- LV Latviešu valoda
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.
Lēmums lietā 952/2014/OV par Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) sabiedriskās apspriešanas procedūru herbicīda glifosāta apstiprinājuma atjaunošanai
Lēmums
Lieta 952/2014/OV - Uzsākta Trešdiena | 18 jūnijs 2014 - Lēmums par Trešdiena | 18 novembris 2015 - Iesaistītā iestāde Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ( Nav konstatēta kļūda pārvaldībā , Iestāžu atrisinātas lietas ) - Valsts Apvienotā Karaliste
Sūdzības iesniedzējs GM-Free Cymru, Velsas spiediena grupa, kas rīko kampaņu, lai Velsu pasargātu no ģenētiski modificētiem kultūraugiem, vēlējās piedalīties Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par ES apstiprinājuma atjaunošanu herbicīdam glifosātam (komercializētā herbicīda aktīvā viela “Roundup”). Pēc sūdzības iesniegšanas EFSA par sabiedriskās apspriešanas procedūras sarežģītību sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Tā apgalvoja, ka sabiedriskās apspriešanas procedūra nav lietotājdraudzīga, jo tajā noteikts, ka 1) obligāti jāizmanto elektroniska veidne, kā arī 2) jāparaksta atruna, lai iegūtu ziņotājas dalībvalsts atjaunošanas novērtējuma ziņojuma kopiju. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šīs prasības atturēja no sabiedrības līdzdalības un ka EFSA nodoms bija samazināt, nevis palielināt sabiedrības līdzdalību.
Ombuds lūdza EFSA sniegt atzinumu par sūdzību. Pēc tam EFSA nekavējoties veica pasākumus, lai vienkāršotu attiecīgo sabiedriskās apspriešanas procedūru. Konkrētāk, EFSA svītroja prasību pieņemt jebkādus noteikumus vai nosacījumus pirms komentāru iesniegšanas un pašā veidnē tieši iekļāva skaidrojumus par to, kā aizpildīt veidni (kas iepriekš bija iekļauta atsevišķā norādījumu dokumentā).
Ombuds atzinīgi novērtēja EFSA veiktos pasākumus un konstatēja, ka EFSA ir atrisinājusi jautājumu par atrunas parakstīšanu. Attiecībā uz veidnes obligātu izmantošanu ombude konstatēja, ka EFSA ir izrādījusi elastību, un viņa paļāvās, ka nākotnē tā rīkosies tāpat.
Sūdzības priekšvēsture
1. Šī sūdzība, ko iesniedza spiediena grupa „GM-Free Cymru” („sūdzības iesniedzējs”), kura rīko kampaņu, lai Velsu pasargātu no ģenētiski modificētiem kultūraugiem, attiecas uz EFSA sabiedriskās apspriešanas procedūras iespējamo sarežģītību attiecībā uz herbicīda „glifosāts” (herbicīda „Roundup” aktīvā viela) ES apstiprinājuma atjaunošanu.
2. Attiecīgā atjaunošanas procedūra ir izklāstīta Regulā (EK) Nr. 1107/2009 [1] un Regulā (ES) Nr. 1141/2010 [2]: Pieteikumus apstiprinājuma atjaunošanai vispirms izvērtē ziņotāja dalībvalsts un pēc tam EPNI un citas dalībvalstis, veicot salīdzinošo izvērtēšanu. Kopumā aktīvās vielas ražotājam, kas vēlas saņemt atļaujas atjaunošanu, jāiesniedz pieteikums izraudzītajai ziņotājai dalībvalstij (ZD), kura pēc tam iesniedz EFSA atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu. Ziņojumu salīdzinoši izvērtē EFSA (jo īpaši tās Pesticīdu nodaļa) sadarbībā ar dalībvalstīm. Šajā sakarā EFSA var organizēt ziņojuma sabiedrisko apspriešanu. Pēc tam EFSA sagatavo zinātnisku ziņojumu, kas tiek nosūtīts Komisijai. Ņemot vērā EFSA secinājumus, Komisija pieņem lēmumu par darbīgās vielas apstiprinājuma atjaunošanu vai neatjaunošanu. Glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas procedūras gadījumā ziņotāja dalībvalsts bija Vācija. Pēc tam, kad Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts (Bundesinstitut für Risikobewertung – BfR) iesniedza atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu, EFSA 2014. gada 22. janvārī sāka salīdzinošo izvērtēšanu. EFSA 2014. gada 12. martā savā tīmekļa vietnē sāka sabiedrisko apspriešanu par ziņojuma projektu. Dalības termiņš sabiedriskajā apspriešanā bija 2014. gada 11. maijs (divi mēneši).
3. Sūdzības iesniedzējs, kurš uzskata, ka gan glifosāts, gan Roundup rada nopietnus draudus sabiedrības veselībai un videi, vēlējās piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. 2014. gada 28. martā tā nosūtīja vēstuli EFSA, paužot bažas par sabiedriskās apspriešanas procedūras sarežģītību. Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz saiti EFSA tīmekļa vietnē, kurā izskaidrota procedūra dalībai sabiedriskajā apspriešanā [3]: Sabiedriskās apspriešanas dalībniekiem bija jāiesniedz piezīmes, izmantojot elektronisku veidni, kas pieejama EFSA tīmekļa vietnē. Lai piedalītos, dalībniekiem vispirms bija jāiesniedz tiešsaistes pieprasījuma veidlapa, lai saņemtu e-pastu, kas nodrošina piekļuvi atjaunošanas novērtējuma ziņojumam un veidnei. Viņiem bija arī jāparaksta atruna . Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka, atsaucoties uz glifosātu kā "darbīgo vielu" , EFSA netieši norādīja, ka tā aplūkos riskus, kas saistīti tikai ar glifosātu, nevis tos, kas saistīti ar Roundup vai citiem produktiem, kuri satur ne tikai glifosātu, bet arī citas ķīmiskas vielas. Sūdzības iesniedzējs jautāja, vai ir iespējams iesniegt piezīmes vienkārši pa e-pastu.
