Rīcības brīvības izmantošana nevar izraisīt patvaļu. Valsts iestādei vienmēr ir jābūt pamatotiem iemesliem izvēlēties vienu rīcības virzienu, nevis citu. Parasti, īstenojot rīcības brīvību, ir jāpaskaidro iemesli, kuru dēļ ir izvēlēta konkrēta rīcība. Turklāt, pieņemot diskrecionāru lēmumu, iestādei ir jārīkojas savu juridisko pilnvaru robežās. Var pastāvēt ļoti plaša rīcības brīvība, bet uz to vienmēr attiecas juridiski ierobežojumi. Vispārējās robežas šādai kompetencei ir noteiktas Tiesas judikatūrā. Tas nozīmē, piemēram, ka administratīvajām iestādēm būtu jārīkojas konsekventi un godprātīgi, jāizvairās no diskriminācijas, jāievēro proporcionalitātes, vienlīdzības un tiesiskās paļāvības principi un jāievēro cilvēktiesības un pamatbrīvības.