Sūdzības priekšvēsture

1. Šī lieta attiecas uz Eiropas Banku iestādes (EBI) 2011. gadā pieņemto lēmumu par tās Banku nozares ieinteresēto personu grupas (BSG) 30 locekļu sastāvu. Minētais lēmums tika pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (EBI)[1]. Pēc jauna atlases procesa (kas tika uzsākts 2013. gada maijā) EBI 2013. gada 23. oktobrī paziņoja, ka BSG sāks savu otro pilnvaru termiņu ar pārskatītu sastāvu. Šīs sūdzības izmeklēšana ietvēra konstruktīvas diskusijas starp EBI darbiniekiem un Ombuda dienestiem. Pamatojoties uz šīm diskusijām, ombuds paredzēja, ka EBI veiks jauno atlases procesu pienācīgi un saskaņā ar ombuda veikto sākotnējā procesa analīzi. Tomēr šajā lēmumā nav izvērtēts otrais atlases process vai tā iznākums.

2. Sūdzības iesniedzējs ir Itālijas patērētāju apvienība (Consumatori Associati), kuras priekšsēdētājs iesniedza pieteikumu iepriekš minētajam uzaicinājumam izteikt ieinteresētību.

3. Regulas 48. apsvērums ir formulēts šādi:

"Iestādei būtu jāapspriežas ar ieinteresētajām personām par regulatīviem vai īstenošanas tehniskajiem standartiem, pamatnostādnēm un ieteikumiem un jānodrošina tām pienācīga iespēja sniegt komentārus par ierosinātajiem pasākumiem. Pirms regulatīvu vai īstenošanas tehnisko standartu projektu, pamatnostādņu un ieteikumu pieņemšanas Iestādei būtu jāveic ietekmes pētījums. Efektivitātes labad šajā nolūkā būtu jāizmanto Banku nozares ieinteresēto personu grupa, kurai būtu proporcionāli jāpārstāv Savienības kredītiestādes un ieguldījumu iestādes, pārstāvot finanšu iestāžu un uzņēmumu dažādos modeļus un lielumu, tostarp attiecīgā gadījumā institucionālos ieguldītājus un citas finanšu iestādes, kas pašas izmanto finanšu pakalpojumus; mazie un vidējie uzņēmumi (MVU); arodbiedrības; akadēmiķi; patērētājiem; un citi banku pakalpojumu privātie lietotāji. Banku nozares ieinteresēto personu grupai būtu jādarbojas kā saskarnei ar citām lietotāju grupām finanšu pakalpojumu jomā, ko izveidojusi Komisija vai kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4. Regulas 37. panta 2. punktā ir noteikts:

"Banku nozares ieinteresēto personu grupā ir 30 locekļi, kuri proporcionāli pārstāv kredītiestādes un ieguldījumu iestādes, kas darbojas Savienībā, to darbinieku pārstāvjus, kā arī patērētājus, banku pakalpojumu lietotājus un MVU pārstāvjus. Vismaz pieci tās locekļi ir neatkarīgi augstākā līmeņa akadēmiķi. Desmit locekļi pārstāv finanšu iestādes, no kuriem trīs pārstāv kooperatīvās bankas un krājbankas.”

5. Regulas 37. panta 3. punkts ir formulēts šādi:

“Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto personu priekšlikumiem. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības padome pēc iespējas nodrošina pienācīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā.

6. Uzaicinājums izteikt ieinteresētību par EBI BSG izveidi tika publicēts 2010. gada 26. novembrī [2], un pieteikumu iesniegšanas termiņš bija 2010. gada 26. decembris. EBI 2011. gada 18. martā publicēja paziņojumu presei par savu lēmumu attiecībā uz BSG sastāvu [3]. Paziņojumā presei bija ietverta informācija par jauniecelto BSG locekļu vārdiem, iestādēm, kuras katrs no viņiem pārstāv, viņu valstspiederību un apakškategoriju, kurā viņi tika atlasīti.

7. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 18. martā un 11. aprīlī rakstīja EBI, lai sūdzētos par atlases procesu un to, ka par patērētāju pārstāvjiem nav izvēlēts neviens pārstāvis no “vecās Eiropas” (tas ir, no dalībvalstīm, kas nav pievienojušās ES 2004. gadā vai pēc tam).

8. Savā 2011. gada 26. aprīļa atbildē EBI norādīja, ka tā savā tīmekļa vietnē ir publicējusi informāciju par visiem veiksmīgajiem kandidātiem. Tā arī precizēja, ka kandidātiem, kas pārstāv vienu un to pašu iestādi, ir piešķirts ne vairāk kā viens amats, un uzsvēra, ka atlases process ir daudzu kritēriju “dinamiskas” mijiedarbības rezultāts.

9. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs rakstiski vērsās pie EBI, paužot neapmierinātību ar iepriekš minēto atbildi. Sūdzības iesniedzējs 2011. gada 17. jūnijā iesniedza šo sūdzību.

Izmeklēšanas priekšmets

10. Ombuds nolēma sākt izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un prasībām:

Apgalvojumi:

1. EBI nav nodrošinājusi pienācīgu pārredzamību, izraugoties locekļus ieinteresēto personu kategorijām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1093/2010.

2. EBI kļūdaini uzskatīja, ka kredītreitingu aģentūras un revīzijas uzņēmumi ietilpst ieinteresēto personu kategorijā “finanšu pakalpojumu lietotāji”.

3. EBI pienācīgi nereaģēja uz sūdzības iesniedzēja sūdzību par Uzraudzības padomes lēmumiem attiecībā uz BSG locekļu atlasi.

Prasības:

1. EBI būtu jāprecizē BSG locekļu atlases pamats, sniedzot sūdzības iesniedzējam visu informāciju, ko tā pieprasījusi šajā sakarā.

2. EBI būtu jāatceļ kredītreitingu aģentūru un revīzijas uzņēmumu pārstāvju izraudzīšanās par BSG locekļiem.

3. EBI būtu jāatceļ personas izraudzīšanās no ideju laboratorijas par patērētāju pārstāvi un jāieceļ sūdzības iesniedzēja priekšsēdētājs par patērētāju pārstāvi BSG.

Izmeklēšana

11. Ombuds 2011. gada 19. jūlijā sāka izmeklēšanu par iepriekš minētajiem apgalvojumiem un prasībām, aicinot EBI jo īpaši precizēt i) terminu “finanšu pakalpojumu lietotāji” un ii) iemeslus, kāpēc ideju laboratorija “Pārdefinēt” tika iecelta kategorijā “patērētāji”.

12. EBI 2011. gada 28. oktobrī nosūtīja savu atzinumu, kurā tomēr nebija pilnībā aplūkoti visi apgalvojumi un apgalvojumi. Pēc ombuda papildu aicinājuma EBI 2011. gada 22. decembrī iesniedza papildu atzinumu. Sūdzības iesniedzējs savus apsvērumus iesniedza 2012. gada 10. februārī.

13. Pēc EBI sākotnējā un papildinošā atzinuma un sūdzības iesniedzēja apsvērumu izskatīšanas ombude secināja, ka ir nepieciešams veikt EBI lietas pārbaudi attiecībā uz šo lietu. Pārbaude notika 2013. gada 19. martā. Pārbaudes ziņojums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam 2013. gada 30. maijā, lai tas varētu sniegt savus iespējamos apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā apsvērumus neiesniedza.

Ombuda analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka EBI nav nodrošinājusi pienācīgu pārredzamību tās BSG locekļu atlasē

Ombudam iesniegtie argumenti

14. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EBI, izraugoties BSG locekļus, nav nodrošinājusi nepieciešamo pārredzamību.

