Sūdzības priekšvēsture

1. Sūdzība Eiropas Ombudam attiecas uz EPSO atteikumu izsniegt sūdzības iesniedzējam atlases komisijas novērtējuma lapas kopiju.

2. Sūdzības iesniedzējs piedalījās atklātajā konkursā EPSO/AD/181-182/. Viņa netika uzaicināta piedalīties vērtēšanas centra posmā, jo ieguva tikai 40 punktus par savu kvalifikāciju (nepieciešamais minimums bija 41 punkts).

3. Sūdzības iesniedzēja pieprasīja rezultātu pārskatīšanu un novērtējuma lapas kopiju par viņas kvalifikāciju. EPSO atbildēja, ka viņas pieprasījums tika iesniegts pēc informācijas pieprasījuma vai pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanas termiņa beigām (EPSO norādīja, ka pieprasījumi bija jāiesniedz 10 kalendāro dienu laikā no rezultātu publicēšanas dienas).

Izmeklēšanas priekšmets

4. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja [1], ka EPSO nepamatoti liedza viņai piekļuvi atlases komisijas novērtējuma lapai par viņas kvalifikāciju.

5. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka EPSO viņai būtu jāiesniedz novērtējuma lapas kopija, ko atlases komiteja izmantoja viņas pieteikuma izvērtēšanai.

Izmeklēšana

6. Ombuds 2012. gada 23. maijā sāka izmeklēšanu un lūdza EPSO līdz 2012. gada 30. septembrim iesniegt atzinumu par sūdzību. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam ar aicinājumu sniegt apsvērumus līdz 2012. gada 30. novembrim. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

7. Vēstulē par izmeklēšanas uzsākšanu ombuds lūdza EPSO, sagatavojot atzinumu, apsvērt, vai 10 dienu termiņš informācijas pieprasīšanai ir pamatots, ņemot vērā šādus apsvērumus.

8. Pirmkārt, lai gan 10 dienu termiņš pārskatīšanas pieprasīšanai šķiet pamatots praktisku iemeslu dēļ, , nav šāda pamatojuma noteikt īsu termiņu informācijas pieprasīšanai.

9. Otrkārt, personas tiesību piekļūt saviem lietas materiāliem ierobežošana laikā tieši ierobežo divas pamattiesības, proti, tiesības piekļūt saviem lietas materiāliem, kas noteiktas Pamattiesību hartas 41. pantā, un tiesības piekļūt savāktajiem datiem par sevi un (vajadzības gadījumā) tos labot, kas noteiktas Pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā.

10. Treškārt, īsais termiņš informācijas pieprasīšanai netieši ierobežo arī pamattiesības vērsties tiesā un iesniegt sūdzību ombudam. Šajā sakarā ombuds norādīja, ka kandidātam pirms vēršanās tiesā vai vēršanās pie ombuda nav jāpieprasa iekšēja pārskatīšana. Šo pamattiesību īstenošanai piemēro attiecīgo divu mēnešu vai divu gadu termiņu.

11. Ombuds norādīja, ka gadījumā, ja kandidāts pieprasa informāciju 10 dienu termiņā, ir maz ticams, ka atbilde tiks saņemta pietiekami ātri, lai kandidāts varētu pieņemt labi informētu lēmumu par to, vai pieprasīt pārskatīšanu. Ņemot vērā, ka īsais termiņš pārskatīšanas pieprasīšanai ir saprātīgs, vienīgais veids, kā pārskatīšanas procesu padarīt efektīvu, būtu automātiski nodrošināt visiem kandidātiem novērtējuma lapu par viņu kvalifikāciju (attiecībā uz pielaišanas posmu) un atbildes uz viņu rakstiskajiem/praktiskajiem pārbaudījumiem (attiecībā uz vērtēšanas centra posmu).

12. Turklāt, ņemot vērā īso termiņu pārskatīšanas pieprasīšanai, ombuds lūdza EPSO informēt viņu par to, vai tas ir apsvēris iespēju izveidot sistēmu, kas nodrošina automātiskas e-pasta vēstules kandidātiem, informējot viņus par to, ka viņu EPSO profilos ir sniegta jauna informācija.

