Sūdzības priekšvēsture

1. Šī lieta attiecas uz veiktspējas izvērtēšanas ziņojuma (PER) sagatavošanu par darbinieku, kurš Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA) ir iesniedzis sūdzību par aizskarošu izturēšanos.

2. Sūdzības iesniedzējs EMA strādā kopš 1997. gada. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka pēc būtiskas EMA pārstrukturēšanas viņas komandai tika iecelts jauns uzraudzītājs. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, sākot no 2011. gada jūnija, viņas vadītājs sāka viņu psiholoģiski aizskart. Tādējādi 2012. gada 26. janvārī sūdzības iesniedzēja iesniedza sūdzību par psiholoģisku vardarbību pret viņas vadītāju.

3. Sūdzības iesniedzēja 2012. gada 9. martā saņēma PER par laikposmu no 2009. gada 30. jūnija līdz 2011. gada 30. jūnijam.

4. Sūdzības iesniedzēja 2012. gada 14. martā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu iesniedza sūdzību par savu PER.

5. EMA 2012. gada 16. aprīlī informēja sūdzības iesniedzēju, ka pēc rūpīgas izmeklēšanas rezultātu izvērtēšanas saistībā ar apgalvojumiem par psiholoģisku vardarbību turpmāka rīcība netiks veikta un lieta tiks slēgta. EMA informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu var iesniegt sūdzību par šo lēmumu.

6. No ombuda lietas materiālos iekļautās informācijas izriet, ka sūdzības iesniedzējs bija slimības atvaļinājumā no 2012. gada 30. janvāra līdz 2012. gada 1. maijam, ikgadējā atvaļinājumā no 2012. gada 2. maija līdz 2012. gada 25. jūnijam un bezalgas atvaļinājumā vienu gadu, sākot no 2012. gada 26. jūnija. Saskaņā ar sūdzības iesniedzējas sniegto informāciju šo notikumu traumatiskā rakstura dēļ viņa bija nolēmusi izmantot vienu gadu ilgu neapmaksātu atvaļinājumu.

7. Šajā sakarā 2012. gada 21. maijā sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda. Konkrētāk, sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EMA ir izbeigusi viņas piekļuvi viņas profesionālajam e-pasta kontam, lai gan viņa bija ikgadējā atvaļinājumā līdz 2012. gada 25. jūnijam. Šā iemesla dēļ sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņa nevarēja sniegt apstiprinošus pierādījumus savai lietai. Turklāt, lai gan viņa bija lūgusi galīgā ziņojuma kopiju, uz kuru bija balstīts lēmums noraidīt viņas sūdzību par psiholoģisko vardarbību, viņa to vēl nebija saņēmusi.

8. Ņemot to vērā, Ombuda dienesti uzsāka neformālu procedūru, aicinot EMA kliedēt sūdzības iesniedzējas bažas par piekļuvi i) viņas profesionālajam e-pasta kontam un ii) galīgajam ziņojumam, kas bija pamatā EMA lēmumam neveikt turpmākus pasākumus sūdzības iesniedzējas lietā.

9. EMA 2012. gada 29. jūnijā noraidīja 90. panta 2. punkta sūdzību par sūdzības iesniedzēja PER.

10. EMA 2012. gada 9. jūlijā sniedza ombudam atbildi, pievienojot 2012. gada 22. maijā sūdzības iesniedzējai nosūtītās e-pasta vēstules kopiju, informējot viņu, ka viņa varēs piekļūt savam profesionālajam e-pasta kontam, lai pēc dažām dienām izdrukātu un izgatavotu dokumentu kopijas. Turklāt EMA iesniedza sūdzības iesniedzējam 2012. gada 29. maijā nosūtītās vēstules kopiju, kurai bija pievienots galīgais ziņojums par sūdzību par psiholoģisko vardarbību.

