt vērā savos lēmumos.

Otrkārt, kā domino efektu Tiesas nesenajai judikatūrai, kurā sniegta stingrāka REACH regulā paredzēto licencēšanas nosacījumu interpretācija attiecībā uz pieteikumiem, ko iesnieguši uzņēmēji augšupējā piegādes ķēdē, Komisija no 2022. gada ir saņēmusi lielāku skaitu pieteikumu no uzņēmējiem lejupējā piegādes ķēdē par hroma (VI) vielu izmantošanu (saņemti vairāk nekā 130 pieteikumi, un paredzams, ka tiks saņemts vairāk pieteikumu). Pašlaik tā ir visnopietnākā problēma licencēšanas procesā gan Komisijai, gan ECHA.

Treškārt, Eiropas Parlaments pieņēma četras rezolūcijas, iebilstot pret atļauju projektiem, kā rezultātā notika turpmākas diskusijas starp Komisijas dienestiem un REACH komitejas locekļiem. Šīs diskusijas palēnināja procesu, jo bija citi dokumenti, kas bija līdzīgi Parlamenta izskatītajiem dokumentiem. Jāapspriež arī šie citi dokumenti.

Treškārt, kopš 2019. gada ECHA un Komisija negaidīti ir saņēmušas lielas OPE [10] un NPE [11] lietošanas atļauju pieteikumu partijas (aptuveni 80 vai 90 pieteikumus), kas pārsniedza gan ECHA, gan Komisijas kapacitāti. Šīs lietojumprogrammas ir radījušas ievērojamus kavējumus.

Komisija ir centusies proaktīvi pievērsties lielajam pieteikumu skaitam attiecībā uz hromu (VI). Tā ir pilnvarojusi ECHA sākt ierobežošanas procesu, lai aptvertu attiecīgās vielas tā, lai uz šīm vielām varētu attiekties viens ierobežojums (ar iespējamām atkāpēm), nevis vairākas atļaujas [12]. Šāda pieeja risinātu problēmu, ar ko Komisija saskaras strukturālā veidā.

Komisijas pārstāvji arī minēja, ka REACH regulas pārskatīšanas kontekstā notiek iekšēja diskusija par to, kāds būtu reālistisks termiņš, lai Komisija varētu izstrādāt un apstrādāt lēmumus par ierobežojumiem vai atļaujām.

Attiecībā uz jautājumu, vai ECHA komitejas sniedz Komisijai visus tās lēmumu pieņemšanai nepieciešamos elementus, Komisijas pārstāvji apstiprināja, ka Komisijas lēmums ir balstīts uz ECHA komiteju atzinumiem. Tomēr šajos atzinumos ir ietverti zinātniski un tehniski novērtējumi, savukārt Komisijai ir jāpauž plašāks skatījums, tostarp attiecībā uz juridiskajiem un politiskajiem aspektiem. Komisijai ir jāizdara secinājums par to, vai ir izpildīti atļauju piešķiršanas juridiskie nosacījumi, un, ja tā nolemj piešķirt atļaujas [13], tai ir arī jālemj par pārskatīšanas perioda ilgumu, kā arī par nosacījumiem un uzraudzības kārtību. Komisija savos lēmumos par licencēšanu ne tikai “kopē-ielīmē” ECHA atzinumus. Drīzāk Komisijai ir sīkāk jāizklāsta savs pamatojums un jāpārbauda ECHA komiteju atzinumos izklāstītās argumentācijas konsekvence, pamatotība un pilnīgums. Šiem uzdevumiem ir vajadzīgs laiks no ekonomistiem, juristiem un tehniskajiem ekspertiem. Jebkādas atkāpes no ECHA komiteju ieteikumiem ir rūpīgi jāizskaidro Komisijas lēmumu apsvērumos. Bieži vien Komisijai ir “jāprecizē” vai jāpielāgo attiecīgie ECHA komiteju ieteikumi. Būtiski ir tas, ka Komisijai ir jānodrošina, lai lēmums būtu juridiski pamatots, jo tas ir apstrīdams Tiesā. Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka tikai Komisija ir atbildīga par to, lai izlemtu, vai ir izpildīti atļaujas piešķiršanas nosacījumi.

