Sūdzību par pārkāpumiem izskatīšana

 

Vispārīga informācija

1. Ombuds ir saņēmis daudzas sūdzības par to, ka Eiropas Komisija, iespējams, kavējas ar pārkāpumu sūdzību izskatīšanu un/vai nav pienācīgi informējusi sūdzības iesniedzēju “EU Pilot” procedūras laikā, kas veido pārkāpuma procedūras neoficiālo posmu [1]. Ombuds sāka izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas 2009. un 2011. gadā [2]. Tā kā ombude turpināja saņemt sūdzības, viņa nolēma sākt stratēģisku izmeklēšanu, kas tika sākta 2016. gada 13. maijā. Izmeklēšana aptver trīs sistēmiskus jautājumus: i) Komisijas pienākumu laikus pieņemt lēmumu EU Pilot ietvaros, ii) informāciju sūdzību iesniedzējiem un iii) informāciju sabiedrībai.

Izmeklēšana

2. Vispirms ombude lūdza izveidot sarakstu ar EU Pilot lietām, kas 2015. gada beigās bija atvērtas vairāk nekā vienu gadu, un standarta vēstulēm, ko izmanto, lai pastāvīgi informētu sūdzības iesniedzējus par lietas virzību. Ombuda darbinieki arī tikās ar Komisiju, lai iegūtu statistiku un uzlabotu izpratni par to, kā “EU Pilot” darbojas praksē [3]. Otrajā posmā Ombuda darbinieki pārbaudīja 10 EU Pilot lietas, kas bija vecākas par vienu gadu, trijās politikas jomās (vide, tiesiskums un patērētāji, nodokļi un muita). Šajās jomās katru gadu tiek iesniegts ievērojams skaits sūdzību par pārkāpumiem. Pēc tam, kad Komisija publicēja jauno paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”[4] (“2017. gada paziņojums”), notika vēl viena sanāksme, lai palīdzētu Ombuda izmeklēšanas grupai izprast Komisijas jaunās pieejas ietekmi. Šajā lēmumā ir ņemta vērā visa informācija, kas iegūta šajos izmeklēšanas posmos.

Ombuda novērtējums

A. Termiņš sūdzību par pārkāpumiem izskatīšanai

Problēmas, ar kurām saskaras Komisija

3. Parasti Komisija ir apņēmusies izmeklēt sūdzības un pieņemt lēmumu sākt oficiālu pārkāpuma procedūru vai slēgt lietu viena gada laikā no sūdzības reģistrēšanas dienas. Šis viena gada termiņš ietver sūdzības reģistrēšanu datubāzē “Sūdzību izskatīšana – Accueil des Plaignants” (CHAP), sākotnējo novērtējumu, lai lemtu par “EU Pilot” sākšanu, un dialogu ar dalībvalsti “EU Pilot” ietvaros, kā rezultātā tiek pieņemts lēmums sākt pārkāpuma procedūru vai slēgt lietu.  

4. Kopš 2010. gada marta Komisija piemēro arī dubultu 10 nedēļu kritēriju, lai nodrošinātu “EU Pilot” lietu ātru pārvaldību: dalībvalstij ir 70 dienas, lai iesniegtu atbildi Komisijai, un Komisijai ir 70 dienas, lai novērtētu dalībvalsts atbildi.

5. Komisijas noteikto termiņu ievērošana, šķiet, ir nopietns izaicinājums:

· Attiecībā uz viena gada laikposmu Komisija laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim sāka 724 “EU Pilot” lietas, pamatojoties uz sūdzībām. Tikai 107 gadījumos (t. i., 15 %) lēmums izbeigt lietu vai nosūtīt oficiāla paziņojuma vēstuli tika pieņemts viena gada laikā no sūdzības reģistrēšanas dienas [5].  Komisija 2015. gada beigās izskatīja 480 neizskatītas EU Pilot lietas, kas ierosinātas saistībā ar sūdzībām, kuras ir vecākas par vienu gadu. No tām 102 lietas (21 %) bija atvērtas vairāk nekā trīs gadus [6]. Komisija paskaidroja, ka dialogs starp Komisiju un dalībvalsti, izmantojot “EU Pilot”, neaprobežojas tikai ar vienu apmaiņu: attiecībā uz ievērojamu skaitu no 102 lietām, kas vecākas par trim gadiem, bija nepieciešama vairākkārtēja informācijas apmaiņa ar attiecīgo dalībvalsti [7]. Komisija arī paskaidroja, ka informācijas apjoms, ko iesniedzis sūdzības iesniedzējs pirms vai pēc EU Pilot dialoga sākšanas un/vai dalībvalsts, ietekmē arī EU Pilot lietu izskatīšanas ilgumu, ņemot vērā to, ka Komisijai ir jāizvērtē šī informācija, pirms tā lemj par turpmāko rīcību.

· Attiecībā uz dubulto desmit nedēļu kritēriju vidējais laiks, kas dalībvalstīm bija vajadzīgs, lai atbildētu uz Komisijas jautājumiem, 2015. gadā bija 72 dienas, kas ir tuvu desmit nedēļu kritērijam [8]. Tomēr Komisijas vidējais laiks šo atbilžu novērtēšanai 2015. gadā bija 91 diena, kas ir par 21 dienu vairāk nekā atsauces vērtība [9]. Komisija norādīja, ka viens no faktoriem, kas ietekmē laiku, kas vajadzīgs, lai novērtētu dalībvalstu atbildes, ir nepieciešamība tulkot dalībvalstu atbildes.

Kavēšanās galvenie iemesli

6. Ombuds apzinās, ka Komisija izskata lielu skaitu sūdzību un ka viena gada termiņš ir pašnoteikts mērķis. Izskatot sūdzības par pārmērīgu kavēšanos, ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka gadījumā, ja viena gada termiņš ir pārsniegts, labai pārvaldībai ir nepieciešams, lai Komisija sniegtu konkrētus un pamatotus kavēšanās iemeslus.

7. Ombuds ir uzskatījis, ka var būt administratīva kļūme, ja kavēšanās notikusi administratīvas bezdarbības dēļ vai ja Komisija nav sniegusi derīgu paskaidrojumu [10]. Ombuds ir arī uzskatījis, ka pat tad, ja ir pamatoti iemesli, vairāku gadu kavēšanās varētu nebūt saprātīga ES Pamattiesību hartas 41. panta par tiesībām uz labu pārvaldību nozīmē.

