Cienījamā M. kundze! 1997. gada
16. decembrī Jūs nosūtījāt sūdzību Eiropas ombudam par vairākiem pārkāpumiem atklātajā konkursā A 1/97 (Spānijas administratori), ko organizēja Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa. Jūsu apgalvojumi attiecas uz konkursa atlases komisijas sastāvu un tās darba pārredzamību.
1998. gada 5. februārī es pārsūtīju Jūsu sūdzību Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ar lūgumu sniegt komentārus līdz 1998. gada maija beigām. Eiropas Parlamenta ģenerālsekretārs 1998. gada 4. jūnijā lūdza termiņa pagarinājumu par vienu mēnesi. Pēc šā pirmā pieprasījuma pieņemšanas 1998. gada 15. jūlijā tika saņemts papildu pieprasījums par jaunu pagarinājumu. Eiropas Parlaments 1998. gada 27. jūlijā nosūtīja savu atzinumu, kuru es jums pārsūtīju 4. augustā, aicinot izteikt apsvērumus. 1998. gada 28. septembrī Jūs nosūtījāt savus apsvērumus.
1999. gada 25. februārī jūs man rakstījāt priekšlikumu par problēmas mierizlīgumu. Es pārsūtīju Jūsu priekšlikumu Eiropas Parlamentam 1999. gada 3. martā ar lūgumu sniegt komentārus līdz 1999. gada aprīļa beigām. Pēc Eiropas Parlamenta lūguma šo termiņu vēlāk pagarināja līdz 1999. gada 31. maijam. 1999. gada 15. jūnijā es saņēmu Eiropas Parlamenta atbildi.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs 1997.
gadā piedalījās atklātajā konkursā A 1/97 (Spānijas administratori), ko organizēja Eiropas Parlamenta Sociālistu grupa. Lai gan atlases komisija viņu intervēja, viņas vārds nebija iekļauts konkursa rezerves sarakstā.
Sūdzības iesniedzēja rakstiski vērsās pie atlases komisijas sekretariāta, lūdzot piekļuvi viņas rakstiskajiem pārbaudījumiem. Atlases komisija viņu informēja, ka, tā kā tās darbs ir konfidenciāls, kā noteikts Civildienesta noteikumos un atzīts Tiesas judikatūrā, tā nevar dot piekļuvi viņas rakstiskajam pārbaudījumam. Vēstulē tika piebilsts, ka, lai gan viņa rakstiskajos pārbaudījumos bija saņēmusi augstu novērtējumu (83 punkti virs 100), ņemot vērā atlases komisijas veiktās intervijas, viņas vārdu nevarēja iekļaut rezerves sarakstā.
Pēc vēl viena sūdzības iesniedzējas lūguma atlases komisija 1997. gada 26. novembrī viņu informēja, ka šā konkursa rezerves sarakstā ir iekļauti trīs kandidāti, no kuriem divi ir atlasīti, lai aizpildītu pieejamās amata vietas. Vēstulē bija minēti tikai šo kandidātu vārdi. Atbildē nebija minēti kandidātu rezultāti, jo atlases komisijas apspriedes bija konfidenciālas. Šo lēmumu apstiprināja par konkursa organizēšanu atbildīgās politiskās grupas priekšsēdētājs.
Tāpēc sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, izvirzot šādus apgalvojumus:
1. Iekšējo procedūru pārkāpumi: sūdzībā bija norādīts, ka nav ievēroti vairāki Sociāldemokrātu grupas noteikumi:
- 8.1.5. pants: mutiskajos pārbaudījumos nepiedalījās neviens Personāla komitejas pārstāvis; turklāt atlases komisijā bija vairāk nekā divi vienas valstspiederības/pārbaudījuma valodas (spāņu) pārstāvji.
- 8. panta 1. punkta 6. apakšpunkts: rezerves sarakstā iekļauto kandidātu skaits bija mazāk nekā trīs reizes lielāks par vakanto amata vietu skaitu.
- 8.1.5.-8.2. pants: atlases komisijas pieņemto lēmumu ir parakstījis viens no tās locekļiem bez balsstiesībām.
Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka tas, ka dažiem rezerves sarakstā iekļautajiem kandidātiem ir bijušas darba attiecības ar dažiem atlases komisijas locekļiem, rada šaubas par tās lēmuma objektivitāti.
2. Informācijas nesniegšana: saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju viņa nesaņēma pienācīgus paskaidrojumus par vērtēšanas kritērijiem, kurus atlases komisija izmantoja, lai novērtētu pārbaudījumus. Saistībā ar šo aspektu sūdzības iesniedzēja norādīja, ka Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājai bija vajadzīgs ilgs laiks (2 mēneši), lai atbildētu uz viņas pieprasījumiem, turklāt viņas vēstule atlases komisijas loceklim, kas pārstāv Personāla komiteju, palika neatbildēta.