Komisijai ir arī jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret pieteikumu iesniedzējiem, kuri bieži iesniedz līdzīgus pieteikumus. Tāpēc ir vajadzīga konsekventa pieeja attiecībā uz visiem pieteikumiem. Problēma vai izmaiņas, kas rodas vienā datnē, ir jāpārbauda citās datnēs [14] Pēc tam ir jārod kopīgs risinājums šīm problēmām, lai nodrošinātu konsekvenci.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja par tādu gadījumu piemēriem, kad ECHA komitejas jau ir sniegušas būtisku ieguldījumu, bet Komisijai tas vēl ir jāturpina.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka viens no REACH komitejā visvairāk apspriestajiem jautājumiem (jo īpaši hroma (VI) gadījumos) ir alternatīvu analīze, jo īpaši lietojuma definēšanai nepieciešamais granularitātes līmenis un attiecīgā alternatīvu analīze.

Turklāt dažkārt no pieteikuma iesniedzējiem ir pieprasīta jauna, neobligāta informācija, piemēram, dati par laika gaitā izmantoto vielas daudzumu samazinājumu, kam nepieciešams papildu darbs no Komisijas puses.

Komisijas pārstāvji arī minēja, ka pārskatīšanas perioda ilgums ir vēl viens jautājums, kas izraisa ilgstošas diskusijas. Tiesību aktos nav kritēriju pārskatīšanas perioda noteikšanai. 60. panta 4. punktā ir noteikts, ka pārskatīšanas perioda ilgumu nosaka katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā visu attiecīgo informāciju, tostarp attiecīgi 60. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktā uzskaitītos elementus. Komisija nosaka pārskatīšanas periodu, ņemot vērā dažādus elementus, piemēram, RAC un SEAC atzinumus, vai ES ir pieejama piemērota alternatīva un kāds ir faktiskais riska līmenis. Sakarā ar biežajām domstarpībām starp dalībvalstīm šīs diskusijas ir bijušas ļoti sarežģītas.

Ombuda izmeklēšanas grupa atsaucās uz spriedumu lietā T-837/16 Zviedrija/Komisija , kurā Vispārējā tiesa konstatēja, ka, ja Komisija izvēlas atkāpties no ECHA atzinuma vai to aizstāt, tai ir jāsniedz pamatojums “zinātniskā līmenī, kas ir vismaz samērīgs ar attiecīgā atzinuma līmeni”[15]. Tā kā Komisijas lēmumi attiecas tikai uz ECHA novērtējumiem, izmeklēšanas grupa jautāja, vai kādreiz ir ņemti vērā citi atzinumi. Izmeklēšanas grupa arī jautāja, vai kavēšanās bija saistīta arī ar domstarpībām starp vadošo GROW ĢD un ENV ĢD.

Komisijas pārstāvji apstiprināja, ka Komisijas novērtējuma galvenais pamats ir ECHA zinātniskie atzinumi. Tomēr var ņemt vērā arī citus politiska vai juridiska rakstura elementus, un Komisija lemj, vai ir izpildīti atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Turklāt Komisijas lēmums attiecas ne tikai uz to, vai ir izpildīti atļaujas piešķiršanas nosacījumi. Komisija lemj par katru atļaujas piešķiršanas lēmuma elementu, kas ietver pārskatīšanas periodu un, iespējams, nosacījumus un uzraudzības kārtību. Lai gan starpdienestu apspriedēs notiek apspriešanās ar vairākiem dienestiem, diskusijas notiek galvenokārt starp diviem vadošajiem GROW ĢD un ENV ĢD, kā arī ar Juridisko dienestu un dažos gadījumos ar citiem attiecīgajiem dienestiem. Jebkurā gadījumā ir izņēmuma kārtā, ka lēmumu pieņemšana ilgtu vairākus gadus. Šie gadījumi bieži ir saistīti ar priekšmeta specifiku un sensitivitāti.

