Eiropas Invaliditātes forums > > Forum Européen des Personnes Handicapées
Rue du Commerce 39-41 - B-1000 Brussels - T +32-2 - 282 4600 - F +32-2 - 282 4609
E-pasts: secretariat@edf-feph.org - Vietne: http://www.edf-feph.org,

Brisele, 2004. gada 18. maijs.
Atsauce: 004-071/YV/sb

Godātais Diamandouros kungs!

Eiropas Invaliditātes forums (EAF), kas ir Eiropas Invaliditātes kustības pārstāvības jumta organizācija, atzinīgi vērtē jūsu iniciatīvu sākt izmeklēšanu par personu ar invaliditāti integrāciju un par to, vai Komisija ir pildījusi savas saistības attiecībā uz invaliditātes politiku un nediskrimināciju.

Civildienesta noteikumi

EDF atzinīgi vērtē Komisijas pasākumus Civildienesta noteikumu reformai, kuru mērķis ir paplašināt šo noteikumu darbības jomu, lai atzītu visus diskriminējošos iemeslus saskaņā ar ES Līgumu 13. pantu. Šīs darbības termiņš jau sen ir beidzies. Tomēr EAF diemžēl nevar komentēt priekšlikumus vai regulu projektu grozījumu projektus, jo šobrīd mēs nevarējām saņemt kopiju. Mēs ceram, ka mums būs iespēja savlaicīgi sniegt komentārus par priekšlikumiem.

Pieņemšana darbā

EAF ir informēts par dažiem kontiem, ko izveidojuši invalīdi, kuri ir piedalījušies Eiropas Komisijas ieejas eksāmenā, kur viņi ir saskārušies ar šķēršļiem un iespējamu diskrimināciju.

EDF pauž bažas par to, ka Eiropas Komisija nav īpaši pārredzama attiecībā uz proaktīvajām metodēm, ko tā izmanto, lai pieņemtu darbā personas ar invaliditāti. Komentāros, ko Eiropas Komisija iesniedza Eiropas Ombudam attiecībā uz pieņemšanu darbā EPSO, mēs atzīmējam, ka ir izveidota apakšgrupa, kas ir sagatavojusi ziņojumu par darbā pieņemšanas procesa pieejamību kandidātiem ar redzes traucējumiem. Lai gan tas ir vērtējams atzinīgi, ar to nepietiek, un ir vajadzīga konkrēta rīcība, lai apmierinātu VISU invalīdu vajadzības.

Tas, ka Eiropas Komisijas darba vide ir tik nepieejama, atturēs iespējamos kandidātus ar invaliditāti. Visām Eiropas Komisijas darbībām šajā jomā jābūt pārredzamām un pakļautām skaidriem un atklātiem darbības noteikumiem, ko izstrādājuši eksperti invaliditātes un vienlīdzīgu iespēju darbā pieņemšanas jomā, un tām jābūt pakļautām regulāram un neatkarīgam novērtējumam.

Pārskatītais labas prakses kodekss

EDF pauž bažas un vilšanos par to, ka, nesen pārskatot šo ES Labas prakses kodeksu personu ar invaliditāti nodarbināšanai, nenotika apspriešanās ar reprezentatīvām personu ar invaliditāti organizācijām, lai sniegtu padomus par to, kā to varētu uzlabot.

Kodeksā ir vairākas nepilnības. Piemēram, kodeksā būtu jāatzīst daudz plašāka definīcija diskriminācijai invaliditātes dēļ, kas aptver visus iespējamos šādas diskriminācijas upurus. Kodeksam būtu jāattiecas uz personām, kurām pašlaik ir invaliditāte; cilvēkiem, kuriem agrāk varētu būt bijusi invaliditāte; cilvēkiem, kuriem nākotnē var būt invaliditāte; ģimenes locekļiem vai personām, kas ir saistītas ar personu ar invaliditāti, un personām, kuras ir cietušas tāpēc, ka ir iesniegušas sūdzību par diskrimināciju vai izmantojušas citas nediskriminēšanas tiesības. Turklāt kodeksā minētā invaliditātes revīzija būtu jāveic neatkarīgiem ekspertiem, kas apmācīti invaliditātes, vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas jautājumos.

Ēku pieejamība

EDF pauž bažas, ka Eiropas Komisijas paziņojumā par ēku politiku un infrastruktūru Briselē (COM(2003)755 galīgā redakcija) visos rīcības plāna galvenajos elementos nav pievērsta lielāka uzmanība jautājumam par pieejamību personām ar invaliditāti. Jūsu informācijai mēs pievienojam vēstuli, ko nosūtījām komisāram K. Kinnock un kurā sniegta detalizēta EDF atbilde uz šo Komisijas paziņojumu.

