Godātais C. kungs! 1997. gada
14. martā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas Komisijas pārstāvniecībai Vīnē par vecuma ierobežojumu Eiropas Savienības Padomes rīkotajā konkursā. Pārstāvniecība Austrijā 1997. gada 2. aprīlī ir nosūtījusi Jūsu sūdzību Eiropas ombudam.
Eiropas Ombuds saņēma vairākas sūdzības no neapmierinātiem Savienības pilsoņiem, kuri sūdzējās par vecuma ierobežojumiem. Tāpēc 1997. gada 14. jūlijā es nolēmu pēc savas iniciatīvas uzsākt izmeklēšanu Nr. 626/97/BB par vecuma ierobežojumu izmantošanu pieņemšanai darbā Eiropas iestādēs.
1997. gada 24. jūlijā es informēju Padomes ģenerālsekretāru par jūsu sūdzību, jo es jau biju uzsācis izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par šo jautājumu. Padome 1998. gada 12. maijā nosūtīja savu atzinumu par manu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, un es to pārsūtīju Jums ar aicinājumu sniegt apsvērumus, ja Jūs to vēlaties. 1998. gada 22. maijā es saņēmu Jūsu apsvērumus par Padomes atzinumu. 1998. gada 4. novembrī es pabeidzu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.
Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā paskaidroja, ka viņš no laikraksta ir izlasījis, ka Padome pieņem darbā administratorus. Paziņojumā par konkursu bija noteikts, ka prasītājām jābūt dzimušām pēc 1960. gada 31. decembra. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas faktiski diskriminēja potenciālos pieteikuma iesniedzējus.
Viņš rakstīja Padomes ģenerālsekretāram un prezidentam Santer, norādot, ka lēmums izmantot vecuma ierobežojumus ir bijis nepārdomāts, jo īpaši laikā, kad Eiropā ir augsts bezdarba līmenis, jo īpaši starp labi kvalificētiem kandidātiem, kas vecāki par četrdesmit gadiem. Viņš lūdza Padomi pieņemt nostāju par iepriekš minēto apgalvojumu, ko viņš izvirzīja. Turklāt viņš lūdza Padomi pieņemt lēmumu atteikties no jebkādas diskriminācijas vecuma dēļ un publicēt jaunu "vecuma ziņā neitrālu" paziņojumu par konkursu.

Pieprasījums

Padomes atzinums pēc savas iniciatīvas par vecuma ierobežojumu izmantošanu 1998. gada
2. martā Eiropas Savienības Padome nosūtīja savus komentārus, kurus var apkopot šādi:

Iestādēm ir ne tikai rīcības brīvība, izvēloties vispiemērotākos līdzekļus savu personāla vajadzību apmierināšanai, bet arī plaša rīcības brīvība, izstrādājot konkursa prasības.

Vecums nav viens no kritērijiem, uz kuru pamata Civildienesta noteikumos ir aizliegta jebkāda nošķiršana darbā pieņemšanas brīdī.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta g) punktu viens no nosacījumiem, ko attiecīgā gadījumā var likumīgi noteikt iecēlējinstitūcija, ir vecuma ierobežojums.

Vēl ir jānoskaidro, vai Civildienesta noteikumi šajā ziņā kā Kopienu tiesību vispārējie principi atbilst Kopienu tiesību vispārējiem principiem, it īpaši to pamattiesību ievērošanai, kas garantētas 1950. gada 4. novembrī Romā parakstītajā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un kas izriet no dalībvalstu kopīgajām konstitucionālajām tradīcijām.

Padome atzīmēja, ka Amsterdamas līgums vēl nav stājies spēkā.

Deviņdesmito gadu sākumā tika izskatīts jautājums par to, vai kā atlases kritērijs būtu jāņem vērā vecums. Pēc tam, kad tika konstatētas nevēlamās sekas, ko iestādei radītu visu vecuma ierobežojumu atcelšana, piemēram, veiksmīgajiem kandidātiem sasniedzot pensionēšanās vecumu, vecuma ierobežojums tika noteikts 50 gadu apmērā attiecībā uz visiem konkursiem.