Komisijas pārstāvji arī precizēja, ka, jo īpaši attiecībā uz licencēšanas gadījumiem, dažos pieteikumos ir izrādījies ļoti grūti iegūt kvalificētu balsu vairākumu REACH komitejā.[16] Šā iemesla dēļ ir vajadzīgs papildu laiks, lai iesniegtu teksta projektu nākamajai REACH komitejas sanāksmei, ņemot vērā arī to, ka būtiskām izmaiņām projektā ir nepieciešama jauna starpdienestu apspriešanās vai vismaz jauna neoficiāla apspriešanās ar Juridisko dienestu. Turklāt saskaņā ar REACH komitejas reglamentu lēmumu projekti ir jādara pieejami vismaz 20 dienas pirms sanāksmes, lai varētu organizēt balsošanu.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai Komisija pirms provizorisko lēmumu projektu iesniegšanas REACH komitejai tos dara zināmus dalībvalstīm.

Komisijas pārstāvji izskaidroja atļaujas dokumentu sagatavošanas procesu. Tiklīdz projekti ir gatavi pēc starpdienestu apspriešanās, tos dara zināmus dalībvalstīm vēlākais 20 dienas pirms sanāksmes. Ja projekti ir sagatavoti ilgi pirms minētā termiņa, piemēram, divus mēnešus pirms sanāksmes, Komisija dalās ar dokumentiem “provizoriskā” rakstisku komentāru periodā, lai apkopotu dalībvalstu agrīnās ievirzes.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka tās prakse ne vienmēr ir bijusi vienāda. Pirms 2021. gada daži provizoriskie projekti būtu tikuši apspriesti ar dalībvalstīm pirms starpdienestu apspriežu sākšanas (kas šodien nebūtu pārvaldāms dosjē, izmaiņu un komentāru skaita dēļ).

Komisija minēja arī citus sarežģītu diskusiju piemērus pēc sprieduma lietā Zviedrija/Komisija [17]. Lai gan pirms sprieduma tika uzskatīts, ka alternatīva ir piemērota, ja tā nodrošina tādu pašu kvalitātes un snieguma līmeni, Tiesa uzskatīja, ka ir jāapsver arī risinājumi ar sliktāku sniegumu. Tāpēc tagad ir jānosaka, cik daudz “sliktāk” ir pieņemams, un tas var palielināt kavēšanos lēmumu pieņemšanā [18].

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai Komisija cenšas atrisināt līdzīgus jautājumus ar REACH komiteju agrīnā lēmumu pieņemšanas posmā.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka dažkārt tā rīko agrīnas apspriedes par problemātiskiem dosjē. Tomēr tā paskaidroja, ka pašlaik Komisija galvenokārt nodarbojas ar vienreizlietojamiem lejupējiem lietojumiem, nevis ar plašiem augšupējiem lietojumiem, kā tas bija agrāk. Tāpēc pašreizējā lēmumu pieņemšanas prakse ir atšķirīga, jo tā ietver lielu skaitu plašu transversālu jautājumu, ņemot vērā lietu līdzību.

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka, pamatojoties tikai uz pārbaudītajiem dokumentiem, ir grūti saprast precīzu darba kārtību starp abiem Komisijas ģenerāldirektorātiem. Tāpēc būtu lietderīgi, ja Komisija varētu iesniegt Ombuda izmeklēšanas grupai dokumentus, kuros izklāstīta iekšējā procedūra, kas ievērota visos dosjē, kuri attiecas uz REACH regulas īstenošanu, piemēram, 2018. gada darba kārtība un standarta darbības procedūra, lai projektus darītu pieejamus REACH komitejai, lai praksē labāk nodrošinātu Komisijas darbplūsmu.