Pieprasījums

Eiropas Parlaments savā
atzinumā atsaucās uz Sociāldemokrātu grupas izteiktajiem komentāriem. Kopumā šīs piezīmes ir šādas:
- Attiecībā uz personāla komitejas pārstāvja prombūtni atlases komisijā atzinumā ir norādīts, ka, lai izveidotu atlases komisiju, tās priekšsēdētājam ir tikai jāpārbauda, vai ir klāt minimālais locekļu skaits, lai veidotu kvorumu. Turklāt neviens kandidāts pirms pārbaudījumu sākuma nebija iebildis pret šo jautājumu.
Sociāldemokrātu grupa paskaidroja, ka, lai gan diviem atlases komisijas locekļiem ir viena un tā pati valstspiederība, viens no viņiem ir tikai novērotājs bez balsstiesībām. Tāpēc Spānijas delegācijas pārstāvim bija tikai viena balss. Sociāldemokrātu grupa atzina, ka arī šis novērotājs ir parakstījis atlases komisijas galīgo lēmumu. Tomēr viņam kā padomes loceklim, pat ja viņam bija tikai konsultatīva loma, nebija liegts parakstīt galīgo dokumentu.
- Attiecībā uz rezerves sarakstā iekļauto kandidātu skaitu atzinumā norādīts, ka tajā iekļauti tikai tie kandidāti, kuri, pēc atlases komisijas domām, atbilst atlases kritērijiem.
- Atzinumā tika apstrīdēts apgalvojums par atlases komisijas neobjektivitāti, pamatojoties uz darba attiecībām starp dažiem tās locekļiem un dažiem kandidātiem, kas bija iekļauti rezerves sarakstā. Sociāldemokrātu grupa paskaidroja, ka līdzīgas attiecības pastāv arī attiecībā uz citiem kandidātiem, kuri netika izvēlēti. Turklāt, tā kā konkursu bija organizējusi politiskā grupa, nozīme būtu bijusi tikai iepriekšējām darba attiecībām ar šo grupu.
Attiecībā uz apgalvojumiem par informācijas trūkumu un pārredzamību atzinumā norādīts, ka, ņemot vērā konfidencialitātes nepieciešamību atlases komisijas darbā, sūdzības iesniedzējam ir sniegta pietiekama informācija. Attiecīgi atlases komisijai nebija pienākuma sniegt sūdzības iesniedzējam papildu informāciju.
Sociāldemokrātu grupa paskaidroja, ka grupas priekšsēdētājas atbildes aizkavēšanās bija saistīta ar viņas biežajiem braucieniem. Attiecībā uz to, ka Personāla komitejas pārstāvis nesniedza atbildi, tika norādīts, ka, būdams atlases komisijas loceklis, viņš nevarēja sniegt paziņojumus komisijas vārdā, atbildot uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.
Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos uzsvēra sūdzībā jau izteiktos apgalvojumus.
Sūdzības iesniedzēja atsaucās uz katru no aspektiem saistībā ar Sociāldemokrātu grupas iekšējo noteikumu pārkāpumu, ko viņa uzskatīja par savas prasības pamatu:
Pirmkārt, attiecībā uz personāla komitejas pārstāvja neesamību sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka nepieciešamība sasniegt kvorumu ir drīzāk kvalitatīvs, nevis kvantitatīvs pienākums. Viņa uzskata, ka Personāla komitejas pārstāvja klātbūtne ir garantija. Tādējādi viņa prombūtne ir gan Civildienesta noteikumos, gan Sociālistu grupas iekšējos noteikumos paredzētās procedūras pārkāpums. Viņa arī norādīja, ka pirms pārbaudījuma sākuma viņa nav apstrīdējusi atlases komisijas sastāvu, jo uzskata, ka tās locekļi ir rīkojušies labticīgi.
- Sūdzības iesniedzējs arī noraidīja Parlamenta paskaidrojumu par trešā Spānijas valstspiederīgā klātbūtni atlases komisijā. Lai gan Parlaments bija norādījis, ka šai personai bija tikai konsultatīva loma, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šai lomai būtu bijis jāliedz viņam parakstīt atlases komisijas galīgo lēmumu.
- Sūdzības iesniedzēja atkārtoja savus apgalvojumus par rezerves sarakstā iekļauto kandidātu iespējami nelielo skaitu.
Attiecībā uz pārredzamības trūkumu viņa uzsvēra, ka Parlamenta atzinumā sniegtā plašā interpretācija par atlases komisijas apspriežu konfidencialitātes principu noveda pie pārredzamības un informācijas trūkuma. Viņa uzskata, ka kolēģijas apspriežu konfidencialitāti neietekmētu atlases kritēriju, kas izmantoti viņas galīgajam vērtējumam, publiskošana, kā viņa bija lūgusi. Sūdzības iesniedzēja atbalstīja savu viedokli ar izvilkumiem no nesenā Tiesas sprieduma lietā 254/95 (Innamorati pret Eiropas Parlamentu)(1).
Sūdzības iesniedzēja noraidīja Sociāldemokrātu grupas paskaidrojumu par kavēšanos atbildēt uz viņas pieprasījumiem tās priekšsēdētājas ceļošanas dēļ. Viņa atsaucās uz Eiropas Ombuda dienestu piemērotajiem noteikumiem, kuros noteikts, ka sūdzības iesniedzējam būtu jāsaņem atbilde saprātīgā termiņā.

