Sūdzību pamati

1. Saskaņā ar 25. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem [1] Komisijai būtu periodiski jāpārskata telesakaru tirgus darbība un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

2. Francijas mobilo sakaru operators 2008. gada 11. aprīlī nosūtīja Komisijai vēstuli saistībā ar 13. ^progresa ziņojumu par 2007. gada vienoto Eiropas elektronisko sakaru tirgu. Tā lūdza Komisiju labot iepriekš minētajā ziņojumā sniegto informāciju, norādot, ka Komisijas konstatējumi neatspoguļo tās mobilo sakaru tarifus.

3. Komisija 2009. gada 25. martā publicēja 14. progresa ziņojumu par Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu 2008. gadā ("14. ^ziņojums"). Komisija 14. ^ziņojuma publicēšanai pievienoja šādus dokumentus: Komisijas dienestu darba dokuments ar diviem pielikumiem [2]; paziņojums presei par 14. ^ziņojumu par visām ES dalībvalstīm, iii) faktu lapa par katru ES dalībvalsti.

4. 2009. gada 2. aprīlī tas pats Francijas mobilo sakaru operators vēlreiz vērsās pie Komisijas saistībā ar 14. ^ziņojumu. Tas atkārtoti pauda bažas par metodi, ko Komisija izmanto, lai veiktu mobilo sakaru cenu salīdzinošo novērtējumu visā ES.

5. Nīderlandes mobilo sakaru operators 2009. gada 20. maijā nosūtīja Komisijai vēstuli saistībā ar 14. ^ziņojumu. Tas pauda līdzīgas bažas par Komisijas sniegto informāciju saistībā ar mobilo sakaru cenu salīdzinošo novērtējumu visā ES.

6. Komisija attiecīgi 2009. gada 7. maijā un 2009. gada 22. jūnijā atbildēja uz iepriekš minētajām vēstulēm.

7. Juridiskais birojs, kas darbojās Francijas mobilo sakaru operatora vārdā, 2009. gada 25. augustā vērsās pie ombuda saistībā ar 14. ^ziņojumu (atsauce 2131/2009/RT).

8. 2009. gada 17. septembrī tas pats juridiskais birojs, kas šoreiz rīkojās Nīderlandes mobilo sakaru operatora vārdā, iesniedza ombudam jaunu sūdzību par 14. ^ziņojumu (atsauce 2373/2009/RT).

Pieprasījuma priekšmets

9. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija 14. ziņojumā un arī pievienotajās faktu lapās par dalībvalstīm ir sniegusi neprecīzu informāciju ("pirmais apgalvojums").

10. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka iepriekš minētā informācija ir maldinoša. (turpmāk tekstā - "otrais apgalvojums").

11. Pamatojot savu pirmo un otro apgalvojumu, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka Komisija a) ir kļūdaini nolēmusi izmantot ESAO metodi un b) ir nepareizi izmantojusi minēto metodi.

12. Turklāt sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisija i) nav pienācīgi izskatījusi viņu 2008. gada 11. aprīļa un 2009. gada 2. aprīļa vēstules un ii) nav izsmeļoši atbildējusi uz viņu 2009. gada 20. maija vēstuli ("trešais apgalvojums").

13. Tās apgalvoja, ka Komisijai i) būtu efektīvi jākoriģē metode, ko tā izmantoja mobilo sakaru cenu salīdzinošajā novērtējumā; un ii) izņemt vai precizēt neprecīzo vai maldinošo informāciju, ko tā sniegusi 14. ^ziņojumā un faktu lapās, kas attiecas uz ES dalībvalstīm. Šajā sakarā Komisijai i) būtu jāņem vērā visu mobilo sakaru operatoru noteiktie tarifi katras dalībvalsts tirgū; ii) ņem vērā pirktspējas paritātes faktoru (PPP); un iii) atspoguļo mobilo sakaru piedāvājumu daudzveidību Eiropas tirgos. Jebkurā gadījumā, kamēr Komisija neņem vērā sūdzības iesniedzēju tarifus, tai ziņojumā un tā pielikumos, kā arī paziņojumos presei būtu jānorāda, ka mobilo sakaru pakalpojumu cenu salīdzinošā novērtējuma pamatā ir divu galveno mobilo sakaru operatoru noteiktie tarifi.

Pieprasījums

14. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēju iesniegtie apgalvojumi un prasības abās lietās šķita cieši saistīti, ombuds nolēma veikt kopīgu izmeklēšanu par abām sūdzībām.

15. Ombuds 2010. gada 9. oktobrī aicināja Komisiju sniegt atzinumu par abām sūdzībām. Komisija 2009. gada 7. decembrī nosūtīja vienu un to pašu atzinumu par abām sūdzībām, kas tika nosūtīts sūdzības iesniedzējiem [3] ar aicinājumu sniegt apsvērumus.

16. Sūdzības iesniedzēji 2010. gada 1. februārī nosūtīja kopīgus apsvērumus par abām sūdzībām.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Apgalvotā neprecīzā informācija

Ombudam iesniegtie argumenti

17. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzēji sākotnēji norādīja, ka Komisija ir nepareizi a) nolēmusi izmantot ESAO metodi un b) nepareizi izmantojusi minēto metodi.

18. Sūdzības iesniedzēji un Komisija iesniedza sarežģītus argumentus, lai pamatotu savu attiecīgo viedokli. Tos var apkopot šādi.

19. Pirmkārt, sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja izvēlēties ESAO metodi [4], jo tā analizē visu telekomunikāciju tirgu katrā valstī, pamatojoties tikai uz divu galveno mobilo sakaru operatoru tarifiem katrā valstī. Tās apgalvoja, ka tā vietā būtu jāņem vērā visi mobilo sakaru operatori attiecīgajā tirgū (t. i., trešie operatori un MVTO [5]). Turklāt Komisijas analīzē nav ņemts vērā pirktspējas paritātes faktors (PPP), veicot mobilo sakaru cenu salīdzinošu novērtējumu. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisijai būtu vai nu jāpieņem metode, kurā ņemtas vērā visu tirgū esošo mobilo sakaru operatoru noteiktās cenas, vai arī jāierobežo savas analīzes un secinājumu piemērošana, attiecinot tos tikai uz diviem galvenajiem konkurentiem tirgū, un tai nevajadzētu analizēt kopējo tirgu, pamatojoties tikai uz datiem, kas attiecas uz diviem konkurentiem.

20. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka ESAO metode nav balstīta uz vidējiem rādītājiem, kas iegūti, salīdzinot abu galveno operatoru visus piedāvājumus, bet tikai to lētāko tarifu plānu vidējās izmaksas. Ja izmanto šo metodi, nav iespējams pārbaudīt, vai salīdzinājumam izmantotie tarifu plāni ir faktiski izmantotie un vai tie ir nozarei reprezentatīvi. Pat ja Komisija apgalvotu, ka racionāli patērētāji izvēlas vislētākos tarifus un tādējādi vislētākie tarifi noteikti ir visbiežāk izmantotie tarifi, tas būtu tikai pieņēmums un nenodrošinātu, ka piemērotā metode ļauj sabiedrībai patiesi salīdzināt mobilo sakaru operatoru piemērotos tarifus.

