Priekšvārds

Savu pilnvaru termiņu uzsāku 2025. gada februārī ar stingru apņēmību kā sava darba galveno mēri izvirzīt mūsu pilsoņu tiesību aizstāvību visā Eiropā. Tagad pēc gada, strauji mainīgajā Eiropā, šī apņemšanās joprojām ir tikpat svarīga kā iepriekš. Mūsu kopīgās vērtības un demokrātiskās sistēmas saskaras ar nopietniem izaicinājumiem — ģeopolitisku spriedzi, tehnoloģiskām pārmaiņām un arvien lielāku sabiedrības uzticības krīzi.

Nenoteiktības laikā iedzīvotāji pamatoti sagaida vairāk – lielāku pārredzamību, lielāku pārskatatbildību un vēl jēgpilnāku iesaisti. Tajā pat laikā iestādes un lēmumu pieņēmēji bieži vien nonāk saspringtā situācijā, cenšoties orientēties sarežģītās procedūrās un vienlaikus mēģinot panākt reālus rezultātus. Atšķirība starp cerībām un faktiskajiem rezultātiem var strauji palielināties.

Šajā izšķirošajā brīdī Eiropas Ombuda darbs izrādās ne tikai nozīmīgs, bet arī izšķirošs, jo tā ir garantija, kas nodrošina atbildību un aizsargā pilsoņu tiesības brīžos, kad tas ir visvairāk vajadzīgs.

Kā neatkarīga un objektīva institūcija Ombuds palīdz pārvarēt plaisu starp pilsoņiem un iestādēm. Tādējādi mēs stiprinām uzticības saites, kas ne tikai uztur mūsu demokrātiskās iestādes, bet arī nodrošina, ka Eiropas projekts paliek uzticīgs savām pamatvērtībām un principiem.

Omnibus I izmeklēšana skaidri norāda uz problēmām, pieņemot lēmumus Eiropas līmenī apstākļos, kad pastāvīgi jārisina krīzes. Tā kā ES politikas veidošana paātrinās, reaģējot uz ģeopolitisko un tehnoloģisko spiedienu, steidzamība ir kļuvusi par normu. Tomēr ātrums nedrīkst tikt sasniegts uz likumības rēķina. Mani secinājumi liecina, ka ātriem likumdošanas pasākumiem un ES pamatprincipu ievērošanai ir jāiet roku rokā. Pat ātri pieņemtiem likumiem joprojām ir nepieciešams stingrs demokrātisks pamats.

Lai risinātu šos uzdevumus, būtiska nozīme ir labas pārvaldības veicināšanai un nodrošināšanai. Manas tikšanās ar ES iestāžu vadītājiem 2025. gadā bija svarīgs solis uz risinājumiem vērstas pieejas stiprināšanā. Uzturot konstruktīvu, uz uzticību balstītu dialogu, mēs palīdzam iestādēm sasniegt rezultātus, vienlaikus ievērojot līdzdalības, pārredzamības un atbildības principus — pamatstandartus, kas raksturo labu pārvaldības praksi.

Pārredzamība ir vēl viens labas pārvaldības būtisks elements. Būtiska mūsu darba daļa ir vērsta uz publiskas piekļuves dokumentiem nodrošināšanu, ļaujot pilsoņiem sekot līdzi lēmumu pieņemšanas procesiem un tos rūpīgi vērot. Šajā jomā joprojām ir nepieciešami uzlabojumi, galvenokārt attiecībā uz piekļuves pieprasījumu savlaicīgu un konsekventu izskatīšanu. Šādas prakses stiprināšana sekmētu pārskatatbildību un sabiedrības uzticēšanos.

2025. gadā, kad birojs atzīmēja savas darbības trīsdesmito gadskārtu, mēs arī saņēmām rekordlielu sūdzību skaitu. Šis pieaugums var liecināt par to, ka ir palielinājusies izpratne gan par mūsu lomu, gan par pilsoņu tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem. Tas atspoguļo arī plašākas tendences digitālajā laikmetā: administratīvo procesu pieejamības uzlabošanos, mainīgās prasības attiecībā uz reaģēšanas ātrumu un mākslīgā intelekta pieaugošo ietekmi publiskajā pārvaldē. Šī dinamika rada lielas iespējas, taču arī jaunas prasības.

Mani priekšgājēji bieži raksturoja šo Biroju kā nelielu iestādi, bet ar plašām pilnvarām. Šo pilnvaru īstenošanu tagad nosaka manis pieņemtā stratēģija, kas balstās uz trim pīlāriem: uzmanīgi uzklausīt pilsoņu sūdzības, izmantot mūsu lēmumu pieņemšanas pilnvaras, rīkojoties ar saprātīgu spriedumu un panākot jūtamu ietekmi, un stiprināt partnerības, kas uzlabo ES pārvaldes kvalitāti. Šīs prioritātes kopā veido pamatu mūsu darbam, kas uztur konstruktīvu saikni starp Eiropas pilsoņiem un ES iestādēm.

Vēl viens šīs stratēģijas centrālais elements ir darbības izcilība. Mēs 2026. gadā pievērsīsimies iekšējās struktūras pielāgošanai mainīgajām prasībām, mākslīgā intelekta kapacitātes stiprināšanai un tam, lai tehnoloģiskais progress nepārsniedz tā pārvaldībai nepieciešamos aizsardzības pasākumus.

Skaidra saziņa joprojām ir svarīga. Mēs arvien biežāk darbojamies kā “kvalificēti tulkotāji” iestāžu un pilsoņu savstarpējā saziņā, padarot sarežģītus administratīvos procesus saprotamākus, lietojot skaidru un pieejamu valodu. Vienkāršas valodas popularizēšana nav tikai stila izvēle. Tas ir pieejamības un taisnīguma jautājums.

Visbeidzot, mūsu apņēmība ietekmē arī mūsu darbu Eiropas ombudu tīklā, kuru man ir gods koordinēt. Mūsu sadarbība Eiropā stiprina administratīvos standartus un veicina savstarpēju pieredzes apmaiņu. Gatavojoties 2026. gadā atzīmēt tīkla 30. gadadienu, mēs izmantosim šo atskaites punktu, lai uzsvērtu mūsu kolektīvo ieguldījumu labas pārvaldības uzturēšanā visā Eiropā.

Raugoties uz 2026. gadu, mūsu loma taisnīguma, pārredzamības un atbildības nodrošināšanā tiek pakļauta virknei izaicinājumu, kas prasa modrību un vadības spējas. Mums jāturpina iestāties par labu pārvaldību — nevis kā par abstraktu ideālu, bet gan kā par pamatu Savienībai, kas ieklausās savos pilsoņos.

“Eiropas Ombuds ir tā vieta, kur mēs stiprināsim savu apņēmību, sadarbību un nelokāmo apņemšanos ievērot mūsu kopējās Eiropas vērtības, lai aizstāvētu demokrātiju – ar katru sūdzību, katru risinājumu un katru lēmumu.”