13. Ombuds 2013. gada 8. jūlijā iesniedza EPSO ieteikuma projektu par sūdzību, lūdzot EPSO sniegt sīki izstrādātu atzinumu. EPSO 2013. gada 30. septembrī nosūtīja sīki izstrādātu atzinumu, un 2013. gada 29. oktobrī tika sniegta papildu informācija. EPSO sīki izstrādātais atzinums par ieteikuma projektu tika nosūtīts sūdzības iesniedzējai ar lūgumu līdz 2013. gada 30. novembrim iesniegt savus apsvērumus, ja tādi ir. Ombuds no sūdzības iesniedzēja nesaņēma nekādus apsvērumus.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Par atteikumu piekļūt novērtējuma lapai

Ombudam iesniegtie argumenti

14. Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka viņai būtu jādod piekļuve novērtējuma lapai, ko izmanto viņas pieteikuma novērtēšanai, lai viņa varētu redzēt, kuri kritēriji tika uzskatīti par neatbilstošiem.

15. Savā atzinumā EPSO norādīja, ka 2010. gada 20. augustā sūdzības iesniedzēja tika informēta, ka viņa nav uzaicināta uz konkursa vērtēšanas centra posmu, jo, novērtējot viņas kvalifikāciju, atlases komisija viņai bija piešķīrusi mazāk punktu nekā prasītais minimums. Pēc pārskatīšanas pieprasījuma un novērtējuma lapas kopijas saņemšanas un pēc tam, kad sūdzības iesniedzēja tika informēta, ka viņas pieprasījumiem ir iestājies noilgums, viņa ar 2010. gada 15. septembra e-pasta vēstuli vēlreiz lūdza iesniegt novērtējuma lapu, ko atlases komisija izmantoja viņas pieteikuma izvērtēšanai. Ar 2010. gada 12. novembra e-pasta vēstuli EPSO informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņas pieprasījums ir nosūtīts konkursa sekretariātam.

16. EPSO uzskata, ka sūdzības iesniedzējas argumenti liecina par to, ka viņa uzskata, ka viņai nav sniegts pietiekams pamatojums atteikumam piešķirt viņai piekļuvi novērtējuma lapai. Tomēr Līguma par Eiropas Savienības darbību 296. pantā noteiktais pienākums norādīt pamatojumu ir jāsaskaņo ar aizklātības ievērošanu, kas attiecas uz atlases komisiju darbu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šīs slepenības saglabāšana liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu ieņemto nostāju vai jebkādu informāciju, kas attiecas uz kandidātu personiskiem vai salīdzinošiem novērtējumiem.

17. EPSO turpinājumā norādīja, ka, izvērtējot kandidātu piemērotību, atlases komisijas darbam galvenokārt ir salīdzinošs raksturs un līdz ar to uz to attiecas aizklātība. Līdz ar to saskaņā ar pastāvīgo judikatūru iegūto punktu paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums un ļauj Savienības tiesām veikt atbilstošu pārbaudi tiesā. Turklāt saskaņā ar iedibināto judikatūru atlases komisijai nevar prasīt, lai tā, pamatojot kandidāta nespēju piedalīties pārbaudījumā, norādītu, kuras no kandidāta atbildēm tika uzskatītas par nepietiekamām, vai paskaidrotu, kāpēc. Šāds detalizēts pamatojums nav nepieciešams, lai ļautu Tiesai (un līdz ar to iecēlējinstitūcijai) veikt savu pārbaudi un līdz ar to ļautu kandidātam noteikt, vai ir vai nav lietderīgi iesniegt sūdzību vai vajadzības gadījumā celt prasību tiesā.

18. Tāpēc EPSO uzskatīja, ka sūdzības iesniedzējs ir saņēmis visu informāciju, kas piemērojamajos tiesību aktos ir definēta kā nepieciešama, lai izpildītu pienākumu norādīt pamatojumu. Tomēr EPSO atvainojās par to, ka nav atbildējis uz sūdzības iesniedzēja 2010. gada 12. novembra e-pasta vēstuli.