21. Turklāt sūdzības iesniedzēji norādīja, ka ESAO metodē nav ņemta vērā mobilo tālruņu izmantošanas daudzveidība un apjoms, Eiropas tirgos piemērotie tarifi vai mobilo tālruņu cenas. Piemēram, ESAO metodē nav ņemti vērā neierobežoti plāni (zvani vai SMS). Šajā ziņā, ja piemēro ESAO metodi, ņem vērā tikai lētāko piedāvājumu vidējā patēriņa grozā, kas sastāv no 65 notiekošiem zvaniem mēnesī + 50 SMS īsziņām + 2-3 MMS [6].

22. Savā atzinumā Komisija vispirms atsaucās uz ziņojumu kontekstu un to sastāvu. Komisija katru gadu sagatavo gada ziņojumu par vienotā Eiropas elektronisko sakaru tirgus attīstību ("progresa ziņojums"). Katrā progresa ziņojumā ir izklāstītas galvenās ekonomiskās un regulatīvās norises, kas notikušas viena gada pārskata periodā, ļaujot salīdzināt dažādu dalībvalstu datus par attiecīgo gadu un parādīt to attīstību salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Progresa ziņojums ietver Komisijas paziņojumu un Komisijas dienestu darba dokumentu, kam ir divi pielikumi. Komisijas paziņojumā ir izklāstītas vispārējās tendences un Komisijas konstatējumi par pārskata gadu attiecībā uz dalībvalstīm. Komisijas dienestu darba dokumentā ir divi pielikumi, kuros sniegta informācija par ekonomikas un regulējuma tendencēm kopējā elektronisko sakaru nozarē, kā arī detalizēta analīze par dažādiem nozares segmentiem. Dienestu darba dokumenta 2. pielikumā ir ietverti vairāki ekonomiskie rādītāji, kas attiecas uz elektronisko sakaru nozari. Datu rādītāji un progresa ziņojuma izklāsts katru gadu tiek uzlaboti, iekļaujot jaunus rādītājus, kuros ņemta vērā nozares attīstība.

23. Komisija arī paskaidroja, kā tiek sagatavoti progresa ziņojumi. Tā uzsvēra savu ciešo sadarbību šajā jomā ar attiecīgajām valstu ministrijām un regulatīvajām iestādēm (VRI) dalībvalstīs. Sagatavojot progresa ziņojumus, Komisija katru dienu uzrauga norises katrā dalībvalstī un cita starpā novērtē ES telesakaru noteikumu īstenošanu. Komisijas amatpersonas katru gadu tiek nosūtītas uz dalībvalstīm, pamatojoties uz faktu vākšanas pasākumu. Tiek rīkotas sanāksmes ar VRI, ministrijām, operatoriem, patērētāju organizācijām un citām attiecīgām valsts ieinteresētajām personām, lai apspriestu pašreizējās norises attiecīgajā dalībvalstī. Pēc tam par katru progresa ziņojumu pirms ziņojuma pabeigšanas notiek "apstiprināšanas" sanāksme ar VRI pārstāvjiem. Dienestu darba dokumenta otrajā pielikumā iekļauto diagrammu projektu versijas (izņemot datus par tarifiem) tiek izplatītas VRI komentāru sniegšanai pirms progresa ziņojuma pabeigšanas. Tādējādi lielāko daļu datu sniedz un apstiprina VRI. Tomēr daži dati, piemēram, informācija par mobilo sakaru tarifiem, fiksētās telefonijas (PSTN) tarifiem un nomāto līniju mazumtirdzniecības cenām, ir iegūti īpašos pētījumos, ko pēc Komisijas pieprasījuma veica neatkarīgi uzņēmumi. Lai gan datus par šiem pētījumiem vāc tieši no operatoriem, tos joprojām pārbauda VRI. Datu apstrāde pētījuma vajadzībām balstās uz “ESAO mobilajiem lietošanas groziem”.

24. Komisija sīki atsaucās uz 14. ^ziņojumu. Komisija 2008. gadā izdeva ziņojuma 14. ^izdevumu, kurā sniegts pārskats par ES telesakaru tirgu un galvenajām norisēm regulējuma jomā 2008. gadā. Savā atzinumā Komisija izskaidroja dienestu darba dokumenta 1. un 2. pielikuma saturu. 1. pielikumā ir sadaļa par mobilo sakaru tirgu, kas attiecas uz mobilo sakaru pakalpojumu mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības cenām, mobilo tālruņu izmantošanu visā ES (“mobilo tālruņu izplatības līmenis”), tirgus dalībniekiem, datu pakalpojumu un starptautiskās viesabonēšanas attīstību un, visbeidzot, mobilo tālruņu numuru pārnesamības attīstību. 2. pielikumā ir iekļauti vairāki tirgus rādītāji un tajos izmantotā metodika.

25. Komisija uzsvēra, ka 14. ziņojumā sniegto datu par vidējām mobilo sakaru cenām mērķis nav sniegt galalietotājiem visaptverošu pārskatu par pieejamajām faktiskajām mazumtirdzniecības cenām visā ES, bet gan sniegt viņiem salīdzinošus datus par cenu tendencēm.

26. Kopš 1999. gada progresa ziņojumos ir sniegta informācija par tipiskām mobilo sakaru cenām, ko maksā lietotāji dažādās dalībvalstīs. Kopš 2002. gada šī informācija ir precizēta, lai atspoguļotu mobilo pakalpojumu izmantošanas intensitāti (zemu, vidēju vai augstu). Metode ir sīki aprakstīta Komisijas dienestu darba dokumenta 2. pielikumā (norādot uzņēmējus, kurus ņēma vērā, aprēķinot tipisku cenu katrā dalībvalstī)[7]. Šī metode ļauj apmierinoši salīdzināt ne tikai cenas dažādās ES dalībvalstīs, bet arī cenas ESAO valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Komisija paskaidroja, ka metode ir paredzēta, lai aptvertu vismaz 50 % no tirgus, pamatojoties uz abonentu skaitu. Šo procentuālo daļu parasti sasniedz, izvēloties divus mobilo sakaru operatorus. Jo īpaši Francijā divi mobilo sakaru operatori ar lielāko tirgus daļu kopā veido aptuveni 77 % no tirgus, pamatojoties uz abonentu skaitu. Komisija uzskata, ka to var uzskatīt par mobilo sakaru tirgus stabilu pārstāvību. Tāpat Beļģijā divi mobilo sakaru operatori ar lielāko tirgus daļu arī veido aptuveni 77 % no tirgus; Vācijā tie veido 69 % no tirgus, bet Spānijā — 76,5 %. Saskaņā ar šiem procentiem Komisija uzskata, ka 14. ^ziņojums aptver ievērojamu un reprezentatīvu mobilo sakaru tirgus daļu katrā dalībvalstī, un tāpēc to var uzskatīt par piemērotu instrumentu mobilo sakaru cenu tendenču salīdzināšanai visā ES. Citiem vārdiem sakot, sasniegtie rezultāti atspoguļo cenu tendences dažādās dalībvalstīs. Komisija uzskata, ka, pētījumā iekļaujot vairāk nekā divus vienas dalībvalsts ievērojamākos operatorus, izmaksas ievērojami palielinātos, nepalielinot rezultātu vērtību. Ņemot vērā mobilo sakaru mazumtirdzniecības tarifu dažādību un pieaugošo sarežģītību Eiropā, tipisko mobilo sakaru cenu salīdzināšanas metodes izveide dažādās dalībvalstīs ir sarežģīts process. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskatīja, ka ESAO metodes izmantošana ir visefektīvākais līdzeklis, kas pieejams, lai 14. ziņojumā ziņotu par vidējām mobilo sakaru cenām.