11. Ombuda dienesti nosūtīja EMA atbildi sūdzības iesniedzējai, lai saņemtu viņas apsvērumus, ko viņa sniedza 2013. gada 28. augustā.

12. Pēc ombuda dienestu pieprasījuma 2012. gada 4. un 18. oktobrī sūdzības iesniedzējs iesniedza dažus papildu dokumentus.

Izmeklēšanas priekšmets

13. Ombuds 2012. gada 10. decembrī sāka izmeklēšanu par šādu apgalvojumu:

Apgalvojums:

Sūdzības iesniedzēja snieguma novērtējuma ziņojums (“PER”) bija netaisnīgs.

14. Šajā sakarā ombuds norādīja, ka sūdzība par aizskarošu izturēšanos ir iesniegta pirms PER un ka persona, uz kuru tieši attiecas sūdzība par aizskarošu izturēšanos (t. i., sūdzības iesniedzēja uzraudzītājs), kopā ar divām citām personām, kas arī bija iesaistītas izmeklēšanā par aizskarošu izturēšanos, piedalījās PER izstrādē.

15. Attiecībā uz apgalvojumu un ar to saistīto apgalvojumu, ka EMA nav pienācīgi izskatījusi sūdzības iesniedzējas pieprasījumu par piekļuvi i) viņas profesionālajam e-pasta kontam un ii) galīgajam ziņojumam, uz kuru bija balstīts EMA lēmums neveikt turpmākus pasākumus sūdzības iesniedzējas lietā, ombude uzskatīja, ka EMA jau ir risinājusi šos jautājumus. Tādējādi nebija pamata veikt papildu izmeklēšanu attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

16. Attiecībā uz apgalvojumu un saistītajiem apgalvojumiem, ka EMA nav novērsusi psiholoģisko vardarbību, no kuras cieta sūdzības iesniedzējs, ombuds secināja, ka šis sūdzības aspekts ir nepieņemams. Tas bija saistīts ar to, ka sūdzības iesniedzēja neiesniedza 90. panta 2. punkta sūdzību par lēmumu izbeigt izmeklēšanu par aizskarošu izturēšanos, lai gan EMA viņu informēja par šo iespēju.

Izmeklēšana

17. EMA 2013. gada 25. martā sniedza atzinumu par iepriekš minēto apgalvojumu, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējai apsvērumu sniegšanai.

18. Sūdzības iesniedzēja 2013. gada 24. aprīlī iesniedza savus apsvērumus.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka sūdzības iesniedzēja PER bija negodīgs

Ombudam iesniegtie argumenti

19. Savā atzinumā EMA norādīja, ka PER atspoguļo sūdzības iesniedzēja darba rezultātus no 2009. gada 30. jūnija līdz 2011. gada 30. jūnijam. Kā EMA jau bija atzinusi savā lēmumā par 90. panta 2. punkta sūdzības noraidīšanu, tā atzina, ka būtu bijis labāk jāievēro PER sagatavošanas grafiks. Bija žēl, ka PER netika pabeigts noteiktajā termiņā, un par to atvainojās sūdzības iesniedzējam.

20. Tomēr 2011. gada 5. jūlijā starp sūdzības iesniedzēju un viņas uzraudzītāju notika darbības rezultātu izvērtēšanas diskusijas, un pārskata periodā viņai tika regulāri sniegtas atsauksmes par viņas darbības rezultātiem ikmēneša divpusējās sanāksmēs vai iknedēļas grupas sanāksmēs. Tāpēc EMA uzskata, ka sūdzības iesniedzēja uzraudzītājs pastāvīgi pietiekami uzraudzīja un pārvaldīja sūdzības iesniedzēja darbību.

21. Tādējādi, izvērtējot sūdzības iesniedzēja sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu, EMA secināja, ka PER ir taisnīgs un precīzs un nav ne nepamatoti negatīvs, ne pretējs, kā to apgalvoja sūdzības iesniedzējs.