Pārmērīga kavēšanās lietā 583/2013/MHZ [11]

Lauksaimnieks sūdzējās ombudam, apgalvojot, ka Komisijai būtu vajadzējis ātrāk rīkoties saistībā ar viņa divām sūdzībām par pārkāpumu. Komisija nevarēja paskaidrot, kāpēc tā nevarēja uzsākt EU Pilot abās pārkāpumu lietās 11 mēnešus pēc sūdzību saņemšanas. Ombuds kritizēja Komisiju, uzskatot, ka “it īpaši, aizkavējot Pilot procedūras uzsākšanu un tādējādi liedzot sev iespēju ievērot viena gada termiņu lēmuma pieņemšanai par sūdzības iesniedzēja sūdzībām par pārkāpumiem, Komisija ir vainojama administratīvā kļūmē”.

8. Saistībā ar šo izmeklēšanu veiktās pārbaudes apstiprināja, ka Komisija nevar kontrolēt dažus kavējumus, piemēram, kad ir nepieciešams grozīt valsts tiesību aktus, lai izbeigtu pārkāpumu, kad ir nepieciešams būvēt infrastruktūru (jo īpaši vides jomā) vai kad EU Pilot laikā Komisijai ir jāgaida Tiesas nolēmuma rezultāti. Citos gadījumos Komisijai var būt vajadzīgs papildu laiks, lai novērtētu papildu informāciju, ko sūdzības iesniedzējs sniedzis procedūras gaitā, vai lai saistītu sūdzību ar līdzīgiem dokumentiem pret citām dalībvalstīm. Šīs lietas nav uzskatāmas par administratīvu bezdarbību.

9. Citas problemātiskas situācijas ir saistītas ar organizatoriskiem jautājumiem, piemēram, lielu darba slodzi nodaļā, nepieciešamību sazināties ar vairākiem Komisijas dienestiem vai papildu laiku, kas vajadzīgs tulkošanai, jo sūdzības var iesniegt jebkurā ES oficiālajā valodā un dažkārt tās ir saistītas ar ievērojamu dokumentācijas apjomu. Šo problēmu dēļ sūdzības sākotnējais novērtējums, pirms Komisija pat nolemj sākt “EU Pilot” dialogu, pats par sevi var ilgt vairākus mēnešus.

10. Kavēšanos var izraisīt arī ilga informācijas apmaiņa starp Komisiju un dalībvalsti “EU Pilot” ietvaros, jo atbildes ir nepilnīgas vai neapmierinošas.

Pārmērīga kavēšanās lietā 1146/2012/AN [12]

Sūdzības iesniedzējs 2009. gada decembrī iesniedza sūdzību par pārkāpumu, par kuru Komisija sāka EU Pilot procedūru. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada jūnijā sūdzējās ombudam par Komisijas kavēšanos šā jautājuma risināšanā. Izmeklēšanas laikā Komisija paskaidroja, ka procedūras ilgums bija saistīts ar dalībvalsts kavēšanos atbildēt uz tās informācijas pieprasījumiem un sniegto atbilžu nepilnīgumu. Ombuds kritizēja Komisiju, uzskatot, ka tā nav pienācīgi īstenojusi EU Pilot procedūru. “EU Pilot” mērķis rast ātrus un labākus risinājumus sūdzībām par pārkāpumiem šajā lietā bija apdraudēts. Savā atbildē Komisija informēja ombudu, ka tā ir uzsākusi oficiālu pārkāpuma procedūru.

Citā lietā, kas Ombudam tika iesniegta 2015. gadā, Komisija nosūtīja dalībvalstij deviņus informācijas pieprasījumus [13].

11.  “EU Pilot” procedūra tika izstrādāta kā mierizlīgums problēmu risināšanai. Tas arī ļauj Komisijai savākt pietiekamus pierādījumus par iespējamo pārkāpumu. Tomēr “EU Pilot” pamatā ir “godīgas sadarbības” princips, ko apdraud secīgas nepilnīgas atbildes no iesaistītās dalībvalsts. Turklāt oficiālā pārkāpuma procedūra ir vēl viens instruments, kas ir Komisijas rīcībā, lai savāktu pierādījumus pirms lēmuma pieņemšanas par lietas nodošanu Tiesai.

Komisijas jaunā stratēģija

12. Komisija savā 2017. gada paziņojumā atzina, ka “EU Pilot” ne vienmēr ir efektīvi risinājis problēmas ātri. Tā norādīja, ka “EU Pilot” tika izveidots, lai attiecīgos gadījumos ātri un agrīnā posmā novērstu iespējamos ES tiesību aktu pārkāpumus. Tas nav paredzēts, lai pārkāpuma procesam pievienotu garu posmu, kas pats par sevi ir līdzeklis, lai uzsāktu problēmu risināšanas dialogu ar dalībvalsti. Tāpēc Komisija sāks pārkāpuma procedūras, nepaļaujoties uz EU Pilot problēmu risināšanas mehānismu, ja vien EU Pilot izmantošana konkrētajā gadījumā netiks uzskatīta par lietderīgu.”

13. Komisija plāno vērst izpildes panākšanas darbības uz sistēmiskiem un nopietniem ES tiesību aktu pārkāpumiem. Ar šo jauno pieeju Komisija pārtrauks izmantot “EU Pilot” kā standarta procedūru. Būs vieglāk tieši pāriet uz oficiālu pārkāpuma procedūru, neuzsākot “EU Pilot”. Atsevišķos ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas gadījumos Komisija mudinās sūdzību iesniedzējus izmantot piemērotus problēmu risināšanas mehānismus, kas pieejami ES vai valsts līmenī, un ierosinās vajadzības gadījumā nodot lietu vispiemērotākajai struktūrai. Tā kā ir pāragri novērtēt šīs jaunās pieejas ietekmi uz Komisijas spēju ātrāk izskatīt sūdzības, ombuds plāno turpmākajos gados veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šo jautājumu.

14. Ombuds atzinīgi vērtē Komisijas nodomu stiprināt sadarbību ar Eiropas ombudu tīklu, lai sūdzību iesniedzējiem nodrošinātu labākus tiesiskās aizsardzības līdzekļus valsts līmenī. Viņas birojs aktīvi sadarbojas ar Komisiju.