4. EFSA Pesticīdu nodaļa 2014. gada 16. aprīlī atbildēja, ka sabiedriskās apspriešanas procedūra ir noteikta Regulas (ES) Nr. 1141/2010 15. panta 2. punktā, un uzstāja, ka komentāri ir jāsniedz, izmantojot elektronisko veidni, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un atvieglotu komentāru vākšanas iekšējo procesu. EFSA atsaucās arī uz savu dokumentu “Vadlīnijas par piezīmju sniegšanu apspriedēs par pesticīdiem”[4].
5. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada 7. maijā nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) oficiālu sūdzību par “bazantīna” un “kafkaeskas” apspriešanās procesu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka apspriešanās process bija paredzēts, lai atturētu iedzīvotājus un NVO no dalības. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tādējādi sistēma bija neobjektīva par labu ražošanas nozarei. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka atruna, kas dalībniekiem bija jāparaksta [5], lai saņemtu atjaunošanas novērtējuma ziņojuma kopiju, nav pieņemama, jo tā deva EFSA tiesības neņemt vērā neko, ko tā uzskatīja par nebūtisku.
6. EFSA 2014. gada 8. maijā atbildēja, ka tā ir gatava uzlabot savas procedūras, taču tai ir jāievēro daži pamatnoteikumi, lai garantētu taisnīgu attieksmi pret visiem dalībniekiem. Tomēr EFSA nosūtīja sūdzības iesniedzējam saites uz glifosāta atjaunošanas novērtējuma ziņojumu (15 PDF formātā), vadlīniju dokumentu un elektronisko veidlapu komentāru iesniegšanai. EFSA paskaidroja, ka, tā kā visi komentāri tiks publicēti kā daļa no salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma, tie ir jāsavāc veidnes veidā. Tā uzsvēra, ka nestrukturēta sabiedriskā apspriešana prasītu pārāk daudz resursu. EFSA norādīja, ka tā ar nepacietību gaida sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju sniegtajā paraugā.
7. 2014. gada 8. maijā, trīs dienas pirms sabiedriskās apspriešanas termiņa, sūdzības iesniedzējs nosūtīja savu iesniegumu pa e-pastu, apgalvojot, ka gan glifosāts, gan Roundup būtu jāaizliedz pēc iespējas ātrāk, jo tie rada nopietnu apdraudējumu lauksaimniecības dzīvniekiem, cilvēku veselībai un videi. Tā kā sūdzības iesniedzējs 2014. gada 22. maijā nebija saņēmis apstiprinājumu par iesniegtās informācijas saņemšanu, tas nosūtīja e-pastu, lai informētu EFSA, ka tas iesniegs sūdzību ombudam. Tajā pašā dienā EFSA atbildēja, ka sūdzības iesniedzēja piezīmes ir saņemtas un kopā ar citu ieinteresēto personu piezīmēm tiks nosūtītas Vācijas iestādēm turpmākai izskatīšanai profesionālapskates procesa ietvaros.
Izmeklēšana
8. Sūdzības iesniedzējs 2014. gada 22. maijā iesniedza šo sūdzību ombudam, kurš sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka EFSA sabiedriskās apspriešanas procedūra glifosāta apstiprinājuma atjaunošanai nav lietotājdraudzīga, jo tā prasa 1) obligāti izmantot elektronisku veidni (apgalvojuma 1. daļa), kā arī 2) parakstīt atrunu, lai iegūtu atjaunošanas novērtējuma ziņojuma kopiju (apgalvojuma 2. daļa).
9. Izmeklēšanā tika iekļauts arī sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka EFSA būtu jāatsāk sabiedriskās apspriešanas process un jāļauj sabiedrības locekļiem savlaicīgi un ērti iesniegt komentārus ārpus elektroniskās sistēmas.
10. Saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un saistīto prasību ombude lūdza EFSA norādīt, cik daudz atbilžu tā ir saņēmusi, izmantojot elektronisko veidni, un cik daudz atbilžu, izņemot sūdzības iesniedzēja atbildi, ir saņemtas, izmantojot dažādus līdzekļus, un vai sabiedriskajā apspriešanā būtu iespējams pieņemt atbildes, kas nav iekļautas elektroniskajā veidnē. Šajā sakarā ombuds lūdza EFSA ņemt vērā šādus trīs apsvērumus:
Pirmkārt, nekas Regulas Nr. 1141/2010 15. panta 2. punktā neparedz īpašu sistēmu attiecībā uz apspriešanos ar sabiedrību. Faktiski 15. panta 2. punktā ir tikai noteikts, ka “pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu dara pieejamu [..]”.