Pēc 1995. gada tika veikti pasākumi kopīgai konkursu organizēšanai un saskaņoti nosacījumi to pieejamībai, tostarp nosakot 35 gadu vecuma ierobežojumu kandidātiem uz amatiem sākuma pakāpēs, ņemot vērā Eiropas Savienībā dzīvojošo jauniešu bezdarba problēmas.

Attiecībā uz pēdējiem konkursiem saistībā ar jaunajām dalībvalstīm vecuma ierobežojumi tika noteikti 55 un 45 gadu apmērā, lai ņemtu vērā pieredzi, kas nepieciešama šādiem amatiem.

Nesen izsludinātajos paziņojumos par konkursu ir paredzēta iespēja atsevišķos gadījumos pagarināt vecuma ierobežojumu par ne vairāk kā sešiem gadiem.

Noteikumi par vecuma ierobežojumiem nav paredzēti mehāniski, bet atšķiras atkarībā no dienesta vajadzībām saskaņā ar Civildienesta noteikumu 27. panta prasībām, un tie ļauj nošķirt kandidātus, ņemot vērā viņu attiecīgo situāciju.

Padomes Ģenerālsekretariāts uzskatīja, ka vecuma ierobežojumu piemērošana, pamatojoties uz amatiem, kas jāaizpilda konkursa veiksmīgajiem kandidātiem, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, jo īpaši III pielikuma 1. panta g) punktā, kopā ar iespēju tos pagarināt, lai ņemtu vērā konkrētas situācijas, nav "diskriminējošs" pasākums tādā nozīmē, kādu šim jēdzienam piešķīrusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Kopienu Tiesa.

Informatīvā nolūkā Ģenerālsekretariāts piebilda, ka pašlaik tas apspriež priekšlikumu Civildienesta noteikumu grozījumam attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi (1).

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi
Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību ombudam. Viņš paziņoja, ka nepiekrīt Padomes nostājai. Pēc viņa domām, diskriminācija vecuma dēļ joprojām pastāv, un Padome, šķiet, nevēlas neko darīt šajā sakarā.