Savā atzinumā EBI apgalvoja, ka saskaņā ar regulu tā ir centusies panākt pienācīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru" un "ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā ". Tādējādi saskaņā ar regulas 37. panta 2. punktu tā galvenokārt koncentrējās uz kandidātu īpašībām, nodrošinot dažādu ieinteresēto personu kategoriju zināšanu un pieredzes līdzsvarotu pārstāvību. EBI piebilda, ka tā ir sīki aprakstījusi atlases procesa darbības noteikumus un kritērijus, ko tā piemēroja vēstulē, kuru tā bija adresējusi EuroInvestors 2011. gada 26. aprīlī un kuras kopiju sūdzības iesniedzējs bija pievienojis savai sūdzībai.

15. Savā papildu atzinumā EBI sniedza sīkāku informāciju par to, kā tika veikts atlases process. Šajā ziņā tā paskaidroja, ka pēc visu saņemto pieteikumu iepriekšējas izvērtēšanas tie tika sagrupēti pa ieinteresēto personu kategorijām un iesniegti valdes sanāksmei 2011. gada februārī turpmākai apspriešanai. Savos iesniegumos Ombudam EBI arī sniedza detalizētu informāciju par “vispārējiem” un “kategorijai specifiskiem” kritērijiem, kas izmantoti saņemto pieteikumu novērtēšanā, kā arī vairākas tabulas, kurās parādīts i) atbilstīgo pieteikuma iesniedzēju sadalījums dažādās kategorijās, ii) viņu dzimums un valstspiederība un iii) viņu pārstāvētās struktūras. EBI arī piebilda, ka sākotnējais plāns piedāvāt “novērotāja” statusu izraudzītām patērētāju organizācijām, kas netika ieceltas BSG, galu galā netika īstenots, jo tas nenodrošināja BSG locekļu vairākuma piekrišanu, kas prasīta tās reglamentā.

16. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka tas, ka BSG bija izslēgusi “novērotājus” no savām darbībām, bija vēl viens pierādījums tam, ka atlases process tika veikts tā, lai izvairītos no pārredzamības.

Ombuda novērtējums

17. Šī ir pirmā reize, kad EBI ieceļ BSG saskaņā ar regulu. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka ir lietderīgi izteikt divas ievada piezīmes. Pirmkārt, ombuda uzdevums nav aizstāt EBI veikto BSG locekļu izvēli. Pārbaudot, vai ir pieļauta administratīva kļūme, ombuds pārbauda, vai, veicot atlases procesu, EBI ir rīkojusies likumīgi un saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Otrkārt, ombuds apzinās grūtības, kas saistītas ar ģeogrāfisko, dzimumu un interešu pārstāvības kritēriju apvienošanu ar nepieciešamību nodrošināt, ka izvēlētie locekļi ir kompetenti, jo īpaši ņemot vērā to, ka EBI nebija iepriekšējas pieredzes šā uzdevuma veikšanā. Visbeidzot, ombuds uzskata, ka EBI bija pamatoti ierobežot BSG locekļu atlasi no tiem, kuri bija pauduši interesi par iecelšanu pēc potenciālo ieinteresēto personu uzaicinājuma paust ieinteresētību. Šī pieeja atbilda regulas 37. panta 3. punktam un tajā noteiktajai prasībai, saskaņā ar kuru "Banku nozares ieinteresēto personu grupas locekļus ieceļ Uzraudzības padome, pamatojoties uz attiecīgo ieinteresēto personu priekšlikumiem" (sk. iepriekš 5. punktu).

18. Pēc tam ombude norāda, ka viņa jau ir sīki izskatījusi EBI veikto atlases procesu lēmumā, ar ko izbeidz viņas izmeklēšanu saistībā ar sūdzību Nr. 1966/2011/(EIS)LP ("UNI lēmums"). [4] Tādējādi vajadzības gadījumā ombuds atsaucas uz saviem konstatējumiem un secinājumiem.