Komisijas saukšana pie atbildības par tās rīcību

15. Komisijas gada ziņojumā “EU la w piemērošanas uzraudzība” ir sniegta noderīga informācija par sākto lietu skaitu un veidiem. Tomēr tas pilnībā neatspoguļo neoficiālā dialoga posma efektivitāti, kura mērķis ir rast labāku un ātrāku reakciju uz to, ka dalībvalstis nepareizi piemēro ES tiesību aktus.

16. Saskaņā ar Komisijas gada ziņojumiem “EU Pilot” ir efektīvi samazinājis oficiālu pārkāpuma procedūru izmantošanu.[14] 75 % no 2015. gadā izskatītajām “EU Pilot” lietām tika slēgtas pēc tam, kad no dalībvalstīm tika saņemtas “apmierinošas atbildes”. Tomēr Komisijas statistikā ir iekļauti gadījumi, kad ES tiesību akti faktiski nav pārkāpti [15]. Lai labāk atspoguļotu savas darbības efektivitāti, Komisija varētu lietderīgi novērtēt to gadījumu procentuālo daļu, kad pastāv reāla problēma, kas tika atrisināta Komisijas iejaukšanās rezultātā.

17. Attiecībā uz spēju ātri izskatīt sūdzības par pārkāpumiem Komisija varētu publicēt vidējo laiku, kas tai vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par sūdzību, vai to sūdzību procentuālo daļu, par kurām lēmums pieņemts viena gada laikā. Visbeidzot, Komisija savā gada pārskatā “EU Pilot” ietvaros atklāj informāciju par katras dalībvalsts sniegumu attiecībā uz desmit nedēļu kritēriju, bet neatklāj informāciju par savu sniegumu.

Lai uzlabotu savas darbības pārredzamību, Ombuds mudina Komisiju gada ziņojumā sniegt vairāk informācijas par savu sniegumu faktisko ES tiesību aktu pārkāpumu novēršanā saskaņā ar pirmspārkāpuma procedūrām un par procesa vidējo ilgumu.

B. Sūdzības iesniedzēju informēšana

Regulāras un adekvātas informācijas nozīme

18. Sūdzības par pārkāpumiem ir būtisks informācijas avots, lai atklātu iespējamus ES tiesību aktu pārkāpumus. Tajā pašā laikā sūdzības iesniedzējiem var būt grūti saprast, ka pārkāpuma procedūras nav vērstas uz viņu individuālo problēmu risināšanu un ka Komisija nevar saņemt kompensāciju par tām. Sūdzības iesniedzējiem ir arī grūti saprast, kāpēc Komisijai var būt vajadzīgs laiks, lai izskatītu viņu sūdzību. Tām var būt vēl grūtāk saprast, kāpēc Komisija, izmantojot savu rīcības brīvību, izmeklēšanas beigās var nolemt neuzsākt pārkāpuma procedūru.

19. Daudzās ombudam iesniegtajās sūdzībās par pārmērīgu kavēšanos arī tiek apgalvots, ka Komisija nav pienācīgi informējusi sūdzības iesniedzēju. Pienācīgas informācijas trūkums, visticamāk, palielinās sūdzību iesniedzēju neapmierinātību, kas izriet no ilgas kavēšanās. Savukārt pienācīgi un regulāri paskaidrojumi palīdz sūdzības iesniedzējiem saprast un pieņemt to, kāpēc Komisijai ir vajadzīgs papildu laiks, lai izmeklētu viņu sūdzības, vai kāpēc tā ir nolēmusi lietu slēgt.

20. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējiem ir jābūt pārliecinātiem, ka viņu lietas tiks rūpīgi izskatītas. Daži uzlabojumi, kas ietverti Komisijas 2017. gada paziņojuma pielikumā, palīdz īstenot labas pārvaldības principu, kas ietver pienākumu pamatot lēmumus un atbildēt uz informācijas pieprasījumiem. Tie ir šādi: sūdzības tiks iesniegtas Komisijai, izmantojot standarta veidlapu, lai uzlabotu pamatu sūdzības pamatotības novērtēšanai un veicinātu sūdzību labāku izskatīšanu; ii) Komisijas nosūtītajā saņemšanas apstiprinājumā tiks skaidrāk noteikti Komisijas rīcības ierobežojumi; un iii) ja Komisija pārsniedz viena gada termiņu lēmuma pieņemšanai, sūdzības iesniedzēji tiks informēti rakstiski automātiski, nevis tikai pēc pieprasījuma, kā tas bija iepriekš.

21. Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atjauninājusi procedūras attiecībām ar sūdzību iesniedzējiem, vienlaikus pieņemot jauno stratēģiju [16]. Pamatojoties uz savu pieredzi, ombude mudina Komisiju balstīties uz savu jauno stratēģiju, lai vēl vairāk uzlabotu attiecības ar sūdzību iesniedzējiem, veicinot paraugpraksi, kas pārsniedz pašas noteiktos stingros procesuālos pienākumus. Attiecību uzlabošana ar sūdzību iesniedzējiem, visticamāk, arī palielinās “EU Pilot” dialogu efektivitāti, kurus Komisija joprojām uzskatīs par lietderīgiem uzsākt saskaņā ar savu jauno stratēģiju. Labs veids, kā to izdarīt, būtu atjaunināt iekšējās pamatnostādnes par pārkāpumu sūdzību izskatīšanu, ņemot vērā turpmāk izklāstītās piezīmes un ierosinājumus.

Sūdzības iesniedzēju informēšana sākotnējās novērtēšanas posmā

22. Sūdzības sākotnējais novērtējums ir būtisks solis, attiecībā uz kuru ir svarīgi sniegt sūdzības iesniedzējam pienācīgu un savlaicīgu informāciju. Pēc sākotnējā novērtējuma Komisija var nolemt tieši pāriet uz oficiālu pārkāpuma procedūru, sākt “EU Pilot”, slēgt lietu vai virzīt sūdzības iesniedzēju uz alternatīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem ES vai valsts līmenī.

23. Pēc sūdzības reģistrēšanas “CHAP” datubāzē un saņemšanas apstiprinājuma nosūtīšanas tās sākotnējai izskatīšanai nav noteikts termiņš, un tā var ilgt vairākus mēnešus. Nav noteikta procedūra sūdzības iesniedzēja informēšanai laikposmā, kurā Komisija lemj par sūdzības turpmāku izskatīšanu dalībvalstī. Ja sākotnējo novērtējumu CHAP nevar veikt saprātīgā termiņā (parasti divos vai trijos mēnešos), daži ģenerāldirektorāti ir izstrādājuši labu praksi nosūtīt sūdzības iesniedzējam pagaidu atbildi ar lietas izskatītāja kontaktinformāciju un skaidrojumu par to, kā sūdzība tiek izskatīta.