Otrkārt, lai gan EFSA bija darījusi pieejamu norādījumu dokumentu par to, kā piedalīties sabiedriskajā apspriešanā [6], elektroniskā veidlapa komentāru sniegšanai joprojām ir ārkārtīgi sarežģīta: Norādījumu dokumentā ir paskaidrots, ka veidnē ir piecas iedaļas, kas aptver atjaunošanas novērtējuma ziņojuma iedaļas. Katrai no 5 sadaļām ir atsevišķa galvene. Katrā ailē jānorāda komentāru autors, novērtējuma ziņojuma veids, darbīgās vielas nosaukums un datums. Pēc tam katrā iedaļā ir atsevišķas apakšiedaļas ar 4 sleju tabulām komentāriem, kas attiecas uz šo apakšiedaļu. Pirmā kolonna kalpo kā katras apakšiedaļas komentāru skaitlisks skaitītājs. Attiecībā uz visām turpmākajām piezīmēm pirmajā slejā būtu jāpievieno papildu rindas ar attiecīgajiem numuriem.
Treškārt, lielākajā daļā ES līmenī uzsākto sabiedrisko apspriešanu dalībnieki var nosūtīt komentārus tādā formā un formātā, kādu viņi vēlas.
11. Izmeklēšanas gaitā ombuds saņēma EFSA atzinumu [7] par sūdzību un pēc tam sūdzības iesniedzēja komentārus, atbildot uz EFSA atzinumu. Veicot izmeklēšanu, ombuds ir ņēmis vērā pušu izvirzītos argumentus un viedokļus.
Apgalvojums, ka sabiedriskās apspriešanas procedūra nav lietotājdraudzīga, un ar to saistītais apgalvojums
Ombudam iesniegtie argumenti
12. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EFSA atturēja sabiedrību no dalības un ka tās nodoms bija līdz minimumam samazināt, nevis maksimāli palielināt sabiedrības līdzdalību. Sistēma tika izstrādāta pašas EFSA administratīvām ērtībām, lai veicinātu pesticīdu un biotehnoloģijas nozaru intereses un ignorētu ES iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselību. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka elektroniskais process dalībai sabiedriskajā apspriešanā bija tas pats, ko izmantoja salīdzinošajā pārskatīšanā, iesaistot ieinteresētās personas, piemēram, pesticīdu nozari un dalībvalstu zinātniskos konsultantus.
13. Atzinumā EFSA norādīja, ka pēc sūdzības saņemšanas tā ir nolēmusi pārskatīt un vienkāršot apstrīdētās prasības. EFSA proaktīvi mainīja attiecīgo savas tīmekļa vietnes lapu, i) svītrojot prasību pieņemt noteikumus vai nosacījumus pirms komentāru iesniegšanas, ii) vienkāršojot tekstu un procesu, kurā paskaidrots, kā iesniegt komentārus, un iii) svītrojot atsevišķo norādījumu dokumentu un veidnē tieši iekļaujot skaidrojumus par to, kā aizpildīt veidni. EFSA arī norādīja, ka 2014. gada 16. jūlijā tā uzsāka sabiedrisko apspriešanu par dienestu darba dokumentu “Pārveide uz atvērtu EFSA”, kurā tā izklāstīja “ceļvedi” par to, kā vēl vairāk palielināt atklātības un pārredzamības līmeni EFSA.
14. EFSA aprakstīja sabiedriskās apspriešanas procedūras tiesisko regulējumu. Tā apgalvoja, ka atklātības un pārredzamības principi EFSA tiesiskajā regulējumā ir īstenoti, lai nodrošinātu, ka EFSA riska novērtējumus veic neatkarīgi, objektīvi, atklāti un pārredzami un ka tā ņem vērā tikai tehniskus un zinātniskus apsvērumus.
15. Attiecībā uz šo lietu EPNI norādīja, ka darbīgās vielas glifosāta apstiprinājuma atjaunošanas procedūra ir noteikta Regulā Nr. 1141/2010. Tomēr regulas 15. pantā nav paredzēts skaidrs sabiedriskās apspriešanas posms. Tas vienkārši uzliek EFSA pienākumu apkopot un nosūtīt dalībvalstu iestāžu komentārus un pēc pieprasījuma darīt pieejamu atjaunošanas novērtējuma ziņojumu. EFSA arī apgalvoja, ka, izņemot tiesības tikt uzklausītam, EFSA un ES Labas administratīvās prakses kodeksā nav noteikts pienākums apspriesties ar sabiedrību, ja zinātniska struktūra izstrādā zinātnisku vai tehnisku dokumentu. Tomēr, ņemot vērā atklātības un pārredzamības principu nozīmi, EFSA nolēma pārsniegt savu juridisko pienākumu un dot ieinteresētajām personām iespēju sniegt piezīmes par atjaunošanas novērtējuma ziņojumiem. EFSA nodaļa, kas atbild par pesticīdu salīdzinošās izvērtēšanas procesu, izstrādāja pamatnostādnes, lai palīdzētu ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes.
16. EFSA atzina, ka laikā, kad sūdzības iesniedzējs vēlējās iesniegt piezīmes, tā bija ieviesusi sistēmu, saskaņā ar kuru i) obligāti jāizmanto elektroniska veidne, kā arī ii) jāparaksta atruna. Kā EFSA paskaidroja sūdzības iesniedzējam adresētajās e-pasta vēstulēs, šīs prasības tika ieviestas, lai atvieglotu apspriešanās procesu un optimizētu EFSA ierobežoto cilvēkresursu izmantošanu.