19. Attiecībā uz iespējamo atlases procesa pārredzamības trūkumu ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus konkrētus argumentus, lai pamatotu savu apgalvojumu, bet tikai apgalvojis pārredzamības trūkumu kopumā. Tomēr ombuds norāda, ka šīs izmeklēšanas kontekstā EBI sniedza detalizētu informāciju un papildu skaidrojumus par to, kā tika veikts atlases process. Faktiski atlases procesa galvenie procedūras posmi tika detalizēti izklāstīti arī paša sūdzības iesniedzēja iesniegtajā vēstulē (skat. iepriekš 14. punktu), kuru EBI priekšsēdētājs nosūtīja vienam no noraidītajiem pieteikuma iesniedzējiem, proti, organizācijai, ar kuru, šķiet, ir saistīts arī sūdzības iesniedzējs. Tomēr sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvoja, ka tas, ka BSG nolēma neatļaut “novērotājiem” piedalīties tās sanāksmēs, ir vēl viens pierādījums tam, ka BSG sastāvs nav pārredzams. Šajā sakarā ombuds norāda, ka jautājums par to, vai "novērotāji" varētu piedalīties BSG sanāksmēs, nav saistīts ar atlases procesu kā tādu. Turklāt, kā norādīja EBI, BSG lēmums neļaut “novērotājiem” piedalīties tās sanāksmēs jebkurā gadījumā tika pieņemts saskaņā ar BSG reglamentu.

20. Tādējādi ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojums par pārredzamības trūkumu attiecībā uz konkrēto atlases procesu nav pierādīts. Līdz ar to šajā ziņā nav konstatētas administratīvas kļūmes.

B. Apgalvojums, ka EBI ir kļūdaini uzskatījusi, ka kredītreitingu aģentūras un revīzijas uzņēmumi ietilpst ieinteresēto personu kategorijā “finanšu pakalpojumu lietotāji”

Ombudam iesniegtie argumenti

21. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka EBI ir pieņēmusi nepareizu “lietotāju” kategorijas definīciju, jo šai kategorijai izvēlētie pārstāvji faktiski bija banku pakalpojumu “sniedzēji”, nevis “lietotāji”. Faktiski tās bija galvenās kredītreitingu aģentūras un revīzijas uzņēmumi, kas sniedza pakalpojumus banku nozarei.

22. EBI apgalvoja, ka reitingu aģentūras ir svarīga riska novērtēšanas procesa un iestāžu kapitāla prasību aprēķināšanas daļa. Tā norādīja, ka, tā kā regulā nav termina "lietotāji" definīcijas, tā ir pieņēmusi plašu šā termina interpretāciju, iekļaujot visas iespējamās personas, izņemot nozares pārstāvjus, kas ļauj galalietotājiem pieņemt lēmumus par finanšu/banku pakalpojumiem, piemēram, kredītreitingu aģentūras un revīzijas uzņēmumus.

Ombuda novērtējums

23. Ombuds ir sīki izskatījis tieši tos pašus iepriekš minētos argumentus UNI lēmumā (sk. 53.–54. punktu). Minētajā lēmumā ombuds secināja, ka, neizslēdzot no "lietotāju" kategorijas pieteikumus no vienībām, kas nepārprotami sniedz maksas pakalpojumus finanšu nozarei, nevis finanšu nozares pakalpojumu lietotājiem, EBI ir pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tādējādi ombuds šajā lietā formulēs tādu pašu kritisku piezīmi kā UNI lēmumā.

C. Apgalvojums, ka EBI nav pienācīgi reaģējusi uz sūdzības iesniedzēja sūdzību par Uzraudzības padomes pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz BSG locekļu atlasi

Ombudam iesniegtie argumenti

24. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka tam ir ievērojama pieredze patērētāju aizsardzības jautājumos, savukārt izvēlētā ieinteresētā persona no ideju laboratorijas “Pārdefinēt” nav saistīta ne ar vienu patērētāju organizāciju. Tā arī apgalvoja, ka regulā noteiktā ģeogrāfiskā līdzsvara prasība nav izpildīta, jo patērētāju kategorijai tika atlasīti tikai pieteikuma iesniedzēji no "jaunajām dalībvalstīm" (tām, kas Savienībai pievienojās 2004. gadā vai vēlāk).