Ombude mudina Komisiju noteikt indikatīvu termiņu sūdzību sākotnējai analīzei CHAP. Viņa arī mudina Komisiju vispārināt labo praksi, proti, nosūtīt sūdzības iesniedzējam pagaidu atbildi, ja šajā termiņā nav iespējams veikt sūdzības sākotnējo novērtējumu.

24. Ombuds arī jautāja, vai personām/organizācijām, kas iesniedz sūdzību par lietu, kuru Komisija jau izmeklē pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz citu sūdzību, tiek piešķirts sūdzības iesniedzēja statuss. Komisija atbildēja, ka tie ir tad, ja tie atbilst 2017. gada paziņojuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem. Viņu lietas ir reģistrētas CHAP, un uz tām attiecas administratīvie noteikumi par attiecībām ar sūdzības iesniedzējiem. Tas ir neatkarīgi no tā, kādi turpmāki pasākumi veikti saistībā ar šīm sūdzībām. Komisija norādīja, ka notiekoša izmeklēšanas/pārkāpuma procedūra ir faktors, kas jāņem vērā, lemjot par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar sūdzību.

Ombuds atzinīgi vērtē to, ka Komisija piešķir sūdzības iesniedzēja statusu personām/organizācijām, kas iesniedz sūdzību par lietu, kuru Komisija jau izmeklē. Tiktāl, ciktāl Komisija to vēl nedara, viņa mudina Komisiju informēt sūdzības iesniedzēju par izmeklēšanas gaitu un tās lēmumu izbeigt lietu vai sākt pārkāpuma procedūru.

25. Pēc sākotnējā novērtējuma Komisija var secināt, ka pārkāpuma procedūra nav labākais veids, kā atrisināt sūdzības iesniedzēja problēmu, jo īpaši, ja sūdzības iesniedzējs sagaida kompensāciju par kaitējumu, kas radies iespējamā ES tiesību aktu pārkāpuma dēļ. Saskaņā ar jauno stratēģiju Komisija ir apņēmusies palīdzēt iedzīvotājiem, palielinot informētību par viņu tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem un par dažādiem problēmu risināšanas instrumentiem, kas viņiem pieejami valstu un ES līmenī. Tas ietver to vēstuļu pielāgošanu, ko izmanto, lai apstiprinātu sūdzību saņemšanu un informētu sūdzības iesniedzējus par Komisijas lēmumu neizmeklēt sūdzību. Tā arī prasīs, lai Komisija izveidotu visu ES un valstu līmenī pieejamo tiesiskās aizsardzības mehānismu sarakstu un savā tīmekļa vietnē, kas veltīta pilsoņu problēmām, sniegtu iedzīvotājiem draudzīgu informāciju [17].

Starp šiem mehānismiem ir ārpustiesas pārskatīšanas struktūras, piemēram, valsts un reģionālie ombudi: Eiropas Ombuds pašlaik sadarbojas ar Komisiju un Eiropas ombudu tīklu, lai uzlabotu sadarbību šajos jautājumos nolūkā labāk virzīt sūdzību iesniedzējus, ja Komisija nolemj neizmeklēt atsevišķu lietu.

Sūdzības iesniedzēju informēšana “EU Pilot” laikā

26. Lai gan Komisija “EU Pilot” uzskata par divpusēju procedūru starp Komisiju un dalībvalstīm, tā ir apņēmusies informēt sūdzības iesniedzējus, kad tā sāk EU Pilot, kad tā pieņem galīgo lēmumu un kad tā pārsniedz viena gada termiņu lēmuma pieņemšanai. Laba pārvaldība arī prasa, lai Komisija divu nedēļu laikā apstiprinātu jebkādas sarakstes saņemšanu. Komisija arī atzīst, ka sūdzības iesniedzēji var lūgt saņemt paskaidrojumus par lietu jebkurā procedūras brīdī, tostarp pa e-pastu vai tālruni.

Informācija sūdzības iesniedzējam lietā 332/2013/AN [18]

Lieta attiecās uz Komisijas četru gadu kavēšanos pieņemt lēmumu “EU Pilot” ietvaros un tās nespēju informēt sūdzības iesniedzēju. Izmeklēšanas laikā Komisija izskaidroja kavēšanās iemeslus, atsāka saziņu ar sūdzības iesniedzēju un pieņēma galīgo lēmumu. Ombuds secināja, ka turpmākai izmeklēšanai nav pamata, bet norādīja, ka saziņa ar sūdzības iesniedzēju nav bijusi ļoti raita un ka tas ir mazinājis sūdzības iesniedzēja vēlmi pieņemt Komisijas argumentus par standarta termiņa nokavēšanu [19]. Viņa atgādināja Komisijai, ka netraucēta un regulāra saziņa ar sūdzību iesniedzējiem ir svarīga procesuāla garantija un leģitimizē Komisijas lomu.

27. Komisijai nav noteiktas procedūras sūdzību iesniedzēju informēšanai par dalībvalstu atbildēm. Dažos gadījumos sūdzības iesniedzēju priekšlaicīga informēšana varētu apdraudēt savstarpējās uzticēšanās gaisotni starp Komisiju un dalībvalstīm, kas ir paredzēta, lai raksturotu pārkāpuma procedūru neformālā dialoga posmu. Ir arī skaidrs, ka ne visi sūdzības iesniedzēji pauž interesi sekot Komisijas izmeklēšanas detaļām. Pārbaužu laikā, kas notika saistībā ar šo izmeklēšanu, ombuda darbinieki tomēr norādīja, ka sūdzības iesniedzēji dažkārt pauda šādu interesi. Vienā pārbaudītajā lietā Komisija sniedza sūdzības iesniedzējam dalībvalsts atbildes kopsavilkumus, lai iegūtu piezīmes un papildu informāciju. Tāpēc ombuds uzskata, ka, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ir iespējams sniegt šāda veida informāciju, nekaitējot EU Pilot mērķim. Šī iespēja būtu jāapsver sīkāk.

Ja sūdzības iesniedzēji pauž interesi cieši sekot līdzi savas lietas virzībai, Ombuds mudina Komisiju informēt viņus par visiem jaunajiem nozīmīgajiem soļiem izmeklēšanā saskaņā ar EU Pilot, tostarp, kad vien iespējams, sniedzot viņiem dalībvalsts atbildes kopsavilkumu.