17. EFSA norādīja, ka ombuds jau ir izlēmis iepriekšējās lietās (1151/2008/ANA un 2558/2009/DK), ka precīzs veids, kādā līdzdalības demokrātija tiek padarīta efektīva jebkuros konkrētos apstākļos, ir atkarīgs no attiecīgās Savienības darbības specifikas un ka tas jo īpaši attiecas uz tehniski sarežģītām jomām. Šajā gadījumā saskaņā ar EFSA sniegto informāciju tā nolēma lūgt apspriešanās dalībniekiem izteikt savus komentārus standartizētā veidā, izmantojot veidni, kas jāaizpilda saskaņā ar EFSA pamatnostādnēm.
18. Attiecībā uz atrunas iepriekšēju parakstīšanu EFSA norādīja, ka tā neuzliek nepamatotu procesuālo slogu dalībniekiem, jo viņiem vienkārši ir jāatzīmē lodziņš, lai turpinātu. Atrunas tekstā potenciālajiem datu sniedzējiem ir skaidri norādīts, ka EFSA ņems vērā tikai attiecīgās piezīmes. EFSA norādīja, ka, ja tai būtu grūti saprast, kā īsas atrunas atzīmēšana padarītu neiespējamu ieinteresēto personu dalību sabiedriskajā apspriešanā. Turklāt sūdzības iesniedzēja arguments, ka daudzi cilvēki tika iebiedēti un atturēti, netika pamatots ar pārbaudāmiem pierādījumiem.
19. EFSA uzsvēra, ka būtu jāņem vērā arī to dokumentu un datu apjoms, kurus EFSA Pesticīdu nodaļa bieži iesniedz sabiedriskai apspriešanai. Pretēji vidējiem dokumentiem, ko sabiedriskajai apspriešanai iesniegušas citas ES iestādes, katrā atjaunošanas novērtējuma ziņojumā ir simtiem vai pat tūkstošiem ļoti tehnisku lappušu. Lai attiecīgajā dokumenta daļā varētu pareizi ievietot komentārus, ir jāizmanto veidne. Pieprasot potenciālajiem pienesumu autoriem iekļaut katru komentāru par konkrētu apspriežamā dokumenta daļu, EFSA mudina ieinteresētās personas faktiski izlasīt dokumentu un nosūtīt tikai tos komentārus, kas ir būtiski. Turklāt Savienības līmenī ir plaši izplatīta elektroniskas sistēmas izmantošana, lai palīdzētu iestādēm strukturēt no sabiedrības saņemtos komentārus par apspriešanos. Tas arī atvieglo EFSA darbu pie piezīmju apstrādes. Galu galā tas veicina apspriešanās procesa vispārējo pārredzamību. Pienākums EFSA pieņemt nestrukturētus ieguldījumus tikai palielinātu tās rīcības brīvību.
20. Jautājumā par to, vai EFSA varēja pieņemt sabiedriskajā apspriešanā sniegtos komentārus, kas nav ievadīti elektroniskā veidnē, EFSA norādīja, ka tas patiešām ir iespējams un ka šajā gadījumā sūdzības iesniedzējam (un citam dalībniekam) faktiski bija atļauts to darīt. EFSA norādīja, ka kopumā ir saņēmusi 28 atbildes, no kurām divas (tostarp sūdzības iesniedzēja) tika saņemtas formātā, kas atšķiras no EFSA pieprasītajiem. Tomēr, ņemot vērā apspriešanai paredzēto dokumentu plašumu, apjomu un sarežģītību, būtu ārkārtīgi nepraktiski to sistemātiski atļaut. Turklāt EFSA iesniedza sūdzības iesniedzējam apspriešanas dokumentus, neraugoties uz to, ka tā nebija parakstījusi atrunu.
21. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka sistēma ir izstrādāta, lai veicinātu pesticīdu un biotehnoloģijas nozares intereses, EFSA norādīja, ka obligātas veidnes izmantošana neliecina par jebkāda veida neobjektivitāti. EFSA ir svarīgi, lai tās pamatuzdevumos vai uzdevumos nebūtu vietas nekvalificētām un nezinātniskām bažām.
22. Atbildot uz trim ombuda paustajām bažām, EFSA izteica šādus komentārus:
i) EPNI norādīja, ka Regulas Nr. 1141/2010 15. panta 2. punktā patiešām nav paredzēta īpaša sistēma apspriedēm ar ieinteresētajām personām. Faktiski EFSA ievērojami pārsniedz regulā noteiktās līdzdalības prasības;
ii) EPNI atzina, ka Vadlīnijas par komentāru sniegšanu var uzskatīt par samērā sarežģītām. Tomēr šī uztvere ir jāaplūko, ņemot vērā jautājuma sarežģītību un dokumentus, par kuriem EFSA vēlas saņemt informāciju, kā to apliecina EFSA atzinumam pievienotie pielikumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, prasību potenciālajām ieinteresētajām personām iesniegt piezīmes, aizpildot iepriekš formatētu tabulu, nevar un nevajadzētu uzskatīt par sarežģītu uzdevumu. EFSA vienkārši lūdz datu sniedzējus norādīt identitāti, atsauci uz ziņojumu, vielas nosaukumu un iesniegšanas datumu. Lai gan veidni varētu vienkāršot, EFSA uzskata, ka sarežģītības pakāpe nav tāda, lai atturētu potenciālos datu sniedzējus. Tomēr pēc šīs sūdzības EFSA proaktīvi veica trīs iepriekš aprakstītos pasākumus, kas jau ir īstenoti.
iii) EFSA atzina, ka, lai gan dažās ES līmeņa sabiedriskajās apspriešanās par vispārīgiem vai politiskiem jautājumiem (piemēram, Eiropas Ombuda rīkotajā apspriešanā par Eiropas Komisijas ekspertu grupu sastāvu) dalībnieki var sniegt ieguldījumu vēlamajā formātā, tomēr būtu pienācīgi jāņem vērā katras iestādes un struktūras uzdevums un uzdevumi, kā arī nodevumu un pamatā esošo dokumentu būtība.
