Sūdzības priekšvēsture

1. Eiropas Centrālā banka (ECB) 2014. gada 4. septembrī uzsāka ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmu (ABSPP) un trešo nodrošināto obligāciju iegādes programmu (NOPP 3). Abu šo iegādes programmu mērķis bija "turpināt uzlabot monetārās politikas transmisiju ^[1], veicināt euro zonas tautsaimniecības kreditēšanu, radīt pozitīvu blakusietekmi uz citiem tirgiem un tādējādi atvieglot ECB monetārās politikas nostāju, kā arī veicināt inflācijas atgriešanos līmenī, kas tuvāks 2 %^[2]". Programmas paredzēts īstenot līdz 2017. gada marta beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam [3].

2. 2014. gada 12. decembrī sūdzības iesniedzējs, Londonā bāzēts finanšu žurnālists, lūdza publisku piekļuvi ECB saistībā ar abām iegādes programmām. Viņš jo īpaši lūdza piekļuvi "valstu dalījumā, banku dalījumā un produktu dalījumā pa visiem ECB iegādes programmas līdzšinējiem izdevumiem, tostarp cenām, kas samaksātas par vērtspapīriem, iegādātajiem daudzumiem, starpniecības un/vai mijieskaita iestāžu mehānismiem, tostarp maksām, un attiecīgajiem ISIN ^[4] kodiem".

3. ECB 2015. gada 30. janvārī atbildēja, ka šādi dati " ir pieejami iekšējā datubāzē, ko izmanto konfidenciālu iekšējo ziņojumu sagatavošanai" (izcēlums pievienots). ECB atteica piekļuvi, pamatojoties uz Lēmuma ECB/2004/3 par publisku piekļuvi ECB dokumentiem ^[5] 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu (sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku) un 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu (fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzība):

i) sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku:

4. ECB paskaidroja, ka abu iegādes programmu mērķis bija vēl vairāk uzlabot monetārās politikas transmisiju (skat. iepriekš 1. punktu). Tādējādi šīs divas programmas ir daļa no nestandarta monetārās politikas pasākumiem, ko ECB veikusi pēdējos gados.

5. Attiecībā uz līdz šim iegādātajiem vērtspapīriem (t.sk. valstu dalījumā, banku dalījumā un veikto pirkumu produktu dalījumā, ISIN kodi, brokeru vai klīringa iestāžu vienošanās, t.sk. brokeriem maksātās maksas) ECB paskaidroja, ka detalizētas informācijas atklāšana par atsevišķiem turējumiem atklātu, kuri finanšu instrumenti iegādāti, kā arī iesaistītos emitentus. Tā norādīja, ka informācijas publiskošana par pirkumu sadalījumu starp emitentiem var izraisīt tirgus sadrumstalotību un apdraudēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp emitentiem un iniciatoriem. Tas apdraudētu ECB nodomu atbalstīt attiecīgo tirgu darbību. Piemēram, informācijas atklāšana par segto obligāciju emitentu un faktiski iegādāto ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iniciatoru nosaukumiem, visticamāk, palielinās starpību diferenciāciju par labu tiem emitentiem/iniciatoriem, kuru finanšu instrumenti ir iegādāti. Tas savukārt apdraudētu to emitentu finansēšanas centienus, kuru finanšu instrumenti nav iegādāti. Turklāt šo nosaukumu atklāšanu tirgū var uztvert kā norādi uz atšķirību starp finansiāli stabiliem un finansiāli vājiem emitentiem un iniciatoriem. Tas apdraudētu Eurosistēmas centienus atjaunot uzticību finanšu tirgiem.