Sūdzības iesniedzēju informēšana, slēdzot lietu

28. Lai gan lēmumu sākt oficiālu pārkāpuma procedūru pieņem komisāru kolēģija un tas tiek publiskots, lēmumu slēgt lietu parasti pieņem atbildīgais ģenerāldirektorāts, un tas nav publisks. Tomēr sūdzības iesniedzējs ir informēts par tā dēvēto “pirmsslēgšanas” vēstuli, un viņam ir četras nedēļas laika, lai iesniegtu piezīmes. Ja sūdzības iesniedzēja piezīmes nepārliecina Komisiju pārskatīt savu nostāju, lieta tiek izbeigta un sūdzības iesniedzējs tiek attiecīgi informēts. Ja sūdzības iesniedzējs pārliecina Komisiju pārskatīt savu nostāju, izmeklēšana turpinās.

29. Komisijai ir ievērojama rīcības brīvība, lemjot par to, vai un kad sākt pārkāpuma procedūru, pat ja izmeklēšanā tiek atklāts ES tiesību aktu pārkāpums. Sūdzības iesniedzējiem tas ir īpaši grūti saprotams, un lielākajā daļā sūdzību, kas iesniegtas ombudam pārkāpuma jomā, tiek apstrīdēts Komisijas lēmums slēgt pārkāpuma sūdzību.

30. Ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka, lai gan Komisijai šajā ziņā ir rīcības brīvība, tai vienmēr būtu pienācīgi jāpamato lēmums slēgt sūdzību par pārkāpumu. Ombuds arī uzskata, ka labai pārvaldībai ir nepieciešams, lai Komisija rīkotos rūpīgi un pilnībā izskatītu visus sūdzības iesniedzēja argumentus [20]. Ja sūdzības iesniedzējs pēc pirmsslēgšanas vēstules saņemšanas iesniedz jaunus argumentus un ja Komisija tomēr saglabā savu lēmumu slēgt sūdzību, vēstulē, kas apstiprina lietas slēgšanu, Komisijai būtu jāpievēršas jaunajiem argumentiem un sīki jāpaskaidro, kāpēc tie nav pietiekami, lai mainītu savu nostāju.

Nespēja pienācīgi pamatot lēmumu lietā 995/2011/KM [21]

Kāds pilsonis pārmeta Komisijai, ka tā nav pienācīgi paskaidrojusi, kāpēc tā neizmeklē viņa sūdzību par pārkāpumu, kurā viņš apgalvoja, ka dalībvalsts nepareizi īsteno E-privātuma direktīvu. Ombuds uzskatīja, ka Komisijas paskaidrojumiem vajadzētu būt ne tikai pareiziem, bet arī skaidriem un nepārprotamiem. Viņa kritizēja Komisiju par to, ka tā nav sniegusi pietiekamu pamatojumu par to, kāpēc tā nerīkojās saistībā ar diviem no sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem, proti, par to, kā dalībvalsts glabā un apstrādā datus, kā arī par tās e-mārketinga noteikumiem.

31. Šajā sakarā ombude atzinīgi vērtē to, ka Komisijas jaunajās pirmsslēgšanas vēstuļu veidnēs ir skaidri nošķirti šādi elementi: i) problēma ir atrisināta pēc Komisijas iejaukšanās vai ar citiem līdzekļiem; ii) problēma nav atrisināta, bet Komisija neturpinās lietas izskatīšanu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti tās 2017. gada paziņojumā [22]; iii) lieta netiks izskatīta, jo nav pārkāpti ES tiesību akti vai pieejamie pierādījumi ir nepietiekami, vai lietas izskatīšanu kavē nepieciešamība aizsargāt konfidencialitāti, kā to pieprasa sūdzības iesniedzējs [23].

32. Tomēr ombude norāda, ka veidne, lai apstiprinātu, ka lieta tiks slēgta, nav mainīta un skaidri neparedz pienākumu atbildēt uz sūdzības iesniedzēja papildu argumentiem.

Vairumā saņemto sūdzību ombude secināja, ka Komisija sūdzības iesniedzējai ir sniegusi pamatotu paskaidrojumu. Tomēr ombuds ierosina Komisijas dienestiem būt īpaši uzmanīgiem, pirmsslēgšanas vēstulē atsevišķi izskatot visus sūdzības iesniedzēja sūdzības aspektus.

Ombuds arī mudina Komisiju vēstulē, kurā apstiprināts, ka lieta tiks slēgta, pienācīgi atbildēt uz jebkādiem turpmākiem sūdzības iesniedzēja argumentiem gadījumos, kad Komisija tomēr nolemj slēgt sūdzību.

33. Ombuds norāda, ka Komisijas īpašajā tīmekļa vietnē [24] un tiešsaistes sūdzību veidlapā [25] ir skaidri aprakstīts sūdzību izskatīšanas process un Komisijas rīcības ierobežojumi. Tās paskaidro, ka Komisija nevar atrisināt atsevišķas problēmas, piemēram, atcelt atsevišķu lēmumu, kas pieņemts valsts līmenī, vai piešķirt sūdzības iesniedzējam kompensāciju par zaudējumiem. Atzīmējot, ka Komisijai ir rīcības brīvība, tai ir mazāk skaidrības par iespējamajiem kritērijiem, lai slēgtu sūdzību par pārkāpumu.

Ombuds ierosina Komisijai savā tīmekļa vietnē un sūdzības veidlapā sniegt iedzīvotājiem draudzīgu informāciju par dažādiem kritērijiem, ko tā ņem vērā, pieņemot lēmumu slēgt lietu.

C. Publiska informācija par EU Pilot lietām

34. Piekļuvi dokumentiem pārkāpumu lietās reglamentē Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem. Savienības tiesas atzīst vispārēju (lai gan atspēkojamu) prezumpciju, saskaņā ar kuru dokumenti, kas attiecas uz pārkāpuma procedūras pirmstiesas posmu, nevar tikt izpausti. Tas attiecas arī uz notiekošajiem EU Pilot dialogiem [26]. Piekļuve dokumentiem, kas attiecas uz slēgtām pārkāpuma procedūrām, principā tiek piešķirta, ievērojot regulā paredzētos standarta izņēmumus attiecībā uz publiskošanu.

