- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Papildinājums Eiropas Parlamenta Invaliditātes atbalsta grupas komentāriem par OI/3/2003/JMA (08/06/2004)
Sarakste - Datums Otrdiena | 08 jūnijs 2004
Lieta OI/3/2003/JMA - Uzsākta {0} Trešdiena | 19 novembris 2003 - Lēmums par {0} Trešdiena | 04 jūlijs 2007
Papildinājums
pēc "Budžeta pozīcija A 4301 (...)" un pirms "Eiropas skolas":
Divkāršs bērna pabalsts
Komisija nav minējusi arī divkāršu bērna pabalstu bērniem invalīdiem. Jauno Civildienesta noteikumu 67. panta 3. punktā ir noteikts:
"Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu iecēlējinstitūcijas lēmumu, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kas apliecina, ka attiecīgajam bērnam ir garīga vai fiziska invaliditāte, kuras dēļ ierēdnim rodas lieli izdevumi."
Vispārējā īstenošanas direktīvā Komisija šīs tiesības interpretē šādi:
"L'allocation pour enfant à charge peut être doublée par décision spéciale et motivée de l'autorité investie du pouvoir de nomination prise sur la base de documents médicaux probants et établissant que l'enfant impose au fonctionnaire de lourdes charges résultant d'un handicap mental ou physique dont l'enfant est atteint.
Les démarches à entreprendre et le déroulement de la procédure sont les suivants :
Le fonctionnaire (ou l'agent) introduit auprès de l'unité compétente (sal. ar 2. punkta d) apakšpunktu) une demande écrite accompagnée d'un rapport médical ainsi que des documents qui démontrent que la condition "lourdes charges" est bien remplie. L'existence des lourdes charges est constatée lorsque la différence entre les revenus de toute nature de l'enfant et les dépenses non remboursables pour son entretien excède 20 % du montant imposable de la rémunération du fonctionnaire avec comme minimum le montant de la double allocation pour enfant à charge; (...)". (DSG pasvītrojums)
Valsts līmenī ES valstis parasti paredz fiksētu "bērna ar invaliditāti" pabalstu, kas nav saistīts ar ienākumiem un nav atkarīgs no pierādījumiem par faktiskajām izmaksām. Šis pabalsts ir paredzēts, lai segtu visu veidu ikdienas izmaksas, ko ir grūti pierādīt, un zināmā mērā kompensētu lielos traucējumus un stresu normālai dzīvei, ko izraisījusi invaliditāte. Parasti pamata pabalstu papildina papildu pabalsti, kas ir saistīti ar invaliditātes pakāpi vai bērna vajadzībām un reālo slogu ģimenei, bet nekad nav saistīti ar ienākumiem.
Komisijas interpretācija par likumā noteiktajām tiesībām uz papildu pabalstu bērniem ar invaliditāti ir diskriminējoša, ārkārtīgi birokrātiska, stingra un ierobežojoša. Pat ja praksē šis noteikums netiek piemērots ļoti stingri un 20 % ierobežojums var būt elastīgs (saskaņā ar Komisijas ierēdņa teikto), tomēr īstenošanas noteikumi ir diskriminācija salīdzinājumā ar valsts noteikumiem attiecībā uz ģimenēm ar bērniem invalīdiem. Tas padara ierēdņus ar bērniem invalīdiem vēl vairāk atkarīgus no varas ierēdņa labās gribas un uzliek viņiem lielāku birokrātiju. Kāda veida dokumenti ierēdnim ir jāiesniedz, lai pamatotu savu prasību? Vēl dīvaināk ir tas, ka šī īpašā tiesību normas interpretācija praksē nozīmē, ka primārās, likumiskās tiesības tiek izmantotas, lai novērstu nepilnības pagaidu atbalstā budžeta pozīcijai A 4301 un veselības apdrošināšanas shēmai.