- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Eiropas Ombuda vēstule priekšsēdētājam Ž. K. Junkeram, ar ko sāk stratēģisko izmeklēšanu OI/6/2017/EA par Eiropas Komisijas pārvaldīto tīmekļa vietņu un tiešsaistes rīku pieejamību personām ar invaliditāti
Sarakste - Datums Trešdiena | 12 jūlijs 2017
Lieta OI/6/2017/EA - Uzsākta Trešdiena | 12 jūlijs 2017 - Lēmums par Ceturtdiena | 20 decembris 2018 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Iestāžu atrisinātas lietas ) - Valsts Francija
|
Žans Klods Junkers priekšsēdētājs Eiropas Komisija |
Strasbūrā, 2017. gada 12. jūlijā
Stratēģiskā izmeklēšana OI/6/2017/EA: Eiropas Komisijas pārvaldīto tīmekļa vietņu un tiešsaistes rīku pieejamība personām ar invaliditāti
Godātais priekšsēdētāja kungs!
Pagājušajā gadā es jums rakstīju, lai apkopotu informāciju par Komisijas pārvaldīto tīmekļa vietņu un tiešsaistes rīku pieejamību. Pamatojoties uz Jūsu atbildi un ņemot vērā turpmākos notikumus, esmu nolēmis sākt stratēģisku izmeklēšanu. Īsumā, man joprojām ir jābūt pārliecinātai, ka Komisija dara pietiekami daudz, lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar UNCRPD komitejas (ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām) ieteikumu, ka ES “veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tīmekļa pieejamības standartu pilnīgu piemērošanu” savās tīmekļa vietnēs un “piedāvā informāciju zīmju valodās, Braila rakstā, pastiprinošā un alternatīvā saziņā un citos personām ar invaliditāti pieejamos saziņas līdzekļos, veidos un formātos, tostarp viegli lasāmos formātos, oficiālā saziņā”.[1]
Savā 2016. gada 11. marta atbildē Jūs norādāt, ka tādi elementi kā informācija zīmju valodā un viegli lasāmi formāti pārsniedz Tīmekļa satura piekļūstamības pamatnostādņu (WCAG) 2.0 atbilstības līmeni AA [2], ko Komisija cenšas sasniegt. Jūs piebilstat, ka šādu funkciju nodrošināšana ietekmētu resursus. Lai gan es atzīstu, ka resursi ir ierobežoti, es joprojām uzskatu, ka ir jāveic pienācīgi turpmāki pasākumi saistībā ar Komitejas ieteikumu. Lai gan ieteikumā nav prasīts, lai visas tīmekļa vietnes un tiešsaistes rīki būtu pieejami šādos formātos, es domāju, ka būtu saprātīgi – un saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2016. gada jūlija rezolūciju [3] – koncentrēties uz jomām, kurās no iedzīvotājiem tiek sagaidīta mijiedarbība ar ES administrāciju. Mans birojs tagad mūsu tīmekļa vietnē visās ES valodās dara pieejamu viegli lasāmu skaidrojumu par ombuda darbu un sūdzību iesniegšanas procedūru.[4] Mēs arī izmantojam notiekošo mūsu tīmekļa vietnes pārveides procesu kā iespēju izpildīt pēc iespējas vairāk AAA prasību.
Jūs arī atzīmējat, ka Komisijas tīmekļvietņu piekļūstamība tiek novērtēta galvenokārt būtisku vietnes atjauninājumu vai uzlabojumu gadījumā, pēc konkrēta pakalpojuma pieprasījuma vai veicot izlases veida novērtējumus. Šī pieeja var nebūt pietiekama, lai garantētu, ka visas Komisijas tīmekļa vietnes un tiešsaistes rīki atbilst WCAG 2.0 AA līmenim. Var apgalvot, ka sistemātiskāki novērtējumi ir piemērotāki. Piemēram, ārpakalpojumu sniedzējs nesen novērtēja un apstiprināja mana biroja tīmekļa vietnes atbilstību WCAG 2.0, atbilstības līmenim AA. Es plānoju atkārtot šo uzdevumu ik pēc diviem gadiem.