Teresa Anjinho, Eiropas ombude

1. Stratēģija

Uzticības veidošana, pārmaiņu virzīšana

Eiropas Ombuda stratēģija 2025.–2029. gadam

Eiropas ombude novembrī publicēja savu Biroja stratēģiju 2025.–2029. gadam. Šī stratēģija noteiks Biroja darbības virzienus, sākot no sūdzību izskatīšanas līdz ārējām aktivitātēm, komunikācijai un iekšējai pārvaldei.

Pastāv četri galvenie mērķi – stiprināt iedzīvotāju līdzdalību, veicināt pozitīvas pārmaiņas, stiprināt partnerības un uzlabot darbības kvalitāti un efektivitāti:

• Palielināt iedzīvotāju iespējas: uzlabot pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības informētību par Eiropas Ombuda lomu un nodrošināt viņu viedokļu uzklausīšanu un tiesību ievērošanu.
• Panākt pozitīvas pārmaiņas: veicināt institucionālas pārmaiņas un stiprināt labu pārvaldību, sekmējot taisnīgumu, godprātību, pārredzamību un uzticēšanos.
• Nostiprināt partnerības: sasniegt un veicināt sadarbības attiecības ar ieinteresētajām personām, kas var atbalstīt un uzlabot Ombuda efektivitāti pilsoņu tiesību aizsardzībā un labas pārvaldības veicināšanā.
• Veicināt darbības kvalitāti un efektivitāti: Veicināt tālredzīga, pielāgojama un uz pakalpojumiem orientēta Ombuda biroja izveidi, kur tiek izmantota labākā prakse un atbalstīti jauninājumi un kas arvien reaģē uz mainīgajām tendencēm un vajadzībām.

Tie balstās uz biroja principiem un vērtībām, tostarp godīgu un taisnīgu attieksmi pret cilvēkiem un organizācijām, augstāko profesionālās ētikas standartu ievērošanu, kā arī konstruktīva dialoga un sadarbības veicināšanu ar iestādēm un ieinteresētajām personām.

Stratēģijas īstenošanu vērtēs, izmantojot gada plānu un izmērāmus gada mērķus, kas izstrādāti, lai veicinātu stratēģijas mērķu un prioritāšu sasniegšanu.

2. 2025. gads īsumā

3. Galvenās tēmas

Eiropas Ombuds palīdz fiziskām personām, uzņēmumiem vai organizācijām, kurām ir problēmas ar ES iestāžu pārvaldi. Loks var būt plašs — pilsoņu līdzdalība lēmumu pieņemšanā, kavēšanās vai atteikums nodrošināt piekļuvi dokumentiem, ētiski apsvērumi, pamattiesību pārkāpumi, kā arī līgumiski jautājumi. Nākamajās sadaļās ir sniegts pārskats par galvenām lietām, kas saistītas ar konkrētu jomu.

3.1. Lēmumu līdzdalīga pieņemšana

Lēmumu pieņemšana, iesaistot sabiedrību, bija viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas Ombuda birojam 2025. gadā, jo pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesniedza sūdzības par to, kā Eiropas Komisija vienkāršoja esošos tiesību aktus vai ieviesa jaunus tiesību aktus, lai īstenotu jaunas politikas prioritātes.

---

3.2. Pārskatatbildība lēmumu pieņemšanas procesā

---

3.3. Pārredzamība

Jautājumi par pārredzamību 2025. gadā, īpaši jau pieprasījumi par piekļuvi dokumentiem, joprojām veidoja lielāko daļu (35 %) no visiem pieprasījumiem. Ombude cenšas panākt, lai ES iestādes stingri un taisnīgi piemērotu tiesību aktus, kas reglamentē piekļuvi ES dokumentiem (Regula Nr. 1049/2001). Tas nozīmē, ka dokumentu pieprasītājiem ir jāsaņem vajadzīgie dokumenti savlaicīgi vai arī jāsaņem pamatots skaidrojums par to, kāpēc piekļuve ir liegta.

3.4. Integritātes standarti

---

3.5. Pamattiesības

---

3.6. ES personāls

Ombude 2025. gadā izskatīja vairākas sūdzības par Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO). Vairākās izmeklēšanās ombude konstatēja, ka EPSO ir rīkojies saprātīgi, bet vienā izmeklēšanā viņa konstatēja administratīvas kļūmes tajā kā tika izskatīta sūdzību saistībā ar tehniskiem jautājumiem personāla atlases procedūrā attālinātas testēšanas laikā. Vēl vienā izmeklēšanā ombude ieteica, lai EPSO turpmāk sniegtu skaidras un izsmeļošas atbildes kandidātiem, kuri ir lūguši lietas pārskatīšanu. Atbildē ir jānorāda, vai ir notikusi pārskatīšana un kādi ir EPSO lēmuma iemesli. Turpmākā izmeklēšanā ombude konstatēja administratīvas kļūmes tajā, kā EPSO izskatīja pieteikumu, ko iesniedza kandidāte, kura nesen bija dzemdējusi un vēlējās mutvārdu pārbaudījumu kārtot citā dienā.

---

3.7. Dotācijas un līgumi

4. Sūdzības un izmeklēšanas — kā mēs palīdzam sabiedrībai

Eiropas Ombuda galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkiem un organizācijām, kurām ir problēmas ar ES pārvaldi, izskatot iesniegtās sūdzības. Veicot izmeklēšanas, Ombuds ne tikai cenšas risināt šīs problēmas, bet arī veicina labas pārvaldības prakses ieviešanu ES iestādēs.

Ombuda birojs piemēro uz risinājumu orientētu pieeju sūdzību izskatīšanā. Lai to panāktu, Birojs par prioritāti izvirza sadarbību ar ES iestādēm, struktūrvienībām un aģentūrām. Šāda pieeja veicina uzticēšanos ES pārvaldībai, vienlaikus ļaujot Ombudam pilnīgi neatkarīgi veikt savus uzraudzības pienākumus.

Biroja daudzveidīgā lietu izmeklētāju komanda un daudzvalodu tīmekļa vietne atspoguļo Ombuda apņemšanos palīdzēt tiem, kuri lūdz palīdzību, visās 24 ES oficiālajās valodās.

Lai gan Ombuds ne vienmēr var izskatīt visas saņemtās sūdzības, birojs tomēr cenšas palīdzēt tiem, kuri vēršas pēc palīdzības.

2025. gadā strauji pieauga Ombuda biroja izskatīto sūdzību skaits – par 54 % vairāk nekā 2024. gadā. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka sūdzību iesniedzēji, izmantojot MI rīkus, uzzināja par Ombuda esamību.

Ārkārtīgi pozitīvi vērtējams tas, ka sabiedrība ir labāk informēta par pilsoņu tiesībām un mūsu darbu un ka šīs paaugstinātās informētības dēļ Ombuda uzsākto izmeklēšanu skaits pēdējā gada laikā ir palielinājies par 19 %. Tajā pašā laikā sūdzību skaita straujais pieaugums un darbs, kas nepieciešams to apstrādei un analīzei, ir radījis ievērojamu slogu Biroja resursiem.

