FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Lēmums lietā 1438/2008/DK - Kavēšanās pieteikuma izskatīšanā par piekļuvi dokumentiem

2007. gada decembrī saskaņā ar Regulu 1049/2001 par publisku piekļuvi dokumentiem sūdzības iesniedzējs, Lielbritānijas pilsonis, lūdza piekļuvi Komisijas dokumentiem. Taču Komisija šo lūgumu neizskatīja līdz 2008. gada maija vidum.

Tāpēc sūdzības iesniedzējs vērsās pie ombuda ar sūdzību, kurā apgalvoja, ka Komisija, pirmkārt, nav ievērojusi Regulas noteikumus par savlaicīgu pieteikumu par piekļuvi dokumentiem izskatīšanu, un, otrkārt, nav norādījusi pamatotus un atbilstošus iemeslus pilnīgas piekļuves pieprasītajiem dokumentiem nesniegšanai. 2008. gada 27. maijā Komisija piešķīra daļēju piekļuvi dokumentiem.

Pieņemtajā lēmumā ombuds norādīja uz vairākiem trūkumiem Komisijas rīcībā, izskatot sūdzības iesniedzēja pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem. It īpaši ombuds konstatēja, ka Komisija nepamatoti vēl vairāk pagarinājusi termiņu sūdzības iesniedzēja pieprasījuma izskatīšanai un bija to darījusi, nesniedzot nekādus pamatotus un atbilstošus skaidrojumus. Rezultātā atbilde sūdzības iesniedzējam tika ievērojami aizkavēta, un Komisijai bija nepieciešami pieci mēneši lēmuma pieņemšanai par šo pieprasījumu. Tāpēc ombuds izteica aizrādījumu.

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka netika norādīti pamatoti un atbilstoši iemesli pilnīgas piekļuves pieprasītajiem dokumentiem nesniegšanai, ombuds konstatēja, ka Komisijas norādītie daļēja atteikuma iemesli ir bijuši pamatoti un atbilstoši. Tāpat arī viņš atzīmēja, ka Komisija ir piešķīrusi pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem ombuda veiktās izmeklēšanas laikā.

Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzējs, Apvienotās Karalistes pilsonis, 2007. gada 14. decembrī iesniedza Eiropas Komisijai pieteikumu par publisku piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 [1] ("regula"). Sūdzības iesniedzējs pieprasīja piekļuvi dažiem ziņojumiem par kopējo noteikumu reformu iekšējā enerģijas tirgū, kurus Komisijai bija sagatavojis konsultāciju uzņēmums.

2. Komisija 2008. gada 5. februārī atteica piekļuvi, pamatojoties uz regulas 4. panta 3. punktu, kas attiecas uz iestādes lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību.

3. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 12. februārī iesniedza atkārtotu pieteikumu.

4. Komisija 2008. gada 5. marta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka atbildes sniegšanas termiņš ir jāpagarina vēl par 15 darba dienām. Komisija 2008. gada 31. marta vēstulē pagarināja pieteikuma izskatīšanas termiņu vēl par 15 darba dienām.

5. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 17. maijā vērsās pie ombuda, lai iesniegtu sūdzību par to, ka Komisija nav savlaicīgi izskatījusi viņa pieprasījumu par piekļuvi dokumentiem.

6. Komisija 2008. gada 27. maijā piešķīra sūdzības iesniedzējam daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Pieprasījuma priekšmets

7. Ombuds 2008. gada 17. jūlijā sāka izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem un prasību:

  1. Komisija nav ievērojusi attiecīgos regulas noteikumus par piekļuves dokumentiem pieprasījumu izskatīšanas savlaicīgumu.
  2. Komisija nav sniegusi pamatotus un pienācīgus iemeslus, lai nepiešķirtu pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāpiešķir viņam pilnīga piekļuve pieprasītajiem dokumentiem.

Pieprasījums

8. Ombuds 2008. gada 17. jūlijā lūdza Komisiju līdz 2008. gada 31. oktobrim iesniegt atzinumu par iepriekš minētajiem apgalvojumiem un prasību.

9. Komisija 2008. gada 29. oktobra un 2009. gada 30. janvāra vēstulēs lūdza pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu. Visbeidzot, Komisija 2009. gada 25. februārī nosūtīja savu atzinumu. Komisijas atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam, aicinot iesniegt apsvērumus. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka Komisija nav ievērojusi attiecīgos regulas noteikumus par piekļuves dokumentiem pieprasījumu savlaicīgu izskatīšanu

Ombudam iesniegtie argumenti

10. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi attiecīgos Regulas (EK) Nr. 1049/2001 [2] ("regula") noteikumus par piekļuves dokumentiem pieprasījumu savlaicīgu izskatīšanu. Viņš apgalvoja, ka Komisijai bija vajadzīgi gandrīz pieci mēneši, lai izskatītu viņa pieteikumu, savukārt regula atļauj ne vairāk kā četras reizes 15 darba dienas [3], ieskaitot pagarinājumus, kas ir pienācīgi jāpaskaidro.

