Strasbūrā, 2016. gada 22. jūlijā

Par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar manu 2016. gada 22. februāra vēstuli (SI/8/2016/AB)

Godātais priekšsēdētāja kungs!

Vēlos pateikties par Jūsu konstruktīvo atbildi uz manu 2016. gada 22. februāra vēstuli, kurā es sniedzu trīs ierosinājumus Eiropas Investīciju bankai (EIB), lai padziļinātu Jūsu apņemšanos nodrošināt pārredzamību.

Attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF) man bija prieks redzēt, ka 2015. gada 22. jūlijā parakstītais nolīgums starp Eiropas Savienību un EIB tika publicēts Bankas tīmekļa vietnē kopā ar citiem svarīgiem dokumentiem, kas saistīti ar fonda pārvaldību [1].

Attiecībā uz maniem diviem pārējiem priekšlikumiem – i) proaktīvi publiskot EIB un EIF [2] Direktoru padomju sanāksmju protokolus un ii) publicēt detalizētu informāciju par bankas plāniem pakāpeniski attīstīt savu publisko reģistru – jūs norādījāt, ka EIB tos apsver. Jūsu dienesti nesen norādīja, ka šīs pārdomas turpinās. Tikmēr mans birojs mūsu pašreizējā stratēģiskā darba ietvaros ir izskatījis vairāku ES iestāžu un aģentūru, tostarp EIB, pārvaldības kārtību. Ņemot vērā iepriekš minēto, es būtu pateicīgs, ja Jūsu gaidāmajā atbildē treknrakstā būtu iekļauta arī informācija par šādiem pieciem punktiem:

Ievadā norādīšu, ka EIB sniedz aizdevumus dažādās nozarēs, galvenokārt privātiem uzņēmumiem un komercbankām. Papildus atbalstam MVU piekļuvei finansējumam, izmantojot starpniecības aizdevumus, no tā tieši finansē lielas darbības, piemēram, enerģijas sadales tīklu paplašināšanu, atjaunojamās enerģijas projektus, transporta infrastruktūras modernizāciju un ieguldījumus platjoslā. Esmu pārliecināts, ka jūs piekritīsiet, ka tam ir vajadzīgi efektīvi mehānismi, lai novērtētu un novērstu iespējamos interešu konfliktus pārvaldes struktūrās. Šajā kontekstā es uzskatu, ka EIB būtu ne tikai jāturpina darbs, lai novērstu interešu konfliktus, bet arī interešu konfliktu parādīšanos, un tai būtu jāturpina proaktīvi identificēt un pārvaldīt riskus pirms vadības struktūras locekļu pilnvaru termiņa, tā laikā un pēc tā.

EIB Direktoru padome ir atbildīga par bankas darbības stratēģijas un visu tās finansēšanas operāciju apstiprināšanu. Atšķirībā no Pasaules Bankas vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) EIB Direktoru padomes locekļi ir nerezidenti un parasti ieņem citus profesionālus amatus, kas viņiem ir jādeklarē, stājoties amatā. Viņi nesaņem algu no EIB. Saskaņā ar EIB statūtiem tās, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgas un atbildīgas tikai Bankas priekšā.

Vadības komiteja, kas sastāv no jums kā priekšsēdētāja un astoņiem priekšsēdētāja vietniekiem, ir EIB pastāvīgā izpildstruktūra. Tā ir atbildīga par Bankas ikdienas vadību Direktoru padomes uzraudzībā. Vadības komitejas locekļi ir arī neatkarīgi un atbildīgi tikai bankas priekšā.

Saskaņā ar EIB reglamenta 11. panta 4. punktu Direktoru padomē ir izveidota Ētikas un atbilstības komiteja (ECC). Reglamentā [3] ir noteikts, ka "Ētikas un atbilstības komiteja lemj par visiem iespējamiem direktoru padomes vai pārvaldības komitejas locekļa vai bijušā locekļa interešu konfliktiem. Tā piemēro tiesību normas, kas attiecas uz nesaderību ar Valdes pieņemtajiem pienākumiem. [...] Valde pieņem Ētikas un atbilstības komitejas darbības noteikumus." EIB atbilstības uzraudzības direktors piedalās ECC sanāksmēs bez balsstiesībām.

Uz valdes locekļiem un priekšsēdētāja vietniekiem attiecas dažādi rīcības kodeksi, kurus ECC cenšas īstenot. Tā kā ECC darbības noteikumi nav publiski pieejami EIB tīmekļa vietnē, būtu lietderīgi, ja EIB varētu precizēt, kā pirms Direktoru padomes un Vadības komitejas locekļu iecelšanas tiek veikti interešu konflikta novērtējumi.

Attiecībā uz Vadības komiteju būtu arī lietderīgi zināt, vai Bankas tīmekļa vietnē publicētās interešu deklarācijas ir tādas pašas kā deklarācijas, kas iesniegtas galvenajam atbilstības inspektoram. Sākotnēji šķiet, ka šie dokumenti nav pietiekami detalizēti, lai veiktu efektīvu interešu konflikta novērtējumu [4].

