Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Komisija 2011. un 2012. gadā uzsāka divas pārkāpuma procedūras [1] pret Apvienoto Karalisti par Brīvas pārvietošanās direktīvas 2004/38/EK [2] piemērošanu. Pārkāpuma procedūras cita starpā attiecas uz Apvienotās Karalistes veikto pastāvīgās dzīvesvietas atzīšanas prasību šauro interpretāciju.

2. Komisija 2012. gada aprīlī paziņoja, ka tā dod Apvienotajai Karalistei “divus mēnešus, lai panāktu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem par ES pilsoņu un viņu ģimeņu brīvu pārvietošanos visā ES vai saskartos ar lietu ES tiesā”.[3] Tomēr 2017. gadā, atbildot uz Eiropas Parlamenta jautājumiem, Komisija norādīja, ka pārkāpuma procedūras joprojām turpinās.

3. 2017. gada 9. martā sūdzības iesniedzēja, Eiropas Parlamenta deputāte Sophie in ‘t Veld, lūdza publisku piekļuvi visiem Komisijas dokumentiem, kas saistīti ar abām pārkāpuma procedūrām.

4. Komisija 2017. gada 29. martā atteica piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, pamatojot savu lēmumu saskaņā ar ES regulas par publisku piekļuvi dokumentiem noteikumiem, norādot, ka publiskošana kaitētu notiekošajām pārkāpuma procedūrām [4]. Komisija arī uzskatīja, ka nepastāv sevišķas sabiedrības intereses dokumentu publiskošanā.

5. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju pārskatīt savu lēmumu, iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”[5]. Pēc pārskatīšanas Komisija apstiprināja savu lēmumu atteikt publisku piekļuvi visiem pieprasītajiem dokumentiem. Nebūdams apmierināts ar Komisijas atbildi, sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.

Izmeklēšana

6. Ombuds sāka izmeklēšanu saistībā ar sūdzību par to, ka Komisija ir nepamatoti atteikusies piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar pārkāpuma procedūrām pret Apvienoto Karalisti par Brīvas pārvietošanās direktīvas piemērošanu (NIF/2011/2054 un NIF/2012/4106).

7. Ombuds pārbaudīja attiecīgos dokumentus. Ombuda lēmumā ir ņemti vērā pušu argumenti un viedokļi.

Par to, ka Komisija nav piešķīrusi piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem

Ombudam iesniegtie argumenti

8. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kā pieprasīto dokumentu izpaušana “konkrēti un faktiski” kaitētu notiekošajām procedūrām.[6] Viņa apgalvoja, ka pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, ņemot vērā neskaidrību par citu ES dalībvalstu pilsoņu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, situāciju, jo īpaši pēc Apvienotās Karalistes oficiālā paziņojuma par tās nodomu izstāties no ES.

9. Galīgajā atbildē Komisija apstiprināja savu atteikumu piešķirt pilnīgu vai daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tā apgalvoja, ka ES judikatūrā ir konstatēts, ka Komisijai ir pamats piemērot vispārēju pieeju attiecībā uz dokumentu neizpaušanu notiekošās pārkāpuma procedūrās.[7] Tādējādi tai nav jāveic katra pieprasītā dokumenta satura konkrēts un individuāls novērtējums.

10. Komisija arī apgalvoja, ka nav sevišķu sabiedrības interešu piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tā norādīja, ka citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, “nav vajadzīga piekļuve pārkāpuma procedūras dokumentiem, lai zinātu, kādas ir viņu pašreizējās tiesības. attiecībā uz viņu situāciju pēc izstāšanās, kas būs atkarīga no izstāšanās līguma noteikumiem; pārkāpuma procedūras dokumenti, iespējams, nevar sniegt informāciju par to, par kādiem minētā nolīguma noteikumiem sarunas vēl nav sākušās.”

Ombuda novērtējums

11. ES iestādes var noraidīt pieteikumus par publisku piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz “vispārēju prezumpciju” par noteiktu kategoriju dokumentu neizpaušanu [8]. Viena no šīm kategorijām ietver pārkāpuma procedūras dokumentus “pirmstiesas posmā”[9]. ES judikatūrā [10] ir konstatēts, ka vispārēja prezumpcija par informācijas neizpaušanu nozīmē, ka attiecīgajai iestādei nav pienākuma novērtēt, kā attiecīgie dokumenti konkrēti un individuāli kaitē aizsargātajām interesēm.