Tas ir īpaši sarežģīti, ja MI sniegtie ieteikumi nav precīzi, kā rezultātā cita starpā strauji pieaug nepieņemamu sūdzību skaits (+ 86 %). Šīs sūdzības bieži tiek uzskatītas par nepieņemamām, jo sūdzības iesniedzējs sākotnēji nav vērsies pie attiecīgās iestādes. Iepriekšējos gados Birojs sūdzību iesniedzējiem ir ieteicis vispirms vērsties pie attiecīgās iestādes. Tomēr daudzos no šiem jaunajiem sūdzību gadījumiem attiecīgā iestāde bieži vien faktiski nav atbildīga par konkrēto jautājumu.

Citas sūdzības rodas tādēļ, ka sūdzības iesniedzējs nepiekrīt ES iestādes argumentam, ka tā nav atbildīga par izvirzīto jautājumu. Pēc tam sūdzības iesniedzējs vēršas pie Ombuda, kurš, izskatījis sūdzību un argumentus, galu galā apstiprina, ka ES iestāde rīkojusies pareizi.

4.1. Sūdzību veids un avots

4.1.1. Pārskats par sūdzībām un stratēģiskajām izmeklēšanām

Ombuds var sākt izmeklēšanu tikai par sūdzībām, kas ietilpst tā pilnvaru jomā un atbilst vajadzīgajiem “pieņemamības kritērijiem”, piemēram, sūdzības iesniedzējs iepriekš ir mēģinājis atrisināt lietu tieši ar iesaistīto iestādi.

Ombuda izmeklēšanas priekšmets izriet no Ombuda pilnvarām un saņemtajām sūdzībām. Tomēr papildus galvenajam darbam saistībā ar sūdzībām Ombuds var izmantot arī stratēģiskas izmeklēšanas, lai risinātu plašākus sistēmiskus jautājumus ES iestādēs, vai noteiktos apstākļos uzsākt izmeklēšanu pēc paša iniciatīvas, pamatojoties uz sūdzību, ko iesniedzis sūdzības iesniedzējs no ārpus ES.

4.1.2. Stratēģiskās izmeklēšanas un stratēģiskās iniciatīvas 2025. gadā

Papildus konkrētu sūdzību izmeklēšanai par administratīvām kļūmēm ES iestādēs Eiropas Ombudam ir pilnvaras proaktīvi strādāt ar plašākiem stratēģiskiem jautājumiem. Stratēģiskās izmeklēšanas aptver plašākus sistēmiskus jautājumus, kas skar ES iestādes, savukārt stratēģiskās iniciatīvas ir drīzāk lūgumi sniegt skaidrojumus, nevis oficiālas izmeklēšanas.

Ombude 2025. gadā sāka stratēģisku izmeklēšanu par to, kā ES aģentūras risina “virpuļdurvju efekta” lietas, un slēdza trīs stratēģiskas izmeklēšanas. Divi pārskatatbildības jautājumi — kā Komisija rīkojas gadījumos, kad trešās personas apmaksā tās darbinieku komandējumu izdevumus un viesmīlības izdevumus; un kā Komisija piemēro noteikumus, kas reglamentē ekspertu grupu darbības pārredzamību. Trešā slēgtā stratēģiskā izmeklēšana attiecās uz Komisijas riska pārvaldību saistībā ar bīstamām ķīmiskām vielām. Birojs arī slēdza vienu stratēģisku iniciatīvu par to, kā Komisija nodrošina, ka pārskatītie noteikumi, kas reglamentē Kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu (JSIS) ES darbiniekiem, garantē visaptverošu segumu ar invaliditāti saistītām veselības vajadzībām.

4.1.3. Sūdzības, uz kurām neattiecas Ombuda pilnvaras (OMC)

Eiropas Ombuds 2025. gadā apstrādāja rekordlielu skaitu – gandrīz 1 400 sūdzību, kas neietilpa Ombuda kompetencē, galvenokārt tāpēc, ka sūdzības nebija saistītas ar ES pārvaldes darbu. Šis pieaugums (+62 % salīdzinājumā ar 2024. gadu) šķiet daļēji saistīts ar to, ka sūdzību sagatavošanā tiek izmantota mākslīgā intelekta tehnoloģija. Sūdzības par pilnvaru pārkāpumiem no Spānijas, Vācijas un Polijas veidoja 32 % no kopējā šādu sūdzību skaita. Spānijai vien šis rādītājs bija 14 %, bet abām pārējām valstīm attiecīgi 10 % un 8 %.

Visbiežāk tika saņemtas sūdzības par sabiedriskajiem pakalpojumiem un administratīvo pārredzamību, savukārt pārējās sūdzības attiecās uz dažādiem jautājumiem un iestādēm, tostarp valstu tiesām, veselības aprūpi un personu brīvu pārvietošanos.

Citas Birojā saņemtās sūdzības attiecās uz ES iestādēm, galvenokārt uz Eiropas Komisiju, taču, tā kā tās bija saistītas ar politisko darbu vai tiesību aktu saturu, tās neietilpa Ombuda pilnvaru jomā.

Papildus sūdzībām, ko iesniedza atsevišķas personas, uzņēmumi vai organizācijas, Ombuds saņēma arī vairākas kopā iesniegtas sūdzības, kas neietilpa tā kompetences jomā. Tās attiecās uz situāciju Tuvajos Austrumos, Eiropas aizsardzības ierosmi “Gatavība 2030. gadam” un 2024. gada prezidenta vēlēšanu atcelšanu Rumānijā.

Ombude atbildēja visām personām, kuras prasīja palīdzību, valodā, kādā tika iesniegta sūdzība, vai kuru personas bija norādījušas kā vēlamo. Šajās atbildēs tika izskaidrotas Ombuda pilnvaras un, cik vien iespējams, ieteikts sūdzību iesniedzējiem vērsties pie citām struktūrām, kas varētu palīdzēt. Lai gan parasti tas bija valstu un reģionālie ombudu iestādēm, Ombuds sūdzību iesniedzējus novirzīja arī uz dalībvalstu valsts iestādēm un tiesību un patērētāju aizsardzības organizācijām.

Atkarībā no izvirzītā jautājuma un vajadzības gadījumā Birojs arī ieteica sūdzību iesniedzējiem sazināties ar ES iestādēm (galvenokārt Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu) vai Eiropas mēroga tīkliem, piemēram, SOLVIT un Eiropas Patērētāju centriem.

Sūdzību iesniedzējiem, kuri nebija apmierināti ar konkrētiem ES tiesību aktiem, ombude parasti ieteica vērsties Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejā. To sūdzību iesniedzējiem, kuras attiecās uz jautājumiem saistībā ar ES tiesību aktu īstenošanu valstu līmenī, tika ieteikts vērsties valsts vai reģionālajās ombuda iestādēs vai pie ES dienestiem, piemēram, Europe Direct, Your Europe un E-Justice Portal.