EDF pauž vilšanos arī par to, ka Eiropas Komisija atteicās piedalīties visaptverošā neatkarīgā ES iestāžu pieejamības revīzijā – iniciatīvā, ko Eiropas Parlaments uzsāka 2003. gadā, reaģējot uz Eiropas Parlamenta sadarbības grupas invaliditātes jautājumos aicinājumiem.

Dokumentu pieejamība

EDF atzinīgi vērtē dažus Eiropas Komisijas centienus Braila rakstā sagatavot materiālus personām ar redzes traucējumiem. Tomēr ir jādara daudz vairāk, lai nodrošinātu, ka plašai sabiedrībai pieejamie materiāli tiek sagatavoti alternatīvos formātos pēc pieprasījuma (Braila rakstā, lieldrukā, viegli lasāmā formātā) un bez liekas kavēšanās. Ir svarīgi, lai Komisija atzītu, ka informāciju piekļūstamos formātos var pieprasīt ne tikai personas ar redzes traucējumiem, bet arī citas invaliditātes grupas, jo īpaši personas ar mācīšanās traucējumiem, nedzirdīgas un nedzirdīgas personas.

Eiropas Komisijai ir jāvelta īpašas pūles un uzmanība, lai nodrošinātu, ka tās tīmekļa vietnē publicētie dokumenti un materiāli ir pilnībā pieejami personām ar invaliditāti. Jo īpaši ir jārisina problēmas, ko rada nepieejami PDF faili. Katru gadu būtu jāveic neatkarīgs un visaptverošs Eiropas Komisijas tīmekļa vietnes novērtējums, izmantojot piekļuves tehnoloģiju, lai nodrošinātu, ka Komisijas vietnes atbilst WAI pamatnostādnēm.

EDF atzinīgi vērtētu Eiropas Ombuda lēmumu paplašināt izmeklēšanas jomu, attiecinot to arī uz citām ES iestādēm.

Ja Jums ir kādi jautājumi, kas izriet no šīs vēstules satura, lūdzu, sazinieties ar mums.

Ar cieņu

Eiropas Invaliditātes foruma
priekšsēdētājs Yannis Vardakastanis

Rt. Hon. Neil Kinnock
Eiropas Komisijas
priekšsēdētāja vietnieks
Rue de la Loi 200
Brisele, 2004. gada

26. marts
004-037-YV

Godātais priekšsēdētāja vietnieks Kinnock
Re! Paziņojums par ēku politiku un infrastruktūru Briselē

Eiropas Invaliditātes forums (EAF), kas ir Eiropas Invaliditātes kustības jumta organizācija, bija gandarīts par saistībām, ko jūs uzņēmāties, uzsākot Eiropas mobilitātes nedēļu par pieejamību (2003. gada 16. septembris), kurā jūs paziņojāt, ka 60 no 64 Komisijas ēkām būs pieejamas divu gadu laikā. Mēs rakstām, lai pieprasītu, ka šīs iniciatīvas īstenošanas gaitā notiek apspriešanās ar personu ar invaliditāti organizācijām, piemēram, EAF, gan lai garantētu visaugstāko pieejamības līmeni, gan lai strādātu pie tā, lai izvairītos no kļūdām.

EDF ir sīki pārskatījis Eiropas Komisijas paziņojumu par ēku politiku un infrastruktūru Briselē (COM(2003)755 galīgā redakcija). Lai gan paziņojumā zināmā mērā ir atzīti jautājumi par pieejamību personām ar invaliditāti, EAF pauž vilšanos par to, ka visos rīcības plāna galvenajos elementos nav pievērsta lielāka uzmanība pieejamībai personām ar invaliditāti. Balstoties uz Eiropas Invalīdu gada doto impulsu, Komisijai kā publiskai iestādei ir jāapliecina stingra apņemšanās nodrošināt pieejamību.

"Tā kā Komisija Briselē, Luksemburgā un dalībvalstīs aizņem lielu skaitu ēku, tai vajadzētu būt pirmajai, kas nosaka "labu praksi attiecībā uz pieejamību".