6. ECB secināja, ka pieprasīto datu, kas attiecas uz aktīvajām iegādes programmām, izpaušana apdraudētu to efektivitāti un Padomes nestandarta monetārās politikas operāciju efektivitāti.

ii) Fiziskās vai juridiskās personas komerciālo interešu aizsardzība

7. ECB paskaidroja, ka pieprasīto datu atklāšana kaitētu ECB darījuma partneru komerciālo interešu aizsardzībai, t.sk. to četru izpildes aktīvu pārvaldītāju (turpmāk tekstā - "vadītāji") komerciālo interešu aizsardzībai, kuri saskaņā ar ABSIP ir iecelti ar līgumu. Eurosistēmai jāaizsargā atsevišķu darījumu ar tās darījuma partneriem un ar tiem saistīto datu konfidencialitāte. Šādas informācijas izpaušana var kaitēt to komerciālajām interesēm. Turklāt līgumisko vienošanos ar pārvaldniekiem (vai pašu tīrvērtes sabiedrību), tostarp to attiecīgo maksu, publiskošana kaitētu to komerciālo interešu aizsardzībai. Pēc tam ECB apgalvoja, ka nepastāvot arī sevišķas sabiedrības intereses informācijas izpaušanā.

8. Tomēr ECB norādīja, ka, lai vēl vairāk paaugstinātu caurredzamības līmeni attiecībā uz iegādes programmām, tā katru nedēļu sniedz sīku informāciju par amortizētajās izmaksās novērtētajiem vērtspapīru turējumiem. Šī informācija tiek publicēta Eurosistēmas konsolidētajā nedēļas finanšu pārskatā un ECB interneta lapā, kas veltīta atklātā tirgus operācijām. Turklāt katru mēnesi tiek publiskota informācija par katra emitenta vidējo svērto atlikušo termiņu. ECB nodrošināja sūdzības iesniedzējam četras hipersaites uz tās interneta vietni, kurā ietverta iepriekš minētā informācija (atvērtā tirgus operāciju lapa, likviditātes analīzes lapa, nedēļas finanšu pārskatu lapa un paziņojums presei par vadītājiem).

9. Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 27. februārī iesniedza pieteikumu lēmuma pārskatīšanai (“atkārtots pieteikums”). Viņš apgalvo, ka ir pieprasījis pilnu to eurozonas valstu un banku sarakstu, kurām ECB ir devusi priekšroku, un to, cik daudz naudas katra no tām ir saņēmusi. Viņš norādīja, ka ECB atteikums izpaust pieprasītos datus padara tos par vainīgiem “aptvērumā”. Viņš apgalvoja, ka komercnoslēpumu attiecībā uz publisko līdzekļu izmantošanu daudzi uzskata par korupcijas un varas ļaunprātīgas izmantošanas pazīmi. Sūdzības iesniedzējs vērsās ECB ar aptuveni 30 detalizētiem jautājumiem un lūgumiem sniegt papildu informāciju.

10. ECB 2015. gada 25. martā noraidīja sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Tā pievienoja šādus papildu argumentus, lai atteiktu piekļuvi:

i) sabiedrības interešu aizsardzība saistībā ar Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku:

11. ECB vispirms norādīja, ka sīkāka informācija par finanšu instrumentiem, t.sk. ABSIP un NOIP3 atbilstības kritēriji, ir publiski pieejami ECB interneta vietnē.

12. ECB apstiprināja, ka pieprasīto datu publiskošana varētu apdraudēt abu iegādes programmu skaidro mērķi. Konkrētāk, lai gan ECB ar saviem pirkumiem cenšas panākt tirgus neitralitāti, informācijas atklāšana par šādu izplatīšanu rada risku, ka tirgus dalībnieki to nepareizi interpretēs. Tā var pieņemt, ka dati atspoguļo iegādes programmu strukturālās iezīmes, nevis tikai pirkumu pagaidu sadalījumu, ņemot vērā pašreizējos tirgus apstākļus konkrētajā brīdī. Viņi pat var kļūdaini pieņemt, ka ECB aktīvu pārvaldītājiem ir privileģēta informācija par konkrētiem emitentiem vai iniciatoriem. ECB atkārtoti uzsvēra, ka emitentu un iniciatoru nosaukumu atklāšanu tirgū varētu uztvert kā norādi uz atšķirību starp finansiāli stabiliem un finansiāli vājiem emitentiem un iniciatoriem. Tas galu galā varētu radīt nevajadzīgu svārstīgumu un izkropļojumus tirgū, kas savukārt varētu apdraudēt sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar ES monetāro politiku. ECB secināja, ka tā nepiešķirs pilnīgu vai pat daļēju piekļuvi pieprasītajiem datiem, jo tas apdraudētu Eurosistēmas nepārprotamo mērķi atjaunot uzticību finanšu tirgiem un veicināt monetārās politikas impulsu transmisiju. ECB arī uzsvēra, ka 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izņēmumu attiecībā uz finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku neierobežoja sevišķi svarīgu sabiedrības interešu pārbaude.