Būtisks uzlabojums 2025. gada oktobrī bija strukturēta procesa ieviešana attiecībā uz sūdzībām, kas saņemtas pa e-pastu. Tā vietā, lai reģistrētu sūdzības Biroja sūdzību pārvaldības sistēmā un tās izskatītu, Birojs tagad atbild ar standarta ziņojumu, kurā sniegta informācija par Ombuda pilnvarām un sūdzību iesniedzēji tiek novirzīti uz tiešsaistes sūdzību veidlapu, kas palīdz viņiem aizpildīt visus nepieciešamos laukus, lai iesniegtu pilnīgu sūdzību atbilstoši Ombuda pilnvarām.

Šāda pieeja nodrošina, ka sūdzības, kas saņemtas pa e-pastu, tiek izskatītas atbalstoši, vienlaikus palīdzot sūdzību iesniedzējiem iesniegt visu nepieciešamo un būtisko informāciju. Šīs izmaiņas bija izšķirošas, samazinot to sūdzību īpatsvaru, kuras nebija Ombuda kompetencē, no aptuveni 67 % gada pirmajos desmit mēnešos līdz 47 % 2025. gada novembrī un decembrī.

4.2. Pret ko?

4.3. Par ko?

4.4. Sasniegtie rezultāti

4.5. Ietekme un sasniegumi

Viens no Eiropas Ombuda vispārējiem mērķiem ir panākt reālus uzlabojumus sūdzību iesniedzējiem un sabiedrībai tajā, kā ES pārvalde strādā. Ombude to dara, sniedzot priekšlikumus risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu veidā. Turklāt viņa var mudināt iestādi atrisināt kādu jautājumu vēl pirms oficiāla risinājuma priekšlikuma vai ieteikuma izteikšanas.

4.5.1. Akceptēšanas rādītājs

Akceptēšanas rādītājs ir pozitīvo atbilžu procentuālā daļa no kopējā ombudes iesniegto priekšlikumu (risinājumu, ieteikumu un ierosinājumu) skaita. Tā kā ombude dod iestādēm laiku līdz sešiem mēnešiem turpmāko pasākumu īstenošanai saistībā ar priekšlikumiem, kas izteikti viņas lēmumos par izmeklēšanas slēgšanu, 2025. gada akceptēšanas rādītājs attiecas uz 2024. gadā slēgtajām lietām.

Statistika liecina, ka ES iestādes ir labi reaģējušas uz to, ka Birojs arvien biežāk izmanto “risinājumu priekšlikumus”, kuros ombude izklāsta iestādei turpmāko rīcību konkrētā gadījumā. 2024. gadā no risinājumu priekšlikumiem tika pieņemti 89 %, savukārt no uzlabojumu ierosinājumiem tika pieņemti 78 %. ES iestāžu sadarbība ar Ombudu 2024. gadā bija apmierinoša 72 % gadījumu.

Ombuds 2025. gadā turpināja pievērst pastiprinātu uzmanību dialogam ar ES iestādēm, struktūrvienībām un aģentūrām. Kā norādīts viņas stratēģijā, ombude ir apņēmusies aktīvi veicināt jēgpilnu dialogu un produktīvu sadarbību ar ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām. Tas ir būtiski, lai panāktu labākus rezultātus gan sūdzību iesniedzējiem, gan attiecīgajām iestādēm, palīdzot ombudei īstenot savas pilnvaras un veicinot uz risinājumiem balstītu pieeju.

5. Sadarbība ar iestādēm

Saskaņā ar Biroja jauno stratēģiju 2025.–2029. gadam ombude iepriekšējā gadā ir pievērsusi uzmanību risinājumu orientēta dialoga veicināšanai un konstruktīvai sadarbībai ar ES iestādēm un ieinteresētajām personām. Šīs pieejas mērķis ir uzlabot Biroja efektivitāti pilsoņu tiesību aizsardzībā un labas pārvaldības veicināšanā.

5.1. Attiecības ar ES

5.1.1. Eiropas Parlaments

Ombudes pilnvaras izriet no ES līgumiem, un viņa atskaitās Eiropas Parlamenta deputātiem. Martā jaunievēlētā ombude tikās ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu, lai apspriestu kopējās prioritātes nākotnei un abu institūciju kopīgo uzdevumu – aizstāvēt Eiropas pilsoņu tiesības. Viņas atkārtoti tikās maijā, kad ombude iesniedza Biroja 2024. gada pārskatu.

Turpmākajos mēnešos ombude tikās ar vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem, galvenokārt ar to komiteju priekšsēdētājiem, kuru darbs ir saistīts ar biroja uzdevumiem. Šo sabiedrības informēšanas pasākumu mērķis bija veicināt izpratni par Biroja lomu ES, apspriest jaunākās lietas un secinājumus, tādējādi stiprinot abu iestāžu ciešo sadarbību.

Būtisks šīs sadarbības aspekts ir ombudes dalība Parlamenta organizētajās uzklausīšanās un pasākumos. Šīs sanāksmes sniedz iespēju iepazīstināt ar galvenajiem secinājumiem, kas gūti pēc lielākajām izmeklēšanām, un vēlreiz uzsvērt ieteikumus ES iestādēm.

Ombude gada laikā piedalījās vairākās Parlamenta komiteju sēdēs. Piemēram, viņa piedalījās diskusijās ar Juridisko lietu komiteju (JURI) par steidzamu lēmumu pieņemšanu un nepieciešamību izstrādāt ES administratīvo tiesību aktu. Viņa piedalījās arī diskusijās ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju (LIBE) par tiesiskumu ES, kā arī ar Sabiedrības veselības komiteju (SANT) par iedzīvotāju piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei.

Šāda viedokļu apmaiņa bija lieliska iespēja stiprināt uzticēšanos starp Ombuda biroju un Parlamentu, paverot ceļu turpmākai sadarbībai. Birojs piedalījās arī Eiropas Parlamenta deputātu rīkotajās uzklausīšanās un pasākumos, lai apspriestu konkrētas tēmas, piemēram, Eiropas fondu uzraudzību, piekļuvi dokumentiem un ES likumdošanas procesa pārredzamību.

Septembrī Strasbūras rātsnamā notikušajos Eiropas Ombuda 30. gadadienas svinībās atklāšanas runu teica Parlamenta priekšsēdētāja vietniece Sabīne Verhejena.

Turklāt ombude piedalījās sanāksmē ar Eiropas Parlamenta vietējo biroju (EPLO) vadītājiem, lai uzlabotu informētību par viņas Biroja darbu dalībvalstīs.

Pamatojoties uz Biroja apņemšanos nodrošināt skaidru komunikāciju, ombude uzstājās ar runu konferencē par skaidru valodu, ko organizēja Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāts (DG TRAD).

5.1.2. Lūgumrakstu komiteja

Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja (PETI) ir atbildīga par sadarbības pārraudzību ar Eiropas Ombudu un kopīgu darbu, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāju problēmas tiek risinātas ES līmenī. Ombuda Birojs 2025. gadā turpināja sadarbību ar PETI, lai sasniegtu kopīgo mērķi – nodrošināt, ka ES iestādes ievēro pilsoņu pamattiesības.