11. Savā atzinumā Komisija vispirms izskaidroja lietas priekšvēsturi. Tā atgādināja, ka 2007. gada 14. decembra vēstulē sūdzības iesniedzējs lūdza piekļuvi ECORTS un Moffatt Associates pētījumam par kopīgo noteikumu reformu iekšējā enerģijas tirgū, kā minēts Trešās iekšējā tirgus paketes priekšlikuma ietekmes novērtējumā. Komisijas Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts 2008. gada 5. februāra vēstulē atteica piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 12. februārī iesniedza atkārtotu pieteikumu. Ar 2008. gada 5. marta vēstuli Komisija, pamatojoties uz regulas 8. panta 2. punktu [4], pagarināja pieprasījuma izskatīšanas termiņu par 15 darba dienām. Komisija 2008. gada 31. marta vēstulē atsaucās uz regulas 6. panta 3. punktu [5] un, norādot uz pieprasītā dokumenta apjomu, kā taisnīgu risinājumu ierosināja pagarināt termiņu vēl par 15 darbdienām līdz 2008. gada 21. aprīlim. Komisija 2008. gada 27. maijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka uz pieprasītajiem dokumentiem attiecas 4. panta 3. punkta [6] pirmajā daļā paredzētais izņēmums un ka tādēļ var piešķirt tikai daļēju piekļuvi.

12. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu šajā lietā par to, ka Komisija ir savlaicīgi izskatījusi viņa pieprasījumu, iestāde paziņoja, ka 2008. gada 31. marta vēstulē tā informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā diemžēl nevar sniegt galīgo atbildi regulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Komisija apgalvoja, ka tas bija saistīts ar to, ka sūdzības iesniedzēja pieprasījums attiecās uz ļoti apjomīgiem dokumentiem, kas bija rūpīgi jāizvērtē, lai noteiktu, vai ir piemērojams kāds no regulas 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Tāpēc saskaņā ar 6. panta 3. punktu tā kā taisnīgu risinājumu ierosināja pagarināt pieprasījuma izskatīšanas termiņu vēl par 15 darbdienām. Komisija 2008. gada 27. maijā sniedza galīgo atbildi uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu. Tā atzina, ka plašu iekšējo diskusiju dēļ tā nevarēja ievērot termiņu, un atvainojās sūdzības iesniedzējam.

Ombuda novērtējums

13. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav ievērojusi attiecīgos regulas noteikumus par piekļuves dokumentiem pieprasījumu savlaicīgu izskatīšanu. 2007. gada 14. decembrī viņš iesniedza savu pieteikumu, ko Komisija saņēma 2007. gada 17. decembrī. Komisijas pirmā atbilde uz pieteikumu bija nosūtīt vēstuli sūdzības iesniedzējam 2008. gada 5. februārī, noraidot pieteikumu, pamatojoties uz regulas 4. panta 3. punktu.

14. Attiecībā uz sākotnējo pieteikumu izskatīšanu regulas 7. pantā ir noteikts:

"…Piecpadsmit darba dienu laikā pēc pieteikuma reģistrācijas iestāde vai nu piešķir piekļuvi pieprasītajam dokumentam un šajā laikā nodrošina piekļuvi saskaņā ar 10. pantu, vai rakstiskā atbildē paskaidro iemeslus pilnīgam vai daļējam atteikumam… Ja iestāde nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt atkārtotu pieteikumu."

15. Ombuds norāda, ka nav reģistrēts fakts, ka Komisija ir apstiprinājusi sūdzības iesniedzēja sākotnējā pieteikuma saņemšanu. Komisijas pirmā atbilde sūdzības iesniedzējam tika sniegta 2008. gada 5. februārī. Tomēr jāatzīmē, ka Regulas 7. pantā ir skaidri noteikts, ka, ja iestāde nesniedz atbildi noteiktajā termiņā, pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt atkārtotu pieteikumu.

16. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 12. februārī iesniedza atkārtotu pieteikumu.