19. Atbildot uz ombuda bažām par 10 dienu termiņu, EPSO norādīja, ka kandidātu tiesības saņemt informāciju paredz, ka neizraudzītie kandidāti, neapdraudot atlases komisijas sēžu aizklātību, var saņemt informāciju un dokumentus, kas viņiem ļauj pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par atlases komisijas lēmuma apstrīdēšanas lietderību. Saskaņā ar jaunāko judikatūru 10 dienu termiņš ir pamatots, jo tas ļauj noraidītajiem kandidātiem iegūt informāciju un dokumentus vismaz vienu mēnesi pirms termiņa beigām, kas noteikts apelācijas iesniegšanai Tiesā vai sūdzības iesniegšanai EPSO [2]. Tāpēc EPSO nesaskatīja nekādus netiešus ierobežojumus pamattiesībām vērsties tiesā vai iesniegt sūdzību ombudam.

20. EPSO uzskata, ka tiesības piekļūt datiem, kas savākti par sevi, un tiesības uz to labošanu, kas noteiktas Pamattiesību hartas 8. panta 2. punktā, nevar tikt ietekmētas, ņemot vērā to, ka saskaņā ar 14. pantu Regulā 45/2001 par personas datu aizsardzību [3] datu subjektam ir tiesības nekavējoties labot neprecīzus vai nepilnīgus personas datus. Saskaņā ar 3.9. punktu EDAU [4] "Atzinumā par paziņojumu par iepriekšēju pārbaudi, kas saņemts no Eiropas Komisijas datu aizsardzības inspektora par sistēmu "Eiropas iestāžu vai Kopienas struktūru, biroju un aģentūru pastāvīgo darbinieku pieņemšana darbā konkursa kārtībā", kas datēts ar 2006. gada 24. februāri, "tiesības labot ... acīmredzot var attiekties tikai uz faktiskiem datiem. Uz piešķirtajām atzīmēm nekādā gadījumā nevar attiecināt datu subjekta tiesības labot datus."

21. Attiecībā uz ierosinājumu automātiski izsniegt visiem kandidātiem novērtējuma lapas par viņu kvalifikāciju pielaišanas posmā, kā arī atbildes uz viņu rakstiskajiem vai praktiskajiem pārbaudījumiem vērtēšanas centra posmā EPSO vēlreiz apgalvoja, ka, nosakot kandidātu piemērotību, atlases komisijas darbam ir salīdzinošs raksturs un tādējādi uz to attiecas aizklātība, kas saistīta ar šādiem pārbaudījumiem.

22. Attiecībā uz ierosinājumu, ka varētu izveidot automātiskas e-pasta vēstules, lai informētu kandidātus par to, ka viņu EPSO profilos ir jauna informācija, EPSO norādīja, ka tas ir izstrādājis "robopasta" paziņojumu, brīdinot kandidātus, kad viņiem ir jauns ziņojums savā EPSO kontā. Tomēr EPSO norādīja, ka tas ir papildu pakalpojums, no kura kandidāti nevar iegūt nekādas tiesības.

Ombuda novērtējums, kura rezultātā tika sagatavots ieteikuma projekts

23. Kopumā EPSO apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējai nevarēja piešķirt piekļuvi viņas kvalifikācijas novērtējuma lapai atlases komisijas sēžu aizklātības dēļ saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šajā sakarā ombuds atkārtoja konstatējumu, ko viņš izdarīja saistībā ar izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas OI/5/2005/PB [5]: Civildienesta noteikumu noteikums, kas paredz, ka atlases komisiju darbs ir slepens, neliedz kandidātiem izpaust vērtēšanas kritērijus vai detalizētu punktu sadalījumu attiecībā uz konkrētu pārbaudījumu. Šīs izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas rezultāts bija tāds, ka EPSO apņēmās iesniegt kandidātiem novērtējuma lapu, kurā būtu norādīts ne tikai kopējais galīgais vērtējums, bet arī izmantotie vērtēšanas kritēriji un par katru kritēriju piešķirtais daļējais vērtējums.