Ombude jūnijā PETI komitejas locekļiem iesniedza 2024. gada pārskatu un izklāstīja savas stratēģijas 2025.–2029. gadam pamatprincipus. Šī prezentācija rosināja viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamenta deputātiem par pašreizējām un nākotnes problēmām, ar kurām pilsoņi saskaras.

Turklāt ombude rīkoja sanāksmes ar PETI priekšsēdētāju Bogdanu Žoņcu, vairākiem komitejas deputātiem, Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību, tiesiskuma un institucionālo lietu ģenerāldirektorāta (DG IUST) ģenerāldirektoru un PETI komitejas sekretariāta vadītāju.

5.1.3. Eiropas Komisija un Padome

Līdzās Eiropas Parlamentam arī Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome ir galvenie Ombuda biroja sarunu partneri ES līmenī.

Tā kā Komisija ir lielākā ES institūcija un ES izpildvara, daudzas sūdzības, kas tiek saņemtas Ombuda Birojā, attiecas tieši uz Komisijas darbu. Tādēļ, lai rastu praktiskus risinājumus pilsoņiem, ir svarīgi uzturēt konstruktīvu dialogu starp šīm abām iestādēm.

Jūnijā ombude tikās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, lai apspriestu tādas svarīgas tēmas kā savlaicīga piekļuve dokumentiem un iekļaujoša lēmumu pieņemšana. Viņa tikās arī ar par starpiestāžu attiecībām atbildīgo komisāru Marošu Šefčoviču. Šo sanāksmju rezultātā tika panākta skaidra apņemšanās veicināt atklātu un pastāvīgu dialogu starp Ombuda biroju un Komisiju.

Personāla līmenī Ombuda birojs arī uzturēja ciešus kontaktus ar Komisijas dienestiem, lai nodrošinātu efektīvu, uz risinājumiem orientētu pieeju izmeklēšanu vadīšanai.

Turklāt ombude tikās ar Eiropadomes priekšsēdētāju Antoniu Koštu, lai apspriestu pārredzamības un ētikas jautājumus ES pārvaldē. Viņi arī apsprieda turpmākās sadarbības iespējas, lai nodrošinātu, ka ES iestādes un aģentūras saglabā uzticamību pilsoņu acīs.

Decembrī ombude piedalījās konferencē par godu Eiropas Savienības Pamattiesību hartas proklamācijas 25. gadadienai, ko organizēja Eiropas Komisija, Padomes prezidentvalsts Dānija un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra. Pasākums deva iespēju izvērtēt, kā Harta ir veicinājusi pamattiesību kultūras attīstību ES, kā arī apsvērt turpmākos izaicinājumus un iespējas. Ombude norādīja, ka, Harta būdama ES primāro tiesību aktu instruments, kas nostiprina pilsoņu pamattiesības, ir kļuvusi par būtisku mūsu Savienības pīlāru.

5.1.4. Citas iestādes, aģentūras un organizācijas

Lai nodrošinātu, ka tiek izprasta un cienīta Eiropas Ombuda loma, ir būtiski stiprināt darba attiecības ar ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī ar svarīgām trešo valstu iestādēm. Šī sadarbība ir būtiska arī, lai nodrošinātu sūdzību ātru un taisnīgu izskatīšanu, veicinātu pozitīvas pārmaiņas iedzīvotāju un uzņēmumu labā, kā arī sekmētu labu pārvaldības praksi.

Šis princips bija pamatā ombudes darbībai un tikšanās reizēm visu 2025. gadu, kad viņa tikās ar vairākiem ES iestāžu un aģentūru vadītājiem, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) prezidenti Nadju Kalviņo (Nadia Calviño), Pamattiesību aģentūras (FRA) direktori Sirpu Rautio (Sirpa Rautio), Bernhardu Urlu (Bernhard Url), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) izpilddirektora pienākumu izpildītāju, un Oliveru Sallesu (Oliver Salles), Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) direktoru.

Turklāt ombudu piedalījās EĀDD Personāla komitejas plenārsēdē, lai apspriestu ar personālu saistītas lietas, piemēram, lietas, kas saistītas ar aizskarošu izturēšanos, un Reģionu komitejas birojā, lai apmainītos viedokļiem par attiecīgajām lietām.

Pilnvaru termiņa sākumā ombude tikās ar Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru Maiklu O'Flahertiju (Michael O’Flaherty) un valstu cilvēktiesību iestāžu Eiropas tīkla (ENNHRI) priekšsēdētāju Luīzi Holku Louise Holck. Ombude piedalījās arī Ombuda iestāžu un valstu cilvēktiesību iestāžu (NHRI) augsta līmeņa konferencē, kas martā notika Eiropas Padomē.

5.1.5. Ombudes vizītes ES dalībvalstīs

Regulāri apmeklējot ES dalībvalstis un ES aģentūru birojus, ombude 2025. gadā apmeklēja Poliju, Maltu un Spāniju. Šo dalībvalstu apmeklējumu laikā notiek tikšanās ar ES aģentūrām, nevalstiskajām organizācijām, ombudiem, valstu iestādēm un universitātēm, lai valstu līmenī veicinātu informētību par Ombuda biroju.

Polijā ombude piedalījās Polijas Tieslietu ministrijas organizētajā konferencē “Pilsoniskās sabiedrības loma tiesiskuma aizsardzībā”. Vizītes laikā viņa tikās ar Polijas un Ukrainas ombudiem un piedalījās vizītē Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūrā (Frontex), kur notika tikšanās ar tās izpilddirektoru.

Maltā ombudes vizīte sakrita ar Maltas Parlamentārā ombuda 30. gadadienu, kas deva iespēju piedalīties pasākumā, kurā galvenā uzmanība tika veltīta labas pārvaldības jautājumiem sarežģītos laikos. Līdzās sarunām ar dažādiem ombudiem no visas Eiropas ombude tikās ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas darbojas cilvēktiesību, patvēruma un migrācijas jomā. Viņa apmeklēja arī Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru (EUAA), lai aizvadītu padziļinātas diskusijas.

Spānijā ombude piedalījās divpusējā sanāksmē ar Spānijas ombudu, piedalījās diskusijās ar Spānijas vides nevalstiskajām organizācijām, pasākumā, ko rīkoja Forbes Women, nolasīja galveno runu par dzimumu līdztiesības veicināšanu Eiropas Savienībā, un Madrides Autonomajā universitātē nolasīja lekciju par tēmu “Eiropas Ombuda loma un tā ietekme uz pilsoņiem”.

Turklāt ombude Eiropas maģistra studiju programmas “Cilvēktiesības un demokratizācija” (EMA) studentiem Globālajā cilvēktiesību universitātes pilsētiņā Venēcijā (Itālija) novadīja lekciju.

---

5.2. ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām

Eiropas Savienība ir parakstījusi ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UN CRPD), kas ir saistošs starptautisks cilvēktiesību instruments, kura mērķis ir “veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu”.