27. Komisija arī paskaidroja, ka ESAO metode tika konsekventi piemērota attiecībā uz katru dalībvalsti.

28. Visbeidzot, lai gan Komisija uzskata, ka ESAO metode joprojām ir vispiemērotākais veids, kā ziņot par tipiskām mobilo sakaru cenām, tā atzīst, ka šai metodei ir savas robežas. Tāpēc, atbildot uz diskusijām ar vairākiem mobilo sakaru operatoriem, no kuriem divi ir sūdzības iesniedzēji, tā izstrādāja papildu rādītājus, kas arī sniegtu informāciju par mobilo sakaru mazumtirdzniecības pakalpojumiem dažādās dalībvalstīs. Tā rezultātā 14. ziņojumā bija iekļauti divi jauni rādītāji, proti, rādītājs par mobilo sakaru vidējo cenu minūtē un rādītājs par vidējiem ieņēmumiem uz vienu mobilo sakaru lietotāju katrā dalībvalstī. Saskaņā ar mobilo sakaru vidējās cenas par minūti rādītāju mobilo balss sakaru cenas 2007. gadā Beļģijā un Francijā bija attiecīgi 19 eurocenti un 15 eurocenti, kas abas pārsniedza ES vidējo rādītāju, proti, 14 eurocentus. Komisija arī lūdza uzņēmumu, kuru tā iesaistīja, veikt pētījumu par mobilo sakaru tirgiem ES, lai attiecīgā gadījumā analīzē papildus ESAO standarta “pēcapmaksas paketēm” ņemtu vērā priekšapmaksas piedāvājumus, vienotas likmes un atsaistītus piedāvājumus, lai nodrošinātu, ka minētais pētījums precīzāk atspoguļo tipisku Eiropas patērētāju pašreizējos patēriņa modeļus. Visbeidzot, Komisija paskaidroja, ka tā pašlaik sadarbojas ar ESAO, lai uzlabotu šos patēriņa grozus tā, lai varētu sīkāk atspoguļot jaunākās izmaiņas patērētāju patēriņa modeļos.

29. Komisija atzina cenu līmeņu atšķirības, kas varētu rasties, ja salīdzinājums būtu jāveic nomināli izteiktās vērtībās (proti, cenās EUR) vai PPP koriģētās vērtībās. Komisija paskaidroja, ka tā izmantoja PPP koriģētās cenas Progresa ziņojumos par 1999., 2000. un 2001. gadu (attiecīgi 5., 6. un 7. ^Progresa ziņojums), jo ESAO bija izmantojusi PPP savās ikgadējās Paziņojuma prognozēs. Tomēr tā norādīja, ka 14. ^ziņojuma mērķis ir novērtēt tirgus regulējuma efektivitāti, šajā nolūkā iekļaujot informāciju par patērētāju maksāto faktisko cenu tendencēm. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka nominālo vērtību izmantošana ir piemērotāka, salīdzinot cenu attīstību kādā laikposmā, nevis PPP koriģētās vērtības, ko parasti izmanto, lai novērtētu preču/pakalpojumu cenu attiecībā pret patērētāju rīcībā esošajiem ienākumiem konkrētā brīdī.

30. Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos norādīja, ka iepriekš minētajās novērtēšanas metodes izmaiņās nav aplūkots jautājums par vērā ņemto operatoru skaitu. Lai gan Komisija atzīst, ka ir svarīgi pielāgot savu metodi, lai pielāgotos jauniem piedāvājumu veidiem, tā pilnībā noraida nepieciešamību ņemt vērā neatkarīgo tirgus dalībnieku skaita pieaugumu.

31. Attiecībā uz Komisijas argumentu, ka 14. ^ziņojuma secinājumi ietver jaunus rādītājus, piemēram, vidējo cenu par minūti mobilajiem sakariem, kas papildina rezultātus, kuri iegūti, izmantojot ESAO metodi, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka, salīdzinot zvanu cenas, rezultāti atšķiras un dažos gadījumos pat ir pretrunā tiem, kas iegūti, izmantojot ESAO metodi. Faktiski, izmantojot jaunos rādītājus, rezultāts pilnīgi atšķiras no rezultāta, kas sasniegts, izmantojot Komisijas tradicionālo ESAO metodi. Piemēram, sūdzības iesniedzēji uzsvēra, ka jaunie rādītāji liecina, ka Francija ierindojas 12. vietā ^kā valsts ar visdārgākajām zvanu cenām, nevis tiek attēlota kā otra visdārgākā valsts ES, ja tiek piemērota ESAO metode. Līdzīgi secinājumi attiecas uz Spāniju, kas mobilo balss sakaru cenu ziņā ierindojas 9. vietā kā visdārgākā valsts, nevis tiek attēlota kā visdārgākā valsts ES. Tāpat Vācija ierindojas 20. vietā kā ^{visdārgākā} valsts, savukārt, ja piemēro ESAO metodi, tā ierindojas 13. vietā. Beļģija ir vienīgā valsts, kurā ESAO reitings zināmā mērā korelē ar cenu par minūti klasifikāciju. Tādējādi salīdzinājums starp sarindojumu, kas iegūts, izmantojot ESAO metodi, un sarindojumu, kas iegūts, pamatojoties uz zvanu cenām, pierāda, ka Komisija diez vai var apstiprināt savus ESAO secinājumus ar zvanu cenu salīdzinājumu. Vidēji pastāv septiņu pozīciju neatbilstība starp ESAO reitingu un cenu par minūti.

32. Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka, izmantojot tikai trīs grozus 27 valstīm, Komisijas cenu analīzi nevar uzskatīt par uzticamu. Šajos trīs grozos nevar ņemt vērā plašo lietojuma daudzveidību, kas pastāv starp dalībvalstīm. Šajā sakarā tās norādīja, ka, piemēram, Francijā arī Francijas Statistikas institūts (INSEE) izmanto groza metodi. Tomēr INSEE katram operatoram nosaka 18 grozus jeb kopumā 54 grozus, kuros ņemta vērā mobilā patēriņa profilu dažādība. Mobilo sakaru izmantošana dažādās dalībvalstīs var ievērojami atšķirties, un šķiet, ka tikai trīs grozu noteikšana 27 dalībvalstīm nav statistiski pietiekama, lai ņemtu vērā mobilo sakaru izmantošanas dažādību [8]. Turklāt šos trīs grozus izveidojusi un definējusi ESAO, pamatojoties uz ESAO valstu datiem. ESAO ietilpst 30 valstis, no kurām tikai 19 ir arī ES dalībvalstis. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka trīs ESAO grozi nevarēja pārstāvēt ES dalībvalstis. Turklāt, piemēram, Komisijas “augstajā” grozā ir iekļautas aptuveni 250 izejošās minūtes mēnesī, proti, aptuveni četras izmantošanas stundas mēnesī. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, ņemot vērā to, kā tiek izstrādāti neierobežoti plāni, četras mobilā patēriņa stundas mēnesī neatspoguļo augstu lietošanas līmeni.