ii) Fiziskās vai juridiskās personas komerciālo interešu aizsardzība

13. ECB atkārtoja savus iepriekšējos argumentus un piebilda, ka sūdzības iesniedzējs nav pamatojis sevišķu sabiedrības interešu pastāvēšanu. ECB arī nebija identificējusi sabiedrības intereses, kas būtu svarīgākas par iepriekš minētajām aizsargātajām interesēm. Tādējādi nebija iespējams piešķirt daļēju piekļuvi pieprasītajiem datiem, neapdraudot attiecīgās komerciālās intereses.

14. Turpmākajās 2015. gada 2. aprīļa un 6. novembra atbildēs sūdzības iesniedzējam ECB vēlreiz norādīja, ka, lai gan tās interneta vietnē bija pieejama apkopota informācija par iegādes programmām, nebija iespējams sniegt detalizētu un dezagregētu informāciju par programmām.

Izmeklēšana

15. Sūdzības iesniedzējs 2015. gada 3. novembrī vērsās pie ombuda un izteica šādu apgalvojumu un prasību:

Apgalvojums:

ECB nepamatoti atteica publisku piekļuvi detalizētiem ECB ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas (ABSPP) un Trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (CBPP3) datiem, t.sk. pa valstīm, bankām un produktiem dalījumā, kā arī cenām, kas samaksātas par vērtspapīriem, iegādātajiem daudzumiem, starpniecības un/vai klīringa iestāžu mehānismiem, t.sk. maksām, un attiecīgajam starptautiskajam vērtspapīru identifikācijas numuram (ISIN).

Apgalvojums:

ECB būtu jānodrošina publiska piekļuve pieprasītajiem datiem.

16. 2016. gada 25. janvārī Ombuda birojs rīkoja videokonferenci ar ECB, kurā tas pieprasīja papildu paskaidrojumus un precizējumus par ECB nostāju, ka nevar piešķirt publisku piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Ombuda birojs 2016. gada 22. februāra e-pasta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju par ECB sniegto papildu informāciju un paskaidrojumiem. Atbildot uz šo e-pastu, sūdzības iesniedzējs neiesniedza nekādus papildu apsvērumus. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.

Par iespējami nepareizu atteikumu piešķirt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem

Ombudam iesniegtie argumenti

17. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ECB vajadzētu būt pārredzamai attiecībā uz to vērtspapīru un segto obligāciju identitāti, ko tā ir iegādājusies, un to, cik daudz tā ir samaksājusi par katru no tiem. Turklāt ECB būtu publiski jāpublisko brokeru identitāte un tiem samaksātās maksas.  

18. ECB pārstāvji 2016. gada 25. janvāra videokonferencē paskaidroja, ka ECB izveidojusi īpašu iekšējo datubāzi par iegādes programmām un ka, pamatojoties uz no tās iegūto informāciju, ECB sagatavo iknedēļas iekšējos konfidenciālos ziņojumus, lai ECB Valde varētu uzraudzīt veiktās iegādes un lemt par iespējamām turpmākām iegādēm. 

