Datums: Otrdien, 2023. gada 19. septembrī

Attālināta sanāksme, izmantojot WebEx

Piedalījās

Eiropas Komisija

Divi Ģenerālsekretariāta (ĢS) locekļi

Četri Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāta (“GROW ĢD”) locekļi

Četri Vides ģenerāldirektorāta (ENV ĢD) locekļi

Eiropas Ombuds (Izmeklēšanas direktorāts)

KRAJEWSKI Michał, izmeklēšanas speciālists

KING Jennifer, juridiskā eksperte

EHNERT Tanja, izmeklēšanas koordinatore

KOSMOPOULOU Maria Eleni, izmeklēšanas stažiere

WAWRZYCZEK-SEIFERT Krzesimir, izmeklēšanas stažieris

Sanāksmes mērķis

Sanāksmes mērķis bija ombuda izmeklēšanas grupai izprast to lietu satura būtību, kas saistītas ar iekļaušanu XIV pielikumā, atsevišķām atļaujām un ierobežojumiem saskaņā ar REACH regulu [1], un precizēt dažus Komisijas rakstiskās atbildes aspektus šajā izmeklēšanā.

Konkrētāk, sanāksmes mērķis bija labāk izprast riska pārvaldības procesa administratīvo organizāciju, Komisijas lomu tajā un šī procesa pārredzamību.

Ievads un procesuālā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupa iepazīstināja ar sevi, pateicās Komisijas pārstāvjiem par tikšanos ar viņiem un izklāstīja sanāksmes mērķi. Viņi izklāstīja tiesisko regulējumu, kas attiecas uz ombuda rīkotajām sanāksmēm, jo īpaši to, ka ombuds bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas neizpaudīs nekādu informāciju, ko Komisija atzinusi par konfidenciālu, nevienai citai personai ārpus ombuda biroja ^[2].

Izmeklēšanas grupa paskaidroja, ka tā sagatavos ziņojuma projektu par sanāksmi, kas jānosūta Komisijai, lai nodrošinātu, ka saturs ir faktiski precīzs un pilnīgs. Sanāksmes ziņojums pēc tam tiks pabeigts un iekļauts dosjē. Ziņojumā netiks iekļauta vai citādi publiskota konfidenciāla informācija.

Apmainītā informācija

Dokumenti, kas sagatavoti riska pārvaldības procesā Komisijā

Atbildot uz ombuda izmeklēšanas grupas jautājumu, Komisijas pārstāvji izklāstīja dažādos riska pārvaldības procesa posmus Komisijā un šajā procesā sagatavoto dokumentu veidus.

· Pasākuma izstrāde: Vadošais ģenerāldirektorāts atļauju un ierobežojumu jautājumos — GROW ĢD — sagatavo pirmo pasākuma projektu, ko pēc tam apspriež ar otru vadošo ģenerāldirektorātu — ENV ĢD. Informācijas apmaiņa starp GROW ĢD un ENV ĢD parasti nav reģistrēta Aresā. Tie ietver sākotnējus neoficiālus kontaktus un diskusijas starp referentiem, kuri par tiem ziņo savām attiecīgajām hierarhijām. Šajā posmā tiek izstrādāti, grozīti un komentēti agrīnā darba projekti, ja lēmumi par atļauju tiek pieņemti koplietojamās mapēs nesen.

Pirmais dokuments, kas reģistrēts lietā, ir pasākuma projekts, kam pievienota pavadvēstule, kura adresēta citiem ģenerāldirektorātiem un iesniegta starpdienestu apspriešanai.

· Starpdienestu konsultācijas: Notiek apspriešanās ar Ģenerālsekretariātu, Juridisko dienestu, AGRI ĢD,[3] JUST ĢD,[4] SANTE ĢD, TRADE ĢD, EMPL ĢD, ENER ĢD, MOVE ĢD, TAXUD ĢD, JRC, RTD ĢD un Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas ir standarta saraksts ar pakalpojumiem, ar kuriem apspriežas šāda veida REACH procesā. Starpdienestu apspriešanās laikā sagatavotajos dokumentos ir iekļautas arī piezīmes, kas nosūtītas attiecīgajiem par diviem vadošajiem ģenerāldirektorātiem atbildīgo komisāru birojiem, paziņojuma veidlapas projekts Pasaules Tirdzniecības organizācijai (“PTO”) saskaņā ar Nolīguma par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībā noteikumiem (iekļaušanas XIV pielikumā vai ierobežojumu gadījumā) un paskaidrojums REACH regulas 73. pantā paredzēto ierobežojumu gadījumā.

Pēc tam, pamatojoties uz aptaujāto dienestu atbildēm, tiek sagatavots galīgais pasākuma projekts, kas dalībvalstīm jāiesniedz REACH komitejā [5].

Komisijas pārstāvji apstiprināja, ka pirms starpdienestu apspriešanās pabeigšanas REACH komitejā kopumā nenotiek viedokļu apmaiņa par pasākuma projektu.

· Diskusijas REACH komitejā: Komisijas pārstāvji norādīja, ka dokumenti, ar kuriem notikusi apmaiņa ar REACH komiteju, ietver uzaicinājumu uz sanāksmi un darba kārtības projektu, galīgo pasākuma projektu, paskaidrojumu ierobežojumu gadījumā, ieinteresēto personu paustās nostājas, komentārus, kas saņemti par paziņojumu PTO, uzaicinājumus balsot un informāciju par balsojumu rezultātiem, sanāksmju protokolus un pieprasījumus REACH komitejas locekļiem sniegt lingvistiskus ierosinājumus to attiecīgajām valodu versijām.

Pirms REACH komitejas sanāksmēm dalībvalstis bieži iesniedz rakstiskus komentārus par pasākumu projektiem. Šie komentāri tiek izplatīti visiem REACH komitejas locekļiem. Tomēr dalībvalstis var arī izteikt piezīmes par pasākumu tikai sanāksmes laikā, iepriekš rakstiski neiesniedzot savu viedokli.

Riska pārvaldības procesa administratīvā organizācija

Atbildot uz vairākiem ombuda izmeklēšanas grupas uzdotajiem jautājumiem, Komisijas pārstāvji sniedza sīkāku informāciju par riska pārvaldības procesa administratīvo organizāciju.

1) Kā tas, ka Komisijas darbinieki piedalās ECHA riska novērtēšanas komiteju (RAC) un sociālekonomiskās analīzes komiteju (SEAC) sanāksmēs, atvieglo Komisijas riska pārvaldības procesu?

Komisijas pārstāvji apstiprināja, ka Komisijas darbinieki piedalās RAC un SEAC sanāksmēs kā novērotāji. Tas ļauj Komisijai ātri reaģēt uz izskatāmajiem dosjē un izstrādāt atzinuma projektu. Komisijas pārstāvji norādīja, ka Komisija sniedz ieguldījumu tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka komiteju secinājumi un pamatojumi, kas pamato šos secinājumus, ir pietiekami pilnīgi, skaidri un stabili turpmākā lēmumu pieņemšanas procesa labad.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka Komisija nevar uzsākt savu riska pārvaldības procesu pirms RAC un SEAC galīgo atzinumu saņemšanas, jo bieži vien pastāv būtiskas atšķirības starp apspriestajiem atzinumu projektiem un pieņemtajiem galīgajiem atzinumiem. Tomēr novērotājas loma var ietaupīt laiku, jo Komisija var sākt darbu pie lietas, tiklīdz ir pieņemts atzinums, pat pirms tas ir oficiāli saņemts no ECHA.

2) Kā uzdevumi tiek sadalīti starp GROW ĢD un ENV ĢD? Vai ir kāda procedūra vai norādījumi par to, kā viņi vienojas par kopēju nostāju?

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka gan GROW ĢD, gan ENV ĢD ir galvenie dienesti, kas atbild par REACH. Tomēr organizatorisku apsvērumu dēļ GROW ĢD uzņemas vadību attiecībā uz iekļaušanu XIV pielikumā, ierobežojumiem un atļaujām. Tādējādi GROW ĢD ir atbildīgs par dažādu pirmo projektu (pasākuma, pavadvēstules citiem ģenerāldirektorātiem, paskaidrojuma u. c., izņemot par ENV ĢD atbildīgā komisāra kabinetam adresēto piezīmi) sagatavošanu, pamatojoties uz iepriekš saskaņotām veidnēm apstiprināšanas lēmumu gadījumā. Diskusijas starp abiem vadošajiem ģenerāldirektorātiem turpinās, jo projekti tiek izplatīti starp abu ģenerāldirektorātu atbildīgajiem referentiem. Atbildot uz papildu jautājumu par to, kā šī informācijas apmaiņa tiek koordinēta, Komisijas pārstāvji apstiprināja, ka praksē starp abiem ģenerāldirektorātiem pastāv darba vienošanās. 

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai šajā sadarbībā ir kādas problēmas. Komisijas pārstāvji norādīja, ka ir grūti sniegt vispārēju atbildi uz šo jautājumu un noteikt konkrētas problēmas. Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka ģenerāldirektorātu atšķirīgo politisko mērķu un vērā ņemamo interešu daudzveidības dēļ pastāv leģitīmas atšķirības dažādu ģenerāldirektorātu paustajos viedokļos par konkrētiem dosjē. Tādējādi, lai gan Vides ģenerāldirektorātam un Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorātam parasti ir līdzīgi uzskati par REACH dokumentiem (piemēram, par vajadzību pēc noteikta ierobežojuma), parasti ir jāapspriež noteiktas detaļas, un atsevišķos gadījumos var rasties problēmas.

Lai gan Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka Komisijā ir neparasta kārtība, ka ir divi vadošie ģenerāldirektorāti, kas atbild par vienām un tām pašām lietām, ir spekulatīvi, vai un cik daudz šī kārtība palielina laiku, kas vajadzīgs šo lietu apstrādei. Tās norādīja, ka atšķirības, visticamāk, radīsies neatkarīgi no riska pārvaldības procesa organizatoriskās struktūras, vēlākais starpdienestu apspriešanās laikā.

3) Kā Komisija risina pārklāšanos starp priekšlikumiem par ierobežojumiem un ieteikumiem iekļaušanai XIV pielikumā?

Komisijas pārstāvji norādīja, ka pārklāšanās gadījumā Komisija novērtē attiecīgos dokumentus un katrā atsevišķā gadījumā meklē piemērotu turpmāko rīcību. Līdz šim Komisija ir atlikusi lēmuma pieņemšanu par vielas iekļaušanu XIV pielikumā gadījumos, kad ECHA ir ieteikusi vielu prioritārā kārtā iekļaut XIV pielikumā. Komisijas pārstāvji minēja divus piemērus: viens attiecās uz vielu “Dechlorane Plus”, kas bija iekļauta ECHA 2019. gada ieteikumā par prioritārajām vielām iekļaušanai XIV pielikumā, un otrs attiecās uz septiņiem svina savienojumiem, kas bija iekļauti tajā pašā ieteikumā un galvenokārt atrodas reciklētā PVC.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka Komisija nevar liegt dalībvalstīm ierosināt ierobežojumus saskaņā ar REACH regulu, un tas var izraisīt vienas un tās pašas vielas ierobežošanas un licencēšanas regulatīvo instrumentu pārklāšanos. Tomēr Komisija ir mudinājusi dalībvalstis pirms ierobežošanas priekšlikuma vai priekšlikuma iesniegšanas par vielas apzināšanu par vielu, kas rada ļoti lielas bažas (kuras ir uzskaitītas XIV pielikumā), iekļaut regulatīvās pārvaldības iespēju analīzi (RMOA). Šī analīze ļauj noteikt, vai, piemēram, ierobežojums varētu būt vispiemērotākais regulatīvais instruments katrā atsevišķā gadījumā. Komisijas pārstāvji norādīja, ka katram regulatīvajam instrumentam ir savas priekšrocības un trūkumi. Tomēr līdz šim procedūras atlikšana vielas iekļaušanai XIV pielikumā ir devusi pozitīvus rezultātus.

Komisijas loma riska pārvaldības procesā

4) Komisija savā rakstiskajā atbildē norādīja, ka "RAC un SEAC atzinumos ne vienmēr bija sniegti visi elementi, kas vajadzīgi, lai Komisija varētu efektīvi pieņemt lēmumus, vai arī tie ne vienmēr bija pietiekami skaidri". Kādi bija iemesli visu nepieciešamo elementu nepietiekamai skaidrībai/neesamībai?

Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka ECHA ir neatkarīga aģentūra un ka Komisija nevar ietekmēt ECHA atzinumu pieņemšanas procesu. Tomēr Komisija var vērsties pie ECHA, ja tā uzskata, ka tās atzinumi ir nepilnīgi vai nepietiekami skaidri.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka tas var notikt, ja atzinums nav skaidrs vai ja nav pietiekamas argumentācijas, lai pamatotu zinātnisko komiteju secinājumus. Komisijas pārstāvji atsaucās uz vairākiem piemēriem, kuros tika uzskatīts, ka ECHA atzinumi nav skaidri vai tajos nav ietverti visi elementi, kas nepieciešami efektīvai lēmumu pieņemšanai.

• Pirmais piemērs attiecās uz trim RAC atzinumiem par atsevišķām atļaujām vielai “trihloretilēns”. RAC sākotnējos atzinumos bija daži neskaidri apgalvojumi par risku un ieteikumi, kā uzlabot riska pārvaldības pasākumus un darbības apstākļus, lai samazinātu iedarbību uz darba ņēmējiem. Tāpēc Komisija lūdza ECHA precizēt atzinumus. Šajā gadījumā ECHA sniedza atzinumu papildinājumus ar precizējumiem par novērtējumu un secinājumiem par riska pārvaldības pasākumu piemērotību un efektivitāti un pieteikumos ietvertajiem darbības nosacījumiem. Papildinājumos arī tika izskaidroti RKP ierobežojumi šajos gadījumos attiecībā uz iespēju sīkāk precizēt ieteikumus, bet, ja iespējams, tika norādīti tie paši aspekti, kurus varētu apsvērt, lai tos risinātu.
• Otrais Komisijas pārstāvju sniegtais piemērs attiecās uz plaša mēroga pieteikumiem hroma trioksīda individuālai atļaujai, jo atzinumos trūka skaidrības, jo pašiem pieteikumiem trūka detalizācijas un detalizācijas. Šajos gadījumos gan RAC, gan SEAC kopumā bija sniegušas pozitīvu atzinumu, bet ar atrunām, ka joprojām pastāv neskaidrības. Komisijai bija bažas, ņemot vērā neskaidrības pieteikumos, un šajos gadījumos Komisijai bija jāveic ilgstošāki novērtējumi, jo Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka Komisijai ir jānodrošina, ka gadījumā, ja tā ierosina pasākumu licences piešķiršanai saskaņā ar REACH, saglabājas tikai nenozīmīgas neskaidrības.
• Trešais piemērs attiecās uz ierosināto formaldehīda ierobežojumu, uz kuru SEAC atzinumam bija jābalstās uz nepietiekamiem datiem, ņemot vērā RAC priekšlikumu par zemāku emisiju robežvērtību nekā ECHA sagatavotajā dokumentācijā. Lai gan SEAC nav pienākuma meklēt vairāk datu, tā ņēma vērā informāciju par ietekmi, kas iesniegta trešo personu apspriešanās laikā, lai novērstu nepilnības un novērtētu ietekmi, kas saistīta ar robežvērtības samazināšanu, tostarp citas RAC apsvērtās robežvērtības. Tādējādi RAC un SEAC atzinumos nebija skaidri norādīta konkrēta emisiju robežvērtība, kas būtu uzskatāma par vispiemērotāko riska novēršanai, ņemot vērā arī tā sociālekonomisko ietekmi, un tāpēc Komisijai bija jāveic plašs novērtējums, lai izstrādātu samērīgu pasākumu formaldehīda ierobežošanai.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, kāds ir kopīgs iemesls skaidrības trūkumam ECHA atzinumos. Komisijas pārstāvji atbildēja, ka dažkārt pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis datus. [6] Augšupējiem pieteikumu iesniedzējiem bieži vien nav pietiekamu datu un/vai izpratnes par precīziem iedarbības scenārijiem katrā pakārtotā lietotāja vietā, kā arī par iespējamām alternatīvām vielām un tehnoloģijām, lai aizstātu vielu, kas rada ļoti lielas bažas, konkrētos lietojumos, uz kuriem attiecas licences pieteikums; pakārtoto lietotāju pieteikumi parasti ir precīzāki un labāk pamatoti.

5) Kā Komisija izskata pieteikumus individuālām atļaujām, kuru kvalitāte nav pietiekama? Kā Komisija īsteno neseno judikatūru, kurā precizēts, ka individuālo atļauju piešķiršanas procesā pierādīšanas pienākums ir pieteikuma iesniedzējiem?

Komisijas pārstāvji norādīja, ka atļauju var piešķirt, pamatojoties uz “pienācīgas kontroles” ceļu (ja ir pierādīts, ka riski, kas izriet no vielas lietošanas, tiek pienācīgi kontrolēti) vai “sociālekonomisko” ceļu (ja ir pierādīts, ka ieguvumi no vielas lietošanas atsver riskus, un nav piemērotu alternatīvu). Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka saskaņā ar ECHA iepriekšējiem norādījumiem aizstāšanas plāns tika uzskatīts par nepieciešamu tikai saistībā ar “pienācīgu kontroli”. Tomēr Vispārējā tiesa precizēja, ka pieteikuma iesniedzējiem ir jāiesniedz aizstāšanas plāns arī saistībā ar “sociālekonomisko” maršrutu, ja kopumā ir pieejamas piemērotas alternatīvas, bet pieteikuma iesniedzējam šīs alternatīvas vēl nav iespējamas [7] Attiecībā uz pēdējo Komisija 2020. gada februārī aicināja vairākus pieteikuma iesniedzējus iesniegt aizstāšanas plānu, lai papildinātu savus pieteikumus. SEAC novērtēja minētos aizstāšanas plānus un 2021. gada vasarā izdeva attiecīgo atzinumu papildinājumus.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, kāpēc, ņemot vērā neseno tiesas spriedumu, Komisija nenoraidīja pieteikumus atļaujas saņemšanai, izmantojot “sociālekonomisko” maršrutu, kurā nebija iekļauts aizstāšanas plāns. Izmeklēšanas grupa arī vaicāja, vai, noraidot šādus pieteikumus, kuros nav aizstāšanas plāna, attiecīgās kaitīgās vielas izmantošana tiktu apturēta un vai pieteikuma iesniedzējiem šādos gadījumos būtu iespēja iesniegt jaunu pieteikumu.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka Tiesas spriedumā tika aplūkotas kopumā pieejamās alternatīvas, savukārt Komisijas un SEAC novērtējumā galvenā uzmanība tika pievērsta alternatīvām, kas pieteikuma iesniedzējam ir iespējamas. Tiesa precizēja, ka, ja kopumā ir pieejamas alternatīvas, bet pieteikuma iesniedzējam tās vēl nav iespējamas, atļauju var piešķirt, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz aizstāšanas plānu. Tā kā šī prasība iesniegt aizstāšanas plānu saistībā ar individuālo atļauju pieteikumiem, izmantojot “sociālekonomisko” pieeju, izrietēja no Tiesas sprieduma un pieteikumi tika iesniegti pirms minētā sprieduma, dokumentācija nebija pilnīga Komisijas novērtējumam un lēmumam par attiecīgajiem pieteikumiem un deva attiecīgajiem pieteikumu iesniedzējiem iespēju iesniegt trūkstošos plānus. Šādus plānus novērtētu ECHA. Turklāt tās uzskata, ka tādu pieteikumu noraidīšana, kuros nebija ietverts aizstāšanas plāns, jo tajos bija ievērotas ECHA vadlīnijas, būtu netaisnīga attiecībā pret prasītājām, ņemot vērā ECHA vadlīnijas.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka Komisija ir noraidījusi pieteikumus, jo pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamu informāciju. Tomēr Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka, lai noraidītu pieteikumu, REACH komitejai ir jāpanāk kvalificēts balsu vairākums, norādot, ka dažkārt minoritātes bloķē šo procesu. Tās arī norādīja, ka iesniegto pieteikumu kvalitāte pēdējā laikā ir uzlabojusies saskaņā ar Tiesas judikatūru, kurā cita starpā ir precizēts, ka pieteikumu iesniedzējiem ir jāapsver ne tikai tehniski un ekonomiski īstenojamas alternatīvas, bet arī tās, kas ir vispārēji pieejamas ES [8].

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja par ECHA atzinumu formu un kvalitāti lietās, kurās Komisija noraidīja pieteikumu. Komisijas pārstāvji atsaucās uz iepriekšējā posma pieteikumu, kurā ECHA pirms iepriekš minētā Tiesas sprieduma kopumā bija izdarījusi pozitīvus secinājumus par individuālās atļaujas pieteikumu, bet ar iebildumiem nenoteiktības dēļ. Pēc sprieduma Komisija pieprasīja no pieteikuma iesniedzēja aizstāšanas plānu, ko pēc tam novērtēja SEAC. Sākotnējā atzinuma papildinājumā SEAC secināja, ka aizstāšanas plāns nav ticams. Pēc pārskatīšanas Komisija uzskatīja, ka prasītāja nav izpildījusi pierādīšanas pienākumu, un tādējādi atteica atļauju. Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka tad, kad Komisija lūdza pieteikuma iesniedzējam iesniegt aizstāšanas plānu, tā neļāva atjaunināt, papildināt vai labot citas pieteikuma daļas, un SEAC papildinājums attiecas tikai uz aizstāšanas plānu.

Kopumā Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka atļauju piešķiršanas sistēma pašlaik ir pārslogota. Lai gan Tiesa sniedza dažus precizējumus par procedūru, kas jāievēro, šim precizējumam ir bijusi pozitīva ietekme tikai uz pieteikumiem, kas iesniegti kopš šā nolēmuma paziņošanas. Iepriekš iesniegtie pieteikumi, kuros nav aizstāšanas plāna, pamatojoties uz iepriekšējiem ECHA norādījumiem, tagad tiek uzskatīti par nepilnīgiem, un tas ietekmē novērtēšanas procesa pabeigšanai nepieciešamo laiku. Komisijas pārstāvji norādīja, ka ECHA ir aplēsusi savu spēju pieņemt aptuveni 60 atzinumus gadā, savukārt aptuveni 250 pieteikumi pašlaik tiek izskatīti.

Visbeidzot, Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, cik lielā mērā Tiesas skaidrojumi var atvieglot ECHA novērtējumu, kā arī to, vai starp ECHA un Komisiju ir notikušas diskusijas par to, kā īstenot Tiesas jaunāko spriedumu. Komisijas pārstāvji atbildēja, ka ir notikušas diskusijas par jaunāko judikatūru. Jo īpaši Komisija ir informējusi SEAC un RAC par savu viedokli attiecībā uz šo judikatūru un to, kā tā ietekmēs komiteju veikto novērtējumu. Komisijas pārstāvji arī norādīja, ka Komisija sadarbosies ar ECHA, lai atjauninātu norādījumus pieteikumu iesniedzējiem.

6) Kad Komisija ir “ņēmusi vērā informāciju un aspektus, kas nav ietverti ECHA ieteikumos vai atzinumos”?

Lēmumos par licencēšanu Komisijas pārstāvji minēja izņēmuma gadījumu, kurā Komisija ņēma vērā informāciju un aspektus, kas nebija ietverti ECHA atzinumos par vielu 4-(1,1,3,3-tetrametilbutil)fenolu, etoksilētu (“4-tert-OPnEO”). Dažos pieteikumos RAC ieteica visus notekūdeņus, kas piesārņoti ar šo vielu, savākt sadedzināšanai. Tas būtu ietekmējis tūkstošiem slimnīcu un laboratoriju, kas novadīja tūkstošiem tonnu notekūdeņu ar minimālu vielas koncentrāciju un kam nepieciešams transportēt un sadedzināt tik lielus notekūdeņu apjomus, kam nepieciešams liels enerģijas daudzums. Riska pārvaldības kontekstā Komisija, ņemot vērā informāciju no dalībvalstu notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmām un pieteikuma iesniedzējiem, novērtēja citas alternatīvas un pauda plašāku viedokli, kā arī noteica konkrētus starpposma izmantošanas samazināšanas mērķrādītājus, kas pieteikuma iesniedzējiem jāievēro, kā arī iekļāva pienākumu pieteikuma iesniedzējiem informēt attiecīgās vietējās iestādes par novadīšanu. Tomēr šie gadījumi bija vairāk izņēmumi nekā noteikums.

Attiecībā uz riska pārvaldības procesa pārredzamību

7) Kā Komisija nodrošina procesa pārredzamību, pirms tā iesniedz pasākuma projektu REACH komitejai?

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka Komisija regulāri publicē CARACAL mainīgo darba plānu [9], kas paredz nākamās trīs vai četras REACH komitejas sanāksmes. Katrs mainīgais darba plāns attiecas uz pasākumu projektiem, kas jau iesniegti REACH komitejai, un parāda, kad ir paredzēts iesniegt jaunus pasākumu projektus. Komisijas pārstāvji apstiprināja, ka REACH komitejā tiek apspriesti tikai tie jautājumi, kas uzskaitīti darba plānā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas pārstāvji apgalvoja, ka ar jau publicēto materiālu tiek panākts apmierinošs pārredzamības līmenis.

Komisijas pārstāvji piebilda, ka tās rīcībā ir citi pārredzamības instrumenti. Piemēram, attiecībā uz ierobežojumiem un iekļaušanu XIV pielikumā Komisija paziņo PTO pasākumu projektu, kas pēc tam tiek darīts pieejams Komisijas publiski pieejamajā tehnisko šķēršļu tirdzniecībai (TBT) datubāzē. Arī ECHA atzinumi un ieteikumi ir publiski pieejami. Turklāt, ja Komisijai ir vajadzīgi ECHA papildu atzinumi, šādu papildu atzinumu pieprasījumi un no tiem izrietošie atzinumi tiek publiskoti.

Ombuda izmeklēšanas grupa jautāja, vai Komisija ir apsvērusi iespēju pievienot projektus portālam “Izsakiet viedokli”, lai saņemtu komentārus no sabiedrības. Komisija norādīja, ka vielu iekļaušana XIV pielikumā tiek publicēta portālā “Izsakiet viedokli”, savukārt ECHA veic sabiedrisko apspriešanu par katru ierobežošanas dokumentāciju un licencēšanas pieteikumu. Turklāt liela daļa informācijas jau ir publiskota pēc starpdienestu apspriešanās, piemēram, jau minētais PTO paziņojums, kurā ietverts galīgais pasākuma projekts.

Komisijas pārstāvji uzskatīja, ka, kamēr Komisija nav iekšēji vienojusies par pasākuma galīgo projektu (t. i., starpdienestu apspriešanās noslēgumu), papildu informācijas publicēšana varētu būt maldinoša. Tās piebilda, ka ir grūti paziņot informāciju par Komisijas lēmumu pieņemšanas laiku, ņemot vērā dažu procesa elementu neparedzamību.

8) Kā sabiedrība var būt informēta par pašreizējo stāvokli saistībā ar dosjē, kas tiek apspriests pirms REACH komitejas balsojuma?

Komisijas pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka informācija par lietas pašreizējo stāvokli tiek publiskota, izmantojot mainīgo darba plānu.

Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka sabiedrības informēšana par lietas pašreizējo stāvokli, izmantojot mainīgos darba plānus, darbojas tikai tad, ja lieta tiek aktīvi apspriesta. Pretējā gadījumā sabiedrība netiek atjaunināta.

Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka arī katrs pasākuma projekts ir pilnībā publicēts komitoloģijas reģistrā pirms katras REACH komitejas sanāksmes, kurā tas tiks apspriests. Piemēram, attiecībā uz ierobežojumiem mikroplastmasai tiek publicētas dažādas pasākuma projekta versijas, kuras sabiedrība var salīdzināt. Turklāt REACH komitejas sanāksmju protokolu kopsavilkumu vienmēr dara pieejamu neilgi pēc katras sanāksmes, un tajā norāda, vai ir notikusi diskusija un/vai balsojums.

Komisijas pārstāvji norādīja, ka REACH komitejai nav noteikti termiņi sarunu pabeigšanai. Tās atzina, ka nav iespējams detalizēti izsecināt pašreizējo stāvokli sarunās REACH komitejā.  

Šajā ziņā Komisijas pārstāvji norādīja, ka Komisija sniedz sabiedrībai jaunāko informāciju, arī atbildot uz informācijas pieprasījumiem, un ka tā cenšas savās atbildēs nodrošināt pēc iespējas lielāku pārredzamību. Tās arī precizēja, ka Komisija galvenokārt saņem informācijas pieprasījumus no ieinteresētajām personām, bieži vien kopā ar piezīmēm par konkrētiem dokumentiem.

9) Kā Komisija izskatīja Komisijas rakstiskajā atbildē minētās lietas par publisku piekļuvi dokumentiem? Vai tā piešķīra pilnīgu vai daļēju piekļuvi?

Atsaucoties uz savas rakstiskās atbildes 19. lappuses trešo ievilkumu [10], Komisija atsaucās uz pieprasījumu nodrošināt publisku piekļuvi REACH komitejas balsojuma rezultātiem par konkrētu ierobežojumu. Pieprasījuma iesniedzējs īpaši jautāja, kā balsojušas atsevišķas dalībvalstis. Komisijas pārstāvji norādīja, ka Komisija liedza piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta otro ievilkumu, jo pieprasītais dokuments attiecas uz lēmumu, kas vēl nav pieņemts, un Komisija uzskatīja, ka iepazīšanās ar to nopietni kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam un ka iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

Atsaucoties uz savas rakstiskās atbildes 19. lappuses 4. ievilkumu, Komisija atsaucās uz diviem lūgumiem nodrošināt publisku piekļuvi Komisijas sarakstei ar konkrētu dalībvalsti par to pašu ierobežojumu. Komisijas pārstāvji paskaidroja, ka pirmais pieprasījums attiecās uz lietu, par kuru tobrīd nebija pieņemts lēmums, savukārt otrā pieprasījuma laikā lēmums bija pieņemts, un norādīja, ka abus pieprasījumus iesniedza viens un tas pats pieprasījuma iesniedzējs. Pēc otrā pieprasījuma Komisija liedza pilnīgu piekļuvi diviem dokumentiem saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 3. punkta pirmo ievilkumu, jo uzskatīja, ka publiskošana nopietni kaitētu tās notiekošajam lēmumu pieņemšanas procesam un ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses, kas pamatotu publiskošanu. Tā nekonstatēja sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā. Saskaņā ar minētās regulas 4. panta 5. punktu Komisija ņēma vērā arī tās dalībvalsts nostāju, kura izdevusi konkrētus dokumentus. Tomēr tā sniedza daļēju piekļuvi septiņiem no deviņiem dokumentiem, uz kuriem attiecas otrais pieprasījums, aizklājot personas datus un dalībvalsts nostājas.

Par šiem trim pieprasījumiem atkārtoti pieteikumi netika iesniegti.

Visbeidzot, atbildot uz ombuda izmeklēšanas grupas jautājumu, Komisijas pārstāvji atturējās komentēt Vispārējās tiesas spriedumu Pollinis lietā [11]. Tās norādīja, ka Komisija saglabā savu nostāju līdz brīdim, kad Tiesa būs pieņēmusi lēmumu par Komisijas apelācijas sūdzību par spriedumu.

Sanāksmes noslēgums

Izmeklēšanas grupa pateicās Komisijas pārstāvjiem par laiku un sniegtajiem paskaidrojumiem, un sanāksme beidzās.

Briselē, 2023. gada 29. novembrī

 

Michał Krajewski Jennifer karalis

Izmeklēšanas speciālists juridiskais eksperts

 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu, OV L 396/1, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02006R1907-20140410

[2] Eiropas Ombuda īstenošanas noteikumu 4.8. pants.

[3] Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts.

[4] Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts.

[5] Komitoloģijas procedūrā piedalās dalībvalstu pārstāvji.

[6] Vispārējās tiesas 2019. gada 7. marta spriedums lietā T-837/16 un Tiesas 2021. gada 25. februāra spriedums lietā C-389/19 Zviedrija/Komisija,

https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=211428&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=561546; Tiesas 2023. gada 20. aprīļa spriedums lietā C-144/21 Parlaments/Komisija, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=272682&pageIndex=0&doclang=en&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=480945

[7] Vispārējās tiesas 2019. gada 7. marta spriedums lietā T-837/16 Zviedrija/Komisija, 74.–76. punkts, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=211428&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=561546

[8] Turpat.

[9] Ķimikāliju reģistrēšanas, novērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas (REACH) un klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kompetento iestāžu grupa, https://ec.europa.eu/transparency/expert-groups-register/screen/expert-groups/consult?lang=en&do=groupDetail.groupDetail&groupID=2385

[10] Pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/en/case/en/63908.

[11] Vispārējās tiesas 2022. gada 14. septembra spriedums lietā Pollinis France/Eiropas Komisija, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=265442&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=566540.