Šie vārdi ir ņemti no 2010. gada ziņojuma: “Visiem pieejama Eiropa” (2003. gada oktobris), ko sagatavojusi Eiropas Komisijas izveidotā ekspertu grupa jautājumos par pieejamību būvētajai videi. Ekspertu ziņojumā, kurā valsts iestādes tiek aicinātas uzņemties vadošo lomu, uzsvērts, ka pieejamība rada bažas ikvienam, ne tikai personām ar invaliditāti; ka cilvēku ar invaliditāti līdzdalībai un uzklausīšanai ir izšķiroša nozīme; un ka pieejamībai ir būtiska nozīme ilgtspējīgā attīstībā. EDF pilnībā atbalsta šos principus un aicina Komisiju rādīt piemēru.

EDF pauž nožēlu, ka vienīgā būtiskā atsauce uz pieejamību Komisijas paziņojumā ir iekļauta 2.2.1. sadaļā "Komisijas ēku pieejamība un kvalitāte". Skaidri jāatzīst invaliditātes daudzveidība un princips "visiem piemērots dizains", kas būtu jāizmanto, plānojot Komisijas ēku politiku; pieeja, kurā ņemtas vērā visu lietotāju vajadzības. EAF pauž nožēlu arī par to, ka Komisijas paziņojumā pieejamība ir pakļauta budžeta un tehniskiem ierobežojumiem; pieejams dizains ir izmaksu ziņā neitrāls, ja tas tiek ņemts vērā darbā jau no paša sākuma.

EDF uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš pieejamības nodrošināšanai invalīdiem arī 2.3. iedaļā "Mobilitātes politika", kurā tikai viens teikums ir veltīts svarīgajam jautājumam par personu ar invaliditāti mobilitāti un nav minēts, ka ir vajadzīgi pieejami sabiedriskā transporta maršruti uz Eiropas kvartālu, kā arī noteikumi par pieejamību autovadītājiem ar invaliditāti, piemēram, rezervētas stāvvietas pie pieejamām ieejām.

Komisijas darbinieku ar invaliditāti vajadzību nozīmīgums nav atzīts paziņojuma 2.4. iedaļā "Darba vide un apstākļi". Komisijai ir ne tikai jābūt pieejamai Eiropas sabiedrībai, bet tai kā nozīmīgam darba devējam ir jābūt gatavai aktīvi īstenot nediskriminācijas principu, kas tagad ir nostiprināts Pamatdirektīvā par vienlīdzīgu attieksmi darba vietā (2000/78 EK), nodrošinot, ka pašreizējiem darbiniekiem ar invaliditāti ir pieejamas darba vietas, kā arī to, ka nākotnē cilvēkiem ar invaliditāti netiek liegts strādāt Komisijā pieejamības trūkuma dēļ.

Paziņojuma 4. iedaļā “Stratēģijas pieņemšana attiecībā uz ēku īri, iegādi vai atjaunošanu” ir atsauce uz jaunām sarunām par 11 ēku nomas līgumiem, kuru termiņš drīz beigsies, kā arī uz nepieciešamību pēc papildu biroja telpām jaunām aģentūrām; Komisijai ēku atlases procesā ir obligāti jāpiemēro šo telpu piekļūstamība un pielāgojamība kā pamatkritēriji. Komisijai ir jāizsaka vēstījums par to, cik nopietna ir tās apņemšanās nodrošināt pieejamību, atsakoties atjaunot nomas līgumus par nepieejamām ēkām.

Komisijas paziņojumā nav atzīta nepieciešamība izmantot neatkarīgu piekļūstamības ekspertu, lai nodrošinātu, ka Komisijas ēkas atbilst piekļūstamības kritērijiem. Vēl viens trūkums ir tas, ka paziņojumā nav atzīta nepieciešamība apspriesties ar reprezentatīvām personu ar invaliditāti organizācijām, piemēram, Eiropas Invaliditātes forumu, sagatavojot noteikumus par Komisijas ēku un infrastruktūras pieejamību.