Atbilstība ANO CRPD Eiropas Savienībā tiek uzraudzīta, izmantojot ES CRPD satvaru. Kā šīs tiesiskā regulējuma loceklis Ombuds pievērš lielu uzmanību tam, kā ES pārvaldības iestādes īsteno ANO CRPD. 2025. gada sākumā iniciatīva “Framework” iesniedza atjauninātu ziņojumu, kurā bija iekļauti Ombuda biroja ieteikumi, ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesību komitejas veiktajai periodiskajai pārskatīšanai par ES atbilstību konvencijai.

2025. gada martā ANO CRPD komiteja publicēja savus nobeiguma apsvērumus. Tajā tika izcelti vairāki atkārtoti problēmjautājumi, kurus Ombuda birojs bija konstatējis, izskatot sūdzības un veicot darbu pēc paša iniciatīvas. Tostarp deinstitucionalizācija un ES fondu izmantošana; darba apstākļi personām ar invaliditāti ES iestādēs, tostarp darbā pieņemšana, pabalsti aprūpētājiem un saprātīgi pielāgojumi; kā arī veselības apdrošināšanas segums ES darbiniekiem ar invaliditāti. CRPD komiteja arī norādīja, ka ES iestādēm vajadzētu ievērot Ombuda ieteikumus.

Ombuda birojs 2025. gadā izskatīja vairākas sūdzības, kas bija saistītas ar personu ar invaliditāti tiesībām, jo īpaši attiecībā uz ES personāla pieņemšanu darbā un personāla jautājumiem. Piemēram, viena izmeklēšana attiecas uz to, kā Komisija izskata sūdzības par diskrimināciju invaliditātes dēļ, kā arī saprātīgu pielāgojumu ieviešanu.

Eiropas Ombuds un ES Pamattiesību aģentūra kopīgi veica aptauju ES aģentūrās, pievēršot uzmanību personu ar invaliditāti tiesībām, tostarp ES darbiniekiem ar invaliditāti.

Ombuda birojs gada gaitā vairākos pasākumos, piemēram, ANO CRPD pārskatīšanas procesā attiecībā uz ES, iepazīstināja ar savu darbu saistībā ar personu ar invaliditāti tiesībām. Turklāt ombude piedalījās ikgadējā seminārā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko Parlamenta Lūgumrakstu komiteja (PETI) organizēja Personu ar invaliditāti tiesību nedēļas ietvaros.

6. Paziņojums

Atpazīstamības nodrošināšana ir svarīgs Ombuda biroja darba elements, lai pievērstu ieinteresēto personu, ES pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības uzmanību. Ombuda komunikācija ir vērsta ne tikai uz Biroja izmeklēšanām, bet arī kopumā uz pārredzamības, ētikas un pārskatatbildības veicināšanu ES pārvaldē.

Aprīlī ombude žurnālistus iepazīstināja ar 2024. gada pārskatu, kas viņai deva nozīmīgu iespēju dalīties ar saviem plāniem pilnvaru termiņa laikā un paziņot par savu pirmo izmeklēšanu pēc pašas iniciatīvas.

Ombude arī piedalījās vairākos pasākumos, kurus rīkoja ES un starptautiskās iestādes, un tajos uzstājās ar runām. Tostarp bija Dzimumu līdztiesības nedēļa un vairākas Eiropas Parlamenta rīkotas paneļdiskusiju un komiteju sanāksmes, Eiropas Pilsoņu rīcības dienesta (ECAS) diena, Eiropas Žurnālistu asociācijas kongress, Pasaules Ekonomikas foruma paneļdiskusija par labu pārvaldību un vairākas citas prezentācijas ieinteresētajām personām, iedzīvotājiem un jauniešiem, tostarp Eiropas Jaunatnes dienu laikā maijā.

Runājot par ombuda darb a atspoguļojumu presē 2025. gadā, tika publicēti aptuveni 3 800 raksti, kuros tika pieminētas vai tieši aprakstītas izmeklēšanas.

Ombude un viņas biroja darbinieki arī turpināja izpratnes veicināšanas pasākumus, sniedzot intervijas presei, uzstājoties lielākajās akadēmiskajās un juridiskajās konferencēs un runājot ar apmeklētāju grupām.

Lai padarītu biroja darbu un politiku pieejamāku pilsoņiem ritināmos tīmekļa stāstos tika izklāstīta ombudes stratēģija 2025.–2029. gadam, kā arī tēma par ar iepirkumiem un dotācijām saistītām izmeklēšanām. Šī izklāstīšanas metode par galvenajām tematiskajām jomām tiks turpināta arī 2026. gadā.

Biroja komunikācijas pasākumi 2025. gadā tika paplašināti, iekļaujot regulārus videoklipus sociālajos tīklos ar skaidrojumu par Biroja darbu un ombudes darbību, kā arī, lai pievērstu uzmanību konkrētām specializētām tēmām.

Tostarp bija “kopsavilkuma” videoklipi, kuros ombude sniedza pārskatu par jaunākajām izmeklēšanas norisēm, kā arī par savām tikšanās un uzstāšanās reizēm, un videoklipi ar lietu izklāstu, kuros viņa sīki runāja par konkrētiem galveno izmeklēšanu rezultātiem.

Turklāt Birojs rīkoja sociālo mediju kampaņu “Behind the Scenes”, kurā kolēģi no dažādām Biroja nodaļām — izmeklēšanas darbinieki, juridiskie konsultanti, digitālās komunikācijas eksperti — izskaidroja savu lomu un ikdienas uzdevumus. Mērķis bija parādīt Eiropas Ombudu kā pieejamu, draudzīgu un profesionālu iestādi, vienlaikus izceļot Biroja pamatvērtības. Vismaz daļēji pateicoties minētajām aktivitātēm 2025. gadā sociālo tīklu sekotāju skaits pakāpeniski pieauga visās platformās, kurās Birojs ir aktīvs. Kopumā sociālajos tīklos sekotāju skaits pieauga par 13 338, un Biroja trīs populārākajās platformās (LinkedIn, Instagram, Bluesky) “skatījumi pret iesaistīšanos” rādītājs bija 5,36 %. Arī tīmekļa vietnes apmeklējumi, kas tika ģenerēti ar sociālo tīklu satura palīdzību, uzrādīja labus rezultātus — 8 416 apmeklētāji bija tieši pēc sociālo tīklu publikācijām. Kopumā tīmekļa vietne joprojām ir biroja galvenais saziņas līdzeklis, un gada laikā tā apmeklēta 1 786 995 reizes.

6.1. Ombuda 30. gadadiena

Eiropas Ombuda birojs 2025. gadā atzīmēja 30. gadadienu.

Visu gadu lielākā daļa Ombuda sabiedrības informēšanas pasākumu tika plānota un organizēta, balstoties uz 30. gadadienas tēmu un vizuālo identitāti.

Kampaņā “Vai zinājāt?” tika izcelti dažādi fakti par Biroju, tostarp par misiju, vēsturi un darbības principiem.