12. Tomēr ombuds uzskata, ka, ja Komisija aktīvi neizskatīs pārkāpuma lietu, iepriekš minēto pieņēmumu varētu apšaubīt.

13. Ombuds pārbaudīja abu pārkāpuma procedūru lietas. Pārbaude apstiprināja, ka abas pārkāpuma procedūras joprojām turpinās un Komisija aktīvi strādā pie tām. Jo īpaši darba grupa izskatīja iekšējos dokumentus un saraksti, kas apstiprina, ka lietas ir aktīvas. Jaunākie dokumenti tika sagatavoti 2017. gada jūnija beigās pēc pieprasījuma datuma.

14. No tā izriet, ka Komisijai bija tiesības atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, piemērojot vispārējo prezumpciju, ka to publiskošana varētu kaitēt notiekošajām pārkāpuma procedūrām [11].

15. Pat ja piemēro vispārēju prezumpciju, dokumenti tomēr būtu jāpublisko, ja pastāv nepārprotamas sabiedrības intereses tos publiskot, kas ir svarīgākas par vispārējo prezumpciju par neizpaušanu. Šajā nolūkā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka dokumentu izpaušanu pamato “vairāk nekā 3 miljonu Eiropas pilsoņu intereses Apvienotajā Karalistē, kuriem steidzami jāzina, kāda ir viņu situācija, jo īpaši ņemot vērā oficiālo paziņojumu par Brexit saskaņā ar 50. pantu (..)”.

16. Sūdzības iesniedzējs apgalvo, pirmkārt, ka šo dokumentu izpaušana viestu skaidrību citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē, un, otrkārt, ka šī informācija ir īpaši svarīga, ņemot vērā Apvienotās Karalistes plānoto izstāšanos no ES.

17. Pēc dokumentu pārbaudes ombuds uzskata, ka publiskošana neatrisinātu šos sabiedrības interešu argumentus.

18. Ombuds piekrīt, ka dokumenti nesniegtu citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri pašlaik dzīvo Apvienotajā Karalistē, informāciju par pašreizējo situāciju attiecībā uz viņu tiesībām saskaņā ar ES līgumu un Brīvas pārvietošanās direktīvu. Tāpēc šo iemeslu dēļ nepastāv sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

19. Attiecībā uz ES pilsoņu tiesībām pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ombude norāda, ka starp Apvienoto Karalisti un ES notiek sarunas. Pieprasīto dokumentu publiskošana neatbilstu sabiedrības interesēm precizēt Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu tiesības pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES.

20. Tāpēc ombuds uzskata, ka nav skaidru, sevišķi svarīgu sabiedrības interešu, kas aizstātu vispārējo prezumpciju un pamatotu pieprasīto dokumentu izpaušanu. Tādējādi viņa secina, ka Komisijas lēmums atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem nav pretrunā Regulai 1049/2001.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu, ombuds slēdz šo lietu ar šādu secinājumu:

Eiropas Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi, atsakoties piešķirt publisku piekļuvi dokumentiem, kas saistīti ar divām pārkāpuma procedūrām pret Apvienoto Karalisti par to, kā tā piemēro Brīvas pārvietošanās direktīvu.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

Emily O ́Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2017. gada 19. decembrī

[1] NIF/2011/2054 un NIF/2012/4106

[2] Direktīva par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā

[3] EK 2012. gada 26. aprīļa paziņojums presei, http://europa.eu/rapid/press-release_IP-12-417_EN.htm.

[4] Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi ES dokumentiem ļauj ES iestādēm atteikt piekļuvi dokumentiem, lai aizsargātu “pārbaudes, izmeklēšanas un revīzijas”, Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta trešais ievilkums, OV 2001, L 145, 43. lpp.

[5] Regulas 1049/2001 7. panta 2. punkts.

[6] 2012. gada 4. maija spriedums lietā T-529/09 Sophie in ’t Veld / Padome, ECLI:EU:T:2012:215.

[7] 2013. gada 14. novembra spriedums lietā LPN un Somija/Komisija, C-514/11 P un C-605/11 P, EU:C:2013:738, 55., 65. un 68. punkts.

[8] Sk. 2015. gada 16. jūlija spriedumu ClientEarth/Komisija, C-612/13 P, EU:C:2015:486 (“ClientEarth”), 77. punkts un tajā minētā judikatūra.

[9] Pārkāpuma procedūras pirmstiesas posms ir tad, ja Komisija nav ne slēgusi procedūru, ne arī vērsusies Tiesā.

[10] Skat. spriedumu lietā LPN un Somija/Komisija (minēts iepriekš, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).

[11] Skatīt 6. zemsvītras piezīmi.