33. Attiecībā uz AAL izmantošanu sūdzības iesniedzēji norādīja, ka ESAO izmanto AAL faktoru, lai veiktu mobilo sakaru cenu precīzu salīdzinošu novērtējumu. Komisijas izmantotā metode nesniedz precīzu informāciju par reālo cenu, ko maksā, piemēram, Francijas patērētāji par mobilajiem pakalpojumiem, jo tajā nav ņemts vērā PPP faktors. Ja Komisija būtu ņēmusi vērā PPP faktoru, Francija būtu 11. ^vietā 2. ^vietā ES vispārējā rangā attiecībā uz cenu līmeni, ko patērētāji maksā par savu mobilo tālruņu lietošanu.

34. Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc tā uzskata, ka būtu mazāk piemēroti iekļaut PPP koriģētus skaitļus, nevis faktiskās cenas. Sūdzības iesniedzēji to vēl vairāk apšaubīja, ņemot vērā to, ka Komisija 5., 6. un 7. progresa ziņojumā iepriekš izmantoja pēc PPP koriģētus skaitļus. Attiecībā uz iespējamo nepieciešamību novērtēt regulējuma ietekmi uz tarifiem sūdzības iesniedzēji norādīja, ka ticamu gada salīdzinājumu var iegūt, izmantojot PPP koriģētus skaitļus. To var izdarīt, vienkārši reizinot nominālās cenas ar PPP faktoru. Pat ja Komisijas noteiktais mērķis bija novērtēt tikai cenu attīstību, nevis arī cenu līmeni katrā dalībvalstī (lai gan valsts lapā par Franciju Komisija novērtēja gan cenu līmeni, gan attīstību [9]), PPP koriģēto skaitļu izmantošana nenozīmētu, ka cenu attīstību kādā laika posmā nevarētu salīdzināt.

35. Sūdzības iesniedzēji uzsvēra, ka katras dalībvalsts VRI, pieņemot tirgus regulējumu, ņem vērā attiecīgajā valstī dominējošos ekonomiskos apstākļus. Tāpēc, ja ESAO metodes mērķis ir novērtēt tirgus regulēšanas efektivitāti, cenu salīdzināšana būtu jāveic, īpaši ņemot vērā attiecīgo valstu labklājības līmeni.

36. Sūdzības iesniedzēji arī apgalvoja, ka Komisijas apgalvojumi 14. ^ziņojumā ir pretrunā tās argumentiem. Šajā sakarā, piemēram, kad Komisija izskata iemeslus lielām tarifu atšķirībām ES, tā norāda, ka "vietējās izmaksas un pirktspēja" var būt viens no šādu atšķirību iemesliem.

Ombuda novērtējums

37. Ombuds vēlreiz norāda, ka daudzi sūdzības iesniedzēju un Komisijas argumenti ir sarežģīti un ļoti tehniski. Kopumā sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija 14. ziņojumā ir sniegusi neprecīzu informāciju. Pirmkārt, tās uzskatīja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis izmantot ESAO metodi, lai novērtētu mobilo sakaru tarifus ES tirgū. Otrkārt, tiklīdz tika izdarīta šī (neveiksmīgā) izvēle, minētā metode bija jāpiemēro pareizi, kas tā nebija.

38. Tādējādi ombuds atgādina iedibināto judikatūru, saskaņā ar kuru jautājumos, kas saistīti ar sarežģītu ekonomisku un tehnisku situāciju izvērtēšanu, pārbaude tiesā ir ierobežota. Šādos apstākļos abu pušu iesniegto argumentu un pretargumentu analīze aprobežojas ar to, ka tiek pārbaudīts, vai fakti ir pareizi norādīti un vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā [10]. Ombuds uzskata, ka ir lietderīgi izmantot tādu pašu pieeju šajā izmeklēšanā, izskatot jautājumu par Komisijas izvēlēto metodi 14. ^ziņojuma pamatošanai un par to, vai tā pareizi piemēroja šo metodi. Tādējādi viņa pārbaude aprobežosies ar Komisijas argumentu pamatotības pārbaudi par labu ESAO metodes izmantošanai un Komisijas pieņemtās procedūras pārbaudi, izstrādājot 14. ^ziņojumu, pamatojoties uz šo metodi. Šajā sakarā ombuds atgādina, ka pieņēmumu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā nevar pamatot tikai ar to, ka sūdzības iesniedzēju ekonomiskais viedoklis atšķīrās no Komisijas ekonomiskā viedokļa. Ja fakti pamatoti ļauj veikt atšķirīgus ekonomiskos novērtējumus, tas, ka Komisija dod priekšroku vienam no tiem, ja tas ir pienācīgi pamatots, nav acīmredzama kļūda vērtējumā.

39. Pirmkārt, ombuds uzskata, ka Komisijas 14. ziņojums sniedza pietiekamu un saskaņotu informāciju par ESAO metodes galvenajām iezīmēm. Komisijas dienestu darba dokumenta 2. pielikuma 1.5. iedaļā, kurā noteikts, ka 14. ^ziņojumā sniegtā valstu mobilo sakaru pakalpojumu analīze ir balstīta uz 2006. gada ESAO metodi ("digitālo mobilo sakaru pakalpojumu grozi"), metode ir sīki aprakstīta šādi: "ESAO grozi tika pārskatīti, kā rezultātā 2006. gada sākumā tika izveidots jauns grozu kopums pretstatā vecajiem 2002. gada ESAO groziem. …Grozi satur SMS elementu, tie ietver zvanus uz vairākiem mobilajiem tīkliem, un tie neattiecas uz starptautiskajiem zvaniem. Turklāt grozā ir iekļauts MMS elements, savukārt maksimumslodzes un zemas maksimumslodzes laikos un tīkla un ārpustīkla galamērķos ir atdalītas gan MMS, gan SMS. Arī balss pasts ir iekļauts grozos, bet off-net zvanus var novirzīt uz vairākiem tīkliem. Ir trīs dažādi grozi, kuru pamatā ir zems, vidējs un augsts izmantošanas līmenis [11]. … Tiek aptverti divi ievērojamākie operatori katrā valstī, pamatojoties uz pieejamajiem abonentu numuriem. Tiek ņemti vērā visi attiecīgie iepakojumi no katra operatora, bet šeit sniegtie galīgie rezultāti parāda tikai lētāko iepakojumu katram grozam." Šī informācija atbilst informācijai, ko ESAO sniegusi savā tīmekļa vietnē [12].