Par to, vai Komisija ir ieviesusi administratīvus pasākumus, lai izskatītu pieteikumus, kuros ir nepietiekama informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai pastāv īpaša procedūra pieteikumu sākotnējai pārbaudei, lai nodrošinātu, ka tajos ir ietverta visa REACH regulas 62. pantā prasītā informācija, un vai šī informācija ir pietiekami detalizēta, lai ECHA komitejas varētu veikt novērtējumu pēc būtības.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka augšupējiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri iepriekš iesnieguši ļoti plašus pieteikumus, nav detalizētas informācijas, kas nepieciešama saskaņā ar REACH regulu, lai pierādītu, ka ir izpildīti atļaujas piešķiršanas nosacījumi attiecībā uz šādu pieteikumu plašo tvērumu atbilstoši standartam, ko pieprasījušas ES tiesas. Nesenā judikatūra pieļauj tikai “nenozīmīgu nenoteiktību” attiecībā uz alternatīvu trūkumu. Rezultātā Komisija pašlaik galvenokārt nodarbojas ar daudz šaurākiem, bet arī daudz vairāk lejupējiem lietojumiem, kas ir izraisījuši ievērojamu neizskatīto lietu uzkrāšanos.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai judikatūra palīdz Komisijai savlaicīgi noraidīt nepietiekami pamatotus pieteikumus, ko iesnieguši augšupējie piegādes ķēdes dalībnieki.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka tas ir atkarīgs no katra atsevišķa pieteikuma. Dažos gadījumos nesenā judikatūra ir novedusi pie ātra atteikuma, bet daudzos citos gadījumos, kā minēts iepriekš, judikatūra izraisīja plašas diskusijas un kavēšanos. Apspriedes attiecās, piemēram, uz to, kā risināt jautājumu par snieguma līmeni, izmantošanas apraksta detalizācijas pakāpi utt.).

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai Komisija apsvērs iespēju ieviest paātrinātu procedūru, lai noraidītu pieteikumus, kas acīmredzami nav pietiekami pamatoti, lai samazinātu Komisijas un REACH komitejas darba slodzi.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka tam var būt nepieciešams grozīt REACH regulu. Jebkurā gadījumā šāda pieeja var neatrisināt problēmu, jo tikai vēlākā lēmuma pieņemšanas posmā var būt redzams, ka dažas dalībvalstis uzskata pieteikumus par pārāk plašiem vai nepamatotiem. ECHA veiktā atbilstības pārbaude ietver tikai pārbaudi, vai “ir atzīmētas visas ailes”. Tomēr pat tad, ja pieteikums atbilst visām formālajām prasībām, tajā var nebūt iekļauta visa informācija, kas vajadzīga stingram riska vai sociālekonomiskajam/alternatīvajam novērtējumam. Tādējādi vienīgi Komisija ir atbildīga par to, lai izlemtu, vai prasītāju sniegtā informācija ir pietiekama, ņemot vērā REACH prasības.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai ir bijuši gadījumi, kad pierādījumi, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis savā pieteikumā, ir izrādījušies acīmredzami nepietiekami, tomēr pieteikums tika uzskatīts par “atbilstīgu”, tādējādi dodot pieteikuma iesniedzējam labumu, ko sniedz nepārtraukta izmantošana Komisijas lēmumu pieņemšanas laikā.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka līdz šim ir bijis tikai viens neatbilstības gadījums. ECHA komitejas un Komisija ātri izskatīja šo pieteikumu, jo prasītā informācija acīmredzami netika sniegta.

Attiecībā uz diskusijām REACH komitejā Komisijas pārstāvji arī norādīja, ka vērtējums par to, vai neskaidrība iesniegtajā zinātniskajā informācijā ir “nenozīmīga”, nav nenozīmīgs. Jebkurā gadījumā Komisija savos atzinumos vienmēr ir aicinājusi ECHA būt pēc iespējas skaidrākai. Neskaidrības principā attiecas uz alternatīvu esamību. Komisijas pārstāvji atzina, ka, lai gan atļaujas atteikuma slieksnis varētu būt “pārcelts”, ņemot vērā nesenos spriedumus, joprojām ir nepieciešams rūpīgs novērtējums.

Turklāt tās norādīja, ka stingrāka pieeja ne vienmēr atvieglo lēmumu pieņemšanas procesu. Gluži pretēji, nesenajā judikatūrā noteiktā stingrā pieeja ir izraisījusi lielu skaitu detalizētu lejupējo lietojumu (nevis mazāku skaitu plašāku augšupējo lietojumu).