19. Sanāksmē ECB pārstāvji sniedza ombudam iekšējā iknedēļas ziņojuma piemēru. Ziņojumā bija izklājlapas ar sīkāku informāciju par pirkumiem sadalījumā pa valstīm. ECB pārstāvji paskaidroja, ka, lai gan iegādes programmu kopējā summa ir publiski pieejama informācija, detalizēta informācija, kas sadalīta pa dalībvalstīm, ir konfidenciāla. ECB pārstāvji norādīja, ka iemesli, kuru dēļ šī informācija tika klasificēta kā konfidenciāla, tika izskaidroti ECB atbildēs uz pieteikumu par publisku piekļuvi (skat. iepriekš 3.–14. punktu).

20. ECB pārstāvji arī paskaidroja, ka tas, ka iegādes programma kādu dienu tiktu izbeigta, nenozīmē, ka varētu tikt piešķirta automātiska publiska piekļuve visiem sagatavotajiem ziņojumiem. Viņi norādīja, ka ECB būtu jāveic katra gadījuma analīze, jo ziņojumu publiskošana par slēgtām programmām joprojām varētu atklāt ECB monetārās politikas stratēģiju un tādējādi mazināt programmu īstenošanas efektivitāti.

21. ECB pārstāvji arī norādīja, ka ECB interneta vietnē publiskota plaša vispārīga informācija par iegādes programmām un ka ECB nav saņēmusi citus līdzīgus publiskas piekļuves pieprasījumus kā sūdzības iesniedzējs. 

Ombuda novērtējums

22. Pamatojoties uz lietas materiālos iekļauto informāciju un papildu informāciju, kas iegūta 2016. gada 25. janvāra sanāksmē, ombuds uzskata, ka ECB lēmums atteikt piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir pareizs un atbilst attiecīgajai judikatūrai par publisku piekļuvi ECB rīcībā esošajiem dokumentiem.

Attiecīgā judikatūra:

23. Attiecībā uz izņēmumu saistībā ar ECB veikto sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku (Lēmuma ECB/2004/3 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums) Vispārējā tiesa 2015. gada 4. jūnija spriedumā lietā T-376/13 Versorgungswerk/ECB ^[6] (vēl nav publicēts) jau nosprieda, ka:

"... ECB ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu, vai [pieprasītās] informācijas izpaušana var kaitēt sabiedrības interesēm saistībā ar Savienības vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku [..], un ka “Savienības tiesai, pārbaudot šāda lēmuma likumību, ir tikai jāpārbauda, vai ir ievēroti procesuālie noteikumi un pienākums norādīt pamatojumu, vai fakti ir patiesi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un vai nav nepareizi izmantotas pilnvaras [..]. Tomēr [..] šajā lietā pienākums norādīt pamatojumu neliedza ECB balstīties uz apsvērumiem, kuros ņemta vērā hipotētiska rīcība, ko tirgus dalībnieki varētu īstenot pēc [pieprasītās] informācijas izpaušanas [..], un šādas rīcības iespējamā ietekme uz intervencēm nākotnē (53.–55. punkts) [..].

24. Vispārējā tiesa arī konstatēja, ka:

"ja tirgus dalībniekiem tiktu piešķirta piekļuve detalizētai, sadalītai informācijai, kas ietverta maiņas līguma A un B pielikumā, pastāvētu risks, ka tiks ietekmēta intervences pasākumu efektivitāte un, visbeidzot, monetārā politika, kā arī ECB un Eurosistēmas NCB iekšējās finanses. Šajā scenārijā tirgus dalībnieki sliecas izstrādāt prognozes, lai precīzāk noteiktu ECB un Eurosistēmas NCB iegādāto valsts obligāciju veidu un koncentrētu iegādes uz šiem obligāciju veidiem. No vienas puses, pastāv risks, ka tas izraisīs cenu paaugstināšanos tiem obligāciju veidiem, kurus tirgus dalībnieki identificējuši kā tādus, kurus ECB un Eurosistēmas NCB varētu iegādāties "(80. punkts).