Paziņojumam pievienotajā rīcības plānā ir vairākas iniciatīvas (ar pabeigšanas datumiem), kurām mēs vēlamies sekot. Būsim pateicīgi, ja informēsiet mūs par progresu šajās jomās:

1. Ēku standartu rokasgrāmatas pielāgošana, lai cita starpā ņemtu vērā pieejamību personām ar invaliditāti (2004. gada marts)
2. Sīki izstrādāts ziņojums par Kopienas personāla mobilitāti un alternatīvu transporta veidu nostiprināšanu, jo īpaši attiecībā uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (2004. gada aprīlis)
3. Analītisks ziņojums ar ieteikumiem par ēku renovāciju (2004. gada jūnijs)
4. Konsultanta pieņemšana darbā un mobilitātes pētījuma uzsākšana (2004. gada jūnijs) un mobilitātes plāna izstrāde (2004. gada decembris)

Ēku standartu rokasgrāmatas pielāgošanā ir svarīgi pilnībā apspriesties ar ekspertiem personu ar invaliditāti piekļuves jautājumos, jo tas būs galvenais instruments Komisijas ēku pieejamības uzlabošanai. Mēs saprotam, ka, pārskatot rokasgrāmatu, jau notiek apspriešanās ar Eiropas Arhitektu padomi, un lūdzam Komisiju apspriesties arī ar Eiropas Invaliditātes forumu un Eiropas Pieejamības koncepcijas tīklu, kas ir svarīga ekspertu grupa, kuras ieteikumi būtu noderīgi (skatīt viņu tīmekļa vietni www.eca.lu). EDF labprāt piedalītos arī konsultācijās par citām iepriekš minētajām jomām.

Pielikumā pievienots dokuments, kurā sīkāk izklāstītas dažas mūsu piezīmes par Komisijas paziņojumu par ēku politiku.

Eiropas Invaliditātes forums ar nepacietību gaida jūsu atbildi uz iepriekš minētajiem jautājumiem, un mēs ceram, ka varam sadarboties, lai padarītu Eiropas publiskās iestādes patiesi pieejamas visiem.

Ar cieņu

Yannis Vardakastanis
Eiropas Invaliditātes foruma
priekšsēdētājs

Pielikums - EAF piezīmes Komisijas paziņojumam par ēku politiku un infrastruktūru Briselē (COM(2003)755 galīgā redakcija)

2.1. Komisijas ēku integrēšana pilsētu struktūrā

Paziņojumā ierosināts, ka, lai turpinātu attīstīt Eiropas tēlu, ir jāuzlabo tās ēku kvalitāte, un norādīts, ka tas “ietver tādas kvalitatīvas arhitektūras izvēli, kas apvieno efektivitāti, atturību un pievilcību, un nodrošina, ka katra ēka pauž labvēlīgu, atvērtu tēlu”.

Taču kvalitatīva arhitektūra galvenokārt ir pieejama arhitektūra. Komisijas ēkai jābūt ne tikai skaidri redzamai, bet arī pilnībā pieejamai visiem kā publiskai iestādei. Cilvēki ar invaliditāti ir cilvēki ar dzirdes, redzes, intelektuāliem un fiziskiem traucējumiem, un viņu piekļūstamības vajadzības ir dažādas.

2.2 Komisijas ēku pieejamības un kvalitātes uzlabošana.

Visiem Komisijas Ēku standartu rokasgrāmatas noteikumiem jābūt saskaņotiem ar pieejamības un visiem piemērota dizaina principiem. Pieejamība rada bažas ikvienam, un ir jāņem vērā visu lietotāju vajadzības, tostarp, piemēram, darbinieku, klientu, apkopes personāla, ugunsdzēsēju vajadzības.

Visām telpām Komisijas ēkās jābūt pieejamām - tas nozīmē vieglu piekļuvi, pārvietošanos un visas ēkas izmantošanu (tas ietver visu, sākot no tulku kabīnēm līdz konferenču zālei, preses birojiem, bāriem, tualetēm, garderobēm utt.). EDF vēlas atgādināt, ka pieejamība nozīmē daudz vairāk nekā tikai piekļuves nodrošināšanu ratiņkrēsliem - tas nozīmē, piemēram, pietiekama apgaismojuma nodrošināšanu, atbilstošu norāžu nodrošināšanu, tādu uzņemšanas zonu projektēšanu, kurās ir zemāki letes ratiņkrēslu lietotājiem un kurās ir uzstādītas nepieciešamās tehnoloģijas, lai atvieglotu saziņu, izmantojot teksta pārlikšanas pakalpojumus. Pieejamība nozīmē arī vieglu un drošu evakuāciju avārijas vai ugunsgrēka gadījumā.

Ekspertu grupa jautājumos par pieejamību būvētajai videi savā ziņojumā uzsver, ka “publiskās iestādes var izraisīt izšķirošu pāreju attieksmē pret pieejamību attiecībā uz visām prasībām, ja tās izmanto savu ietekmi, izsludinot konkursus par publiskiem būvdarbiem un pakalpojumiem... Lai nodrošinātu reālu progresu šajā jomā, lēmumi par pieejamību pircējiem/pretendentiem jāpieņem jau agrīnā posmā. Pašlaik būtu jāprasa, lai pircēji veiktu pieejamības novērtējumu."