35. Oficiālo pārkāpuma procedūru saraksts ir publiski pieejams. Komisija 2014. gada decembrī izveidoja jaunu pārkāpumu lietu reģistru, kurā sniegts saraksts ar notiekošajām pārkāpuma procedūrām, norādot politikas jomu, iespējamā pārkāpuma nosaukumu, attiecīgo dalībvalsti un katras procedūras statusu (oficiāls paziņojums, argumentēts atzinums, lietas izbeigšana vai vēršanās Tiesā)[27]. Tomēr nav publiska “EU Pilot” dialogu saraksta, tāpēc pilsoņiem ir grūti iesniegt pieprasījumus par piekļuvi dokumentiem, tostarp pieprasījumus, kas iesniegti pēc lietas slēgšanas [28].

36. EU Pilot dialogi attiecas uz tādām jomām kā cilvēktiesības, vide vai vienotais tirgus, kas ir ļoti svarīgas iedzīvotājiem un uzņēmumiem [29]. Apsverot, kā uzlabot EU Pilot pārredzamību, ir jālīdzsvaro risks kaitēt savstarpējas uzticēšanās gaisotnei, kas padara efektīvus pirmspārkāpuma instrumentus, un ieguvumi, ko sniedz pastiprināta sabiedrības kontrole jautājumos, kas varētu būt ļoti svarīgi. Papildus tam, ka iedzīvotājiem tiek dota iespēja efektīvāk izmantot savas tiesības piekļūt dokumentiem, pastiprināta sabiedrības kontrole varētu pozitīvi ietekmēt lietu savlaicīgu izskatīšanu.

37. Protams, pozitīvi ir tas, ka sūdzības iesniedzējs ir informēts, ka ir uzsākts EU Pilot, un tādējādi var dalīties ar šo informāciju, ja viņš/viņa to vēlas. Tas nozīmē, ka vismaz viens un, iespējams, vairāki sabiedrības locekļi jau ir informēti, ka notiek EU Pilot.

38. Tāpēc ombude uzskata, ka notiekošo EU Pilot dialogu saraksta publicēšana, nepublicējot nekādus saistītus dokumentus, palīdzētu uzlabot Komisijas darbības pārredzamību, neapdraudot sabiedrības intereses. Tas palīdzētu informēt sabiedrību un ļautu pilsoņiem izmantot savas tiesības piekļūt dokumentiem, neapdraudot partnerības pieeju starp Komisiju un dalībvalstīm.

Ombuds ierosina Komisijai darīt publiski pieejamu sarakstu ar notiekošajiem EU Pilot dialogiem un katras lietas statusu.

Secinājumi un ierosinājumi uzlabojumiem

Ņemot vērā Komisijas jauno stratēģiju, ombuds slēdz izmeklēšanu ar šādiem secinājumiem un ierosinājumiem:

Secinājums

Šīs izmeklēšanas mērķis lielā mērā ir sasniegts.

Ierosinājumi uzlabojumiem

Lielākā daļa šo ierosinājumu un paraugprakses neattiecas tikai uz EU Pilot, un tie ir būtiski arī saistībā ar to, kā Komisija kopumā izskata sūdzības par pārkāpumiem. Ombuds ierosina Komisijai ņemt tos vērā, atjauninot iekšējos norādījumus Komisijas dienestiem.

Attiecībā uz “EU Pilot” procedūru:

Komisijai būtu:

1. Informēt sūdzības iesniedzējus par visiem jaunajiem nozīmīgajiem soļiem izmeklēšanā EU Pilot ietvaros, ja viņi pauž interesi cieši sekot līdzi savas lietas virzībai. Tas varētu ietvert to, ka, kad vien iespējams, sūdzības iesniedzējiem tiek sniegts dalībvalsts atbildes kopsavilkums.

2. Darīt publiski pieejamu sarakstu ar notiekošajiem EU Pilot dialogiem un katras lietas statusu.

Attiecībā uz attiecībām ar sūdzību iesniedzējiem, izskatot sūdzības par pārkāpumiem kopumā:

Komisijai būtu:

3. Sniedziet iedzīvotājiem draudzīgu informāciju savā tīmekļa vietnē un sūdzības veidlapā par dažādiem kritērijiem, ko tā ņem vērā, pieņemot lēmumu slēgt lietu.

4. Esiet īpaši uzmanīgs, pirmsslēgšanas vēstulē atsevišķi izskatot visus sūdzības iesniedzēja sūdzības aspektus.

5. Pienācīgi atbildēt uz visiem citiem sūdzības iesniedzēja argumentiem, ja Komisija tomēr nolemj sūdzību slēgt. Tas būtu jādara vēstulē, kas apstiprina, ka lieta tiks slēgta.

6. Noteikt indikatīvu termiņu sūdzību sākotnējai analīzei CHAP un vispārināt labo praksi nosūtīt sūdzības iesniedzējam pagaidu atbildi, ja šajā termiņā nav iespējams veikt sūdzības sākotnējo novērtējumu.

7. Ja tas vēl nav izdarīts, tad, kad persona/organizācija iesniedz sūdzību par lietu, kuru Komisija jau izmeklē, informē sūdzības iesniedzēju par notiekošās izmeklēšanas gaitu un par savu lēmumu slēgt minēto lietu vai sākt pārkāpuma procedūru.

Attiecībā uz Komisijas rīcības pārredzamību:

Komisijai būtu:

8. Gada ziņojumā “ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība” sniegt vairāk informācijas par tās sniegumu faktisko ES tiesību aktu pārkāpumu novēršanā saskaņā ar pirmspārkāpuma procedūrām un par procesa vidējo ilgumu.

 

Emily O'Reilly
Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2017. gada 14. septembrī

I pielikums: “EU Pilot” loma pārkāpuma procedūrās

Pārkāpuma procedūras dažādās stadijas

Katra dalībvalsts ir atbildīga par ES tiesību aktu īstenošanu, transponējot direktīvas un nodrošinot ES tiesību aktu pareizu piemērošanu un īstenošanu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 1. punktu Eiropas Komisija ir atbildīga par ES tiesību aktu pareizas piemērošanas dalībvalstīs uzraudzību. Viens no galvenajiem veidiem, kā Komisija pilda savu Līgumu uzraudzītājas lomu, ir uzsākt pārkāpuma procedūras, ja tā uzskata, ka dalībvalsts nav pareizi vai savlaicīgi transponējusi direktīvu vai ir nepareizi piemērojusi ES noteikumus.