25. EBI atbildēja, ka tā ir centusies nodrošināt, lai BSG vispārējais sastāvs atspoguļotu “ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā”. Tā arī norādīja, ka tai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz tās BSG locekļu atlasi. EBI aizstāvēja savu patērētāju pārstāvja izvēli no "pārdefinēt", jo tas ir bezpeļņas struktūra, kas ir parakstījusi pamatnolīgumu ar Eiropas Parlamentu par jautājumiem, kas attiecas uz finanšu pakalpojumu regulējumu un ekonomikas politiku, un sadarbojas ar plašu dažādu ieinteresēto personu grupu. Saskaņā ar EBI sniegto informāciju “Pārdefinēt” ir pierādījuši sevi ar patērētājiem saistītos jautājumos, savukārt tās pārstāvim ir ievērojama pieredze, zināšanas un iesaiste patērētāju aizsardzības jautājumos, kas arī bija iemesls, kāpēc viņš vēlāk tika ievēlēts par BSG priekšsēdētāju.

26. Attiecībā uz “ģeogrāfiskā līdzsvara” kritēriju EBI paskaidroja, ka tā izvēlējās visus piecus patērētāju kategorijas locekļus no “jauno dalībvalstu” pieteikumu iesniedzējiem, lai līdzsvarotu “veco” dalībvalstu nesamērīgo pārstāvību nozares kategorijā (kredīta un ieguldījumu jomas ieinteresētās personas).

Ombuda novērtējums

27. Ar trešo apgalvojumu sūdzības iesniedzējs apšaubīja, pirmkārt, to, kā EBI ievēroja prasību nodrošināt pienācīgu ģeogrāfisko līdzsvaru, ieceļot “patērētāju” kategorijas locekļus, un, otrkārt, to, ka ideju laboratorijai “Pārdefinēt” nebija acīmredzamas iesaistes vai pieredzes patērētāju aizsardzības jautājumos.

28. Ombuds ir izskatījis tieši tos pašus divus iepriekš minētos argumentus UNI lēmumā. Konkrētāk, minētajā lēmumā ombuds kā nepamatotu noraidīja argumentu, kuru šajā lietā arī izvirzīja EBI un saskaņā ar kuru, ja pastāv vispārējs līdzsvars, EBI var brīvi ignorēt ģeogrāfisko līdzsvaru dažādu kategoriju sastāvā, kas veido BSG. Kā ombuds norādīja UNI lēmumā (sk. tā 25. punktu), pienācīga ģeogrāfiskā līdzsvara prasības mērķis tiktu izjaukts, ja vien to pēc iespējas nepiemērotu arī katrā no dažādajām finanšu pakalpojumu nozares kategorijām, kas veido BSG (“nozares dalībnieki”, “darbinieki/arodbiedrību pārstāvji”, “patērētāji”, “lietotāji”, “MVU” un “augstākā līmeņa akadēmiķi”). Pamatojoties uz šo pieņēmumu, ombuds konstatēja, ka EBI lēmums izvēlēties visus piecus “patērētāju” kategorijas locekļus no “jauno” dalībvalstu pieteikumu iesniedzējiem ir līdzeklis, lai līdzsvarotu tās lēmumu iecelt deviņus no desmit “rūpniecības” kategorijas locekļiem no “veco” dalībvalstu pieteikumu iesniedzējiem par kļūdainiem un izraisītu administratīvu kļūmi (sk. UNI lēmuma 32.–34. punktu). Šo iemeslu dēļ ombuds turpmāk formulēs to pašu kritisko piezīmi, kas izteikta UNI lēmumā.