24. Šajā sakarā ombuds arī norādīja, ka saskaņā ar attiecīgā paziņojuma par konkursu 1. zemsvītras piezīmi "[c] unidates, kas nav uzaicināti uz vērtēšanas centru, var saņemt atlases komisijas novērtējuma lapas kopiju par savu kvalifikāciju, iesniedzot pieprasījumu 10 dienu laikā pēc rezultātu paziņošanas." Attiecīgi EPSO pats ir pieņēmis nostāju, ka uz novērtējuma lapu neattiecas aizklātība, kas saistīta ar atlases komisijas darbu, 10 dienu laikā pēc rezultātu paziņošanas kandidātiem. Ja uz novērtējuma lapu šajā laikposmā loģiski un obligāti neattiecās atlases komisijas sēžu aizklātība, ombuds nesaprata argumentācijas procesu, saskaņā ar kuru pēc šī laikposma uz to varētu attiekties atlases komisijas sēžu aizklātība.

25. Attiecībā uz EPSO atsauci uz neseno judikatūru ombuds norādīja, ka spriedumā, uz kuru atsaucas EPSO, ir uzsvērts EPSO pienākums ievērot termiņus atbildēšanai uz kandidātu informācijas pieprasījumiem, lai viņi varētu izmantot tiesības pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par to, vai apstrīdēt atlases komisiju pieņemtos lēmumus [6]. Lai gan spriedums attiecas arī uz īso termiņu, kurā kandidātiem jāiesniedz informācijas pieprasījumi [7], tas neliecina, ka tiktu izslēgtas kandidātu tiesības iegūt informāciju pēc minētā termiņa.

26. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds neuzskatīja par pārliecinošiem EPSO argumentus, kas pamatotu tā atteikumu nodrošināt sūdzības iesniedzējai piekļuvi atlases komisijas novērtējuma lapai par viņas kvalifikāciju, tādējādi ierobežojot viņas pamattiesības piekļūt viņas lietas materiāliem [8] un datiem, kas savākti par viņu [9]. Ombuds vērsās pret EPSO nepamatoto atteikumu, kas ir administratīva kļūme, un sagatavoja šādu ieteikuma projektu:

Ņemot vērā ombuda konstatējumus, EPSO būtu jāiesniedz sūdzības iesniedzējai viņas kvalifikācijas novērtējuma lapas kopija.

27. Ombuds atzina, ka "robomail" sistēma ir uzlabojusi kandidātu informēšanu. Tomēr viņš neizslēdza iespēju veikt turpmākus uzlabojumus. Ņemot vērā to, ka EPSO nav norādījis pamatotus iemeslus novērtējuma lapas slepenības saglabāšanai, un lai dotu kandidātiem pēc iespējas plašākas tiesības to pārskatīt, EPSO varētu pārskatīt iespēju automātiski nodrošināt visiem kandidātiem novērtējuma lapas. Ombuds paziņoja, ka viņš turpinās izskatīt šo jautājumu, izvērtējot EPSO pamatoto atzinumu par ieteikuma projektu, un ka viņš atzinīgi vērtēs EPSO nostāju arī šajā sakarā.

Argumenti, kas iesniegti ombudam pēc ieteikuma projekta

28. Sīki izstrādātajā atzinumā par ieteikuma projektu EPSO norādīja, ka pašlaik īsteno projektu, kura mērķis ir uzlabot saziņas ar kandidātiem kvalitāti. Tas ietver skaidru un valsts politikas pamatnostādņu izstrādi cita starpā tādām lietām kā sūdzības iesniedzējs. EPSO uzsver, ka tas uzskata, ka pārredzamība tā procesos ir ļoti svarīga. To apliecina jaunās konkursa metodikas ieviešana ar jaunu paziņojumu par konkursu modeli un Atklāto konkursu rokasgrāmatu, kurā ietverti kopīgi noteikumi, kas piemērojami visām konkursa procedūrām.