40. Attiecībā uz ESAO metodes izvēli ombuds saprot, ka Komisijas galvenais mērķis 14. ^ziņojuma izstrādē bija a) sniegt sabiedrībai informāciju par tendencēm faktiskajās cenās, ko patērētāji maksā par elektronisko sakaru pakalpojumiem, un tādējādi b) ļaut sabiedrībai veikt salīdzinošu novērtējumu par mobilo pakalpojumu cenu attīstību ES tirgū. Komisija uzskata, ka šo mērķi var labāk sasniegt, izmantojot ESAO metodi šādu iemeslu dēļ: ESAO metode ir plaši atzīts instruments ļoti sarežģītas ekonomiskās vides analīzei; ii) divi galvenie mobilo sakaru operatori katrā valstī parasti aptver vairāk nekā 50 % no tirgus, un šī procentuālā daļa ir pietiekama, lai parādītu cenu tendences; iii) ESAO metode ar grozījumiem ir veiksmīgi izmantota kopš 1999. gada, un izmaksas, kas saistītas ar jaunas metodes izstrādi, nebūtu samērīgas; iv) ESAO metode ļauj salīdzināt ES dalībvalstis savā starpā, kā arī ar ESAO valstīm, kas nav ES dalībvalstis; v) kopš 2002. gada ESAO grozi ir pārskatīti, lai atspoguļotu mobilo pakalpojumu izmantošanas intensitāti. Apstrīdētajā 14. ^ziņojumā Komisija pirmo reizi izmantoja rādītāju par mobilo sakaru vidējo cenu minūtē un rādītāju par vidējiem ieņēmumiem uz vienu mobilo sakaru lietotāju katrā dalībvalstī. Turklāt Komisija lūdza uzņēmumu, kuru tā iesaistīja, veikt pētījumus par mobilo sakaru tirgiem ES, lai attiecīgā gadījumā turpmākajā analīzē papildus ESAO standarta “pēcapmaksas paketēm” ņemtu vērā priekšapmaksas piedāvājumus, vienotas likmes un atsaistītus piedāvājumus, lai nodrošinātu, ka minētie pētījumi sniedz precīzāku priekšstatu par tipisku Eiropas patērētāju pašreizējiem patēriņa modeļiem.

41. Attiecībā uz Komisijas argumentu saskaņā ar šī sprieduma 40. punkta i) apakšpunktu par ESAO metodes starptautisko reputāciju ombuds norāda, ka šī metode tika noteikta, pamatojoties uz neatkarīgiem ekonomiskiem pētījumiem un pēc apspriešanās ar ieinteresētajām personām un valsts regulatīvajām iestādēm. Viņš arī norāda, ka sūdzības iesniedzēji neierosināja alternatīvu, starptautiski atzītu metodi, bet ierosināja pielāgot ESAO metodi. Ombuds saprot, ka Komisija jau apsver dažus no šiem ierosinājumiem un plāno tos īstenot savos turpmākajos ziņojumos. Paziņotās izmaiņas, kas paredzētas, lai pievērstos mobilo sakaru piedāvājumu daudzveidībai visā ES, ir viens no piemēriem. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisijas arguments ir pamatots.

42. Attiecībā uz iepriekš 40. punkta ii) un iii) apakšpunktā minētajiem argumentiem par resursu labāku izmantošanu, uz kuriem Komisija atsaucās savā atzinumā, kā arī 2009. gada 20. maija vēstulē sūdzības iesniedzējiem [13], ombuds piekrīt Komisijai. Sūdzības iesniedzēji ierosināja, ka informācija par visu mobilo sakaru operatoru noteiktajiem tarifiem telekomunikāciju tirgū būtu jāiekļauj Komisijas progresa ziņojumos. Ombuds uzskata, ka tas neizbēgami radītu lielāku pieprasījumu pēc resursiem un papildu izmaksām. Šādas jaunas novērtēšanas metodes ieviešana būtiski nepalielinātu Komisijas progresa ziņojuma vērtību un tādējādi nebūtu samērīga.

43. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju argumentu, ka mobilo sakaru cenu tendences būtu labāk salīdzināt, piemērojot PPP faktoru, ombuds norāda, ka, kā Komisija norādījusi savā atzinumā, progresa ziņojuma galvenais mērķis ir parādīt mobilo sakaru cenu tendences noteiktos laika periodos. Ombuds uzskata, ka, lai sasniegtu šo mērķi, ir pietiekami salīdzināt nominālās cenas euro.

44. Turklāt ombuds ņem vērā Komisijas paskaidrojumu, kuru sūdzības iesniedzēji neapstrīdēja, ka ESAO metode ļauj salīdzināt mobilo sakaru cenas ne tikai starp ES dalībvalstīm, bet arī starp ES dalībvalstīm un ESAO valstīm, kas nav ES dalībvalstis (skat. iepriekš 40. punkta iv) apakšpunktu).

45. Ombuds uzskata, ka Komisija ir sniegusi pietiekamus argumentus, lai pamatotu savu lēmumu izvēlēties ESAO metodi. Jāatzīmē arī Komisijas paziņojums, ka tā sadarbojas ar ESAO, lai turpinātu attīstīt šo metodi un citus jaunus rādītājus.

46. Attiecībā uz metodes piemērošanu ombuds norāda, ka Komisijas 14. ^ziņojums ir balstīts galvenokārt uz mobilo sakaru operatoru un VRI sniegtajiem datiem [14]. Papildus darbam, ko veica neatkarīgais uzņēmums, kuru Komisija iesaistīja iepriekš minēto datu vākšanā, Komisijas amatpersonas regulāri tiekas ar VRI, ministrijām, operatoriem, patērētāju organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Turklāt gan Komisijas pētījumu, gan galīgo 14. ^ziņojumu pirms publicēšanas pārskatīja un apstiprināja VRI. Tādēļ ombude uzskata, ka, izstrādājot 14. ^ziņojumu, Komisija ir pieņēmusi apmierinošu procedūru, lai panāktu šajā ziņojumā sniegto datu augstu precizitātes pakāpi.

47. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds neuzskata, ka sūdzības iesniedzējiem ir izdevies pierādīt, ka Komisijas izvēlētā ESAO metode nebija piemērota un ka Komisija, izstrādājot 14. ^ziņojumu, nav pieņēmusi un piemērojusi pareizu procedūru. Tādēļ ombuds nekonstatē nekādu acīmredzamu kļūdu Komisijas apstrīdētajās darbībās. Viņš secina, ka attiecībā uz pirmo apgalvojumu nav administratīvas kļūmes.

B. Iespējamā maldinošā informācija

Ombudam iesniegtie argumenti

48. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka Komisija sniedza maldinošu informāciju, galvenokārt faktu lapās par atsevišķām valstīm ("valstu faktu lapas"), kas tika pievienotas 14. ziņojuma publikācijai. Šajā sakarā sūdzības iesniedzēji atsaucās, piemēram, uz valsts faktu lapu par Franciju „Ceļā uz vienotu Eiropas telesakaru tirgu: Koncentrējieties uz Franciju". Šajā faktu lapā norādīts: “Neskatoties uz mobilo sakaru cenu samazināšanos 2008. gadā, Francijas patērētājs, kas vidēji izmanto mobilo tālruni, maksātu otro augstāko mēneša cenu ES, kas ir nedaudz mazāka par EUR 30.”

49. Sūdzības iesniedzēji arī norādīja, ka 2009. gada 22. jūnijā sarakstē ar vienu no tiem Komisija paziņoja, ka „attiecīgā gadījumā konkrētas konkurējošo operatoru cenas tiks norādītas [14. ^ziņojuma] nodaļās par konkrētām valstīm”. Tomēr dienestu darba dokumenta 1. pielikumā, kas attiecas uz katru dalībvalsti, nav minēti neviena konkurējošā operatora tarifi.