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai Komisija ir aplēsusi, cik daudz jau piešķirtu atļauju varētu ietekmēt Tiesas nesenajos spriedumos konstatētie trūkumi [19], un vai ir nepieciešams atkārtoti novērtēt šīs atļaujas.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka piešķirtās atļaujas ir ierobežotas laikā, ja vien netiek iesniegts pārskata ziņojums, un tādā gadījumā pirms to iespējamās pagarināšanas tās tiek pārskatītas. Tāpēc, lai gan REACH 61. panta 2. punktā tas ir atļauts, Komisija pēc rūpīga novērtējuma uzskatīja, ka agrīna pārskatīšana, ņemot vērā jaunāko judikatūru, nav nepieciešama. Jebkurā gadījumā šāds novērtējums tiktu veikts gadījumos, kad tiek iesniegts pārskata ziņojums. Tomēr Komisijai bija rūpīgi jāpārbauda visi vēl neizskatītie atļaujas pieteikumi (vairāk nekā 140). Rezultātā aptuveni 13 lietas tika uzskatītas par neatbilstošām stingrākajām prasībām, kas noteiktas nesenajos ES tiesu spriedumos. Komisija uzdos papildu jautājumus attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem, kas palielinās kavēšanos. Tas ietekmēs arī pieteikumus, ko pašlaik apstrādā ECHA.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja par Komisijas pieeju pieteikumiem, kas procesa laikā izrādās nepilnīgi [20].

Komisija precizēja, ka pieteikuma iesniedzējam pirms ECHA atzinuma sniegšanas procesa beigām ir jāiesniedz informācija, kas ir būtiska pierādīšanas pienākuma izpildei attiecībā uz galvenajiem elementiem atļaujas piešķiršanai. Jebkādu trūkumu novēršana pēc šā procesa pabeigšanas būtu procesa ļaunprātīga izmantošana.

Tomēr ar neseno Tiesas judikatūru tika ieviesti jauni elementi. Tiesa neatbalstīja Komisijas agrāko REACH regulas interpretāciju. It īpaši Komisija prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī neprasīja iesniegt aizstāšanas plānu, kā to interpretējusi Tiesa “svina hromāta” lietā. Vai arī “Chemservice lietā” Tiesa neapstiprināja alternatīvu analīzes detalizācijas pakāpi. Tāpēc Komisija attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem deva iespēju sniegt trūkstošo informāciju, nevis noraidīt viņu pieteikumus kā “neatbilstošus” REACH regulas prasībām (t. i., nepilnīgus). Šādu pieteikumu noraidīšana nebūtu taisnīga. Komisija tagad piemēro tādu pašu pieeju iepriekš minētajiem 13 lietojumiem, kas pēc nesenajiem spriedumiem atzīti par neatbilstīgiem, un, ņemot to vērā, ir jāiegūst papildu informācija par alternatīvu funkcionalitāti un veiktspējas līmeni.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai pēc tam šīs papildu informācijas novērtēšana tiek izskatīta prioritārā kārtā. Šajā kontekstā izmeklēšanas grupa atsaucās uz kavēšanos ar aizstāšanas plānu novērtēšanu lietā (galu galā šis pieteikums tika atsaukts daudzus gadus pēc tā iesniegšanas).

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka, tāpat kā attiecībā uz pārējiem 13 pieteikumiem, ombuda grupas minētā lieta bija pirmā lieta, kurā SEAC komiteja novērtēja aizstāšanas plānu. SEAC saskārās ar sarežģītiem jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz lieliem augšupējiem lietojumiem, par kuriem bija vajadzīgas turpmākas diskusijas arī Komisijas posmā.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai ECHA norādījumi tiek atjaunināti, ņemot vērā jaunāko judikatūru.

Komisijas pārstāvji atbildēja, ka attiecībā uz aizstāšanas plāniem attiecīgie ECHA norādījumi jau ir atjaunināti, kā arī pieteikuma veidne un saistītie jautājumi un atbildes;A. Attiecībā uz Tiesas konstatējumiem lietā Parlaments/Komisija [21] notiek atjaunināšana. Komisija sazinās ar ECHA, lai nodrošinātu, ka jaunās stingrākās prasības tiek oficiāli iekļautas atjauninātajos norādījumos, sniedzot arī jautājumu un atbilžu veidlapu Komisijas tīmekļa vietnē.