25. Tiesa uzskata, ka, ja iejaukšanās ietver ECB veiktu valsts obligāciju iegādi, pastāv nepārprotams risks, ka tirgus dalībnieki pamatosies uz informāciju par šāda veida pirkumiem pagātnē, lai noteiktu ECB izvēli attiecībā uz noteiktiem valsts obligāciju veidiem (96. punkts) .

26. Attiecībā uz šo lietu ECB darīja pieejamu informāciju par abām iegādes programmām. Faktiski ECB interneta vietnē ietverta vispārīga (apkopota kvantitatīva) informācija par abām iegādes programmām, t.sk. ABSIP un NOIP3 atbilstības kritēriji, detalizēta (ik nedēļu) informācija par vērtspapīru turējumiem amortizētajās izmaksās (publicēta Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatā) un informācija par vidējo svērto termiņu pēc emitenta (publicēta katru mēnesi).

27. Papildus šai vispārīgajai informācijai ECB uzskata, ka sīkākus, sadalītus (sadalītus) datus par iegādes programmām nevar izpaust pilnībā vai daļēji.

28. Attiecībā uz izņēmumu saistībā ar sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar ES vai dalībvalsts finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku ECB paskaidroja, ka abas iegādes programmas ir daļa no ECB nestandarta monetārās politikas pasākumiem. Sīkas informācijas atklāšana par pirkumu sadalījumu starp emitentiem var izraisīt tirgus sadrumstalotību un apdraudēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp emitentiem un iniciatoriem. Piemēram, ECB norādīja, ka nodrošināto obligāciju emitentu un faktiski iegādāto ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iniciatoru nosaukumu publiskošana, ļoti iespējams, palielinās starpību diferenciāciju par labu tiem emitentiem/iniciatoriem, kuru finanšu instrumentus Eurosistēma ir iegādājusies, kas savukārt apdraudētu to emitentu finansēšanas centienus, kuru finanšu instrumenti nav iegādāti. Ombuds piekrīt, ka, ja tas notiktu, tiktu nopietni kaitēts sabiedrības interesēm.

29. Turklāt ECB norādīja, ka emitentu un iniciatoru nosaukumu publiskošana tirgū var tikt uztverta kā diferenciācija starp finansiāli stabiliem un finansiāli vājiem emitentiem un iniciatoriem, kas rada papildu svārstīgumu un traucējumus tirgū. Arī šajā gadījumā ombuds piekrīt, ka, ja tas notiktu, tiktu nodarīts nopietns kaitējums sabiedrības interesēm.

30. Ombuds, pamatojoties uz atbildēm un piemēru, ko ECB sniedza 2015. gada 25. janvāra sanāksmē, uzskata, ka ECB atteikums piešķirt sūdzības iesniedzējam piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ir pārliecinošs. Kā norādījusi ECB un atzinusi ES tiesu judikatūra, šāda veida datu publiskošana, visticamāk, apdraudētu Eurosistēmas centienus atjaunot uzticību finanšu tirgiem un veicināt monetārās politikas impulsu transmisiju . Iepriekš minētajā judikatūrā Vispārējā tiesa nosprieda, ka, pamatojot piekļuves atteikumu, ECB var balstīties uz prognozēto rīcību finanšu tirgos.

31. Pamatojoties uz ļoti detalizētu un visaptverošu iknedēļas iekšējā ziņojuma parauga pārbaudi, ombuds arī uzskata, ka ECB nostāja, ka daļēju piekļuvi nevarēja piešķirt, ir pareiza. Visa ziņojumā ietvertā informācija nepārprotami attiecās uz to, ko var uzskatīt par ļoti sensitīvu finanšu informāciju.

32. Šajā sakarā ir jāatgādina, kā to ir norādījusi arī ECB, ka 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta izņēmums, kas attiecas uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, nav pakļauts sevišķu sabiedrības interešu pārbaudei. Citiem vārdiem sakot, ja uz dokumentiem attiecas izņēmums (ko, pēc ombuda domām, pārliecinoši apgalvo ECB), ECB ir jāatsaka piekļuve tiem.

