- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Sanāksme par to, kā Eiropas Komisija nodrošina pārredzamību, iekļautību un pārskatatbildību, pieņemot saskaņotus standartus saistībā ar mākslīgo intelektu
Sarakste - Datums Trešdiena | 13 maijs 2026
Lieta 1974/2025/MIK - Uzsākta {0} Piektdiena | 26 septembris 2025 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija - Valsts Beļģija
Sūdzība iesniegta
16/07/2025Sūdzības analīze
17/07/2025Notiek izmeklēšana
26/09/2025Provizoriskais rezultāts
Izmeklēšanas rezultāts
|
priekšsēdētājs(-a) Eiropas Komisija |
Godātais priekšsēdētāj!
Vēlos izteikt atzinību par Komisijas konstruktīvo iesaistīšanos šajā izmeklēšanā, jo īpaši par tās detalizēto 2026. gada 12. februāra atbildi un visaptverošajiem dokumentiem, kas paredzēti pārbaudei, tostarp dokumentiem un papildu informāciju, kas iegūta no Eiropas standartizācijas organizācijām (ESO).
Komisijas detalizētajā atbildē un dokumentos ir precizēti vairāki svarīgi aspekti, kas saistīti ar tās lomu standartizācijas procesa pārraudzībā saskaņā ar MI aktu, jo īpaši attiecībā uz tās uzraudzības mehānismiem, tās amatpersonu iesaisti Apvienotajā tehniskajā komitejā 21 (JTC 21), kā arī centieniem nodrošināt, ka process ir iekļaujošs.
Tajā pašā laikā es uzskatu, ka vēl ir jārisina svarīgi jautājumi, jo īpaši attiecībā uz standartizācijas procesa pārredzamību un to, kādi juridiskie instrumenti ir Komisijas rīcībā, lai palielinātu šā procesa pārredzamību. Sūdzības iesniedzējs ir paudis bažas par pārredzamību, jo īpaši par to, ka nav publiski pieejamas JTC 21 un tās darba grupu sanāksmju darba kārtības un protokoli, kā arī JTC 21 sastāvs. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs ir ierosinājis ieviest pārredzamības pasākumus, kas ir analogi tiem, kurus piemēro Komisijas ekspertu grupām.
Šie ir būtiski jautājumi, ņemot vērā saskaņoto standartu statusu kā daļu no ES tiesību aktiem un to iespējamo ietekmi uz pamattiesībām. Lai gan Tiesa ir lēmusi, ka galīgo un apstiprināto saskaņoto standartu publiskošana ir saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm [1], tā nav paudusi nostāju par to, vai ar standartizācijas procesu saistītu dokumentu, piemēram, sanāksmju darba kārtību un protokolu, kā arī procesa dalībnieku saraksta publiskošana var būt saistīta arī ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm.
Tādējādi esmu nolēmis, ka tagad manai izmeklēšanas grupai ir jātiekas ar Komisijas pārstāvjiem, lai padziļināti izpētītu šos jautājumus. Diskusijā galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, vai Komisijai ir juridiski instrumenti, lai standartizācijas procesā no ESO pieprasītu lielāku pārredzamību [2], kā Komisija izskatīs pieprasījumus par publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar šo procesu. Mana izmeklēšanas grupa pirms sanāksmes dalīsies ar attiecīgajiem jautājumiem ar Komisijas pārstāvjiem.
Būšu pateicīgs, ja Komisijas attiecīgie darbinieki varētu sazināties ar Michał Krajewski, kurš ir atbildīgs par šo izmeklēšanu, lai vienotos par kārtību, kādā sanāksme notiks pirms 2026. gada 16. jūnija.
Ar cieņu
Teresa Anjinho
Eiropas ombude
Strasbūrā, 2026. gada 30. aprīlī
[1] Tiesas 2024. gada 5. marta spriedums lietā Public.Resource.Org Inc./Komisija, C‑588/21 P, https://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=283443&pageIndex=0&doclang=en&mode=lst&dir=&occ=first&part=1&cid=26696941.
[2] Tostarp ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (...), OV L 316/12, https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2012/1025/oj/eng.