Kopš mūsu sarakstes Savienības likumdevējs ir pieņēmis Direktīvu par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu pieejamību. Lai gan direktīva neattiecas uz ES iestāžu tīmekļa vietnēm un mobilajām lietotnēm, šīs iestādes tiek mudinātas ievērot direktīvas piekļūstamības prasības.[5] Direktīvā ir arī virkne noderīgu pasākumu, piemēram, paziņojums par piekļūstamību un atgriezeniskās saites mehānisms, lai palīdzētu garantēt, ka publiska struktūra ievēro minētās prasības. Lai gan dalībvalstīm līdz 2018. gada 23. septembrim ir jātransponē teksts valsts tiesību aktos, ES iestādēm, iespējams, ir svarīgi sākt sagatavošanās darbus jau tagad. Tāpēc es izmantošu šo iespēju, lai meklētu atbildes no Komisijas par tās plāniem šajā jomā.
Lai turpinātu šo izmeklēšanu, lūdzu Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:
1. Lai pienācīgi īstenotu Komitejas ieteikumu, vai Komisija apsvērtu iespēju par prioritāti noteikt savu tīmekļvietņu sadaļas un tiešsaistes rīkus, lai pārsniegtu WCAG 2.0 atbilstības līmeni AA? Komisija varētu, piemēram, piešķirt prioritāti tām tīmekļa vietņu sadaļām un tiešsaistes rīkiem, ar kuru palīdzību sabiedrība mijiedarbojas ar Komisiju, sadaļām, kas satura ziņā varētu īpaši interesēt personas ar invaliditāti, vai tām sadaļām, kurās sniegta pamatinformācija par iestādes darbu (piemēram, sadaļa “Par”). Komisija varētu izklāstīt savas prioritātes publiski pieejamā grafikā, kas aptver, piemēram, trīs gadu periodu.
2. Savā atbildē Jūs norādāt, ka Komisija piedāvā kursu par pieejamību kā daļu no sava mācību kataloga, kas ir pieejams ikvienam darbiniekam. Mans birojs nesen nolēma ieviest obligātu apmācību par pieejamību saviem darbiniekiem, kas strādā tīmekļa vietnēs. Vai Komisija apsvērtu šādas obligātas apmācības ieviešanu?
3. Kā Komisija kā Starpiestāžu redakcijas komitejas interneta jautājumos priekšsēdētāja plāno rādīt labas prakses piemēru attiecībā uz atbilstību jaunajai direktīvai?
4. Jaunā direktīva attiecas uz detalizēta, visaptveroša un skaidra piekļūstamības paziņojuma publicēšanu un regulāru atjaunināšanu par tīmekļvietņu un mobilo lietotņu atbilstību tās noteikumiem, tostarp:
i) paskaidrojot, kuras satura daļas nav pieejamas [6] un kāpēc,
ii) ļaut lietotājiem pieprasīt nepieejama satura pieejamu versiju,
iii) sasaiste ar atgriezeniskās saites mehānismu, lai lietotāji varētu pievērst uzmanību jebkādām kļūmēm (un sniegt atbilstošu atbildi uz atgriezenisko saiti saprātīgā termiņā),
iv) sasaiste ar izpildes procedūru, ko var izmantot, ja uz atgriezenisko saiti vai pieprasījumu pēc pieprasījuma tiek sniegta neapmierinoša atbilde.
Vai Komisija apsvērtu iespēju šādu paziņojumu par atbilstību darīt pieejamu?[7] Ja nē, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc nē.
5. Vai Komisija varētu sniegt vairāk informācijas par to, kā tās ģenerāldirektorāti novērtē savu tīmekļvietņu un tiešsaistes rīku pieejamību? Vai šajā novērtējumā ir apvienotas dažādas metodes (piemēram, vai tas ietver tiešsaistes rīku izmantošanu, apspriešanos ar ekspertiem un lietotāju atsauksmes)? Vai Komisija pieprasa ārējus novērtējumus? Vai Komisija apsvērtu iespēju veikt sistemātiskus novērtējumus regulāri, nevis “dažādos veidos, piemēram, ja ir veikti būtiski tīmekļa vietnes infrastruktūras atjauninājumi, pēc konkrēta Komisijas dienesta pieprasījuma vai izmantojot pieejamības novērtējumu paraugus EK tīmekļa saturā”?