29. Attiecībā uz to, ka viens no izraudzītajiem locekļiem kategorijā “patērētāji” strādāja ideju laboratorijā (“pārdefinēt”), kā ombuds norādīja UNI lēmumā, darbs ideju laboratorijā pats par sevi nenozīmē, ka kāds nespēj pārstāvēt patērētājus vai aizstāvēt viņu tiesības, un katrā gadījumā ir jāpārbauda, vai izraudzītais loceklis patiešām spēj darboties kā objektīvs un mērķtiecīgs patērētāju pārstāvis. Ombuds UNI lēmumā arī norādīja, ka principā vajadzētu būt stingram pieņēmumam, ka kandidāti, kas pārstāv patērētāju organizācijas un/vai skaidras patērētāju intereses, ir piemērotāki iecelšanai “patērētāju” kategorijā nekā tie, kuru galvenās zināšanas un/vai profesionālā pieredze attiecas uz citām jomām (sk. UNI lēmuma 51. punktu). Tomēr UNI lēmumā ombuds konstatēja, ka attiecībā uz šo lietu EBI pārliecinoši paskaidroja iemeslus, kuru dēļ tā uzskatīja, ka attiecīgās ideju laboratorijas pārstāvim, ņemot vērā viņa profesionālo pieredzi šajā jomā, ir nepieciešamās spējas un pieredze, lai pārstāvētu patērētāju intereses. Tāpat kā lietā, kurā tika pieņemts UNI lēmums, sūdzības iesniedzējs šajā lietā nesniedza nekādus konkrētus argumentus, kas liecinātu, ka attiecīgais pārstāvis nevarēja pārstāvēt finanšu pakalpojumu patērētāju intereses vai ka viņu ietekmēja vai varēja ietekmēt citas konfliktējošas intereses. Tādējādi, tāpat kā UNI lēmumā, ombuds šajā lietā nekonstatē administratīvu kļūmi. Ņemot to vērā un lai vēl vairāk uzlabotu atlases procesu, ombuds izteiks tādu pašu papildu piezīmi kā UNI lēmumā.

D. Sūdzības iesniedzējs´s apgalvo, ka

Sūdzības iesniedzējs´s apgalvo, ka

30. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka i) EBI būtu jāsniedz visa prasītā informācija attiecībā uz atlases procesu, ii) būtu jāatceļ “pārdefinēt” pārstāvju un kredītreitingu aģentūru pārstāvju atlase un iii) tās priekšsēdētājs būtu jāieceļ par patērētāju pārstāvi.

31. Savā atzinumā EBI aplūkoja pirmos divus apgalvojumus saistībā ar savām atbildēm attiecīgi uz pirmo un trešo apgalvojumu. Attiecībā uz trešo apgalvojumu EBI norādīja, ka, lai gan priekšlikums ļaut patērētāju organizācijām, kas nav ieceltas BSG, piemēram, sūdzības iesniedzējam, piedalīties BSG darbā kā "novērotājiem", nesasniedza nepieciešamo BSG locekļu vairākumu, EBI plāno veikt turpmākus pasākumus nākotnē, lai nodrošinātu regulāru dialogu ar patērētājiem un to organizācijām.

Ombuda novērtējums

32. Attiecībā uz pirmo apgalvojumu ombude norāda, ka, izskatot pirmo apgalvojumu, EBI sniedza visu attiecīgo informāciju un atbildes par to, kā tika veikts atlases process. Tādējādi šim apgalvojumam nevar piekrist. Tomēr, kā norādīts arī UNI lēmumā (sk. 59. punktu), tas vēl vairāk uzlabotu atlases procesa vispārējo pārredzamību, ja EBI pēc BSG locekļu iecelšanas publicētu jēgpilnu informāciju, kas varētu parādīt, kā, ņemot vērā dažādos saņemtos pieteikumus, EBI ievēroja prasību nodrošināt visu dažādo attiecīgo ieinteresēto personu kategoriju līdzsvarotu pārstāvību un kā, to darot, tā arī pēc iespējas (..) nodrošināja pienācīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā. Tādējādi ombuds turpmāk izteiks vēl vienu piezīmi.