Sociālo tīklu kampaņa, kurā tika iekļauti video ar kolēģiem un ombudes videovēstījums, tika apvienota ar interaktīvu, ritināmu stāstu, kurā saturs tika pasniegts formātā, kas pielāgots, lai piesaistītu Biroja plašāko ieinteresēto personu auditoriju.

Šo gadadienu atzīmēja arī ar Strasbūras pilsētas pašvaldības līdzdalību organizēts pasākums, kas notika vienlaikus ar tramvaja atklāšanu, uz kura bija attēlots ombuda logotips un vērtības — šo iniciatīvu atbalstīja pilsētas dome. Šis tramvajs pilsētā kursēja līdz 2025. gada beigām.

Ceļojošā izstāde, kas iepazīstina ar Ombuda biroja vēsturi un darbības jomām, visu gadu tika izstādīta dažādās vietās, izmantojot vairākus informatīvos stendus. Tostarp bija Strasbūra, Eiropas Parlaments tā plenārsēdes laikā un Eiropas ombudu tīkla konference – reizi divos gados notiekošs pasākums, ko organizē Ombuda birojs.

---

6.2. Labas pārvaldības balva

Oktobrī ombude oficiāli izsludināja pieteikšanos piektajai Eiropas Ombuda Labas pārvaldības balvai.

Šī balva tiek piešķirta par ES publiskās pārvaldes pasākumiem, kam ir redzama un tieša pozitīva ietekme uz pilsoņu dzīvi. Papildus galvenajam balvas ieguvējam tiks izraudzīti arī vairāki uzvarētāji pa kategorijām.

Šī konkursa pieteikumu kategorijas ietver izcilību tehnoloģisko inovāciju un MI izmantošanas jomā, izcilību iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības līdzdalības jomā, izcilību daudzveidības un iekļaušanas jomā, kā arī izcilību atklātas pārvaldības jomā.

Konsultatīvā komiteja izveidos finālistu sarakstu, un Eiropas ombude izvēlēsies uzvarētājus, kurus paziņos īpašā ceremonijā 2026. gada jūnijā. Par populārāko projektu notiks arī publiska balsošana tiešsaistē.

7. Eiropas ombudu tīkls

Eiropas ombudu tīkls (EOT) ir neformāls tīkls, ko koordinē Eiropas Ombuds un kurā ietilpst vairāk nekā 95 ombuda biroji un līdzīgas struktūras visā Eiropā, kā arī Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja.

Svarīgs EOT rīks ir vaicājumu procedūra. Izmantojot šo procedūru, EOT locekļi var uzdot jautājumus par ES tiesību aktiem, kas rodas viņu izmeklēšanas gaitā, un Eiropas Ombuds par šiem jautājumiem saņem ekspertu atbildes no ES iestādēm un tās nodod tālāk EOT locekļiem. Vaicājumu temati 2025. gadā bija saistīti ar sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju attiecībā uz bērnu pabalstiem, ES pilsoņu ģimenes locekļu, kas nav ES pilsoņi, tiesībām brīvi pārvietoties un veselības apdrošināšanas pieejamību Horvātijas studentiem, kas studē citā ES valstī.

Ombude 2025. gadā apmeklēja arī dažus valstu ombudu birojus. Viņa Varšavā tikās ar Polijas cilvēktiesību komisāru, kā arī Ukrainas parlamenta cilvēktiesību komisāru, Madridē ar Spānijas ombudu un Valetā ar Maltas parlamentāro ombudu. Šo vizīšu laikā ombude ar valstu ombudiem apsprieda abpusēji svarīgus jautājumus un meklēja veidus, kā labāk sadarboties, lai risinātu pilsoņu problēmas.

7.1. Eiropas ombudu tīkla konference

Briselē 2025. gada novembrī notika Eiropas ombudu tīkla ikgadējā konference. Konference nodrošināja platformu ombudiem no visas Eiropas, lai stiprinātu sadarbību, apmainītos ar viedokļiem un apzinātu jaunas problēmas, kurām nākotnē, visticamāk, būs nepieciešama viņu uzmanība.

Konferences formāts tika veidots tā, lai veicinātu dalībnieku individuālo līdzdalību un diskusijas. Papildus atklāšanas un noslēguma plenārsesijām konferencē divu dienu laikā notika astoņi darbsemināri par dažādiem tematiem. Tas ļāva ombudiem pievērsties jautājumiem, kas ir īpaši nozīmīgi viņu valstij vai reģionam.

Astoņos darbsemināros tika apskatīti šādi temati:

• Praktiski šķēršļi mobilitātei ES iekšienē
• ES tiesību aktu ievērošanas uzraudzības izaicinājumi un iespējas
• Ombudu neatkarības saglabāšana sarežģītos laikos
• Ombudu pieredzes apmaiņa par sūdzību izskatīšanu vides jomā
• Ombuda veiktā daļēji privātās un daļēji publiskās pārvaldes pārraudzība
• Pilsoņu tiesību aizsardzības sadrumstalotības novēršana
• Ombudu lomas attīstība migrācijas un patvēruma sūdzību jomā
• Regulējuma vienkāršošana – kādas sekas tas varētu atstāt uz tiesību aizsardzību.

Dažos darbsemināros piedalījās arī pārstāvji no ES struktūrām, piemēram, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras, daloties savās zināšanās un pieredzē.

Pēc konferences 2026. gada sākumā Malagā, Spānijā, bija plānota sadarbības koordinatoru sanāksme, lai turpinātu darbu pie darbsemināros izdarītajiem secinājumiem un apspriestu iespējamos nākotnes projektus.

8. Mākslīgais intelekts

Tā kā digitālie rīki maina veidu, kādā valsts iestādes apkalpo iedzīvotājus, Ombuda birojs izmantoja iespēju ieviest mākslīgo intelektu (MI), lai nodrošinātu atsaucīgāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu. Visu 2025. gadu Birojs veica pasākumus MI ieviešanai, pamatojoties uz labas pārvaldības, pārskatatbildības un pārredzamības principiem.

Lai nodrošinātu, ka MI integrācija atbilst šiem principiem, Birojs izveidoja starpdienestu MI darba grupu, kas vada stratēģisku lēmumu pieņemšanu un atvieglo zināšanu apmaiņu ar iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām. Tika pieņemts darbā MI speciālists, kura uzdevums ir nodrošināt profesionālu uzraudzību un koordinēt visus ar mākslīgo intelektu saistītos pasākumus, tādējādi garantējot, ka tehnoloģiskā attīstība paliek cieši saistīta ar ombuda misiju – kalpot pilsoņiem. Birojs piedalījās arī MI korespondentu tīklā, ko organizēja Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU). Tas ir forums brīvprātīgai paraugprakses apmaiņai ES iestāžu vidū.