23. Pamatojoties uz iepriekš minēto, EFSA secināja, ka tā nav pieļāvusi administratīvas kļūmes un ka tā ir izrādījusi pienācīgu elastību, iesniedzot sūdzības iesniedzējam dokumentus un pieņemot tā piezīmes.
24. Atbildot uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, EFSA norādīja, ka apspriešanās ir beigusies un to nevar atsākt, jo pretējā gadījumā apspriešanās posms nepamatoti aizkavētu visu procesu un kaitētu pieteikuma iesniedzēja un procedūrā iesaistīto EFSA institucionālo partneru likumīgajām interesēm.
25. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apstrīdēja to, ka pēc sūdzības saņemšanas EFSA ir proaktīvi mainījusi attiecīgo savas tīmekļa vietnes lapu. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka problēmas pamatā ir EFSA arguments, ka, tā kā apspriešanās jautājumi ir ļoti sarežģīti, komentāri būtu jāsniedz, izmantojot elektronisku veidni, lai iesniegtu tikai “būtiskas” piezīmes, jo EFSA nosaka, kuras piezīmes ir būtiskas. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka glifosāta iespējamā atkārtotā apstiprināšana ir būtiska veselības problēma Eiropas iedzīvotājiem. To, ka viņu bažas bija pamatotas, apstiprināja arī tas, ka 2015. gada 2. aprīlī Vācijas Federālais riska novērtēšanas institūts (BfR) paziņoja, ka neiesaka glifosāta atkārtotu apstiprināšanu, ņemot vērā IARC konstatējumus [8] un citas bažas [9]. Tas parādīja, ka EFSA jau no paša sākuma būtu bijis jāveicina daudz elastīgāka un plašāka komentāru sistēma, lai varētu visaptveroši pārbaudīt bažas par veselību/toksicitāti.
26. Papildu apsvērumos, kas nosūtīti 2015. gada augustā, sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija, rīkojoties pēc EFSA ieteikuma, 2015. gada 10. augustā ir noraidījusi Vācijas NVO pieprasījumu par piekļuvi glifosāta lietai, pamatojoties uz to, ka informācijas izpaušana šajā procesa posmā nopietni kaitētu EFSA pašreizējam lēmumu pieņemšanas procesam [10]. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tas nostiprināja tā viedokli par EFSA nepārtraukto administratīvo kļūmi, ignorējot savas pamatnostādnes un saistības attiecībā uz ieinteresēto personu iesaistīšanu.
Ombuda novērtējums
Ievada piezīme par izmeklēšanas apjomu
27. Ombuds norāda, ka turpmākajos 2015. gada 10. aprīļa un 18. augusta apsvērumos sūdzības iesniedzējs izteica īpašas piezīmes par glifosāta un Roundup nekaitīgumu, apgalvojot, ka EFSA nevajadzētu ieteikt apstiprinājuma atjaunošanu. Tomēr šis iebildums neattiecas uz EFSA veiktās glifosāta atjaunošanas novērtējuma ziņojuma profesionālizvērtēšanas būtību, bet tikai uz EFSA attiecīgās sabiedriskās apspriešanas procedūras procesuālajiem aspektiem. Tomēr ombuds apzinās, ka sūdzība ir iesniegta, ņemot vērā sabiedrības pieaugošās bažas par glifosāta un Roundup nekaitīgumu. Konkrētāk, 2015. gada 30. jūlijā EFSA pati paziņoja [11], ka notiekošās salīdzinošās izvērtēšanas ietvaros tā izvērtēs IARC ziņojuma konstatējumus, kurā secināts, ka glifosāts ir "iespējams, kancerogēns cilvēkiem "[12] (EFSA secinājumi ir jāpieņem 2015. gada novembrī). Turklāt 2015. gada 15. septembrī Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja balsoja pret glifosāta apstiprinājuma perioda pagarināšanu.
28. Ņemot vērā iepriekš minēto, šis iebildums ir jāizvērtē. Jo īpaši, ņemot vērā sabiedrības bažas par glifosāta nekaitīgumu, pienākums veikt pienācīgu sabiedrisko apspriešanu, pirms tiek pieņemts lēmums par apstiprinājuma atjaunošanu, kļūst īpaši svarīgs.
29. Ombuds arī norāda, ka turpmākajos apsvērumos sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija ir atteikusi publisku piekļuvi Vācijas NVO ziņojumam par glifosātu. Šis jautājums nav aplūkots šajā izmeklēšanā. Tomēr šo jautājumu var iesniegt ombudam kā sūdzību pēc tam, kad ir izmantotas visas procedūras, kas izklāstītas Regulas 1049/2001 6.–8. pantā (proti, sākotnējs un atkārtots pieteikums par publisku piekļuvi).