6. Jaunā direktīva paredz, ka dalībvalstis regulāri uzrauga publiskā sektora tīmekļa vietņu pieejamību un ziņo par to, pamatojoties uz uzraudzības metodiku. Vai Komisija apsvērtu iespēju veikt līdzīgu uzraudzību, piemēram, attiecībā uz tās dažādo ģenerāldirektorātu tīmekļa vietnēm un tās pārvaldītajiem tiešsaistes rīkiem? Ja nē, lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc nē.
7. Vai attiecībā uz piedāvājumiem, kuros iesaistīti tiešsaistes pakalpojumu sniedzēji, Komisija iepirkuma procesā pārbauda pakalpojumu sniedzēju pieejamības standartus?[8]
8. Kāds Parlamenta darbinieks nesen informēja manu biroju par savām bažām attiecībā uz to, ka tiešsaistes pieteikums kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai (JSIS Online) nav pieejams personām ar invaliditāti. Es pievienoju viņa e-pasta vēstules un ar to saistītā ziņojuma kopiju, lai Komisija saistībā ar šo izmeklēšanu varētu kliedēt paustās bažas. Vai Komisija arī cenšas sasniegt WCAG 2.0 atbilstības līmeni AA saviem iekštīkliem, jo īpaši tiešsaistes pieteikumu kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai (JSIS Online)? Kā Komisija novērtē šādu lapu pieejamību?
Būšu pateicīgs saņemt Jūsu atbildi līdz 2017. gada 31. oktobrim. Ja jūsu darbiniekiem ir nepieciešama papildu informācija par šo izmeklēšanu, viņi var sazināties ar Elpida Apostolidou kundzi (tālr.: +32 (02) 284 18 76).
Ar cieņu,
Emīlija O'Reilija
Eiropas Ombuds
Iežogojums: ES darbinieka e-pasts un ar to saistīts ziņojums
[1] Attiecīgās ANO komitejas 2015. gada 2. oktobra noslēguma apsvērumi par to, kā ES īsteno Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, 82.–83. punkts. https://documents-dds-ny.un.org/doc/UNDOC/GEN/G15/226/55/PDF/G1522655.pdf?OpenElement
[2] Šīs pamatnostādnes izstrādāja Vispasaules tīmekļa konsorcijs (W3C), starptautiska sabiedrība, kurā dalīborganizācijas, pilnas slodzes darbinieki un sabiedrība sadarbojas, lai izstrādātu tīmekļa standartus.
[3] Savā rezolūcijā Parlaments mudina visas ES iestādes saziņā ar iedzīvotājiem izmantot zīmju valodu, viegli lasāmus formātus un Braila rakstu, lai iesaistītu iedzīvotājus iestāžu darbā un Eiropas projektā. Sk. Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumiem (2015/2258(INI)).
[4] https://www.ombudsman.europa.eu/shortcuts/easy2read.faces
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2012 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV 2016, L 327, 1. lpp., 35. apsvērums).
[6] Piemērs: Komisija jau norāda, ka, ja ir pamatoti tehniski vai praktiski iemesli neievērot WCAG 2.0, atbilstības līmeni AA, tas būtu jāpaskaidro pieejamības lapā. http://ec.europa.eu/ipg/standards/accessibility/index_en.htm
[7] Paziņojums Ombuda tīmekļa vietnē ir pieejams vietnē https://www.ombudsman.europa.eu/shortcuts/accessibility.faces
[8] Piemēram, Parlaments publiskā iepirkuma procedūrās pieprasa ievērot piekļūstamības pamatnostādnes, kuru pamatā ir Tīmekļa piekļūstamības direktīva. Sk. arī standartu EN 301 549 “Pieejamības prasības, kas piemērotas IKT produktu un pakalpojumu publiskajam iepirkumam Eiropā”.