- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 1569/2016/DR par Eiropas Komisijas atteikumu piešķirt pilnīgu piekļuvi e-pastam, ko tā saņēma no IT uzņēmuma Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas sagatavošanas laikā
Lēmums
Lieta 1569/2016/DR - Uzsākta {0} Piektdiena | 28 oktobris 2016 - Lēmums par {0} Otrdiena | 19 decembris 2017 - Iesaistītā iestāde Eiropas Komisija ( Nav konstatēta kļūda pārvaldībā , Iestāžu atrisinātas lietas ) - Valsts Beļģija
Sūdzības iesniedzēja, Eiropas Parlamenta deputāte, apgalvoja, ka Eiropas Komisija nepamatoti atteicās viņai piešķirt pilnīgu piekļuvi e-pastam, ko tā saņēma no IT uzņēmuma Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvas izstrādes laikā. Tika piešķirta tikai daļēja piekļuve. Sūdzības iesniedzēja arī apgalvoja, ka Komisija viņai nav devusi iespēju pieprasīt pārskatīt tās lēmumu atteikt pilnīgu piekļuvi e-pastam, kas tika atzīts par būtisku tikai pārskatīšanas posmā, nevis ņemot vērā viņas sākotnējo pieprasījumu.
Ombuds jautāja Komisijai, vai tā pārskatīs savu atteikumu izpaust visu teikumu, ko tā bija aizklājusi. Komisija galu galā piekrita atklāt vairāk, bet ne visas minētā teikuma aizklātās daļas. Ombuds nolēma, ka Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu šo sūdzības aspektu.
Attiecībā uz otro jautājumu ombuds konstatēja, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.
Sūdzības priekšvēsture
1. Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Parlamenta deputāts, vēlējās saņemt informāciju par Eiropas Komisijas saziņu ar privātiem IT uzņēmumiem, sagatavojot priekšlikumu ES Pasažieru datu reģistra (PDR) direktīvai [1]. Šajā nolūkā viņa saskaņā ar ES Regulu par piekļuvi dokumentiem (Regula 1049/2001)[2] pieprasīja “visus Komisijas dokumentus, kas atbilst komisāru un Komisijas ierēdņu sanāksmēm un lobēšanas kontaktiem ar (...) uzņēmumiem, kuri specializējušies pasažieru datu reģistra (PDR) un/vai iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) sistēmu izveidē un uzturēšanā laikposmā no 2010. gada līdz šim brīdim”.
2. Pēc personas datu rediģēšanas [3] Komisija piešķīra daļēju piekļuvi trim vēstulēm starp Komisiju un uzņēmumu un diviem ziņojumiem par sanāksmēm ar nozares ieinteresētajām personām, ko organizēja Komisijas Migrācijas un iekšlietu direktorāts (HOME ĢD).
3. Sūdzības iesniedzējs lūdza pārskatīt Komisijas lēmumu [4] un norādīja, ka Komisija nav identificējusi nevienu e-pastu, kas ietilptu pieprasījuma darbības jomā.
4. Pēc atkārtotas, mērķtiecīgas e-pasta vēstuļu meklēšanas Komisija identificēja vēl 19 dokumentus, kas ietilpst sūdzības iesniedzēja pieprasījuma tvērumā, proti, e-pasta vēstules, ar kurām apmainījās HOME ĢD un vairāki uzņēmumi. Pēc apspriešanās ar dažu e-pasta vēstuļu autoriem [5] un pēc savas pārbaudes Komisija piešķīra plašu daļēju piekļuvi jaunajiem identificētajiem dokumentiem, aizklājot personas datus un komerciāli sensitīvus datus.
5. Vienā konkrētā e-pasta vēstulē, kas datēta ar 2015. gada 9. februāri un ko IT uzņēmums nosūtīja HOME ĢD darbiniekam, Komisija daļu satura aizklāja. Aizklātais teikums atbrīvotajā e-pastā ir šāds: “Mēs nesen parakstījām vienošanos, lai nodrošinātu [rediģēts]”. Komisija apgalvoja, ka rediģēšana bija pamatota saskaņā ar Regulā 1049/2001 [6] paredzēto izņēmumu komerciālo interešu aizsardzībai.