30. Pašlaik sabiedriskā apspriešana ir pabeigta, un EFSA salīdzinošā izvērtēšana tika pabeigta, 2015. gada 12. novembrī publicējot EFSA secinājumus [13]. Šādos apstākļos ombuds piekrīt EFSA argumentam, ka sabiedriskās apspriešanas procedūru nevajadzētu atsākt. Jautājums par EFSA uzstājību, ka apspriešanās dalībniekiem būtu jāizmanto elektroniskā veidne, šajā lietā vairs nav aktuāls. EFSA ir pieņēmusi sūdzības iesniedzēja iesniegumu, lai gan tas tika nosūtīts pa e-pastu, nevis izmantojot veidni. Sūdzības iesniedzēja individuālā lieta tagad ir atrisināta. Tomēr vēl ir jāatbild uz vispārīgāku jautājumu par procedūrām dalībai EFSA sabiedriskajā apspriešanā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1141/2010.
Novērtējums
31. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 1. pantā ir noteikts, ka Līgums iezīmē jaunu posmu ciešākas Eiropas tautu savienības izveidē, "kurā lēmumu pieņemšana ir cik iespējams atklāta un cik iespējams tuvināta pilsoņiem" . Ar Lisabonas līgumu LES tika ieviesta sadaļa “Noteikumi par demokrātijas principiem”(9.–12. pants). LES 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka ikvienam pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, un atkārtoti uzsvērts, ka “lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie cik iespējams ir tuvināti pilsoņiem”. LES 11. panta 1. un 2. punktā ir noteikts, ka ES iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju darīt zināmus savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem un ka iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar apvienībām, kas tos pārstāv, un pilsonisko sabiedrību. LES 11. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija veic plašas apspriedes ar attiecīgajām pusēm.
32. Konkrēti attiecībā uz EFSA Regulas 178/2002 [14] (zināma kā "EFSA dibināšanas regula") 42. pantā ir noteikts, ka "Iestāde veido efektīvus kontaktus ar patērētāju pārstāvjiem, ražotāju pārstāvjiem, pārstrādātājiem un citām ieinteresētajām personām". 9. pantā (“Sabiedriskā apspriešana”), kas ir daļa no iedaļas “Pārredzamības principi”, ir noteikts, ka “šajā gadījumā pārtikas aprites tiesību aktu sagatavošanas, novērtēšanas un pārskatīšanas laikā tieši vai ar pārstāvības struktūru starpniecību notiek atklāta un pārredzama sabiedriskā apspriešana, izņemot gadījumus, kad to neļauj jautājuma steidzamība”. Tā kā EPNI uzdevums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 22. panta 2. punktu ir "sniegt zinātniskas konsultācijas un zinātnisku un tehnisku atbalstu Kopienas tiesību aktiem un politikai visās jomās, kam ir tieša vai netieša ietekme uz pārtikas un barības nekaitīgumu" , ir skaidrs, ka 9. pantā minētā atsauce uz atklātu un pārredzamu sabiedrisko apspriešanu būtu jāsaprot kā tāda, kas attiecas arī uz EPNI darbībām, jo īpaši attiecībā uz riska analīzi [15].
33. Regulā (ES) Nr. 1141/2010, ar ko nosaka darbīgo vielu, piemēram, glifosāta, apstiprinājuma atjaunošanas procedūru, nav skaidri paredzēta sabiedriskā apspriešana atjaunošanas procedūras ietvaros. 15. panta 2. punktā, uz kuru atsaucas EPNI, ir tikai noteikts, ka "pēc jebkuras ieinteresētās personas pieprasījuma Iestāde atjaunošanas novērtējuma ziņojumu dara pieejamu...". Tādējādi tā bija pašas EFSA (un ļoti atzinīgi vērtējama) iniciatīva organizēt sabiedriskās apspriešanas procedūru saistībā ar Regulā (ES) Nr. 1141/2010 paredzēto atjaunošanas procedūru [16].
34. Ombuds norāda, ka EFSA pēc šīs sūdzības iesniegšanas ieviesa šādus trīs pasākumus: 1) Pirmkārt, EFSA svītroja prasību pieņemt jebkādus noteikumus vai nosacījumus pirms komentāru iesniegšanas ("atruna"); 2) otrkārt, EFSA vienkāršoja tekstu un procesu, paskaidrojot, kā iesniegt komentārus; un 3) EFSA izņēma vadlīniju dokumentu un iekļāva skaidrojumus par to, kā aizpildīt elektronisko veidni tieši veidnē. Ombuds atzinīgi vērtē šos trīs posmus, kas padara sabiedriskās apspriešanas procedūru mazāk apgrūtinošu. Turklāt ombude atzinīgi vērtē arī papildu funkciju EFSA tīmekļa vietnē, kas ļauj saņemt e-pasta brīdinājumus par gaidāmajām sabiedriskajām apspriešanām [17]. Tas liecina, ka EFSA ir patiesi ieinteresēta sabiedriskajā apspriešanā.