Papildu prasības

1999. gada 25.
februārī sūdzības iesniedzējs vēlreiz nosūtīja vēstuli Eiropas ombudam. Pēc sarunas ar Spānijas Sociālistu delegācijas priekšsēdētāju viņa uzskatīja, ka ir iespējams mierizlīgums, saskaņā ar kuru viņas vārds tiks iekļauts konkursa rezerves sarakstā. Ombuds 1999. gada 8. martā pārsūtīja sūdzības iesniedzēja priekšlikumu Eiropas Parlamentam.
Pēc vairākiem lūgumiem pagarināt termiņu ombuds 1999. gada 15. jūnijā saņēma Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupas komentārus. Šajā vēstulē grupa norādīja, ka tā nevar pieņemt sūdzības iesniedzēja ierosinājumu. Tā norādīja, ka rezerves saraksts jau ir izveidots, pamatojoties uz kandidātiem, kas tika uzskatīti par piemērotiem amatam, un tajā laikā sūdzības iesniedzējs nebija viens no izvēlētajiem kandidātiem. Tā piebilda, ka jebkādas izmaiņas rezerves sarakstā būtu diskriminējošas attiecībā pret citiem neatlasītajiem kandidātiem.

Lēmums

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju un Eiropas Komisijas iesniegtajiem apsvērumiem, ombuds ir izdarījis šādus secinājumus.
1 Eiropas Ombuda pilnvaru darbības joma
1.1. Tā kā lieta galvenokārt ir vērsta pret Eiropas Parlamenta politisko grupu, ombuds uzskata, ka pirms lietas izskatīšanas pēc būtības ir jāizdara daži apsvērumi par viņa pilnvaru apjomu.
1.2. Lietas faktiskie apstākļi attiecas uz lēmumiem, ko pieņēmusi Eiropas Parlamenta politiskās grupas rīkota konkursa atlases komisija, lai atlasītu vairākus pagaidu darbiniekus, kurus pieņems darbā šajā grupā.
1.3. Saskaņā ar ombuda statūtu 2. panta 1. punktu „Eiropas ombuds palīdz atklāt administratīvas kļūmes Kopienas iestāžu un struktūru darbībā”. Kļūda pārvaldē rodas, ja valsts iestāde nerīkojas saskaņā ar tai saistošu noteikumu vai principu (2). Pastāv ierobežojumi attiecībā uz to, ko var uzskatīt par administratīvu kļūmi. Tādējādi sūdzības par politiska, nevis administratīva rakstura lēmumiem ir uzskatāmas par nepieņemamām. Tas attiecas uz sūdzībām par Eiropas Parlamenta vai tā struktūru (3) politisko darbu, jo īpaši tā politisko grupu darbību.
1.4 Tomēr to, ka Eiropas Parlamenta politiskās grupas organizē darbā pieņemšanas procedūru pagaidu darbinieku atlasei, nevar pilnībā uzskatīt par politisku darbību. Saskaņā ar 14. pantu Eiropas Parlamenta Prezidija 1997. gada 25. jūnija lēmumā (4) politiskās grupas ir tiesīgas izvēlēties savus pagaidu darbiniekus, un, to darot, tās saskaņā ar Civildienesta noteikumiem deleģēti īsteno iestādes iecēlējinstitūcijas pilnvaras.
No šāda viedokļa konkursu organizēšana pagaidu darbinieku atlasei, ko veic Parlamenta politiskās grupas, ir administratīva darbība, uz kuru attiecas daži Kopienas noteikumi. Līdz ar to šāda veida situācijas ir Kopienas tiesu kompetencē, un tādējādi gan Pirmās instances tiesai, gan Eiropas Kopienu Tiesai ir pilnvaras pārbaudīt šo konkursu atbilstību Kopienas tiesību aktiem.
1.5 Tādējādi ombuda izmeklēšana aprobežojās ar to, lai novērtētu, vai šajā gadījumā ir pienācīgi ievēroti Kopienas noteikumi un principi.
2 Iespējamie pārkāpumi, pamatojoties uz politiskās grupas iekšējiem noteikumiem
2.1. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka konkursa gaitā ir notikuši vairāki pārkāpumi. Šie pārkāpumi attiecās uz:
a. Atlases komisijas sastāvs: Personāla komitejas pārstāvja prombūtne mutisko pārbaudījumu laikā; atlases komisijā ir vairāk nekā divi vienas un tās pašas valstspiederības/valodas pārstāvji; atlases komisijas nobeiguma akta parakstīšana, ko veic viens no tās locekļiem bez balsstiesībām; un darba attiecības starp dažiem atlases komisijas locekļiem un vairākiem kandidātiem.
b. Rezerves sarakstā iekļauto kandidātu ierobežotais skaits.
Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka visi šie pārkāpumi ir Sociāldemokrātu grupas iekšējo noteikumu pārkāpums.
2.2. Jāatzīmē, ka, iespējams, neievērotie noteikumi ir adresēti Eiropas Parlamenta politiskās grupas locekļiem. Ņemot vērā šā darba politisko raksturu, šo noteikumu piemērošanas uzraudzība nav ombuda kompetencē.
2.3. Tomēr iespējamie pārkāpumi notika darbā pieņemšanas procedūras laikā, kurā politiskā grupa darbojās ar Eiropas Parlamenta iecēlējinstitūcijas pilnvarām un tās vārdā. No šāda viedokļa konkursa organizēšana saskaņā ar Kopienu tiesībām ir administratīva darbība, kas ir pakļauta Kopienu tiesas kontrolei. Tādēļ, lai novērtētu iespējamos pārkāpumus, ombuds centās noskaidrot, vai atlases komisija nav rīkojusies saskaņā ar tai saistošu Kopienas noteikumu vai principu.
2.4. Daži sūdzības iesniedzēja apgalvojumi attiecās uz nepareizu atlases komisijas sastāvu.
Kā noteikušas Kopienas tiesas, atlases komisijas sastāvs ir uzskatāms par neatbilstošu, ja tas nevar garantēt kandidātu īpašību objektīvu novērtējumu (5). Pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā sniegto informāciju, ombuds nevar secināt, ka, novērtējot kandidātu īpašības, konkursa atlases komisija nebija objektīva. Tāpēc ombuds uzskata, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm saistībā ar šo lietas aspektu.
2.5. Attiecībā uz kandidātiem, kas jāiekļauj konkursa rezerves sarakstā, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka atlasīto kandidātu skaitā būtu jāiekļauj trīs reizes lielāks brīvo amata vietu skaits. Parlaments uzskata, ka Sociāldemokrātu grupa ir norādījusi, ka atlases komisija rezerves sarakstā iekļāva tikai tos kandidātus, kuri tika atzīti par piemērotiem, pamatojoties uz konkursu.
2.6. Ombuds norāda, ka Civildienesta noteikumu 5. panta 5. punktā ir noteikts, ka “atlases komisija izveido piemēroto kandidātu sarakstu [ ]; sarakstā, kad vien iespējams, ir vismaz divreiz vairāk vārdu un uzvārdu nekā aizpildāmo amata vietu skaits."
Ņemot vērā iepriekšējos noteikumus, atlases komisijai ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz rezerves sarakstā iekļaujamo piemēroto kandidātu skaitu. Tādēļ ombuds uzskata, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm saistībā ar šo lietas aspektu.
3 Informācija par testu vērtēšanas kritērijiem
3.1. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka, neraugoties uz viņas daudzajiem lūgumiem atlases komisijas sekretāram, tās loceklim, kas pārstāv Personāla komiteju, un grupas priekšsēdētājam, viņai nav sniegti nekādi paskaidrojumi par pārbaudījumu vērtēšanas kritērijiem. Savā atzinumā Parlaments norādīja, ka sūdzības iesniedzēja tika informēta par viņas atzīmi rakstiskajos un mutiskajos pārbaudījumos. Pamatojoties uz atlases komisijas apspriežu konfidencialitāti, viņai netika sniegta nekāda papildu informācija.
Pašreizējos Kopienas tiesību aktos nav juridiska pamata uzskatīt, ka Parlamentam ir pienākums atklāt detalizētu informāciju par atlases komisijas izmantotajiem kritērijiem pārbaudījumu novērtēšanai. Tāpēc ombuds uzskata, ka nav pierādījumu par administratīvām kļūmēm saistībā ar šo lietas aspektu.
3.2. Tomēr ombudam būtu jāpievērš Parlamenta uzmanība tam, ka, paziņojot kandidātiem detalizētāku informāciju par vērtēšanas kritērijiem, Parlaments ievērojami palielinātu darbā pieņemšanas pārredzamību un varētu arī atvieglot atlases komisiju darbu, izskatot kandidātu pieprasījumus un sūdzības.
Secinājums Pamatojoties
uz Eiropas Ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka Eiropas Parlaments nav pieļāvis administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Turpmākās darbības