Ombude uzsāka izmēģinājuma projektu, lai pārbaudītu, kā tiek izmantota GPT@EC – vispārīga lietojuma ģeneratīva MI sistēma, kas izmanto lielo valodu modeļus, kurus Eiropas Komisija izstrādājusi izmantošanai visās ES iestādēs. Šajā izmēģinājuma projektā tiek pētīts, kā MI var palīdzēt veikt papildu uzdevumus lietu izskatīšanā, administratīvajā darbā un saziņā, vienlaikus saglabājot neatkarību un integritāti, kas ir ombuda pilnvaru pamatā. Šajā izmēģinājuma projektā tiek pētīts, kā MI varētu palīdzēt veikt virkni konkrētu uzdevumu, tostarp uzlabot rakstisko dokumentu, piemēram, vēstuļu, ieteikumu un lēmumu, skaidrību un stilu; veikt pētījumus par ES un valstu tiesību aktiem; apkopot un analizēt apjomīgus dokumentus, kas iesniegti kopā ar sūdzībām vai savākti izmeklēšanas gaitā; rediģēt administratīvos dokumentu projektus tādās jomās kā cilvēkresursi un finanses; sniegt palīdzību programmēšanā IT projektos; kā arī atbalstīt komunikācijas uzdevumus, tostarp gramatikas pārbaudi un dokumentu kopsavilkumu sagatavošanu.

Projekts tika uzsākts pēc tam, kad tika ieviesti stingri pārvaldības pasākumi, tostarp riska pārvaldības sistēmas, datu aizsardzības ietekmes novērtējumi, lietošanas vadlīnijas un drošības pasākumi datu aizsardzības, drošības, autortiesību ievērošanas un cilvēka virsvadības jomā. Pakalpojumu līmeņa vienošanās ar Eiropas Komisiju nodrošina, ka ombuda dokumentu projekti, darba materiāli, ar lietām saistītā informācija un personas dati ir aizsargāti un Komisijas darbiniekiem vai trešām personām bez atļaujas nav pieejami. Ombuda apstrādātie dati netiek izmantoti MI modeļu apmācībā vai uzlabošanā.

Galvenais princips, kas ir šī izmēģinājuma pamatā, ir cilvēka virsvadība. Darbinieki, kas izmanto MI, joprojām ir pilnībā atbildīgi par visiem rezultātiem, un MI netiek izmantots lēmumu pieņemšanai, ieteikumu sniegšanai, pieņemamības novērtēšanai, iznākuma noteikšanai vai sūdzību prioritāšu noteikšanai.

Personāls pirms izmantošanas rūpīgi pārbauda visu MI radīto saturu, lai pārliecinātos par tā precizitāti, nodrošinot, ka tehnoloģija kalpo efektivitātes uzlabošanai, savukārt cilvēku spriedumu un lēmumu pieņemšanas pamatā joprojām ir sūdzību izskatīšana un izmeklēšanas.

Atspoguļojot ombuda apņemšanos nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību MI izmantošanā, ombuda tīmekļa vietnē tika publicēts MI paziņojums, sniedzot pilsoņiem skaidru informāciju par to, kā tiek izmantotas MI sistēmas, kādi aizsardzības pasākumi ir ieviesti un kādas ir sūdzību iesniedzēju tiesības to mijiedarbībā ar Biroju.

9. Resursi

9.1. Budžets

Eiropas Ombuda budžets ir ES budžeta neatkarīga iedaļa. Tas ir iedalīts trīs sadaļās. Budžeta 1. sadaļa ietver algas, pabalstus un citus ar personālu saistītus izdevumus. Budžeta 2. sadaļa ietver ēkas, mēbeles, aprīkojumu un dažādus darbības izdevumus. Savukārt 3. sadaļa ietver izdevumus, kas rodas, iestādei pildot savas vispārējās funkcijas. 2025. gadā budžetā paredzēto apropriāciju summa bija 15 558 918 EUR.

Lai nodrošinātu resursu efektīvu pārvaldību, Ombuda iekšējais revidents regulāri pārbauda iekšējās kontroles sistēmas un Biroja veiktās finanšu operācijas. Tāpat kā citām iestādēm, arī Ombudam ir piemērojama Eiropas Revīzijas palātas pārbaude, kurā netika konstatētas konkrētas problēmas saistībā ar ārējās revīzijas darbu.

---

9.2. Resursu izlietojums

Katru gadu Ombuda birojs pieņem gada pārvaldības plānu, kurā nosaka konkrētas darbības, kas Birojam jāveic, lai īstenotu ombudes stratēģijā noteiktos mērķus un prioritātes. Tā kā 2025. gads bija pārejas gads starp aizejošo un jaunievēlēto ombudi, bijusī ombude pirms vēlēšanām pieņēma gada pārvaldības plānu, un tā pamatā bija viņas stratēģija “Ceļā uz 2024. gadu”. Jaunā ombude 2025. gada oktobrī pieņēma savu stratēģiju “Uzticības veidošana, pārmaiņu veicināšana”, kas kalpos par pamatu turpmākajiem ikgadējiem pārvaldības plāniem.

Ombuda birojā strādā augsti kvalificēts daudzvalodīgs personāls. Tādējādi tiek nodrošināts, ka Birojs var izskatīt sūdzības 24 ES oficiālajās valodās un vairot informētību par tā darbu visā ES. Biroja hibrīddarba politika, kas ir orientēta uz rezultātiem un balstīta uz uzticēšanos, atbalsta ombudes mērķi veicināt modernu, digitālu un elastīgu darba vidi.

Ombuda štatu sarakstā 2024. gadā bija 75 amata vietas, turklāt papildus birojā vēl strādāja vidēji astoņi līgumdarbinieki. 2025. gadā 18 praktikanti ieguva darba pieredzi Ombuda birojā, 2024./2025. gada praktikantu grupai beidzot praksi augustā un 2025./2026. gada grupai sākot to septembrī.

Sīkāka informācija par Ombuda biroja struktūru un dažādo nodaļu uzdevumiem ir pieejama Ombuda tīmekļa vietnē.

Kā sazināties ar Eiropas Ombudu

Pasta adrese

Médiateur européen
1 avenue du Président Robert Schuman
CS 30403
F-67001 Strasbourg Cedex

Adrese apmeklētājiem

Strasbūra

Bâtiment Václav Havel (HAV)
Allée Spach
F-67000 Strasbourg

Brisele

Bâtiment Froissart (FRS)
Rue Froissart 87
B-1000 Bruxelles

Tiešsaistē

• Tīmekļa vietne ombudsman.europa.eu
• BlueSky bsky.app/profile/ombudsman.europa.eu
• Instagram instagram.com/euombudsman
• LinkedIn linkedin.com/company/european-ombudsman
• Diskusijas pavedieni threads.net/euombudsman
• YouTube youtube.com/user/eotubes

Pa tālruni

+33 (0)3 88 17 23 13

---

© Eiropas Savienība, 2026

Visas fotogrāfijas, infografikas un informatīvie attēli ir © Eiropas Savienība. Daži vizuālajos attēlos izmantotie ilustratīvie attēli un grafiskie elementi iegūti no Adobe Stock attēlu bibliotēkas.
Reproducēšana ir atļauta izglītības un nekomerciālos nolūkos un norādot avotu.
Izveidots FrutigerNext.

HTML	ISBN 978-92-9483-438-6	ISSN 1830-6896	doi:10.2869/5823544	QK-01-26-001-LV-Q