Lēmums

1. Izmeklēšana pēc savas iniciatīvas 626/97/BB par vecuma ierobežojumu izmantošanu pieņemšanai darbā Kopienas iestādēs
1.1 Ombuda 1997. gada 14. jūlija lēmums uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas 626/97/BB par vecuma ierobežojumu izmantošanu pieņemšanai darbā Eiropas iestādēs bija pamatots ar ievērojamu skaitu sūdzību, tostarp sūdzības iesniedzēja sūdzību. Pamatojoties uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 138.e pantu, ombuds ir pilnvarots veikt izmeklēšanu attiecībā uz iespējamām administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu un struktūru darbībā.
1.2 Pirms uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ombuds veica salīdzinošu pētījumu par vecuma ierobežojumu izmantošanu dažādās dalībvalstīs. Šis pētījums liecināja, ka pašlaik nepastāv kopējs juridisks vai konstitucionāls princips, kas publiskajā sektorā pieļautu vai aizliegtu diskrimināciju vecuma dēļ. Dalībvalstis piemēro vecuma ierobežojumu, kas parasti pārsniedz 35 gadus. Tomēr dažās dalībvalstīs bija vērojama tendence aizliegt vecuma ierobežojumus kā diskriminējošus.
1.3 Izmeklēšana, ko ombuds veica pēc savas iniciatīvas, kā arī izmeklēšana attiecībā uz individuālām sūdzībām liecināja, ka Kopienas iestāžu izmantotie vecuma ierobežojumi svārstās no 35, 40 un 45 līdz 55 gadiem. To izmantošanas iemesli ir izskaidroti, piemēram, attiecībā uz līdzsvarotu vadību karjeras struktūrā, ģeogrāfisko līdzsvaru, labu attiecību starp darba ņēmējiem vīriešiem un sievietēm, problēmām, kas pieaug līdz ar vecumu, pielāgojoties daudzkultūru un daudzvalodu videi, mobilitātes iespēju, kas samazinās līdz ar vecumu, jauniešu bezdarbu un iespēju ierobežot kandidātu skaitu.
1.4 Attiecībā uz cilvēktiesību noteikumiem par nediskrimināciju pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā atklājās, ka nevar izslēgt, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas piemērošanas joma varētu attiekties arī uz diskrimināciju vecuma dēļ gadījumos, kad šādai diskriminācijai nav objektīva un saprātīga pamatojuma.
1.5 Ombuds uzskatīja, ka vecums ir uzskatāms par iespējamu diskriminācijas cēloni. Attiecībā uz Eiropas Savienību tas ir īpaši precizēts Amsterdamas līgumā, un tāpēc nepieciešamība apkarot diskrimināciju vecuma dēļ kulmināciju sasniegs tikai līdz ar tā stāšanos spēkā.
1.6 Pamatojoties uz izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ombuds uzskata, ka ikvienam Savienības pilsonim vajadzētu būt iespējai meklēt darbu Eiropas Savienības administrācijā. Ja tiek uzskatīts par lietderīgu ierobežot šo iespēju, tas ir jāveic ar pietiekamu pamatojumu, lai darbā pieņemšanas procedūrās izvairītos no jebkādiem elementiem, ko varētu uzskatīt par diskriminējošiem vai patvaļīgiem.
2. Juridiskais pamats vecuma ierobežojumu izmantošanai
2.1 Ombuds saprot, ka, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta 1. punkta g) apakšpunktu, Eiropas Savienības Padome un citas Kopienas iestādes paziņojumos par konkursu var noteikt vecuma ierobežojumu. Tomēr ombuds uzskata, ka pašreizējo praksi Kopienas iestādēs noteikt dažādus vecuma ierobežojumus ar atšķirīgu pamatojumu un bez pietiekama pamatojuma nevar uzskatīt par pareizu vecuma ierobežojumu piemērošanu.
2.2 Šķiet, ka ombuda veiktās izmeklēšanas liecina, ka Kopienas iestādes varētu paredzēt vienota vecuma ierobežojuma noteikšanu ar atbilstošu pamatojumu un pietiekamu pamatojumu.
3. 3.1.
Eiropas Parlaments 1997. gada 20. oktobrī nolēma palielināt vecuma ierobežojumu līdz 45 gadiem gaidāmajiem konkursiem uz sākuma pakāpēm ar pārskatīšanu pēc diviem gadiem, pamatojoties uz ziņojumu, ko personāla dienests iesniedz Parlamenta ģenerālsekretāram.
3.2 Turklāt Eiropas Komisija 1998. gada 21. janvārī pieņēma lēmumu par politikas principu, kas paredz atcelt vecuma ierobežojumus savā darbā pieņemšanas politikā. Komentāros par ombuda izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas Komisija uzskatīja, ka tās lēmums ir jāīsteno praksē, kopīgi vienojoties ar citām iestādēm, un ka tikmēr Komisija piemēros 45 gadu vecuma ierobežojumu.
3.3 Ja Kopienas iestādes nevar atteikties no vecuma ierobežojumu piemērošanas, būtu vēlams precizēt attiecīgo Civildienesta noteikumu normu, lai nodrošinātu, ka vecuma ierobežojumi netiek piemēroti diskriminējošā vai patvaļīgā veidā.
3.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds atzīst, ka patiešām ir nepieciešams kopīgs iestāžu nolīgums. Pamatojoties uz Eiropas ombuda izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas un ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumu par politikas principu atteikties no vecuma ierobežojumu izmantošanas ar iespējamu iestāžu nolīgumu, ombuds nekonstatēja iemeslu turpināt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par vecuma ierobežojumu izmantošanu.
Secinājums Eiropas
ombuda veiktā šīs sūdzības izmeklēšana nav atklājusi Eiropas Savienības Padomes pieļautu administratīvu kļūmi, un tāpēc viņš ir nolēmis lietu slēgt.

Turpmākās darbības

Ombuds ir pieprasījis Eiropas Komisijai informēt viņu par pasākumiem, kas veikti, lai panāktu šādu kopēju iestāžu nolīgumu par vecuma ierobežojumu atcelšanu.
Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.
Jūsu sirsnīgi
Jacob SÖDERMAN

---

(1) Priekšlikums Padomes Regulai (Euratom, EOTK, EEK), ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi, COM(96) 77 galīgā redakcija, 4.3.1996.