6. Komisija paskaidroja, ka “rediģētās daļas attiecas uz šīs sabiedrības klientiem” “un tās kontaktpersonām”. Tā uzskatīja, ka “šī informācija patiešām ir komerciāli vērtīga, jo īpaši konkurences kontekstā, kurā vairāki uzņēmumi konkurē par līgumu [..]”, un ka tās izpaušana kaitētu uzņēmuma “komerciālajām interesēm attiecībā uz saviem klientiem un komerciālo stratēģiju, kam ir būtiska nozīme tā komercdarbībā [..]”.
7. Komisija norādīja, ka tā ir pārbaudījusi, vai pastāv sabiedrības intereses informācijas izpaušanā, kas varētu būt svarīgākas par komerciālajām interesēm, kuras aizsargā izņēmums, un pamatot pilnīgas e-pasta vēstules publiskošanu. Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja savā pārskatīšanas pieprasījumā nebija identificējusi šādas sabiedrības intereses un Komisija arī nevarēja identificēt šādas sabiedrības intereses. Tādējādi Komisija secināja, ka “šajā gadījumā sabiedrības intereses ir labāk apmierināt, ja dokumentu daļas (..) netiek atklātas saskaņā ar interesēm, ko aizsargā Regulas 1049/2001 4. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā paredzētais izņēmums”.
8. 2016. gada 24. oktobrī sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda.
Izmeklēšana
9. Ombuds sāka izmeklēšanu par šādiem jautājumiem:
i) Komisija esot kļūdaini atteikusies piešķirt pilnīgu publisku piekļuvi e-pastam, ko tā saņēma no IT uzņēmuma, sagatavojot Komisijas priekšlikumu PDR direktīvai.
ii) Pēc tam, kad Komisija bija identificējusi papildu attiecīgos dokumentus par pārskatīšanu, tā nedeva sūdzības iesniedzējam iespēju pieprasīt turpmāku pārskatīšanu attiecībā uz tās lēmumu atteikt pilnīgu piekļuvi attiecīgajam e-pastam.
10. Ombuda izmeklēšanas grupa pārbaudīja Komisijas lietu un rīkoja divas turpmākas sanāksmes ar Komisiju. Pēc tam ombude jautāja Komisijai, vai tā apsvērs iespēju izpaust daļu no aizklātās informācijas. Komisija atbildēja uz šo pieprasījumu, un pēc tam sūdzības iesniedzējs nosūtīja piezīmes par Komisijas atbildi.
11. Komisija sākotnēji atteicās publiskot vairāk attiecīgā soda. Tomēr pēc atkārtotas apspriešanās ar attiecīgo IT uzņēmumu un tā piekrišanas saņemšanas Komisija galu galā piekrita izpaust daļu no aizklātās informācijas. Tas attiecās uz uzņēmuma līgumpartneri un jau atklātajās daļās minētā darījuma mērķi . Komisija atkārtoja, ka minētā teikuma atlikušo nepubliskoto daļu, kas attiecās uz uzņēmuma komerciālo stratēģiju, nevarēja izpaust tās lēmumā izklāstīto iemeslu dēļ.
12. Ombuda lēmumā ir ņemti vērā argumenti un viedokļi, ko puses paudušas visos izmeklēšanas posmos.
Komisijas atteikums nodrošināt pilnīgu publisku piekļuvi e-pastam, ko tā saņēmusi Pasažieru datu reģistra direktīvas sagatavošanas laikā
13. Ombude atzīst, ka Komisija pēc viņas iejaukšanās ir atklājusi vairākas teikuma daļas, kurām sūdzības iesniedzēja pieprasīja pilnīgu piekļuvi. Pēc dokumenta pārbaudes ombuds var apstiprināt, ka atlikusī neizpaužamā informācija ir saistīta ar uzņēmuma komercstratēģiju. Viņa piekrīt Komisijas izvirzītajiem iemesliem, lai pamatotu savu viedokli, ka šīs informācijas izpaušana kaitētu uzņēmuma komerciālajām interesēm.