Komisija var izmeklēt iespējamos pārkāpumus pēc savas iniciatīvas, atbildot uz Eiropas Parlamentam adresētiem lūgumrakstiem vai pamatojoties uz sūdzībām. Komisijas rīcības galvenais mērķis ir pēc iespējas ātrāk izbeigt nelikumīgo situāciju: tāpēc tā ir izstrādājusi pirmspārkāpuma instrumentus, lai rastu risinājumus, nevis sāktu pārkāpuma procedūru. Ja Komisija konstatē iespējamu pārkāpumu, pirmais solis parasti ir iegūt pietiekamus pierādījumus par to, ka iespējamais pārkāpums ir noticis, un atrisināt problēmu, sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti. Ja neoficiālais dialogs ir nesekmīgs, Komisija var sākt oficiālu pārkāpuma procedūru, kuras rezultātā dalībvalsts var vērsties ES Tiesā.

“EU Pilot” mērķis

Sistēma, ko sauc par “EU Pilot”, veido pārkāpuma procedūru neoficiālo posmu. Komisija paziņoja par tās uzsākšanu 2007. gada 5. septembra paziņojumā „Rezultātu Eiropa – Kopienas tiesību aktu piemērošana”. Tā sāka darbu 2008. gada aprīlī kā eksperiments ar 15 brīvprātīgajām dalībvalstīm (tātad termins „izmēģinājums”). Pēc tam parakstījās visas pārējās dalībvalstis. Tā aizstāja iepriekšējo praksi, saskaņā ar kuru Komisija nosūtīja dalībvalstīm administratīvas vēstules. Iesaistoties neformālā, bet strukturētā dialogā ar dalībvalstīm lojālas sadarbības garā, Komisijas mērķis bija rast labākas atbildes uz jautājumiem par ES tiesību aktu pareizu interpretāciju, īstenošanu un piemērošanu, paātrināt pārkāpumu sūdzību izskatīšanu un samazināt formālāku pārkāpuma procedūru izmantošanu.

Atšķirībā no oficiālās pārkāpuma procedūras [30] “EU Pilot” nav īpaša juridiskā pamata. Tā ir darba metode, kuras pamatā ir tiešsaistes datubāze un saziņas rīks, ko Komisija un valstu valdības izmanto, lai apmainītos ar informāciju un juridisko analīzi par iespējamām pārkāpumu lietām. Katram gadījumam tiek izveidota individuāla lieta, un jautājumi tiek iesniegti attiecīgajai dalībvalstij, izmantojot EU Pilot lietotni. Pēc tam dalībvalsts atbildi izvērtē Komisijas dienesti, kas var pieprasīt papildu informāciju. Datubāze pārvalda sūdzības, kas saņemtas no sabiedrības, kā arī lūgumrakstus no Eiropas Parlamenta un Komisijas pašiniciatīvas lietas. Komisija 2015. gadā sāka 881 jaunu EU Pilot lietu, no kurām 295 tika ierosinātas pēc sūdzībām, bet 578 tika sāktas pēc Komisijas pašas iniciatīvas [31].

Līdz 2017. gada janvārim “EU Pilot” tika izmantots gandrīz visos gadījumos, pirms Komisija nolēma sākt pārkāpuma procedūru. Jaunajā paziņojumā “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu”[32] (“2017. gada paziņojums”) Komisija paziņoja, ka tā automātiski pārtrauks izmantot “EU Pilot” un paļausies uz to tikai tad, kad tas tiks uzskatīts par lietderīgu.

Procesuālās garantijas sūdzību iesniedzējiem

Ikviens var iesniegt sūdzību pret dalībvalsti par jebkuru valsts iestādes pasākumu vai praksi, kas tiek uzskatīta par nesaderīgu ar ES tiesību aktiem. “EU Pilot” ir tikai viens solis pārkāpumu sūdzību izskatīšanā. Kopš 2009. gada septembra Komisija sūdzību reģistrēšanai izmanto sistēmu “Sūdzību izskatīšana — Accueil des Plaignants” (CHAP). Kad Komisija saņem sūdzību par pārkāpumu, tā vispirms tiek reģistrēta CHAP datubāzē. Ja Komisija uzskata, ka sūdzība rada pamatotas problēmas saistībā ar iespējamu pārkāpuma lietu, sūdzība tiek pārsūtīta uz EU Pilot lietotni. Visbeidzot, ja Komisija nolemj sākt oficiālu pārkāpuma procedūru, sūdzība tiek pārsūtīta uz pārkāpumu datubāzi NIF.

Komisija katru gadu saņem lielu skaitu sūdzību par pārkāpumiem, no kurām lielākā daļa tiek slēgtas, neuzsākot EU Pilot procedūru: Piemēram, 2015. gadā Komisija izskatīja 3315 sūdzības, no kurām 85 % tika slēgtas, neapspriežoties ar dalībvalstīm, jo Komisija uzskatīja, ka tai nav pilnvaru rīkoties, sarakste nebija kvalificējama kā sūdzība par pārkāpumu vai sūdzība nebija pamatota [33].

Komisija atzīst, ka sūdzības ir svarīgs informācijas avots un tās būtu rūpīgi jāizskata. Tāpēc tā vairākos paziņojumos ir noteikusi vairākas administratīvas garantijas sūdzību iesniedzējiem [34].

Administratīvās garantijas sūdzību iesniedzējiem ietver:

• reģistrēt visas sūdzības par pārkāpumiem (ar dažiem izņēmumiem) un 15 darbdienu laikā apstiprināt saņemšanu;
• rakstiski informējot sūdzības iesniedzēju, ja Komisija nolemj turpināt izskatīt sūdzību ar dalībvalsti (parasti izmantojot “EU Pilot”);
• rakstiski informējot sūdzības iesniedzēju, ja Komisija nolemj slēgt lietu vai sākt oficiālu pārkāpuma procedūru;
• paskaidrojot, kāpēc Komisija nolemj slēgt lietu, un nosūtot tā saukto “vēstuli par nodomu lietu slēgt”, kurā sūdzības iesniedzējs tiek aicināts četru nedēļu laikā iesniegt piezīmes [35].

Komisija ir arī noteikusi mērķi izmeklēt sūdzības un izlemt, vai sākt oficiālu pārkāpuma procedūru vai izbeigt lietu viena gada laikā no sūdzības reģistrēšanas dienas. Ja šis termiņš tiek pārsniegts, Komisijai par to rakstiski jāinformē sūdzības iesniedzējs.