50. Turklāt diagramma par “vidējo cenu par mobilo sakaru minūti” ir sniegta tikai 14. ^ziņojumā un nav iekļauta valstu faktu lapās. Sūdzības iesniedzēji uzsvēra, ka valstu faktu lapas tiek izmantotas biežāk nekā ziņojums un dalībvalstu plašsaziņas līdzekļi tās plaši citē kā tādas, kas atspoguļo Komisijas viedokli par nozari. Ja mobilo sakaru cenas par balss sakaru minūti rādītājs būtu bijis būtisks mobilo sakaru pakalpojumu cenu attīstības salīdzinošajā novērtējumā, Komisijai šī diagramma būtu bijusi jāiekļauj arī valstu faktu lapās.

51. Turklāt Komisija valstu faktu lapās iekļāva divas diagrammas. Sūdzības iesniedzēji norādīja, ka pirmajā diagrammā, kas ievietota pirmajā lappusē, nav nekādas atsauces uz to, ka mobilo sakaru cenu salīdzinājumā visā ES tiek ņemtas vērā tikai lētākās cenas, ko katrā dalībvalstī noteikuši divi galvenie mobilo sakaru operatori. Otrā diagramma, kas atrodas valsts faktu lapas otrajā lappusē, sniedz šo informāciju, bet tikai zemsvītras piezīmē [15]. Tomēr šajā zemsvītras piezīmē nav sniegta nekāda informācija par 2007. gada tarifiem, kas izmantoti salīdzinošajā novērtējumā, un tā neļauj lasītājam secināt, ka sūdzības iesniedzēju noteiktie tarifi ir zemāki nekā to galveno konkurentu tarifi.

52. Komisija savā atzinumā norādīja, ka gan vispārējais paziņojums presei, gan atsevišķu valstu faktu lapas ir paredzētas, lai sniegtu lasītājam saprotamu kopsavilkumu par 14. ^ziņojuma vispārējiem konstatējumiem, uzsverot jautājumus, kuros katrā dalībvalstī tika novērots vislielākais progress, un jomas, kurās nepieciešami daži uzlabojumi. Šajā ziņā viens no galvenajiem 14. ^ziņojuma konstatējumiem bija augstā un pieaugošā mobilo tālruņu izmantošanas tendence ES. Vēl viens iemesls bija tas, ka mobilo sakaru pakalpojumu cenas pēdējo piecu gadu laikā ir ievērojami samazinājušās.

53. Attiecībā uz diagrammas “Mobilo sakaru vidējā cena minūtē 2007. un 2008. gadā” iekļaušanu valstu faktu lapās diagrammas “Mobilo sakaru vidējā patēriņa cena 2007. un 2008. gadā” vietā Komisija norādīja, ka, pēc tās domām, pirmā diagramma “pietiekami labi salīdzināja mobilo sakaru pakalpojumu cenu situāciju katrā dalībvalstī, kā arī tās attīstību salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu”. Turklāt nebūtu bijis iespējams salīdzināt, kā laika gaitā ir mainījusies mobilo sakaru vidējā cena par minūti, jo šis rādītājs pirmo reizi tika iekļauts tikai 14. ^ziņojumā. Komisija arī norādīja, ka tā katras valsts faktu lapas otrajā lappusē ir norādījusi, ka diagramma, kurā redzams mobilo sakaru cenu salīdzinājums, atspoguļo tikai divu galveno mobilo sakaru operatoru cenas.

54. Abi sūdzības iesniedzēji piekrita savos apsvērumos paustajam viedoklim, ka divas zemsvītras piezīmes attiecīgo valstu faktu lapu 2. lappuses apakšā, kurās ir atsauce uz cenu salīdzināšanai izmantoto metodi, nav pietiekami skaidras. Turklāt tās pašas zemsvītras piezīmes neparādās diagrammā ar nosaukumu "Parastā patēriņa cena par mobilo sakaru vidējo lietojumu 2007. un 2008. gadā" pirmajā lappusē, kurā galvenā uzmanība pievērsta cenu salīdzināšanai un sarindošanai starp ES valstīm. Nav norādīts uzņēmēju skaits, kas ņemts vērā tarifu salīdzinājumam. Atsauce uz to, ka tiek minēti tikai divu nozīmīgāko operatoru tarifi, ir norādīta tikai diagrammas “Telekomunikāciju nozares galvenie rādītāji” otrajā lappusē . Tas nozīmē, ka no plašas sabiedrības un žurnālistiem nevarēja saprātīgi sagaidīt, ka viņi sapratīs, ka viņiem bija jāpapildina skaidrojums par izmantoto metodi, kas bija pievienots salīdzinājuma diagrammai valsts faktu lapas pirmajā lappusē, ar komentāru divās zemsvītras piezīmēs, kas attiecas uz diagrammu, kura atrodama valsts faktu lapas otrajā lappusē.

55. Sūdzības iesniedzēji atkārtoti uzsvēra, ka valsts prese ir plaši citējusi informāciju, ko Komisija sniegusi attiecīgo valstu faktu lapu pirmās lapas diagrammā, atspoguļojot vidējās mobilo sakaru cenas, ko maksā patērētāji dažādās valstīs.

Ombuda novērtējums

56. Ombuds analizēja valstu faktu lapas, kas bija pievienotas Komisijas 14. ^ziņojuma publikācijai. Viņš saprot, ka valstu faktu lapu mērķis bija sniegt 14. ^ziņojumā ietvertās informācijas kopsavilkumu, lai informācija būtu viegli pieejama sabiedrībai. Ombuds arī norāda, ka ir pamatoti sagaidīt, ka sabiedrība izmantos valstu faktu lapas, neizlasot visu ziņojumu. Šī iemesla dēļ tiem vajadzētu būt pēc iespējas pašsaprotamākiem, un tie nedrīkst maldināt lasītājus.

57. Ņemot vērā iepriekš minētos sākotnējos apsvērumus, ombuds norāda, ka katras faktu lapas pirmajā lapā bija iekļauta diagramma ar nosaukumu "Parastā patēriņa cena par mobilo sakaru vidējo lietojumu 2007. un 2008. gadā" ("parastā cenu diagramma"). Šai diagrammai pievienotais paskaidrojums ir šāds: "Iepriekšējā tabula attiecas uz vislētāko piedāvājumu vidēja lietojuma grozā, izmantojot ESAO metodiku no 2006. gada. Tas sastāv no 65 izejošajiem zvaniem mēnesī + 50 īsziņas + 2-3 MMS. 21 % zvanu tiek veikti uz fiksētās līnijas tālruņiem, 72 % uz mobilajiem tālruņiem, 7 % uz balss pastu. Vajadzības gadījumā tā ietver ikmēneša īri un visas reģistrācijas maksas (jo īpaši pēcapmaksas piedāvājumus)."

58. Tipiskā cenu diagramma nenorāda, ka, salīdzinot tarifus, tika ņemti vērā tikai divu galveno operatoru katrā dalībvalstī noteiktie tarifi. Tomēr šī informācija ir nepieciešama, jo pretējā gadījumā valsts faktu lapa varētu maldināt sabiedrību, liekot domāt, ka vislētākā cena, kas norādīta valsts faktu lapā, ir vislētākā cena attiecīgajā tirgū, lai gan patiesībā tā atspoguļo tikai divu galveno operatoru viszemāko cenu. Tas patiešām varētu kaitēt to mobilo sakaru operatoru tēlam, kuru tarifi ir zemāki nekā divu galveno operatoru tarifi, tomēr tie netika ņemti vērā, salīdzinot mobilo sakaru cenas ES telekomunikāciju tirgū.