32. Attiecībā uz pārējiem diviem saistītajiem prasījumiem, ciktāl tie abi ir balstīti uz pieņēmumu, ka atlases procesu varētu atcelt un no jauna veikt, ombuds jau UNI lēmumā paskaidroja, kāpēc šāda pieeja vairs nav iespējama (sk. UNI lēmuma 58. punktu). Tādējādi arī šie divi apgalvojumi nevar tikt apmierināti.

E. Secinājumi

33. Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds slēdz lietu ar šādiem secinājumiem:

1. Iekļaujot “lietotāju” kategorijā pieteikumus no tādu struktūru pārstāvjiem, kuras acīmredzami nav finanšu/banku nozares sniegto pakalpojumu privātie lietotāji, bet gan atalgotu pakalpojumu sniedzēji banku nozarei, EBI pieļāva administratīvu kļūmi.

2. Piemērojot regulas 37. panta 3. punktā noteikto prasību pēc iespējas nodrošināt "pienācīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā" tikai attiecībā uz BSG sastāvu kopumā, nevis arī katrā dalībnieku kategorijā, EBI pieļāva vēl vienu administratīvas kļūmes gadījumu.

Attiecībā uz citiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un apgalvojumu aspektiem administratīva kļūme nav konstatēta.

Papildu piezīmes

1. Tas atvieglotu un vēl vairāk uzlabotu atlases procesu, ja EBI pieprasītu nākamajiem pieteikumu iesniedzējiem norādīt tikai vienu no sešām kategorijām, attiecībā uz kurām tie vēlētos tikt izskatīti.

2. Tas vēl vairāk uzlabotu atlases procesa vispārējo pārredzamību, ja EBI pēc BSG locekļu iecelšanas publicētu jēgpilnu informāciju, kas varētu parādīt, kā, ņemot vērā dažādos saņemtos pieteikumus, EBI ievēroja prasību nodrošināt visu dažādo iesaistīto ieinteresēto personu kategoriju līdzsvarotu pārstāvību un kā, to darot, tā arī “pēc iespējas (..) nodrošināja pienācīgu ģeogrāfisko un dzimumu līdzsvaru un ieinteresēto personu pārstāvību visā Savienībā”.

Izmeklēšanas laikā un jo īpaši dokumentu pārbaudes laikā notika neformālas un konstruktīvas diskusijas starp EBI un Ombuda dienestiem. Šo diskusiju laikā EBI pauda vēlmi pārskatīt savu pieeju otrajai atlases kārtai. Kā jau minēts, EBI 2013. gada 23. oktobrī paziņoja par BSG jauno sastāvu. Lai gan šis lēmums attiecas tikai uz pirmo atlases procesu, kas notika 2011. gada martā, ombuds aicina EBI, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar iepriekš minētajām kritiskajām un papildu piezīmēm, paskaidrot, kā tā pārskatīja savu pieeju otrajā atlases procesā, lai ņemtu vērā ombuda izmeklēšanā gūto pieredzi.

 

Emīlija O'Reilija

Strasbūrā, 2013. gada 19. decembrī

---

[1] OV 2010, L 331, 12. lpp.

[2] http://www.eba.europa.eu/cebs/media/Publications/Other%20Publications/Others/2010/BSG%20call%20for%20expression%20of%20interest/Complete-call-text.pdf

[3] http://www.eba.europa.eu/-/the-eba-establishes-its-banking-stakeholder-group

[4] 2013. gada 7. novembra lēmums http://www.ombudsman.europa.eu/en/cases/decision.faces/en/52432/html.bookmark