 

[1] Sīkāku skaidrojumu par pārkāpuma procedūras dažādajiem posmiem, EU Pilot mērķi un sūdzības iesniedzēju procesuālajām garantijām skatīt I pielikumā.

[2] Sk. lēmumus, ar ko izbeidz izmeklēšanu OI/2/2009/MHZ par “publisku piekļuvi Komisijas rīcībā esošajiem pārkāpuma procedūras dokumentiem” un OI/2/2011/OV par “Komisijas paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzējiem saistībā ar ES tiesību aktu piemērošanu”:

https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/4390/html.bookmark https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/fr/54039/html.bookmark

[3] Atsevišķu lietu apstrādi pārvalda ģenerāldirektorāti (ĢD), savukārt Ģenerālsekretariāts ir atbildīgs par pieteikuma pārvaldību, norādījumu sniegšanu ģenerāldirektorātiem un visa procesa uzraudzību.

[4] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52017XC0119(01)&from=EN

[5] Avots: statistika, ko Komisija sniegusi izmeklēšanas laikā. Precīzāk, 90 lietas tika slēgtas bez turpmākas rīcības, un 17 citās lietās tika nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule.

[6] Avots: statistika, ko Komisija sniegusi izmeklēšanas laikā.

[7] Vairākkārtēja informācijas apmaiņa vienā un tajā pašā lietā varētu būt nepieciešama, ja, piemēram, dalībvalsts nav izsmeļoši atbildējusi uz Komisijas izvirzītajiem jautājumiem, ja dalībvalsts atbildes novērtējuma rezultātā ir radušies jauni jautājumi par atbilstību ES tiesību aktiem vai ja sūdzības iesniedzējs iesniedz jaunu informāciju Komisijas dienestiem.

[8] Komisijas 2015. gada ziņojums “ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība”, 22. lpp. Tomēr starp dalībvalstīm pastāv būtiskas atšķirības — no 57 dienām Slovākijā līdz 85 dienām Francijā.

[9] Avots: statistika, ko Komisija sniegusi izmeklēšanas laikā.

[10] Skatīt lēmumus par sūdzībām 706/2007/BEH, 230/2011/EIS un 731/2012/JN.

[11] https://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/52917/html.bookmark  

[12] https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/49532/html.bookmark

[13] Lieta Nr. 420/2015/EIS.

[14] Gadu gaitā jaunu pārkāpuma procedūru skaits ir samazinājies no 2900 procedūrām 2009. gadā līdz 742 procedūrām 2015. gadā.

[15] Komisijas “Metodoloģija un paskaidrojumi”, pieejams vietnē http://ec.europa.eu/atwork/applying-eu-law/docs/annual_report_33/20160715_annual_report_2015_methodology_en.pdf

[16] Pēc “EU Pilot” darbības uzsākšanas un “CHAP” lietojumprogrammas izveides 2008.–2009. gadā tas tā nebija: Komisija līdz 2012. gadam neatjaunināja procedūras par attiecībām ar sūdzības iesniedzējiem.

[17] https://ec.europa.eu/info/about-european-union/problems-and-complaints_en

[18] https://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/53125/html.bookmark

[19] "Saņemšanas apstiprinājumi ir veikti dažkārt, nedēļās vai pat mēnešos. Atsevišķos gadījumos atbildes tika nosūtītas vairāk nekā četrus mēnešus pēc pieprasījuma un attiecīgā informācija, piemēram, EU Pilot izmeklēšanas sākšana, sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta novēloti un tikai tad, kad tas to skaidri pieprasīja."Turpat. 35. punkts.

[20] Sk. lēmumu par sūdzībām 503/2012/DK, 403/2014/MHZ un 25/2013/ANA.

[21] https://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/60417/html.bookmark

[22] Problēmu var labāk risināt ar citu mehānismu, tiek gaidīts Tiesas prejudiciāls nolēmums, lietas izskatīšana būtu pretrunā jaunam tiesību akta priekšlikumam...

[23] Turklāt Komisija paskaidroja, ka tā patur tiesības neizskatīt noteiktas sūdzības saskaņā ar principiem, kas izklāstīti tās paziņojumā, kurā norādīts, ka tā stratēģiski izmantos savu rīcības brīvību attiecībā uz pārkāpumu procedūrām. Komisija paskaidroja, ka tā koncentrē savus centienus uz vissvarīgākajiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un piešķir tiem prioritāti, nošķirot lietas pēc pievienotās vērtības, ko var sasniegt ar pārkāpuma procedūru. Lemjot par to, kuras lietas izskatīt, Komisija ņem vērā vairākus faktorus, tostarp pārkāpuma raksturu un ietekmi, to, vai lietu var apmierinoši izskatīt, izmantojot piemērotākus mehānismus valsts līmenī utt.

[24] https://ec.europa.eu/info/about-european-union/problems-and-complaints/how-make-complaint-eu-level/submit-complaint_en

[25] https://ec.europa.eu/assets/sg/report-a-breach/complaints_en/

[26] Lieta C-562/14 P, Zviedrijas Karaliste pret Eiropas Komisiju.

[27] http://ec.europa.eu/atwork/applying-eu-law/infringements-proceedings/infringement_decisions/?lang_code=en

[28] Gada ziņojumā “ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība” ir iekļauta tikai apkopota informācija par EU Pilot lietu skaitu.

[29] Lielākā daļa 2015. gadā sākto “EU Pilot” lietu attiecās uz piecām politikas jomām: mobilitāte un transports; iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU; taisnīgums un patērētāji; vide; Nodokļi un muita.

[30] Uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pants.

[31] Komisijas 2015. gada ziņojums “ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība”, 20. lpp.

[32] http://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52017XC0119(01)&from=EN

[33] Komisijas 2015. gada ziņojums “ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzība”, 18. lpp.

[34] Komisija 2002. gadā izdeva pirmo paziņojumu „Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudam par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem”, jo īpaši atbildot uz ombuda izmeklēšanu un piezīmēm. Komisija 2012. gadā atjaunināja savas procedūras ar otro paziņojumu “Atjauninot attiecības ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību aktu piemērošanu” un, visbeidzot, 2017. gada paziņojuma pielikumā.

[35] Ja vien nepastāv ārkārtas apstākļi, kas prasa steidzamus pasākumus.