Visi sūdzības iesniedzēja apgalvojumi attiecās uz apgalvojumiem par iespējamiem politiskās grupas iekšējo noteikumu pārkāpumiem. Kā ombuds norādīja iepriekš, šo noteikumu pareizas piemērošanas nodrošināšana nav viņa kompetencē.
Tomēr, veicot pagaidu darbinieku darbā pieņemšanas procedūru, politiskā grupa rīkojas Parlamenta vārdā kā iestādes iecēlējinstitūcija, un tādēļ tai būtu jāievēro attiecīgie Kopienas noteikumi un labas pārvaldības principi. Turklāt, tā kā pilsoņi šāda veida procedūras bieži uzskata par oficiāliem Kopienas konkursiem, arī pašai iestādei būtu jāveic uzraudzība, lai nodrošinātu, ka šīs darbā pieņemšanas procedūras tiek pienācīgi īstenotas, pienācīgi ievērojot piemērojamās tiesību normas un principus. Šādi rīkojoties, Parlaments palīdzētu uzlabot Savienības attiecības ar tās pilsoņiem.
Ar cieņu,
Jacob SÖDERMAN

---

(1) Lieta C-254/95, Eiropas Parlaments pret Angelo Innamorati, ECR [1996] I-3423

(2) Eiropas ombuds, 1997. gada ziņojums, 23. lpp.

(3) Eiropas ombuds, 1995. gada ziņojums, 17.–18. lpp.

(4) PE 259.383/BUR.

(5) Skatīt apvienotās lietas T-32/89 un T-39/89, Georges Marcopoulos pret EKT, 1990, ECR-II-0281, 37.–41. punkts.