22. EMA atzina, ka izmeklēšanas par aizskarošu izturēšanos laikā tika intervēts sūdzības iesniedzēja vadītājs un cits priekšnieks. Turklāt vardarbības lietas izmeklētājs bija vēl viens sūdzības iesniedzēja priekšnieks, kurš arī piedalījās PER izstrādē. Tomēr EMA uzsvēra, ka tā PER ir sagatavojusi atbildīgi un objektīvi.

23. EMA arī norādīja, ka laikā, kad PER tika pabeigts, izmeklēšana par aizskarošu izturēšanos vēl turpinājās. Tās bija divas atsevišķas oficiālas procedūras, kas bija jāpabeidz stingri noteiktos termiņos. Tādējādi nebūtu pareizi apturēt vienu no tām, gaidot otras iznākumu.

24. Turklāt EMA pievienoja savu Norādījumu par snieguma novērtējuma ziņojumiem ("Norādījumi") kopiju. Tā piebilda, ka atbilstoši tās praksei darbinieka uzraudzītājs ir atbildīgs par PER sagatavošanu.

25. Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos noraidīja EMA argumentus. Būtībā sūdzības iesniedzēja nostāja bija tāda, ka, kā apgalvots viņas sūdzībā saskaņā ar 90. panta 2. punktu, viņas PER bija “daļēji nepareizs, nepamatoti negatīvs un represīvs” viņas sūdzības par psiholoģisku vardarbību dēļ.

26. Viņa norādīja, ka attiecīgais PER krasi atšķiras no viņas iepriekšējiem PER, kas bija ļoti pozitīvi un lielā mērā attiecās uz tādiem pašiem vai līdzīgiem maksājumiem. Sūdzības iesniedzēja arī norādīja, ka viņa ir saņēmusi PER 8 mēnešus pēc pārskata perioda beigām, neraugoties uz daudzajiem atgādinājumiem viņas uzraudzītājam.

Ombuda novērtējums

27. Vispirms ombuds norāda, ka Pamattiesību hartas 41. panta 1. punktā, kurā noteiktas tiesības uz labu pārvaldību, ir noteikts, ka:

"Ikvienai personai ir tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās."

28. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 43. pantu “par katra ierēdņa spējām, efektivitāti un uzvedību darbā vismaz reizi divos gados sagatavo periodisku ziņojumu, kā to noteikusi katra iestāde”.

29. No EMA norādījumiem izriet, ka novērtējumus veic reizi divos gados.[1] Norādījumos norādīts, ka PER "sniedz objektīvu kopsavilkuma novērtējumu par darbinieka sniegumu un sasniegumiem."[2]

30. Jāatzīmē, ka ES iestādēs PER parasti sagatavo "ziņotājs" un "vērtētājs". Turklāt vajadzības gadījumā var konsultēties ar citiem priekšniekiem. Šajā saistībā EMA vadlīnijās ir noteikts, ka “vispārīgs princips ir tāds, ka novērtētājs ir darbinieka nākamais tiešais vadītājs vai deleģētais tiešais vadītājs un novērtētājs ir nākamais augstākā līmeņa tiešais vadītājs”.[3] Tomēr vadlīnijās ir norādīts, ka “vērtētājs vajadzības gadījumā var deleģēt novērtētāja lomu nodaļā.”[4]

31. Turklāt "[a] veiktspējas novērtējuma ziņojums jāsagatavo, kad pienāk tā izpildes termiņš, pat ja darbiniece grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, ilgstoša slimības atvaļinājuma vai neapmaksāta atvaļinājuma laikā ir prom no amata. "[5]

32. Norādījumos teikts, ka “veiktspējas novērtējuma ziņojumam vajadzētu būt pēc iespējas objektīvam (..). Novērtētājam jāraugās, lai nerastos nekādas neobjektivitātes pazīmes, un jāpārbauda, vai novērtētāja sprieduma pamatā ir profesionāli apsvērumi."[6]

33. Attiecībā uz šo jautājumu ES tiesas ir konsekventi spriedušas, ka novērtējuma ziņojumos, lai gan tiesai tie ir grūti pārbaudāmi, var būt procesuālas kļūdas, acīmredzamas kļūdas pēc būtības un rīcības brīvības nepareiza izmantošana [7].