59. Šajā sakarā ombuds norāda, ka katras valsts faktu lapas otrajā lappusē ir cita diagramma ar nosaukumu "Telekomunikāciju nozares galvenie rādītāji", kurā sniegts detalizēts salīdzinājums starp ES un valstu vidējiem galvenajiem rādītājiem telekomunikāciju tirgū. Zem diagrammas ar nosaukumu "Telekomunikāciju nozares galvenie rādītāji" varētu lasīt šādu skaidrojumu: "Skaitlis… attiecas uz divu lielāko tirgus dalībnieku lētāko pieejamo piedāvājumu" (ombuda uzsvars). Tāpēc ombuds nesaskata, kāpēc tā pati informācija nebija iekļauta tipiskajā cenu tabulā, kas tika ievietota valsts faktu lapas pirmajā lapā. Šajā ziņā ombuds piekrīt sūdzības iesniedzējiem, ka nevarēja pamatoti sagaidīt, ka plaša sabiedrība un žurnālisti, kuriem galvenokārt bija paredzēta valstu faktu lapās iekļautā informācija, sapratīs, ka tiem bija jāpapildina paskaidrojums, kas pievienots valsts faktu lapas pirmās lappuses diagrammai, ar komentāru, kas pievienots valsts faktu lapas otrās lappuses diagrammai. Turklāt šis svarīgais komentārs parādījās tikai zemsvītras piezīmē.

60. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka, neinformējot lasītājus valsts faktu lapas pirmajā lapā ar diagrammu ar nosaukumu "Tipiska patēriņa cena par mobilo sakaru vidējo lietojumu 2007. un 2008. gadā" par to, ka diagramma bija balstīta tikai uz divu galveno mobilo sakaru operatoru datiem, Komisija tos maldināja un tādējādi pieļāva administratīvu kļūmi. Ombuds turpmāk sniegs aizrādījumu. Viņš arī tic, ka attiecībā uz turpmākajiem ziņojumiem Komisija valstu faktu lapās skaidri norādīs, ka par mobilajiem pakalpojumiem samaksāto cenu salīdzinājums ir balstīts uz tarifiem, ko nosaka divi galvenie mobilo sakaru operatori katrā valsts tirgū.

C. Apgalvojums par pienācīgas izskatīšanas un izsmeļošas atbildes uz sūdzības iesniedzēju saraksti nesniegšanu

Ombudam iesniegtie argumenti

61. Sūdzības iesniedzēji apgalvoja, ka i) Komisija vispār neatbildēja uz viņu 2008. gada 11. aprīļa vēstuli un ka ii) tās 2009. gada 7. maija un 2009. gada 22. jūnija atbildes nesniedza izsmeļošu atbildi uz viņu 2009. gada 2. aprīļa un 2009. gada 20. maija vēstulēm.

62. Komisija vispirms paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēju minētās vēstules nebija viņu vienīgā saziņa vai sarakste ar Komisiju. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka regulāri notika diskusijas ar sūdzības iesniedzējiem par viņu sūdzību priekšmetu. Rezultātā sūdzības iesniedzēji tika pilnībā informēti par metodi, ko Komisija izmantoja mobilo sakaru cenu tendenču aprēķināšanai visā ES, un viņiem tika sniegti iemesli, kāpēc šī metode tika pieņemta. Tas tika darīts, nosūtot vēstuli, tiekoties ar Komisijas amatpersonām un sazinoties ar asociācijām, pie kurām pieder sūdzības iesniedzēji. Komisija iesniedza kopiju sarakstei ar sūdzības iesniedzējiem par viņu sūdzību priekšmetu, kā arī sarakstu ar dažādajām sanāksmēm, kas notika, lai apspriestu šo jautājumu.

63. Komisija uzskata, ka iepriekš minētās kopijas ir pietiekams pierādījums tam, ka Komisijas dienesti un sūdzības iesniedzēji regulāri sazinājās un apmainījās ar idejām. Turklāt Komisija norādīja, ka 2008. gada 8. maijā tā atbildēja uz sūdzības iesniedzēju 2008. gada 11. aprīļa vēstuli. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju 2009. gada 2. aprīļa vēstuli Komisija norādīja, ka, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēji pauda līdzīgas bažas kā iepriekšējā sarakstē, Komisija 2009. gada 7. maijā tiem nosūtīja kodolīgāku atbildi. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka savā 2009. gada 22. jūnija vēstulē tā atbildēja uz sūdzības iesniedzēju 2009. gada 20. maija vēstulē izvirzītajiem argumentiem un sniedza pienācīgu pamatojumu attiecībā uz metodi, ko tā izmantoja, atbildot uz sūdzības iesniedzēju paustajām bažām.

64. Sūdzības iesniedzēji savos apsvērumos norādīja, ka nekad nav saņēmuši Komisijas 2008. gada 8. maija vēstuli. Pat ja viņi to būtu saņēmuši, viņi uzskatīja, ka šī vēstule nebūtu bijusi atbilstoša atbilde Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 18. panta nozīmē. Šajā saistībā sūdzības iesniedzēji norādīja, ka 2008. gada 11. aprīļa vēstulē tie apgalvoja, ka 13. ^progresa ziņojumā (2007. gads) bija neprecīzi un maldinoši apgalvojumi par Francijas mobilo sakaru cenām, jo Komisijas analīze atspoguļoja tikai divu galveno Francijas tirgū aktīvo mobilo sakaru operatoru cenas, neņemot vērā sūdzības iesniedzēju tarifus. Sūdzības iesniedzēji pieprasīja, lai Komisija skaidri pielāgotu savu metodi, iekļaujot tajā visu to mobilo sakaru operatoru tarifus, kuri darbojas Francijas tirgū, vai arī skaidri norādītu, ka vispārējā paziņojumā par cenu tendencēm, kas ietverts tās ziņojumā, nav iekļauti sūdzības iesniedzēju tarifi. Savā replikā Komisija tikai norādīja, ka tās 13. ^progresa ziņojumā ir skaidri norādīts, ka cenu salīdzinājums tika veikts, pamatojoties uz divu mobilo sakaru operatoru sniegtajiem datiem, saskaņā ar metodi, kas parasti tiek uzskatīta par apmierinošu un kas tiek piemērota kopš 2000. gada.

65. Attiecībā uz Komisijas atbildi uz sūdzības iesniedzēju 2009. gada 2. aprīļa vēstuli Komisija atzina, ka tās atbilde bija pat "īsāka", jo Komisija jau bija sniegusi atbildi 2008. gada 8. maijā. Tomēr Komisija neinformēja sūdzības iesniedzējus, ka 14. ^ziņojumā ir ietverts jauns mobilo sakaru tarifu "par minūti" salīdzinājumu kopums, kas nebija iekļauts 13. ^ziņojumā.

