Strasbūrā, 2021. gada 12. jūlijā

Sūdzība 1598/2020/MMO

Temats: Sanāksme par to, kā Eiropas Komisija nodrošina, ka Horvātijas iestādes ievēro pamattiesības saistībā ar ES fondu finansētām robežu pārvaldības operācijām

Godātais priekšsēdētāj!

Es atsaucos uz savu 2020. gada 6. novembra vēstuli, kurā paziņoju, ka esmu saņēmis sūdzību no Amnesty International par to, kā Komisija nodrošina, ka Horvātijas iestādes ievēro pamattiesības saistībā ar robežu pārvaldības operācijām, ko finansē no ES līdzekļiem. Vispirms vēlos pateikties Komisijai par tās 2021. gada 14. aprīļa atbildi.

Šīs izmeklēšanas gaitā sūdzības iesniedzējs sniedza piezīmes par Komisijas atbildes nekonfidenciālo versiju. Es arī sazinājos ar Horvātijas ombudi, lai lūgtu viņas viedokli par šīs sūdzības priekšmetu. Sūdzības iesniedzēja piezīmes un Horvātijas ombuda ieguldījums ir pievienots šai vēstulei.

Tagad esmu nolēmis, ka manas izmeklēšanas vajadzībām būtu lietderīgi, ja izmeklēšanas grupa varētu tikties ar attiecīgajiem Komisijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu konkrētus jautājumus (kā izklāstīts pievienotajā pielikumā).

Būšu pateicīgs, ja Jūsu darbinieki varētu sazināties ar Maria Moustakali kundzi (maria.moustakali@ombudsman.europa.eu, +32 (0)2 284 35 86), kura ir atbildīga par šo izmeklēšanu, lai vienotos par kārtību, kādā notiks sanāksme, kas, ja iespējams, notiks līdz 2021. gada 30. septembrim.

Sanāksmes laikā vai pirms tās Komisijai būtu jānodod manai izmeklēšanas grupai visi papildu dokumenti, ko tā uzskata par būtiskiem. Informācija vai dokumenti, ko Komisija uzskata par konfidenciāliem, netiks izpausti sūdzības iesniedzējam vai jebkurai citai personai bez Komisijas iepriekšējas piekrišanas. [1]

Paldies par jūsu pastāvīgo sadarbību šajā svarīgajā jautājumā.

Ar cieņu

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Pielikumi:

Pielikums

- Sūdzības iesniedzēja piezīmes par Komisijas 2021. gada 18. maija atbildi.

- Atbilde, kas saņemta no Horvātijas ombuda 2020. gada 14. decembrī.

pielikums

Savā atbildē Komisija min prasību par robežkontroles darbību “tehnisko uzraudzību” (5. apakšdarbība), kas iekļauta ārkārtas palīdzības (EMAS) dotācijas nolīgumā starp Komisiju un Horvātiju.  apakšpasākums, kas ir daļa no efektīva uzraudzības mehānisma, bija paredzēts, lai finansētu tādas darbības kā policijas darbinieku apmācība un palīdzība saistībā ar sūdzībām un paziņotajiem incidentiem, standarta darbības procedūru pārskatīšana un izstrāde, kā arī apaļā galda diskusijas starp Iekšlietu ministriju, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un Horvātijas ombudu. Komisija arī norāda, ka tā ir lūgusi Horvātijas iestādēm veikt papildu pasākumus, lai uzlabotu pamattiesību uzraudzības efektivitāti, un ka tā ir apņēmusies atbalstīt Horvātijas iestādes to centienos izstrādāt “jaunu, neatkarīgu uzraudzības mehānismu (..), kas nodrošina iespēju savlaicīgi atklāt jebkādus incidentus, ņemot vērā to savlaicīgus turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā izmeklēšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Horvātijas kompetento iestāžu korektīvus pasākumus”. Komisija norāda, ka par šāda uzraudzības mehānisma īstenošanu ir atbildīgas Horvātijas iestādes.

Savās piezīmēs par Komisijas atbildi sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka EMAS projekta “tehniskās uzraudzības” prasība, kas aprakstīta Komisijas atbildē, neatbilst un faktiski ir pretrunā Komisijas iepriekšējiem paziņojumiem šajā jautājumā. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pēdējo trīs gadu laikā Komisija ir norādījusi, ka “uzraudzības mehānisms”, kas izveidots saskaņā ar EMAS dotāciju nolīgumu, ir ticams veids, kā neatkarīgi novērtēt Horvātijas robežpolicijas rīcību un nodrošināt pamattiesību ievērošanu. Tas nav sasniegts. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, novērtējot, vai EMAS projekta prasības ir izpildītas, Komisijai būtu vajadzējis pieprasīt Horvātijas iestādēm papildu skaidrojumus par sūdzību izskatīšanas mehānismu saskaņā ar 5. apakšdarbību. Šajā saistībā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pret iespējamiem pārkāpējiem vērsto krimināllietu un disciplinārlietu skaits ir niecīgs salīdzinājumā ar apgalvojumiem par pamattiesību pārkāpumiem. Sūdzības iesniedzējs piebilst, ka Komisijai ir pienākums nodrošināt, ka ES līdzekļi tiek izlietoti saskaņā ar pamattiesībām un ES tiesību aktiem neatkarīgi no tā, vai tas bija paredzēts EMAS dotācijas nolīgumā.