Attiecībā uz valdes locekļiem viņu rīcības kodeksā nav paredzēts pienākums iesniegt interešu deklarāciju vai atklāt finanšu intereses, kā tas ir citu starptautisko finanšu iestāžu gadījumā. Būtu lietderīgi zināt, kāpēc EIB to neuzskata par nepieciešamu, ņemot vērā, ka, lai gan lielākā daļa Valdes locekļu ir civildienesta ierēdņi, daži locekļi ir pensionēti ierēdņi vai strādā privātajā sektorā.

Valdes locekļu rīcības kodeksā ir arī noteikts: “Ja Direktoru padomes locekļi plāno veikt darbību, kas var radīt interešu konfliktu saistībā ar viņa kā Bankas Direktoru padomes locekļa pienākumiem un atbildību, viņš rakstiski informē ECC, kas nosaka, vai šāda amata pieņemšana būtu saderīga ar viņa kā Valdes locekļa pienākumiem un atbildību.”

Ombuds iepriekš ir norādījis, ka interešu konflikta esamības noteikšana ir attiecīgās ES iestādes, nevis attiecīgās personas pienākums. Attiecībā uz EIB šķiet, ka Valdes locekļa pienākums ir noteikt, vai jauna ārēja darbība var radīt interešu konfliktu. Es arī atzīmēju, ka tas ir pretrunā citu starptautisko finanšu iestāžu valdes amatpersonu rīcības kodeksam, kas paredz, ka valdes locekļi nedrīkst iesaistīties nekādās ārējās darbībās bez attiecīgās ētikas komitejas iepriekšējas atļaujas, ar dažiem izņēmumiem [5].

Ņemot to vērā, būtu lietderīgi, ja EIB varētu norādīt, vai tā vēlētos pārskatīt savu praksi šajā jomā, piemēram, pieprasot valdes locekļiem pirms jaunas darbības uzsākšanas pieprasīt iepriekšēju atļauju no ECC.

Visbeidzot, saskaņā ar to pašu rīcības kodeksu bijušie Direktoru padomes locekļi nevar lobēt EIB vadības struktūru locekļus vai bankas darbiniekus sešus mēnešus pēc amata pilnvaru termiņa beigām. Vadības komitejas rīcības kodeksā ir noteikts, ka locekļiem ir jāinformē ECC un jālūdz tās atļauja ieņemt oficiālu vai profesionālu amatu 12 mēnešus pēc amata pilnvaru termiņa beigām.

Būtu lietderīgi zināt, vai šie attiecīgi sešu mēnešu un 12 mēnešu nogaidīšanas periodi atspoguļo paraugpraksi, jo īpaši ņemot vērā sabiedrības pieaugošo interesi un bažas par iespējamiem “virpuļdurvju efekta” jautājumiem.

Vēlreiz pateicamies par jūsu pastāvīgo apņemšanos ievērot visaugstākos pārvaldes standartus un ciešu sadarbību starp mūsu dienestiem. Šajā sakarā es atkārtoti uzsveru savu lielo interesi par notiekošo EIB sūdzību izskatīšanas mehānisma pārskatīšanu un esmu gatavs sniegt ieguldījumu no ombuda viedokļa.

Ja Jums ir nepieciešama papildu informācija vai paskaidrojumi par šajā vēstulē minētajiem jautājumiem, Jūsu dienesti var sazināties ar Alice Bossière kundzi no Stratēģiskās izmeklēšanas nodaļas.

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

[1] Piemēram, “ESIF reizinātāju metodikas aprēķins”, “Ieguldījumi fondos saskaņā ar ESIF regulu”, “Galvenie darbības rādītāji — galveno uzraudzības rādītāju metodika” un “Apspriešanās ar ieinteresētajām personām par ESIF investīciju politikas ievirzi un īstenošanu”.

[2] Eiropas Investīciju fonds (EIF), kas kopā ar EIB veido EIB grupu.

[3] Pašreizējā redakcijā pirms 2016. gada 20. janvārī pieņemtajiem grozījumiem, kas stājas spēkā 2016. gada 1. septembrī.

[4] Detalizācijas pakāpe dažādās deklarācijās atšķiras. Dažās finansiālo interešu deklarācijās nav minēts deklarētājam piederošo akciju skaits vai pašreizējā vērtība. Dažās nekustamā īpašuma deklarācijās ir minēts viss nekustamais īpašums, savukārt citās ir minēti tikai aktīvi, kas tiek uzskatīti par “būtiskiem”. Kopumā šķiet, ka deklarācijās nav iekļauti amati uzņēmumu pārvaldes, uzraudzības un konsultatīvajās struktūrās un struktūrās, kas nodarbojas ar komercdarbību vai saimniecisko darbību.

[5] Sk., piemēram, Pasaules Bankas Valdes ierēdņu rīcības kodeksu, 2007. gada novembris, 5. lpp., un ERAB Valdes ierēdņu rīcības kodeksu, 2012. gada februāris, 3. lpp.