34. Turklāt ombuds ir konsekventi uzskatījis, ka labas pārvaldības principi un jo īpaši vienlīdzīgas attieksmes princips prasa, lai ES iestādes nodrošinātu, ka to darbu neietekmē nekādi faktiski, iespējami vai acīmredzami interešu konflikti [8].

35. Šajā kontekstā ombuds ir uzskatījis par lietderīgu atsaukties uz ESAO pamatnostādnēm par interešu konfliktu pārvaldību civildienestā [9], kurās sniegta šāda "interešu konflikta" definīcija:

i) Faktisks interešu konflikts pastāv, ja pastāv konflikts starp
valsts amatpersonas sabiedriskajiem pienākumiem un tās privātajām interesēm, piemēram, ja valsts amatpersonai ir privātas intereses, kas varētu neatbilstīgi ietekmēt tās oficiālo pienākumu un atbildības izpildi.

ii) Acīmredzamu interešu konfliktu var uzskatīt par pastāvošu, ja, neraugoties uz
to, ka nav faktiska interešu konflikta, pastāv iespaids, ka civildienesta ierēdņa privātās intereses varētu neatbilstīgi ietekmēt
viņa pienākumu izpildi.

iii) Potenciāls konflikts rodas, ja valsts ierēdnim ir privātas intereses, kas ir tādas, ka interešu konflikts rastos, ja ierēdnis nākotnē iesaistītos attiecīgajos oficiālajos pienākumos.

36. Attiecībā uz šo lietu ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka PER bija “nepamatoti negatīvs un represīvs”, būtībā ir apgalvojums par acīmredzamu kļūdu un/vai pilnvaru nepareizu izmantošanu tā sagatavošanā. Turpretī EMA apgalvoja, ka PER tika sagatavots "atbildīgā un objektīvā veidā" .

37. Ombuds norāda, ka neviena no pusēm nav iesniegusi pierādījumus, lai pamatotu savu attiecīgo nostāju. Šādos apstākļos ombudam nav pietiekama pamata zināt, vai PER bija vai nebija pieļauta acīmredzama kļūda vai pilnvaru nepareiza izmantošana. Citiem vārdiem sakot, nevar noteikt, vai PER bija precīzs un taisnīgs, kā apgalvo EMA, vai neprecīzs, netaisnīgs un motivēts ar represīviem apsvērumiem, kā apgalvoja sūdzības iesniedzējs.

38. Tomēr nevar apstrīdēt, ka sūdzības iesniedzēja ir iesniegusi sūdzību par psiholoģisku vardarbību pret "ziņotāju" (t. i., viņas tiešo vadītāju). Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka "vērtētājs" PER izpratnē bija iesaistīts arī izmeklēšanā par psiholoģisko vardarbību. Patiešām, lai gan sūdzības iesniedzējs šo personu neapsūdzēja par psiholoģisku vardarbību, viņš stingri noliedza pret viņas tiešo vadītāju izvirzītās apsūdzības un stingri atbalstīja vadītāja amatu. Visbeidzot, PER sagatavošanā piedalījās arī izmeklēšanas par psiholoģisko vardarbību izmeklētājs, kurš galu galā ierosināja noraidīt sūdzību par psiholoģisko vardarbību.

39. Ombuds norāda, ka EMA veiktā to darbinieku izvēle, kuri sagatavoja PER, atbilda vispārējiem principiem, kas noteikti tās vadlīnijās (sk. iepriekš 30. punktu). Tomēr, kā atzīts arī pašās vadlīnijās, PER mērķis ir sniegt darbinieka snieguma objektīvu novērtējumu. Turklāt rokasgrāmatā ir atzīts, ka attiecīgos uzdevumus vajadzības gadījumā var deleģēt.