33. Lai gan likums neļauj atcelt minēto izņēmumu sabiedrības interesēs, ombuds, pamatojoties uz dokumentu pārbaudi, uzskata, ka sabiedrības intereses netiktu ievērotas, publiskojot strīdīgos dokumentus.

34. ECB atsaucās arī uz otro izņēmumu (Lēmuma ECB/2004/3 4. panta 2. punkta pirmais ievilkums) attiecībā uz ECB darījuma partneru komerciālo interešu aizsardzību, tostarp to četru vadītāju komerciālo interešu aizsardzību, kuri saskaņā ar līgumu iecelti ABSIP ietvaros. ECB apgalvoja, ka atsevišķu darījumu datu atklāšana attiecībā uz tās darījuma partneriem (nodevas un komisijas maksas, kas tiem samaksātas) kaitētu to komerciālajām interesēm, tāpat kā līgumisko vienošanos atklāšana ar pārvaldniekiem vai tīrvērtes uzņēmumu. Arī šajā gadījumā ombuds uzskata, ka ECB argumentācija ir pārliecinoša, jo šāda informācija (samaksātās maksas) ir komerciāli sensitīva un konfidenciāla. Šajā ziņā ombuds arī norāda, ka ECB ir iecēlusi četrus attiecīgos vadītājus atklātā konkursā. Tādējādi nav iemesla apšaubīt ECB nostāju.

Secinājums

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

ECB nav pieļāvusi administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un ECB tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Eiropas ombuds

Strasbūrā, 2016. gada 18. jūlijā

[1] Monetārās politikas transmisijas mehānisms ir process, kurā monetārās politikas lēmumi ietekmē tautsaimniecību kopumā un īpaši cenu līmeni.

[2] ECB 2014. gada 19. novembra Lēmuma ECB/2014/45 par ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru iegādes programmas īstenošanu 2. apsvērums un ECB 2014. gada 15. oktobra Lēmuma ECB/2014/40 par nodrošināto obligāciju iegādes trešās programmas īstenošanu 2. apsvērums.

[3] https://www.ecb.europa.eu/mopo/implement/omt/html/index.en.html

[4] "Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs" (ISIN).

[5] ECB Lēmums (2004. gada 4. marts) par publisku piekļuvi ECB dokumentiem (ECB/2004/3) (OV 2004, L 80, 42. lpp.), kas grozīts ar 2011. gada 9. maija Lēmumu ECB/2011/6 (OV 2011, L 158, 37. lpp.) un 2015. gada 21. janvāra Lēmumu ECB/2015/1 (OV 2015, L 84, 64. lpp.).

[6] Šī lieta, kas ir ļoti līdzīga šai lietai, attiecās uz ECB atteikumu piešķirt piekļuvi pielikumiem 2012. gada 15. februāra apmaiņas nolīgumā starp Grieķiju, ECB un šeit uzskaitītajām Eurosistēmas nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Šis valūtas maiņas līgums tika noslēgts "Vērtspapīru tirgu programmas" (VTP) ietvaros, ko ECB uzsāka 2010. gada maijā, lai atjaunotu monetārās politikas transmisijas mehānisma pienācīgu darbību. Šajā lietā ECB, lai atteiktu piekļuvi, izvirzīja līdzīgus argumentus kā šajā lietā. Konkrētāk, ECB būtībā apgalvoja, ka "detalizētas, sadalītas informācijas atklāšana par valdības obligācijām, ko tā un Eurosistēmas NCB iegādājušās saskaņā ar VTP, varētu likt tirgus dalībniekiem izdarīt secinājumus par stratēģiju, taktiku un metodi, ko piemēro saskaņā ar VTP, un prognozēt stratēģiju, taktiku vai metodi, ko varētu izmantot turpmākajās intervencēs. Tas varētu mazināt šo intervenču efektivitāti un galu galā arī Eiropas Savienības monetāro politiku un ECB un Eurosistēmas NCB iekšējās finanses" (sk. 67. punktu).