EDF aicina Komisiju nekavējoties pieņemt šādu praksi. Tāpat saskaņā ar ekspertu grupas ieteikumiem EAF aicina Komisiju izveidot padomdevēju grupu, kas sniegtu atzinumu Komisijai par visām iniciatīvām, kuras ietekmē piekļūstamību, pirms to pieņemšanas.

Vēlamies arī norādīt, ka šīs paziņojuma sadaļas angļu valodas versijā izmantotais formulējums ir nepiemērots; tajā ir atsauce uz "pieejamību invalīdiem", nevis uz "personām ar invaliditāti" vai "personām ar invaliditāti".

2.3 Mobilitātes politika.

Cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuri var izmantot pieejamu transportu, ir vecāki ar bērniem, cilvēki ar pārejošām traumām, grūtnieces, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar invaliditāti.

Mēs vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir nodrošināt, lai Komisijas mobilitātes politikā skaidri tiktu risināts pieejamības jautājums. Jānodrošina pieejams transports, lai visiem darbiniekiem un viesiem nodrošinātu mobilitāti starp Komisijas ēkām, un jāveic pasākumi, lai izmitinātu tos darbiniekus, kuri nevar izmantot sabiedriskā transporta sistēmu, lai dotos uz darbu no mājām.

Galu galā viss sabiedriskais transports Briselē būs pieejams cilvēkiem ar invaliditāti, taču pašlaik mēs esam tālu no šīs realitātes. Komisijai būtu jālobē STIB, lai nodrošinātu, ka 22. autobuss ir pieejams visiem. Ja tas vēl nav izdarīts, Komisijai būtu arī jāizstrādā politika, saskaņā ar kuru darbiniekiem ar invaliditāti tiek atlīdzināti taksometra izdevumi, kad viņi dodas uz sanāksmēm citās Komisijas ēkās vai ārpus tām un izbrauc no tām. Uz Komisijas darbiniekiem ar invaliditāti nevajadzētu attiecināt to pašu Komisijas politiku, kas paredz, ka to darbiniekiem jābrauc ar sabiedrisko transportu, kamēr sabiedriskais transports Briselē nav patiesi pieejams visiem.

Lai gan reģionālās plānošanas politikas noteiktā autostāvvietas platības un biroja platības attiecības samazināšana nozīmēs ilgtspējīgāku mobilitātes modeli, mēs vēlamies redzēt, ka Komisijā tiek pieņemti atbilstoši noteikumi, lai nodrošinātu, ka netiek samazināta to Komisijas darbinieku vai apmeklētāju ar invaliditāti mobilitāte, kuri paļaujas uz automašīnu.

2.4 Darba vide un apstākļi.

2.4.2. iedaļā aplūkots jautājums par sociālajām labierīcībām un jo īpaši par bērnu aprūpes un sporta iespējām. Mēs vēlētos uzsvērt, ka arī visām bērnu aprūpes un sporta iestādēm ir jābūt pilnībā pieejamām un ka jebkādai paredzētajai renovācijai tas ir jāgarantē.

Arhitektūras elementiem, piemēram, skaitītāju augstumam kafejnīcās un uzņemšanas zonās, sanāksmju telpu izvietojumam, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (tostarp dzirdes cilpu) uzstādīšanai konferenču telpās, pieejamu tualešu atrašanās vietai un interjera dizaina krāsu kontrastam, ir jāatbilst pieejamības standartiem.

3. Īstenot ēku politiku īstermiņā un vidējā termiņā

Ieguldījumi piekļūstamībā tagad ir ilgtermiņa ilgtspējīgs ieguldījums nākotnei, kas Komisijai ir jāapņemas.

4. Stratēģijas pieņemšana attiecībā uz ēku īri, iegādi vai atjaunošanu

Paziņojumā ir minētas atkārtotas sarunas par 11 ēku nomas līgumiem, kuru termiņš drīz beigsies, kā arī vajadzība pēc papildu biroja telpām jaunām aģentūrām; Komisijai ēku atlases procesā ir obligāti jāpiemēro šo telpu piekļūstamība un pielāgojamība kā pamatkritēriji. Komisijai ir jāizsaka vēstījums par to, cik nopietna ir tās apņemšanās nodrošināt pieejamību, atsakoties atjaunot nomas līgumus par nepieejamām ēkām.