Sūdzības iesniedzējs arī uzskata, ka Komisijas atbildē nav precizēta saikne starp uzraudzības prasību EMAS dotācijas nolīgumā (5. apakšdarbība iepriekš) un trīspusējo protokolu, kas noslēgts starp Horvātijas Iekšlietu ministriju, UNHCR un Horvātijas Tiesību centru. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka arī šis protokols bija neefektīvs. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka iespējamā nespēja ieviest mehānismu ar “nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem”[3] Horvātijā radīs plašākas negatīvas sekas ES migrācijas politikai, jo to uzskata par “izmēģinājuma” mehānismu plašākam neatkarīgam uzraudzības mehānismam ES Migrācijas un patvēruma paktā.

Savā atbildē Horvātijas ombude norādīja, ka pēdējos gados viņas birojs ir saņēmis sūdzības no migrantiem un no valsts un starptautiskām organizācijām par Horvātijas policijas un robežu iestāžu rīcību. Viņa norādīja, ka viņas birojs cita starpā ir konstatējis, ka imigrācijas aizturēšanas centros un policijas iecirkņos neaizsargātu migrantu grupu identifikācijas un reģistrācijas procedūras nav atbilstošas. Turklāt viņa norādīja, ka Horvātijas Iekšlietu ministrija ir noraidījusi visus apgalvojumus par Horvātijas iestāžu sliktu izturēšanos pret migrantiem un ka viņas birojam ir liegta piekļuve attiecīgajai informācijai.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuda izmeklēšanas nolūkā būtu lietderīgi tikties ar attiecīgajiem Komisijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu konkrētus jautājumus (kā izklāstīts turpmāk).

1. Šajā gadījumā Komisijas un sūdzības iesniedzēja izpratne par to, ko nozīmē “tehniskā uzraudzība” un kad būtu ieviests neatkarīgs uzraudzības mehānisms, šķiet, atšķiras. Sanāksmes laikā būtu lietderīgi, ja Komisija varētu sīkāk izklāstīt savu izpratni.

2. Vai Komisija ir apsvērusi iespēju uzlabot vai pastiprināt prasību par robežkontroles darbību uzraudzību (5. apakšdarbība), kas iekļauta ārkārtas palīdzības (EMAS) dotācijas nolīgumā, lai nodrošinātu pamattiesību pilnīgu ievērošanu?

3. Vai Komisija ir apsvērusi iespēju sākt pārkāpuma procedūru pret Horvātiju [4] vai samazināt vai apturēt finansējumu robežoperācijām, līdz būs izveidots neatkarīgs un efektīvs uzraudzības mehānisms? b) Vai Komisijai ir citi līdzekļi, lai mudinātu Horvātijas iestādes: i) izveidot jaunu, neatkarīgu uzraudzības mehānismu; un ii) pievērsīsies Horvātijas policijas un robežu iestāžu rīcībai pret migrantiem un patvēruma meklētājiem, kā ziņojis Horvātijas ombuds?

4. Kā Komisija vērtē valsts iestāžu (piemēram, Horvātijas ombuda) un citu organizāciju (piemēram, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos vai pilsoniskās sabiedrības) lomu robežu pārvaldības darbību uzraudzībā? Jo īpaši, kādu lomu Komisija paredz šādām organizācijām efektīvā uzraudzības mehānismā?

[1] Lūdzu, skaidri atzīmējiet šādu materiālu “Konfidenciāls”. Šifrētus e-pastus var nosūtīt uz mūsu īpašo pastkasti. Šāda veida informācija un dokumenti tiks dzēsti no Eiropas Ombuda lietas neilgi pēc izmeklēšanas beigām.

[2] Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka “Komisijas un Pamattiesību aģentūras iesaiste šajās diskusijās ir būtiska, un tām ir stingri jāuzstāj, lai Horvātijas iestāžu parakstītā galīgā vienošanās ietvertu stabilu, efektīvu un neatkarīgu uzraudzības sistēmu, tostarp neatkarīgu faktu vākšanas spēju”.

[3] Sūdzības iesniedzējs norāda, ka uzraudzības mehānismam „juridiski un praktiski jābūt neatkarīgam; ir aprīkoti ar nepieciešamajiem līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka tiek reģistrēti tiesību pārkāpumi pie ES robežām un to tuvumā; vainīgie tiek saukti pie atbildības; un ka tiek garantēts taisnīgums skartajām personām”.

[4] Ņemot vērā LESD 258. pantu, 3. panta 4. punktu Regulā (ES) Nr. 515/2014, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām [https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A02014R0515-20200328], un ES Pamattiesību hartu.