29. EPSO norādīja, ka kopš konkursa, kurā piedalījās sūdzības iesniedzējs, organizēšanas tas ir pārskatījis savu politiku un tagad automātiski sniedz kandidātiem, kuri piesakās atklātajiem konkursiem, informāciju par viņu talantu vērtētāja novērtējumu. EPSO paziņoja, ka tādējādi tas ņems vērā ombuda ieteikuma projektu un nosūtīs sūdzības iesniedzējam pieprasīto informāciju.

30. Pēc tam EPSO iesniedza ombudam savas sūdzības iesniedzējai adresētās vēstules kopiju, ar kuru tas iesniedza sūdzības iesniedzējai novērtējuma lapu, kurā norādīti kritēriji, svērums un punkti, kas piešķirti par viņas kvalifikāciju.

Ombuda novērtējums pēc ieteikuma projekta

31. EPSO ir iesniedzis sūdzības iesniedzējai viņas kvalifikācijas novērtējuma lapas kopiju. EPSO ir mainījis arī savu vispārējo politiku šajā jomā, un tagad tas automātiski sniedz kandidātiem informāciju par viņu kvalifikācijas novērtējumu. Tādējādi EPSO ir pilnībā pieņēmis ieteikuma projektu un kliedējis ombuda bažas par informāciju kandidātiem. Ombuds pateicas EPSO par konstruktīvo un pārredzamo pieeju šim jautājumam.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

EPSO ir pieņēmis ombuda ieteikuma projektu.

Sūdzības iesniedzējs un EPSO tiks informēti par šo lēmumu.

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2014. gada 23. janvārī

[1] Sūdzības iesniedzēja arī apgalvoja, ka EPSO nepamatoti izslēdza viņu no dalības atklātajā konkursā, un viņa apgalvoja, ka EPSO būtu: 1) atkārtoti izvērtēt savu pieteikumu; un 2) ja 1. pretenzijā pieprasītā atkārtotā izvērtēšana liecinātu, ka viņa būtu bijusi jāuzaicina uz šo konkursa posmu, ļautu viņai apmeklēt vērtēšanas centra posmu. Tomēr ombuds konstatēja, ka nav pietiekama pamata iekļaut šo apgalvojumu un šos apgalvojumus savā izmeklēšanā šādu iemeslu dēļ. Ņemot vērā ar konkursu organizēšanu saistītos organizatoriskos un laika ierobežojumus, ombuds uzskatīja, ka ir pamatoti EPSO noteikt stingrus un īsus termiņus pārskatīšanas pieprasījumiem dažādos konkursu posmos. Apgalvojuma un ar to saistīto prasību mērķi varēja sasniegt, tikai neievērojot šos pamatotos iemeslus stingru termiņu noteikšanai.

[2] 2012. gada 18. septembra spriedums lietā F‐96/09 Martorell /Komisija (Krājumā vēl nav publicēts, 47. punkts).

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001

par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienā

iestādes un struktūras un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

[4] Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs.

[5] Lēmums ir pieejams šādā tīmekļa vietnē: www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/3706/html.bookmark

[6] Spriedums lietā F‐96/09 Martorell /Komisija, iepriekš minēts 3. zemsvītras piezīmē. Minētā sprieduma 48. punkts ir formulēts šādi: "No tikko veiktās analīzes izriet, ka tas, ka EPSO stingri ievēro kandidātiem atzītās īpašās tiesības gan attiecībā uz šo tiesību saturu, gan atbildes sniegšanas termiņu, atspoguļo pienākumus, kas izriet no labas pārvaldības principa, sabiedrības tiesībām piekļūt dokumentiem un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41., 42. un 47. pantu. Līdz ar to papildus tam, ka EPSO, iespējams, liek izslēgtajiem kandidātiem celt prasību vai iesniegt sūdzību bez pietiekamas informācijas, kandidātam atzīto īpašo tiesību neievērošana var būt nelikumīga rīcība, pildot publiskos pienākumus, kas dažos gadījumos var radīt tiesības uz kompensāciju no kandidāta puses (neoficiāls tulkojums un izcēlums pievienots).

[7] Spriedums lietā F‐96/09 Martorell /Komisija (minēts iepriekš 3. zemsvītras piezīmē, 47. punkts).

[8] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

[9] Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. panta 2. punkts