40. Ņemot vērā pašreizējos apstākļus, kuros vienlaikus tika veikta izmeklēšana par psiholoģisku vardarbību un tajā bija iesaistītas tās pašas personas, kas bija atbildīgas par PER sagatavošanu, ombuds uzskata, ka saskaņā ar labas pārvaldības principiem EMA bija jāuztic PER sagatavošana citiem darbiniekiem, kurus nav skārusi izmeklēšana par psiholoģisku vardarbību vai kuri tajā nav iesaistīti.

41. Tas būtu novērsis vismaz acīmredzama interešu konflikta rašanos. Proti, ir grūti kliedēt iespaidu, ka attiecīgo darbinieku vienlaicīga iesaistīšanās izmeklēšanā par psiholoģisko vardarbību būtu varējusi apdraudēt viņu pienākumu izpildi un it īpaši viņu objektivitāti un taisnīgumu PER sagatavošanā.

42. EMA arguments, ka uzmākšanās izmeklēšana un PER sagatavošana bija divas atsevišķas oficiālas procedūras, kas bija jāpabeidz stingri noteiktos termiņos, nav pārliecinošs. Ombude piekrīt EMA, ka nebūtu pareizi apturēt vienu no tām, gaidot otras iznākumu. Praksē saskaņā ar labas pārvaldības principiem un kā paredzēts EMA vadlīnijās, EMA būtu vajadzējis uzticēt PER sagatavošanu citiem darbiniekiem, kas nav iesaistīti aizskarošas izturēšanās izmeklēšanā.

43. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka EMA šajā lietā ir pieļāvusi administratīvu kļūmi. Šādā gadījumā ombuds varētu apsvērt iespēju ierosināt mierizlīgumu vai nosūtīt ieteikuma projektu attiecīgajai iestādei. Tomēr ir jānorāda, ka sūdzības iesniedzējs nav apgalvojis, ka EMA būtu jāsagatavo jauns PER, kurā nebūtu pieļauti pārkāpumi. Turklāt tas neizrietēja arī no sūdzības iesniedzēja apsvērumiem. Turklāt saskaņā ar sūdzības iesniedzējas sniegto informāciju ir jānorāda, ka viņa pa šo laiku ir atstājusi EMA. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka nav lietderīgi ierosināt mierizlīgumu vai sagatavot ieteikuma projektu. Tādēļ ombuds tā vietā izteiks kritisku piezīmi.

44. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka PER netika sagatavots savlaicīgi, ombude norāda, ka EMA norādījumi šajā ziņā ir skaidri, jo tajos norādīts, ka PER ir jāsagatavo noteiktajā termiņā (t. i., reizi divos gados). Turklāt Tiesa ir lēmusi, ka kavējumi PER sagatavošanā nav saderīgi ar labas pārvaldības principiem [10].

45. Ombuds norāda, ka EMA ir atzinusi šo punktu un atvainojusies par to. Turklāt ombuda lietas materiālos nav norāžu par to, ka sūdzības iesniedzēju negatīvi ietekmēja (piemēram, attiecībā uz paaugstināšanu amatā) aptuveni astoņu mēnešu kavēšanās. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka nav nepieciešama turpmāka rīcība saistībā ar šo sūdzības aspektu.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz šīs sūdzības izmeklēšanu, ombuds to slēdz ar šādu aizrādījumu:

Laba administratīvā prakse ir nodrošināt, ka snieguma izvērtēšanas ziņojumus sagatavo darbinieki, kurus neskar faktisks, iespējams vai acīmredzams interešu konflikts. Šajā lietā EMA nav novērsusi acīmredzamu interešu konfliktu. Tā ir administratīva kļūme.

Sūdzības iesniedzējs un EMA tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 28. janvārī