Kā Komisija nodrošina, ka lēmumu pieņemšana komitoloģijas jomā ir ātra un pārredzama

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja par elementiem, kas ietekmē lēmumu pieņemšanas tempu REACH komitejā.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka pastāv vairāki faktori. Parasti Komisija augšupielādē licencēšanas lēmuma projektu apspriešanai REACH komitejā trīs nedēļas iepriekš, lai dalībvalstis varētu iesniegt komentārus. Tomēr šie komentāri bieži tiek saņemti pēdējā brīdī. Tā kā diskusijas REACH komitejā ir balstītas uz šiem komentāriem, bieži ir vajadzīga otra sanāksme, jo īpaši attiecībā uz būtiskiem komentāriem, lai tos pilnībā apstrādātu.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja par Apelācijas komitejas lomu lēmumu pieņemšanā par licencēm saskaņā ar REACH regulu gadījumos, kad REACH komiteja pieņemamā termiņā nepieņem atzinumu.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka lēmumi par licencēšanu tiek pieņemti pēc pārbaudes procedūras, saskaņā ar kuru pārsūdzības komiteja var piedalīties tikai pēc tam, kad REACH komitejā ir noticis balsojums, kas ir vai nu negatīvs, vai arī nav ne pozitīvs, ne negatīvs (“atzinuma nav”).

Komitoloģijas regulā ir noteikts, ka komitejas priekšsēdētājam ir jāmeklē visplašākais iespējamais atbalsts komitejā.[22] Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka Komisija vienmēr cenšas panākt kvalificētu balsu vairākumu. Kamēr pastāv iespēja sasniegt šo mērķi, tā turpinās diskusijas REACH komitejā.

Komisijas pārstāvji arī norādīja, ka vienā gadījumā pēc ilgām diskusijām bija skaidrs, ka kvalificēts balsu vairākums nav sasniedzams. Lai gan šajā lietā tās apsvēra iespēju nodot lietu Pārsūdzības komitejai, praksē šķita maz ticams, ka Pārsūdzības komiteja nonāktu pie citāda secinājuma nekā REACH komiteja. Vispārīgāk runājot, šķiet maz ticams, ka pārsūdzības komiteja varētu paātrināt procesu.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja Komisijai, vai tā varētu publicēt detalizētākus REACH komitejas sanāksmju kopsavilkumus. Šajā sakarā tā atsaucās uz SCOPAFF komitejas kopsavilkumiem [23], kuros minēts, ka dažas dalībvalstis ir paudušas viedokli, konkrēti neminot, kuras dalībvalstis.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka pašreizējo kopsavilkuma ierakstu priekšrocība ir tā, ka tos var sagatavot, validēt un publicēt īsā laikā. Iepriekš Komisijai tika pārmests, ka tā ir novēloti publicējusi protokolu kopsavilkumus. Tomēr Komisija ir gatava izskatīt jaunu formātu ar nosacījumu, ka tiek ievērota komitejas sanāksmju konfidencialitāte (kā noteikts tās reglamentā). Saistītais izstrādes un apstiprināšanas process noteikti nozīmētu ilgākus termiņus šādu kopsavilkuma ierakstu publicēšanai salīdzinājumā ar pašreizējiem termiņiem.

Sanāksmes noslēgums

Tika panākta vienošanās, ka Komisija iesniegs Ombuda izmeklēšanas grupai dokumentus, kuros izklāstīta iekšējā procedūra, kas ievērota visos dosjē, kuri attiecas uz REACH regulas īstenošanu, piemēram, 2018. gada darba kārtība un standarta darbības procedūra, saskaņā ar kuru projektus dara pieejamus REACH komitejai, lai izmeklēšanas grupa labāk izprastu Komisijas lēmumu pieņemšanas procesu.

Ombuda izmeklēšanas grupa pateicās Komisijas pārstāvjiem par laiku un sniegtajiem paskaidrojumiem, un sanāksme beidzās.