14. Tāpēc ombuds uzskata, ka Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu pirmo sūdzības iesniedzēja izvirzīto jautājumu, un ir apmierinājusi šo sūdzības aspektu, proti, e-pasta vēstules daļas neizpaušanu.
Iespēja pieprasīt lēmuma, ar kuru atteikta piekļuve dokumentiem, turpmāku pārskatīšanu
15. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ikreiz, kad Komisija pēc pārskatīšanas pieprasījuma konstatē jaunus dokumentus un atsaka pilnīgu vai daļēju piekļuvi tiem, tai būtu jādod pieteikuma iesniedzējam iespēja turpināt pārskatīt savu lēmumu par minētajiem dokumentiem.
Ombuda novērtējums
16. Regulā 1049/2001 ir paredzēta divu posmu procedūra. Ja iestādes sākotnējā atbilde uz pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem nav pilnīga, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības pieprasīt iestādei pārskatīt savu nostāju [7]. Tad pieņemto galīgo nostāju var pakļaut ārējai pārbaudei, ko veic ES Tiesa vai ombuds.
17. Ir iespējams, kā tas ir šajā lietā, ka, pārskatot savu sākotnējo atbildi, iestāde identificē vairāk dokumentu, kas ietilpst sākotnējā piekļuves pieteikuma tvērumā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šādos gadījumos pieprasījuma iesniedzējiem vajadzētu būt iespējai vēlreiz pārskatīt no jauna neizpaustos dokumentus vai dokumentu daļas.
18. Ombuds norāda, ka Regulā 1049/2001 šāds noteikums nav paredzēts. Lai gan sūdzības iesniedzēja viedoklis ir saprotams un loģisks, tas neatspoguļo regulas skaidros noteikumus. Ārējās pārbaudes pieejamība, ko sūdzības iesniedzēja izmantoja, vēršoties pie ombuda, sniedz sūdzības iesniedzējiem iespēju apstrīdēt iestādes atteikumu un komentēt to. Ārējās pārbaudes procesā iestādei ir jāpamato sava nostāja, kas netieši liek iestādei pārskatīt savu lēmumu aizturēt attiecīgo dokumentu vai kādu tā daļu.
19. Šajos apstākļos ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvas kļūmes, nepiedāvājot sūdzības iesniedzējam turpināt izskatīt nesen atrasto dokumentu neizskatītās daļas. Atšķirīgos apstākļos par dokumentu sākotnējās meklēšanas atbilstību sākotnējā pieprasījuma darbības jomā saskaņā ar Regulu 1049/2001, iespējams, varētu iesniegt sūdzību, bet šajā gadījumā izmeklēšana par šo aspektu nav pamatota.
Secinājumi
Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:
Pēc ombuda iejaukšanās Komisija ir veikusi atbilstošus pasākumus, lai atrisinātu pirmo sūdzības iesniedzēja izvirzīto jautājumu.
Attiecībā uz otro sūdzības iesniedzēja izvirzīto jautājumu Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.
Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.
Emily O ́Reilly
Eiropas ombuds
Strasbūrā, 2017. gada 19. decembrī
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/681 (2016. gada 27. aprīlis) par pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem (OV L 119, 4.5.2016., 132.–149. lpp.).
[2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, OV L 145, 31.5.2001., 43.–48. lpp.
[3] Saskaņā ar Regulas 1049/2001 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
[4] Iesniedzot "atkārtotu pieteikumu" saskaņā ar Regulu 1049/2001.
[5] Kā noteikts Regulas 1049/2001 4. panta 4. punktā.
[6] 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums.
[7] Regulas Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktā pieteikuma iesniedzējam ir piešķirtas tiesības pieprasīt iestādes lēmuma pārskatīšanu, iesniedzot “atkārtotu pieteikumu”.