35. It īpaši attiecībā uz apgalvojuma 2. daļu (skat. iepriekš 8. punktu) ombuds atzinīgi vērtē atrunas atcelšanu, jo šajā atrunā ir atkārtoti tikai daži acīmredzami punkti, proti, ka EFSA neņems vērā komentārus, kas nav saistīti ar riska novērtējumu vai kas tika saņemti pēc termiņa beigām. Tāpēc ombuds uzskata, ka atruna kalpoja tikai kā papildu un nevajadzīga formalitāte un ka tāpēc tās atcelšana ir pilnībā pamatota. Tādējādi, svītrojot atrunu, EFSA ir nokārtojusi apgalvojuma 2. daļu.
36. Attiecībā uz apgalvojuma pirmo daļu un saistīto apgalvojumu, proti, vai elektroniskas veidnes obligāta izmantošana ir piemērota sabiedriskajai apspriešanai, ombude norāda, ka EFSA tīmekļa vietnē ir divas dažādas saites uz elektronisko veidni, proti, http://dar.efsa.europa.eu/dar-web/consultation un saite, kas ietverta http://www.efsa.europa.eu/en/pesticides/pesticidesconsultations. Ombuds pieņem, ka tagad ir jāizmanto otrā no šīm divām saitēm, jo veidnē ir ietvertas sekošanas izmaiņas ar komentāriem, kuros paskaidrots, kā to aizpildīt. Šķiet, ka tas atbilst EFSA paziņotajam pasākumam, proti, ka norādījumu dokuments ir svītrots un ka skaidrojumi par to, kā aizpildīt elektronisko veidni, tagad ir tieši iekļauti veidnē (trešie EFSA paziņotie pasākumi). Tādējādi būtu lietderīgi, ja EFSA izņemtu otru saiti no savas tīmekļa vietnes, jo tā vairs nav aktuāla un tai nav acīmredzama mērķa.
37. Attiecībā uz jautājumu par to, vai elektroniskās veidnes obligāta izmantošana ir piemērota, ir skaidrs, ka LES 11. panta pirmo divu punktu mērķis ir nodrošināt, ka Savienības politika tiek veidota, izmantojot plurālistisku ieguldījumu, kas ietver pilsoņu, pārstāvības apvienību un pilsoniskās sabiedrības viedokļus. Tomēr līdzdalība Savienības demokrātiskajā dzīvē nav neierobežota, un tai jānotiek "ar piemērotiem līdzekļiem" . Lai pildītu savus pienākumus šajā jomā, ES iestādēm ir jānosaka “piemērotie līdzekļi”, ar kuriem pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, tiek dota iespēja darīt zināmu savu viedokli un publiski apmainīties ar to. Ombuds saprot, ka precīzs veids, kādā līdzdalības demokrātija tiek padarīta efektīva, ir atkarīgs no attiecīgās Savienības darbības specifikas un ieviestajām procedūrām. Šajā ziņā Savienības iestādēm ir rīcības brīvība, it īpaši tehniski sarežģītās jomās. Tomēr tām vienmēr būtu jānodrošina, ka tās var objektīvi pamatot, kā tās izmanto šo rīcības brīvību [18].
38. Šajā gadījumā ombuds norāda, ka veidne ir sarežģīts un garš dokuments. Pat ar precizējumiem par to, kā aizpildīt veidni, ko tagad pievienojusi EFSA, tā joprojām nav vienkārša procedūra.
39. Tomēr šķiet, ka EFSA ir pamatoti iemesli veidnes izmantošanai. Pirmkārt, ombuds norāda, ka šajā sakarā ir jāņem vērā arī EFSA salīdzinošās izvērtēšanas attiecīgais konteksts: Atjaunošanas novērtējuma ziņojumi, par kuriem notiek apspriešanās ar sabiedrību, paši par sevi ir ļoti sarežģīti un zinātniski tehniski dokumenti. Šajā gadījumā no EFSA atzinuma pielikumiem izriet, ka glifosāta novērtējuma atjaunošanas ziņojums un tā pielikumi kopā veido 3945 lappuses.
40. Otrkārt, organizējot šāda veida dokumentu sabiedrisko apspriešanu, EFSA ir jālīdzsvaro, no vienas puses, to dokumentu sarežģītība, par kuriem tā vēlas apspriesties ar sabiedrību, un, no otras puses, reālā iespēja pēc iespējas lielākam sabiedrības locekļu skaitam efektīvi piedalīties sabiedriskajā apspriešanā. Lai pēc tam tos varētu viegli apstrādāt, EFSA noteikti ir lietderīgi saņemt komentārus, kas ir strukturēti tā, lai tie atbilstu paša ziņojuma iedaļām. Tādējādi veidnes izmantošana nepārprotami ir efektīvs instruments sabiedriskās apspriešanas organizēšanai un sabiedrības komentāru vākšanai un apstrādei.
41. Acīmredzot būtu bažas, ja veidnes izmantošana būtu obligāta visos gadījumos, jo veidnes obligāta izmantošana noteiktos apstākļos varētu kļūt par šķērsli pilsoņu, pārstāvības apvienību un pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai.
42. Tomēr šajā lietā EFSA ir pierādījusi vērā ņemamu elastību. Šajā gadījumā no 28 saņemtajām un vērā ņemtajām atbildēm divas atbildes (tostarp sūdzības iesniedzēja atbildes) netika iesniegtas, izmantojot elektronisko veidni. Tāpēc ombuds uzskata, ka EFSA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz apgalvojuma pirmo daļu.