 

Briselē, 2024. gada 29. maijā

JENNIFER KING MICHAŁ KRAJEWSKI

Juridisko ekspertu izmeklēšanas speciālists

 

[1] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 4.8. pants.

[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), OV L 396/1, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02006R1907-20140410

[3] Piemēram, pirmajā sabiedriskajā apspriešanā par ierobežojumu attiecībā uz PFAS ECHA saņēma vairāk nekā 5600 komentāru (salīdzinājumā ar aptuveni 5600 komentāriem). 600 komentāri par tikpat plašu ierobežojumu attiecībā uz mikroplastmasu).

[4] Piemēram, ierobežojums, kas attiecas uz aptuveni 4000 vielu tetovēšanas tintēs. Sk. https://echa.europa.eu/hot-topics/tattoo-inks#:~:text=The%20use%20of%20more%20than,inks%20or%20permanent%20make%2Dup. Sk. arī https://single-market-economy.ec.europa.eu/sectors/chemicals/reach/restrictions_en.

[5] Piemēram, diizocianātu gadījumā. Sk. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=uriserv:OJ.L_.2020.252.01.0024.01.ENG&toc=OJ:L:2020:252:TOC.

[6] Piemēram, nesenais plašais ierobežojums attiecībā uz mikroplastmasu, kas aptver daudzas nozares. Sk. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_23_4581. Sk. arī https://single-market-economy.ec.europa.eu/sectors/chemicals/reach/restrictions_en.

[7] REACH regulas XIV pielikums.

[8] Oficiāla vienošanās par starpdienestu konsultāciju uzsākšanu jau aizņem 4–6 nedēļas, un starpdienestu konsultācijas parasti aizņem 4–6 nedēļas.

[9] Lieta T-837/16, Zviedrija/Komisija, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=211428&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4702  

Lieta C-389/19 P, Komisija/Zviedrija, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=238162&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4702

Lieta C-144/21, Parlaments/Komisija, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=272682&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4701

[10] Oktilfenola etoksilāti.

[11] Nonilfenola etoksilāti.

[13] Tā sauktajā sociālekonomiskajā virzienā tai ir plaša rīcības brīvība.

[14] Piemēram, tas notika ECHA atzinumu gadījumā par OPE/NPE.

[15] Lieta T-837/16, Zviedrija/Komisija, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=211428&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4702 , 69. punkts.

[16] Piemēram, CrVI dekoratīvai izmantošanai autobūves nozarē.

[17] Lieta T-837/16 Zviedrija/Komisija https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=211428&pageIndex=0&doclang=EN&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=4702

[18] Tas var būt īpaši sarežģīti vielām, ko izmanto dekoratīviem nolūkiem.

[19] Skatīt 9. zemsvītras piezīmi.

[20] Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka vienā no tās lēmumiem Komisija ir norādījusi: “Ja pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis savu pierādīšanas pienākumu komitejās, tas, ka Komisija nosūta RAC un SEAC papildu informāciju, kas tai iesniegta pēc atzinuma pieņemšanas posma, lai saņemtu papildu atzinumus, vai citādi ņem vērā šo informāciju, ļautu pieteikuma iesniedzējam pārtraukt vai aizkavēt (pat atkārtoti) lēmumu pieņemšanas procedūru, kā rezultātā SVHC paliek tirgū ilgāk vai bez nosacījumiem un pasākumiem, kas var tikt noteikti saskaņā ar lēmumu par atļaujas piešķiršanu, ja tas tiek piešķirts, ar iespējamiem izrietošiem riskiem sabiedrības veselībai un/vai videi. Ņemot vērā to, ka pieteikuma iesniedzējam bija jāiesniedz visa būtiskā informācija kā daļa no pieteikuma, tas arī būtu uzskatāms par procesa ļaunprātīgu izmantošanu”. Sk. https://ec.europa.eu/transparency/comitology-register/core/api/integration/ers/225107/070377/4/attachment (8. apsvērums).

[21] Lieta 144/21 Parlaments/Komisija https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=272682&pageIndex=0&doclang=en&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=480945

[22] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, 3. panta 4. punkts

[23] Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja.