Lietas nosaukums: Kā Eiropas Centrālā banka (ECB) risina virpuļdurvju efekta lietas

Datums: Pirmdien, 2022. gada 23. maijā

Attālinātas pārbaudes kārtība

Piedalījās

ECB pārstāvji

Galvenais atbilstības un pārvaldības speciālists

Cilvēkresursu ģenerāldirektorāta (ĢD) Darbinieku pakalpojumu nodaļas vadītāja vietnieks

Monetārās politikas ĢD Politikas novērtēšanas nodaļas vadītājs

Galvenais atbilstības un pārvaldības speciālists

Vecākais atbilstības un pārvaldības speciālists

EO pārstāvji

Rosita Hickey, izmeklēšanas direktore

Jennifer King, juridiskā padomniece

Ángela Marcos Figueruelo, izmeklēšanas speciāliste

Koen Roovers, izmeklēšanas speciālists

Dokumentu pārbaudes/sanāksmes mērķis

Dokumentu pārbaudes un pārbaudes sanāksmes mērķis bija noskaidrot konkrētus ar izmeklēšanu saistītus jautājumus, kā ombude to pieprasīja savā 2022. gada 1. marta vēstulē.

Ombuda izmeklēšanas direktors 2022. gada 16. maija vēstulē ierosināja sanāksmes diskusiju punktus, pamatojoties uz dokumentiem, kurus ECB bija kopīgojusi ar Ombudu, proti:

I. ECB lietas materiālos iekļautie dokumenti, kas saistīti ar bijušā ECB ekonomista pārcelšanu uz ASV Investīciju banku Frankfurtē (turpmāk tekstā – “ECB lieta”);

II. Statistisks pārskats par darbiniekiem (iedalot I un augstākā atalgojuma grupā, kā arī F/G līdz H atalgojuma grupā banku uzraudzības departamentos un pa ģenerāldirektorātiem un direktorātiem), kuri aizgājuši no ECB 2020. un 2021. gadā, lai ieņemtu amatus ārpus ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām.

Ievads un procesuālā informācija

Pēc ievada Ombuda izmeklēšanas grupa norādīja, ka tā sagatavos pārbaudes sanāksmes ziņojumu un ka projekts tiks nosūtīts ECB pārskatīšanai, lai apstiprinātu tā faktisko precizitāti pirms tā pabeigšanas. Izmeklēšanas grupa arī minēja, ka ombuds bez ECB piekrišanas neizpaudīs trešām personām vai sabiedrībai informāciju, ko ECB uzskata par konfidenciālu.

ECB pārstāvji iepazīstināja ar darbu, ko veic ECB Atbilstības un pārvaldības birojs, ar kuru konsultējas par pieprasījumiem veikt pēcnodarbinātības darbības, kā arī par to darbinieku profesionālās darbības pieprasījumiem, kuri atrodas bezalgas atvaļinājumā. Viņi norādīja, ka Ombuda izmeklēšana bija savlaicīga, jo ECB plāno 2022. gada otrajā pusgadā pārskatīt ECB darbinieku ētikas regulējumu.

Apmainītā informācija

Ombuda izmeklēšanas grupas ierosinātie diskusiju jautājumi ir lēni. ECB atbildes ir sagatavotas parastā fontā.

Attiecībā uz informāciju par 2020. un 2021. gada “virpuļdurvju efekta” gadījumiem:

1. Vai paziņojumi par pieprasījumiem ieņemt jaunus amatus tiek iesniegti savlaicīgi?

Lielākā daļa gadījumu tiek paziņoti savlaicīgi, lai ECB vajadzības gadījumā varētu novērst visus iespējamos riskus un pieņemt riska mazināšanas pasākumus.

Šajā sakarā ECB pārstāvji atsaucās uz ECB Personāla reglamenta 0.2.8.1. pantu, kurā noteikts satvars “Sarunām par iespējamām profesionālajām darbībām”:

Pārrunās par iespējamo profesionālo darbību darbinieki ievēro godprātību un diskrētumu. Tās informē Atbilstības un pārvaldības biroju, ja profesionālās darbības raksturs var radīt interešu konfliktu ar darbinieka profesionālajiem pienākumiem. Interešu konflikta gadījumā Atbilstības un pārvaldības birojs informē un konsultē atbildīgo tiešo vadītāju par atbilstošiem pasākumiem, kas jāuzsāk, lai mazinātu interešu konfliktu, tostarp vajadzības gadījumā atbrīvojot darbinieku no atbildības par attiecīgo jautājumu.

Tas nozīmē, ka ECB darbiniekiem jāinformē CGO, ja diskusijas par iespējamo profesionālo darbību ir beigušās, bet jebkurā gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par to, vai pieņemt darbu. ECB pārstāvis norādīja, ka šis punkts uzsvērts ētikas izpratnes iniciatīvās (piemēram, rakstos iekštīklā) un darbinieku apmācībās (organizētos pasākumos un e-mācībās).

2. Kā tiek novērtēti interešu konflikti?

ECB pārstāvji norādīja, ka ECB ļoti nopietni izturas pret interešu konfliktiem, kas rodas pēcnodarbinātības un profesionālās darbības laikā bezalgas atvaļinājuma laikā. To darot, ECB ņem vērā visu ietekmes mazināšanas pasākumu klāstu. Ja tā konstatē riskus, tās mērķis ir pieņemt pasākumus, kas pienācīgi mazina minētos riskus un ir samērīgi. Tas var ietvert pagaidu aizliegumu.

Lai ECB varētu veikt pilnībā informētu novērtējumu par tās darbinieku pēcnodarbinātības un profesionālo darbību bezalgas atvaļinājuma laikā, tā lūdz attiecīgos darbiniekus sniegt visu attiecīgo informāciju par viņu pašreizējiem un turpmākajiem uzdevumiem, lai noteiktu jebkādu iespējamu uzdevumu pārklāšanos vai konfliktu (t.sk. jebkādu iespējamu profesionālo saziņu ar ECB, kas viņiem būtu, pildot savus turpmākos pienākumus), lai novērtētu, vai kā tūlītējs piesardzības pasākums būtu nepieciešams kāds pasākums, piemēram, piekļuves ierobežošana konkrētai informācijai un/vai izņemšana no noteiktām informācijas plūsmām. Turklāt CGO aicina tiešos vadītājus apstiprināt informāciju par uzdevumiem un izstrādāt savu viedokli par iespējamiem interešu konfliktiem, kā arī var apspriesties ar citām pusēm (piemēram, Cilvēkresursu un drošības ĢD u. c.), kā arī ņem vērā publiski pieejamo informāciju. CGO nosaka, vai pastāv interešu konflikti, un apstiprinošas atbildes gadījumā – kādi riska mazināšanas pasākumi ir nepieciešami, lai efektīvi novērstu attiecīgos rīcības riskus. ECB pārstāvji norādīja, ka šādi lēmumi ECB tiek pieņemti, pamatojoties uz “vajadzību pēc informācijas”, lai tos varētu pienācīgi ievērot un īstenot.

ECB mērķis ir nodrošināt konsekvenci lēmumos, ko tā pieņem attiecībā uz pēcnodarbinātības un darbinieku profesionālo darbību bezalgas atvaļinājuma laikā. Ja divos atsevišķos gadījumos apstākļi ir līdzīgi, ECB veic līdzīgus pasākumus, bet katru gadījumu izvērtē atsevišķi, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un jebkādas pieejas atšķirības ir pamatotas.

Kad ECB pieņem lēmumu par lūgumu veikt pēcnodarbinātības vai profesionālo darbību bezalgas atvaļinājuma laikā, tā paļaujas, ka attiecīgie darbinieki ievēros ECB piemērotos nosacījumus un ierobežojumus. Jebkurā gadījumā darbiniekiem, kas aizgājuši no ECB, ir pienākums paziņot par jebkuru nodomu mainīt savu profesionālo statusu noteiktā periodā (kas atbilst viņiem piemērojamajam maksimālajam nogaidīšanas periodam).

ECB arī uzrauga pēcnodarbinātības un profesionālās darbības atbilstību, pieņemot lēmumus par neapmaksātu atvaļinājumu, un kopā ar attiecīgo darbinieku veic turpmākus pasākumus, ja tai kļūst zināmi jebkādi apgalvojumi saistībā ar pārkāpumiem.

ECB darbiniekiem pat pēc aiziešanas no ECB dienesta ir pienākums neizpaust informāciju, uz kuru attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu, kas ir noteikts ne tikai Personāla reglamentā, bet pat primāro tiesību līmenī ECB Statūtu 37. pantā ^[1].

3. Kā ECB nosaka pasākumus, ko tā ierosina, lai novērstu faktiskus, iespējamus vai šķietamus interešu konfliktu riskus? 

Novērtējot interešu konfliktus, ECB ņem vērā vairākus faktorus, t.sk.:

• attiecīgā darbinieka darba stāžs;
• identificēto risku intensitāte/apdraudējums;
• attiecīgā darbinieka uzdevumus un pienākumus ECB dienestā;
• attiecīgā darbinieka uzdevumi un pienākumi nākotnē;
• vai pieprasītās darbības var radīt ECB reputācijas apdraudējuma risku;

Veicot novērtējumu, CGO ņem vērā attiecīgā darbinieka darbības jomu.

Mazināšanas pasākumus apspriež ar attiecīgā (bijušā) darbinieka tiešo vadītāju. Šīs apspriedes ir pienācīgi dokumentētas. No tā izrietošie riska mazināšanas pasākumi vienmēr cenšas pienācīgi līdzsvarot intereses, tādējādi ievērojot proporcionalitāti, un tie varētu ietvert, piemēram, citu uzdevumu uzticēšanu, “četru acu” principa piemērošanu utt.

Turklāt ECB savā novērtējumā ņem vērā iespējamos riskus, kas izriet no piekļuves konfidenciālai un/vai sensitīvai tirgus informācijai, kuras dēļ varētu būt nepieciešams pielāgot piekļuves tiesības.

4. Kāpēc ECB atsevišķos gadījumos noteica de facto/brīvprātīgu nogaidīšanas periodu, ja ECB personāla noteikumos nebija noteiktas oficiālas prasības?

ECB pārstāvji norādīja, ka riska mazināšanas pasākumus papildus tiem, kas paredzēti ECB personāla noteikumos, var pieņemt kā papildu garantiju ECB interešu aizsardzībai, piemēram, lai mazinātu reputācijas kaitējuma risku, ko var radīt (bijušo) darbinieku iespējamā pēcnodarbinātības darbība.

5. Jaunākie ECB personāla noteikumu grozījumi tiek piemēroti kopš 2022. gada 1. maija.
Vai kāds no šiem personāla noteikumu grozījumiem ir būtisks šīs izmeklēšanas kontekstā? Piemēram, vai grozījumi cita starpā attiecas uz ECB noteikumiem par paziņošanu par pēcnodarbinātības darbībām, ārējo mobilitāti un nogaidīšanas periodiem?

ECB pārstāvji norādīja, ka jaunākie grozījumi ECB personāla noteikumos, kuru mērķis, piemēram, bija uzlabot ECB noteikumus par trauksmes celšanu, neattiecās uz jautājumiem, kas saistīti ar ombuda veikto izmeklēšanu.

ECB plāno 2023. gadā veikt turpmākus grozījumus savos personāla noteikumos.

Attiecībā uz konkrēto gadījumu

Diskusiju punkti, kas tika apspriesti pirms sanāksmes, bija balstīti uz izpratni, ka konkrētais gadījums attiecās uz ECB darbinieku, kurš bija pievienojies ASV bankai, atrodoties neapmaksātā mobilitātes atvaļinājumā, lai pēc tam atgrieztos ECB.

Sanāksmes laikā ECB pārstāvji informēja Ombuda izmeklēšanas grupu, ka pa šo laiku ECB ir tikusi informēta, ka apstākļi šajā lietā atšķiras no apstākļiem, uz kuriem bija balstīts ECB sākotnējais lēmums, un ka attiecīgais darbinieks ir atkāpies no amata 2022. gada martā.

6. Atbilstības un pārvaldības biroja (CGO) veiktais pieteikuma novērtējums radīja bažas par to, ka pārcelšanās uz struktūru, kas ir pakļauta ECB uzraudzībai, ir pretrunā esošajam “atvaļinājuma mobilitātei” mērķim. Ņemot vērā iepriekš minēto:

a. Vai pieprasītā ārējā darbība atbilda darbībām, kurām līdz šim bija paredzēts un piemērots mobilitātes atvaļinājums? Ja nē, kāpēc ECB šajā gadījumā nolēma atkāpties no parastās mobilitātes atvaļinājuma politikas?

ECB pārstāvji norādīja, ka ECB mudina darbiniekus pilnveidot savas prasmes, uz noteiktu laiku stājoties amatos ārpus ECB, un ka visi mobilitātes pieprasījumi tiek izvērtēti (ja nepieciešams, iesaistot CGO) un oficiāli apstiprināti Cilvēkresursu ģenerāldirektorātā.

ECB pārstāvji norādīja, ka saskaņā ar ECB Personāla noteikumu [2] 5.12.1.a panta b) punktu darbiniekiem var atļaut veikt profesionālo darbību bezalgas atvaļinājuma laikā:

 “b) mobilitāte: par algotu darbu vienā no šādiem veidiem:

valsts centrālā banka, kas ir ECBS daļa, vai jebkura cita centrālā banka;

- valsts kompetentā iestāde, kas ir VUM daļa;

- Eiropas Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra;

- iestāde vai organizācija, ko Starptautiskais Atalgojuma un pensiju dienests ir iekļāvis starptautisko finanšu iestāžu un citu starptautisko organizāciju grupas dalībnieku sarakstā;

kā arī, ja Cilvēkresursu ģenerāldirektorāta (Cilvēkresursu ĢD) ģenerāldirektors vai viņa vietnieks uzskata, ka pieredze, kas gūta nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikā, attiecas uz ECB:

akadēmiskās aprindas;

- privātais sektors;

- valsts publiskajam sektoram vai starpvaldību organizācijām, kurām uzticēts veikt uzdevumus sabiedrības interesēs, ciktāl tas nav iekļauts iepriekš.”

ECB pārstāvji piebilda, ka, izņemot uzraudzītājus, kas lūdz atļauju strādāt uzraudzītajā iestādē, ECB pati par sevi neizslēdz noteikta veida profesionālo darbību neapmaksāta atvaļinājuma laikā a priori. ECB apstiprinājums ir atkarīgs no tā, vai šāda rīcība varētu:

• attiecas uz ECB vai sniedz tai labumu;
• ir pretrunā ECB likumīgajām interesēm vai
• rada interešu konfliktus saistībā ar ECB darbinieka uzdevumiem un pienākumiem.

Lai noteiktu, vai tas tā ir, ECB katru gadījumu novērtē atsevišķi, pienācīgi ņemot vērā arī darbinieka darba stāžu un viņa pašreizējo un iespējamo lomu nākotnē.

Šajā gadījumā CGO novērtēja, vai ārējās mobilitātes pieprasījums radītu interešu konfliktu.^[3] CGO ņēma vērā darbinieka pašreizējos uzdevumus un ierosinātos turpmākos uzdevumus (ko nodrošināja darbinieks), ņēma vērā darbinieku algu grupu (kas nav vadība) un viņa tiešā vadītāja atzinumu, un saskaņā ar iepriekšējiem lēmumiem CGO, vadoties pēc proporcionalitātes principa, nolēma, ka interešu konflikta riska nav:

• viņam nebija uzdevumu, kas būtu tieši saistīti ar potenciālo darba devēju;
• viņam nebūtu ciešu profesionālo kontaktu ar ECB paredzamajā darbā;
• viņš neietilpa algas grupā, uz kuru attiecas nogaidīšanas periods ^[4], vai nebija iesaistīts uzraudzības darbībās, uz kurām attiecas nogaidīšanas periods, jo uzraudzītāji pieņem lēmumus, kas ietekmē uzraudzītās iestādes ECB ^[5];
• potenciālais darbs tika raksturots kā vadošā ekonomistu komanda, kas nodrošinās pētniecību, uz kuras pamata potenciālais darba devējs izstrādās viedokli par Eiropas ekonomikas iespējamo attīstību. Tādējādi viņa ECB uzdevumi un turpmākie uzdevumi bija pietiekami atšķirīgi.

Šādos apstākļos Cilvēkresursu un drošības ĢD apstiprināja mobilitātes atvaļinājuma pieprasījumu, jo uzskatīja, ka pieredze, kas gūta, veicot ārējo darbību ASV bankā, ir būtiska ECB. ECB pārstāvji arī norādīja, ka pārcelšanās neietekmēja ECB darbību.

b. Vai, pamatojoties uz CGO paustajām bažām par darbu “uzraudzītajās iestādēs” neapmaksāta atvaļinājuma laikā, šī lieta radīja bažas par “virpuļdurvju efektu”? Ja jā, kādas bija šīs bažas?

ECB norādīja, ka šādu bažu nav šādu iemeslu dēļ.

Tā kā bijušais ECB darbinieks nebija iesaistīts ECB uzraudzības darbībās, bet gan ekspertu līmenī, kam uzticēti/kas veic uzdevumus saistībā ar konkrētu monetārās politikas pētniecības/novērtējuma aspektu veicināšanu, fakts, ka viņa jaunais darba devējs ir ECB uzraudzītā iestāde, netika uzskatīts par būtisku. ECB pārstāvji paskaidroja, ka šādos apstākļos viņi uzskata ASV banku par “finanšu iestādi”.

CGO secināja, ka šajā gadījumā nepastāv bažas par interešu konfliktu, ņemot vērā arī bijušā darbinieka tiešā vadītāja novērtējumu.

Darbinieka tiešais vadītājs bija izteicis labvēlīgu atzinumu attiecībā uz lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu. Šis uzskats balstījās uz vairākiem aspektiem:

• Darbinieks nebija iesaistīts uzraudzības darbībās.
• darbiniekam bija daļēja piekļuve informācijai tikai attiecībā uz monetārās politikas sagatavošanu; viņš bija iesaistīts ļoti koncentrētā un īpašā lomā.
• Tika apgalvots, ka informācija par monetāro politiku strauji mainās, ko tiešais vadītājs ilustrēja ar makroekonomiskās un monetārās politikas perspektīvu atšķirībām 2021. gada oktobrī salīdzinājumā ar 2022. gada februāri.
• No 2021. gada oktobra sākuma, t. i., kad darbinieks paziņoja par iespējamo pārcelšanos, viņa tiešais vadītājs neformāli atcēla viņa piekļuvi informācijai saistībā ar monetāro politiku. ECB 2021. gada 22. oktobrī oficiāli atcēla ECB ekonomista piekļuvi informācijai, kas klasificēta kā slepena vai konfidenciāla saskaņā ar ECB konfidencialitātes režīmu. Abi šie proaktīvie pasākumi tika veikti, lai izvairītos no tā, ka darbinieks gūst labumu no privileģētas piekļuves sensitīvai informācijai.

CGO piekrita tiešā vadītāja ierosinātajiem preventīvajiem pasākumiem, lai atbrīvotu darbinieku no informācijas plūsmas par monetārās politikas ieteikumu formulēšanu trīs mēnešus pirms viņa aiziešanas no amata kā papildu garantiju dienesta noslēpuma aizsardzībai, kā arī lai izvairītos no jebkādas iespējamas uztveres par priviliģētas informācijas sniegšanu par iespējamiem ECB Padomes lēmumiem.

c. CGO novērtējumā netika konstatēts risks, ka, apstiprinot darbinieka, kurš plānoja atgriezties, pārcelšanu uz uzraudzīto iestādi, ECB tiktu uztverta kā virpuļdurvju efekta veicināšana, kas varētu kaitēt ECB reputācijai. Kādi bija šāda secinājuma iemesli?

ECB pārstāvji norādīja, ka finanšu darījumu aprindās kopumā tiktu saprasts, ka ECB būtu veikusi nepieciešamos proaktīvos riska mazināšanas pasākumus kā standarta praksi. Viņi arī atsaucās uz stingrajām konfidencialitātes prasībām, kuras attiecas uz ECB darbiniekiem un kuru pārkāpšanai ir nopietnas sekas. Viņi arī norādīja, ka ECB personāla noteikumi, kas ietver arī nodaļu par ētiku, turklāt ir pieejami sabiedrībai. 

d. Ombuda izmeklēšanas grupas pārbaudītajos lietas materiālos ir skaidri norādīts, ka ekonomists ir sazinājies ar savu hierarhiju, cilvēkresursu departamentu un ECB valdes locekli par paredzamo darbu un ka viņš ir saņēmis apliecinājumu, ka viņi piekritīs šai ārējai darbībai, atrodoties neapmaksātā mobilitātes atvaļinājumā. Vai ECB rīcībā ir dokumenti, kas attiecas uz šo apmaiņu? Ja jā, vai ECB varētu tās darīt pieejamas pārbaudei?

ECB pārstāvji apstiprināja, ka šādu dokumentu nav, jo šī sākotnējā saziņa notika mutiski. Attiecībā uz CGO novērtējumu tam arī nebija nozīmes, jo CGO savu novērtējumu veic neatkarīgi no jebkādiem mutiskiem apliecinājumiem, ko citi ECB darbinieki varētu būt snieguši attiecīgajiem darbiniekiem, ņemot vērā CGO neatkarīgo lomu iestādē.

e. Vai ECB rīcībā ir dokumenti par Cilvēkresursu ĢD lēmumu apstiprināt pārcelšanu, ņemot vērā CGO novērtējumu? Ja jā, vai ECB varētu tās darīt pieejamas pārbaudei?

ECB 2022. gada 20. maijā iesniedza Cilvēkresursu ĢD lēmumu, kas tika pievienots pārbaudes lietas materiāliem (sk. iepriekš “ECB lietas materiālus”).

f. Ekonomista tiešais vadītājs telefoniski, nevis rakstiski norādīja uz iespējamo uzdevumu pārklāšanos (ekonomista uzdevumi ECB tajā laikā un viņa turpmākie uzdevumi ASV bankā). Ņemot vērā CGO pieredzi, vai ir ierasta prakse, ka tiešie vadītāji, uz kuriem attiecas šāda rīcība, pauž savas bažas vai sniedz ieguldījumu mutiski, nevis rakstiski?

ECB pārstāvji paskaidroja, ka tiešā vadītāja novērtējumu var sniegt mutiski vai rakstiski. Ja šāds viedoklis tiek sniegts mutiski, CGO ir svarīgi, lai šis vērtējums tiktu reģistrēts ar piezīmi lietas materiālos, kas pēc tam tiek darīta zināma attiecīgajam tiešajam vadītājam, kā tas tika darīts šajā lietā. Konkrētāk, CGO norādīja, ka tiešais vadītājs nesaskatīja nekādu interešu konflikta risku, jo turpmākā loma, kā aprakstīts, uzrādīja tikai ierobežotu, nevis būtisku uzdevumu līdzību.

7. Apmēram nedēļu pēc tam, kad ekonomists sāka strādāt ASV bankā, bankas klientiem tika nosūtīta piezīme, kuru, kā tika ziņots, ekonomists ir sagatavojis [6].

a. Vai ECB ir zināms šā skaidrojuma saturs?
Ja nē, vai ECB uzskata, ka šis skaidrojums ir svarīgs, lai pārbaudītu, vai ekonomists ievēro ECB noteikumus par neapmaksātu atvaļinājumu mobilitātei?
Ja atbilde ir apstiprinoša, vai ECB pārbaudīja, vai paziņojumā sniegtā informācija ir balstīta uz publiski pieejamu informāciju?

ECB ir informēta par 2022. gada 7. februāra paziņojuma saturu. Piezīme bija saistīta ar ECB Padomes 2022. gada 3. februāra sanāksmi. ECB pārstāvji apstiprināja, ka paziņojumā iekļautā informācija neietver konfidenciālu informāciju vai ECB informāciju, kas tajā laikā vēl nebija publiski pieejama. ECB pārstāvji paskaidroja, ka notu līdzautors bija toreizējais ECB ekonomists mobilitātes atvaļinājumā, nevis tikai viņš pats.

Darbinieka tiešais vadītājs atsaucās uz ECB Monetāro analītiķu apsekojumu ^[7]

tika veikta laikā, kad tika publicēta attiecīgā ASV bankas parādzīme. Minētā apsekojuma rezultāti atspoguļoja viedokļus un ekonomikas perspektīvas, kas bija līdzīgas paziņojumā paustajiem, tādējādi paziņojumā nebija ietverta informācija, kas vēl nebija zināma tirgū.

Attiecībā uz darbinieka aktualizēto amatu ECB pārstāvji norādīja, ka ECB ekonomista atkāpšanās no amata 2022. gada martā nebija saistīta ar skaidrojuma nosacījumiem. ECB pārstāvji norādīja, ka pēc mobilitātes atvaļinājuma ECB ar ziņojumu plašsaziņas līdzekļos un dažiem ierakstiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos uzzināja par faktiskajiem uzdevumiem, ko veic tās bijušais darbinieks un kas konkrētāk attiecās uz monetāro politiku, nekā tika saprasts viņa mobilitātes pieprasījumā. Tas nozīmēja, ka bijušais ECB ekonomists ne tikai sniegs vispārēju priekšstatu par Eiropas ekonomiku, bet arī prognozes par turpmākajiem monetārās politikas lēmumiem, t. i., viņš konkrētāk strādās pie jautājumiem, kas tieši būtu ECB kompetencē.   Tādējādi, ņemot vērā šo apstākļu maiņu, bijušais darbinieks nolēma atkāpties no amata ECB.

[Turpmākie pasākumi] Vai saistībā ar neapmaksāta mobilitātes atvaļinājuma pārtraukšanu, sākot no 2022. gada marta, ECB novērtēja, vai jaunā nodarbinātība varētu būt pretrunā ECB interesēm un vai to varētu apstiprināt kā darbību pēc darba attiecību izbeigšanas?

ECB norādīja, ka šāds novērtējums nav veikts. Tomēr, tā kā ECB ekonomistam netika piemērots nogaidīšanas periods, tā norādīja, ka šāda novērtējuma secinājums jebkurā gadījumā būtu tāds pats kā novērtējums, kas tika veikts 2021. gada oktobrī, kad darbība tika pieprasīta mobilitātes atvaļinājuma laikā, proti, piekļuves tiesību sensitīvai informācijai pielāgošana.

b. Kā ECB pārbauda, vai nosacījumi, kas izvirzīti personām, kuras ieņem jaunus amatus neapmaksāta mobilitātes atvaļinājuma laikā, joprojām ir izpildīti laikā, kad darbinieks atrodas pie jaunā darba devēja? 

ECB pārstāvji norādīja, ka viņi aktīvi neuzrauga iespējamos atļaujas nosacījumu pārkāpumus, bet, ja ECB tiek informēta par iespējamiem pārkāpumiem, tā kopā ar attiecīgajiem darbiniekiem veic turpmākus pasākumus. Viņi arī atgādināja, ka darbiniekiem, kas aizgājuši no ECB, ir pienākums paziņot par jebkuru nodomu mainīt savu profesionālo statusu noteiktā periodā (kas atbilst viņiem piemērojamajam maksimālajam nogaidīšanas periodam).

Briselē, 2022. gada 17. jūnijā

 

Rosita Hickey Koen Roovers

Izmeklēšanas darbinieka direktors

 

[1] Skatīt: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A12016E%2FPRO%2F04.

[2] Skatīt: https://www.ecb.europa.eu/careers/pdf/staff_rules_fixedterm.pdf.

[3] Sk. 0.2.1.2. pantu, kurā interešu konflikts ir definēts kā “situācija, kad darbiniekiem ir personīgas intereses, kas var ietekmēt vai šķietami ietekmē viņu profesionālo pienākumu neatkarīgu un objektīvu izpildi. “Personiskās intereses” ir jebkāds finansiāls vai nefinansiāls labums vai potenciāls labums personāla locekļiem, viņu ģimenes locekļiem, citiem radiniekiem vai viņu draugu un tuvu paziņu lokam.”

[4] Attiecīgais darbinieks bija ekonomists H algas grupā, kas nebija vadītāja, bet eksperta loma.

[5] Tāpēc ECB nogaidīšanas periodi ir īpaši stingri attiecībā uz uzraudzības iestāžu darbiniekiem un/vai I un augstāku algu līmeni (t. i., vadītājiem/padomdevējiem).

[6] Skatīt: https://www.politico.eu/article/jens-eisenschmidt-ecb-morgan-stanley-client-note-timing-access/.

[7] Skatīt: https://www.ecb.europa.eu/stats/ecb_surveys/sma/html/all-releases.en.html.