66. Visbeidzot, attiecībā uz Komisijas 2009. gada 22. jūnija atbildi, kas nosūtīta, atbildot uz sūdzības iesniedzēja 2009. gada 20. maija vēstuli, sūdzības iesniedzēji norādīja, ka saistībā ar pirmajiem diviem jautājumiem, kas izvirzīti viņu vēstulē, proti, apstrīdētāju izslēgšanu no gada īstenošanas ziņojumiem un jaunāko patēriņa/lietošanas modeļu neņemšanu vērā, Komisija tikai norādīja, ka i) no izmaksu viedokļa būtu nesamērīgi savā analīzē iekļaut visus tirgus dalībniekus un ii) tās pašreizējās novērtēšanas metodes pamatā ir ESAO izstrādāts modelis, kas tiek izmantots kopš 2000. gada un kas līdz šim ir apmierinoši ilustrējis galvenās tendences nozarē. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēju argumentu par to, ka Komisija nav ņēmusi vērā konkurējošo operatoru tarifus, Komisija neapstrīdēja, ka pašlaik izmantotā ziņošanas metode nav pielāgota, lai risinātu konkrētus jautājumus, kas ietekmē konkurenci, piemēram, cenu atšķirības starp zvaniem tīklā un ārpus tā un pārnesamības grūtības. Tā tikai norādīja, ka tā ir informēta par šiem jautājumiem un ka tā sadarbojas ar ESAO, lai ieviestu izmaiņas, kuru mērķis ir risināt šīs konkrētās problēmas.

67. Visbeidzot, sūdzības iesniedzēji uzskatīja, ka Komisija, pēc tās domām, neatsaucās ne uz vienu konkrētu tirdzniecības asociāciju, pie kuras pieder Nīderlandes mobilo sakaru operators un ar kuras starpniecību tas būtu netieši sazinājies ar Komisijas dienestiem par sūdzībā izvirzītajiem jautājumiem.

Ombuda novērtējums

68. Attiecībā uz Nīderlandes sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Komisija nenosauca organizācijas, pie kurām tas pieder un ar kuru starpniecību to varēja informēt par Komisijas viedokli, ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs galu galā nenoliedza, ka attiecīgā informācija tika sniegta organizācijām, kuru biedrs tas ir.

69. Ombuds norāda, ka starp sūdzības iesniedzējiem un Komisiju notika intensīva sarakste. Viņš arī norāda, ka Komisija atbildēja uz visām sūdzības iesniedzēju vēstulēm.

70. Turklāt savā atzinumā par šo sūdzību Komisija sīki atbildēja uz sūdzības iesniedzēju bažām. Tādēļ ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēju apgalvojumu nav pamatota.

D. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu aizrādījumu:

Faktu lapas pirmajā lapā ar diagrammu "Tipiska patēriņa cena par mobilo sakaru vidējo lietojumu 2007. un 2008. gadā" Komisija neinformēja lasītājus, ka diagrammas pamatā ir tikai divu galveno mobilo sakaru operatoru sniegtie dati. Tas varētu būt maldinoši. Komisijas nespēja pievērst lasītāja uzmanību šim faktam ir administratīva kļūme.

Sūdzības iesniedzēji un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2010. gada 30. jūlijā

---

[1] OV L 108, 33. lpp.

[2] SEC(2009) 376, 2009. gada 24. marts. Komisija 2009. gada 30. jūlijā publicēja šā dokumenta EN versijas labojumu (SEC(2009) 376/2).

[3] Daudzskaitlī "sūdzības iesniedzēji" attiecas uz sūdzības iesniedzēju lietā 2131/2009/RT un sūdzības iesniedzēju lietā 2373/2009/RT, uz kuriem abiem attiecas kopīgā izmeklēšana.

[4] Valstu mobilo sakaru pakalpojumu analīze 14. ^ziņojumā ir balstīta uz ESAO digitālo mobilo sakaru pakalpojumu groziem. Ir 3 dažādi grozi, pamatojoties uz zemu, vidēju un augstu lietošanas līmeni.

[5] Mobilo virtuālo tīklu operatori.

[6] Multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums.

[7] "Tiek aptverti divi ievērojamākie operatori katrā valstī, pamatojoties uz pieejamajiem abonentu numuriem. Tiek ņemti vērā visi attiecīgie iepakojumi no katra operatora, bet šeit sniegtie gala rezultāti parāda tikai lētāko iepakojumu katram grozam".

[8] Piemēram, vidējais mobilo sakaru patēriņš ir aptuveni 100 minūtes mēnesī vienam lietotājam Polijā un Luksemburgā, savukārt vidējais mobilo sakaru patēriņš Īrijā un Austrijā ir divreiz lielāks.

[9] Sūdzības iesniedzēji atsaucās uz šādu paziņojumu, kas iekļauts Francijas faktu lapā: "cenas samazinājās, bet joprojām bija augstas patērētājiem".

[10] Skatīt apvienotās lietas C-403/04 P un C-405/04 P Sumitomo Metal Industries un Nippon Steel pret Komisiju [2007] ECR I-729, 40. punkts; 2008. gada spriedums lietā C-413/06 P Bertelsmann un Sony Corporation of America/Impala (“Impala”), Krājums, I-4951. lpp., 117. punkts; un lieta C-47/07 P Masdar (UK)/Komisija, Krājums 2008, I-0000. lpp., 77. punkts.

[11] Zema lietojuma grozs ar:

30 izejošie zvani (44 minūtes) mēnesī + 33 īsziņas + 2/3 MMS

22 % zvanu tiek veikti uz fiksētās līnijas tālruņiem, 70 % uz mobilajiem tālruņiem, 8 % uz balss pastu;

Vidēja patēriņa grozs ar:

65 izejošie zvani (114 minūtes) mēnesī + 50 īsziņas + 2/3 MMS

21 % zvanu tiek veikti uz fiksētās līnijas tālruņiem, 72 % uz mobilajiem tālruņiem, 7 % uz balss pastu;

Augstas lietošanas grozs ar:

140 izejošie zvani (246 minūtes) mēnesī + 55 īsziņas + 1 MMS

20 % zvanu tiek veikti uz fiksētās līnijas tālruņiem, 73 % uz mobilajiem tālruņiem, 7 % uz balss pastu.

[12] OECD Communications Outlook 2009 pieejams šādā tīmekļa vietnē: http://www.oecd.org/document/44/0,3343,en_2649_34225_43435308_1_1_1_1,00.html#TOC

[13] Savā 2009. gada 20. maija vēstulē sūdzības iesniedzējiem, kuras kopiju Komisija sniedza kopā ar savu atzinumu, Komisija norādīja, ka, piemēram, no izmaksu viedokļa būtu nesamērīgi savā analīzē iekļaut visus tirgus dalībniekus.

[14] Pētījums ir pieejams Komisijas tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/information_society/policy/ecomm/doc/library/ext_studies/price_developments_1998_2008/tariff_trends_report_1998_2008.pdf

[15] Šajā sakarā jāatzīmē, kā Komisija paskaidroja savā dienestu darba dokumentā (SEC(2009) 376, kas pievienots ziņojumam (149. lpp.), ka ESAO grozā ņemti vērā "divi operatori ar vislielāko abonentu skaitu katrā valstī, kuru kopējā tirgus daļa ir 50 %, pamatojoties uz abonentu skaitu".