43. Ombuds paļaujas, ka EFSA pielāgos līdzīgu elastību attiecībā uz veidnes izmantošanu turpmākajām sabiedriskajām apspriešanām. Patiešām, vienmēr būs tā, ka neliela daļa potenciālo sabiedriskās apspriešanas dalībnieku uzskata, ka veidnes obligāta izmantošana ir pārāk apgrūtinoša un tāpēc attur no tās izmantošanas. Tas varētu radīt situāciju, kad daži cilvēki, kuri vēlas piedalīties sabiedriskajā apspriešanā, var būt spiesti atturēties.
44. Tāpēc ombude īpaši atzinīgi vērtē EFSA paziņojumus, ka tā paredz papildu īstermiņa izmaiņas savā sistēmā, piemēram, piedāvājot vispārīgu komentāru sadaļu un īpašu e-pasta adresi. Tādējādi ombude saprot, ka EFSA vēlas izmantot pragmatiskāku pieeju un ņemt vērā sabiedrības komentārus pat tad, ja tie nav iesniegti, izmantojot šim nolūkam pieejamo elektronisko veidni.
Secinājumi
Pamatojoties uz savu izmeklēšanu par šo sūdzību, ombude to slēdz ar šādu secinājumu:
Attiecībā uz apgalvojuma 1. daļu un apgalvojumu EFSA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.
Apgalvojuma 2. daļu EFSA ir atrisinājusi.
Sūdzības iesniedzējs un EPNI tiks informēti par šo lēmumu.
Emīlija O'Reilija
Strasbūrā, 2015. gada 18. novembrī
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (21. pants)
2009. gada oktobris par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko atceļ
Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK, OV 2009, L 309, 1. lpp.
[2] Komisijas Regula (ES) Nr. 1141/2010 (2010. gada 7. decembris), ar ko nosaka procedūru, ar kuru Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā atkārtoti iekļauj darbīgo vielu otro grupu, un izveido šo vielu sarakstu (OV 2010, L 322, 10. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 380/2013 (2013. gada 25. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 380/2013
(ES) Nr. 1141 /2010 attiecībā uz papildu pilnīgas dokumentācijas iesniegšanu
Iestāde, pārējās dalībvalstis un Komisija (OV 2013, L 116, 4. lpp.).
[3] http://dar.efsa.europa.eu/dar-web/consultation: Saitē, kas ietver vadlīniju dokumentu un veidni, vairs nav minēts glifosāts, par kuru sabiedriskā apspriešana tagad ir izbeigta.
[4] http://www.efsa.europa.eu/en/pesticides/pesticidesconsultations.htm
[5] Atruna bija šāda: “Nosūtot pieprasījumu, es atzīstu, ka EFSA ir tiesības neņemt vērā piezīmes, kas nav saistītas ar riska novērtējumu vai kas saņemtas pēc termiņa, kurš noteikts attiecībā uz izvēlēto konsultatīvo vielu. Es arī piekrītu, ka komentāri ir jāiesniedz elektroniski uz e-pasta adresi, kas norādīta vispārīgajos norādījumos, izmantojot veidni" un "Es piekrītu iepriekš minētajiem noteikumiem".
[6] http://www.efsa.europa.eu/en/praperconsultations/docs/prapergdconsultation.pdf
[7] Atzinumu un pielikumus kopā veido 7300 lappuses.
[8] Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (IARC).
[9] BfR paziņojumā ir noteikts: "BfR stingri iesaka visiem, kas iesaistīti glifosāta novērtēšanā, PVO komisijām, IARC un JMPR (Apvienotā FAO/PVO sanāksme par pesticīdu atliekām), kā arī kompetentajām ES iestādēm EFSA un ECHA apspriest pašreizējos strīdīgos jautājumus, lai novērstu neatbilstības, pirms ES un Komisija pieņem lēmumu par glifosāta turpmāku apstiprināšanu" (http://www.bfr.bund.de/cm/349/bfr-contribution-to-the-eu-approval-process-of-glyphosate-is-finalised.pdf).
[10] https://www.testbiotech.org/en/node/1326
[11] http://www.efsa.europa.eu/en/press/news/150730
[12] http://www.iarc.fr/en/media-centre/iarcnews/pdf/MonographVolume112.pdf
[13] http://www.efsa.europa.eu/en/press/news/151112
[14] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002
ar ko nosaka pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas
Drošības iestāde un ar ko nosaka procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.).
[15] Šajā sakarā Regulas 178/2002 6. pantā ("Riska analīze") noteikts, ka "1. Lai sasniegtu vispārējo mērķi - cilvēku veselības un dzīvības augsta līmeņa aizsardzību, pārtikas aprites tiesību aktu pamatā ir riska analīze 2. Riska novērtējuma pamatā ir pieejamie zinātniskie pierādījumi, un to veic neatkarīgi, objektīvi un pārredzami . 3. Riska pārvaldībā ņem vērā riska novērtējuma rezultātus un jo īpaši [EFSA] atzinumus" (izcēlums pievienots).
[16] http://dar.efsa.europa.eu/dar-web/consultation. Notiekošās sabiedriskās apspriešanas ir minētas saitē http://www.efsa.europa.eu/en/pesticides/pesticidesconsultations
[17] http://www.efsa.europa.eu/en/news/alerts?type=consultations
[18] Sk. Ombuda 2013. gada 9. jūlija lēmuma par sūdzību 1151/2008/ANA 71. punktu (http://www.ombudsman.europa.eu/cases/decision.faces/en/50818/html.bookmark).