17. Komisija 2008. gada 5. martā rakstīja sūdzības iesniedzējam:

"Es atsaucos uz Jūsu 2008. gada 12. februāra pieteikumu, kas reģistrēts 2008. gada 13. februārī un kurā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem Jūs iesniedzat atkārtotu pieteikumu par piekļuvi ECORTS un Moffatt Associates pētījumam par kopīgo noteikumu reformu iekšējā enerģijas tirgū, kā minēts Trešās iekšējā tirgus paketes priekšlikuma ietekmes novērtējumā. Jūsu pieteikums pašlaik tiek izskatīts. Tomēr, tā kā mēs joprojām neesam apkopojuši visus elementus, kas mums ir vajadzīgi, lai pienācīgi analizētu jūsu pieprasījumu nolūkā pieņemt galīgo lēmumu, mēs nevarēsim atbildēt uz jūsu atkārtoto pieprasījumu noteiktajā termiņā. Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. panta 2. punktu šis termiņš ir jāpagarina vēl par 15 darba dienām. Jaunais termiņš beidzas 2008. gada 31. martā. Es atvainojos par neērtībām, ko šī kavēšanās var radīt."

18. Attiecībā uz atkārtotiem pieteikumiem regulas 8. pantā ir noteikts:

"1. Atkārtotu pieteikumu izskata nekavējoties. Iestāde 15 darba dienu laikā pēc šāda pieteikuma reģistrēšanas piešķir piekļuvi pieprasītajam dokumentam un nodrošina piekļuvi….

2. Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus."

19. Regulā paredzēto īso termiņu mērķis ir nodrošināt piekļuves tiesību pilnīgu ievērošanu. Tādējādi jebkura termiņu neievērošana ir noteikumu pārkāpums. Tā kā sūdzības iesniedzējs 2008. gada 12. februārī iesniedza atkārtotu pieteikumu, Komisijai vajadzēja vai nu piešķirt piekļuvi pieprasītajam dokumentam, vai vēlākais līdz 2008. gada 5. martam rakstiski norādīt pilnīga vai daļēja atteikuma iemeslus.

20. Komisija 2008. gada 5. martā tikai informēja sūdzības iesniedzēju, ka tā ir nolēmusi pagarināt termiņu atbildes sniegšanai uz atkārtoto pieteikumu saskaņā ar regulas 8. panta 2. punktu. Tādēļ jaunajam termiņam, lai piešķirtu vai atteiktu piekļuvi pieprasītajam dokumentam, bija jābūt 2008. gada 27. martam. Tomēr savā 2008. gada 5. marta lēmumā Komisija kļūdaini norādīja, ka jaunais termiņš ir 2008. gada 31. marts.

21. Turklāt 2008. gada 31. martā Komisija rakstīja sūdzības iesniedzējam šādi:

"Es atsaucos uz Jūsu 2008. gada 12. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2008. gada 13. februārī un kurā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem Jūs iesniedzat atkārtotu pieteikumu par piekļuvi ECORTS un Moffatt Associates pētījumam par kopējo noteikumu reformu iekšējā enerģijas tirgū, kā minēts Trešās iekšējā tirgus paketes priekšlikuma ietekmes novērtējumā. Es atsaucos arī uz savu 2008. gada 5. marta vēstuli, kurā es paziņoju, ka saskaņā ar Regulas 1049/2001 8. panta 2. punktu mums ir jāpagarina Jūsu pieprasījuma izskatīšanas termiņš, jo mēs joprojām neesam savākuši visus nepieciešamos elementus, lai veiktu Jūsu pieprasījuma pienācīgu analīzi. Diemžēl pašlaik mēs nevaram Jums sniegt galīgo atbildi pagarinātajā termiņā, kas beidzas šodien. Tas ir saistīts ar to, ka Jūsu pieprasījums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu, kas mums ir rūpīgi jāizvērtē, lai noteiktu, vai ir piemērojams kāds Regulas 1049/2001 4. panta izņēmums, un tāpēc var piešķirt tikai daļēju piekļuvi. Tāpēc saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu, kurā noteikts, ka "gadījumā, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, attiecīgā iestāde var neoficiāli apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu taisnīgu risinājumu", es kā taisnīgu risinājumu vēlētos ierosināt pagarināt jūsu pieprasījuma izskatīšanas termiņu vēl par 15 darba dienām līdz 2008. gada 21. aprīlim. Es ceru, ka jūs pieņemsiet šo priekšlikumu, un būšu pateicīgs, ja to apstiprināsiet, nosūtot e-pastu uz šādu adresi: sg-acc-doc@cec.eu.int. Es pateicos jums par sapratni."

22. Līdzīgi kā regulas 7. un 8. pantā, arī Komisijas Lēmuma C(2001) 3714 [7] 2. pantā ir noteikts, ka "Komisija atbild uz sākotnējiem un atkārtotiem piekļuves pieteikumiem piecpadsmit darba dienu laikā no pieteikuma reģistrācijas dienas. Sarežģītu vai apjomīgu pieteikumu gadījumā termiņu var pagarināt par piecpadsmit darba dienām.";

23. Ombuds norāda, ka ne regulā, ne Komisijas Lēmumā C(2001) 3714 nav paredzēts vēlreiz pagarināt jau pagarināto termiņu lēmumam par (sākotnējo vai atkārtoto) pieteikumu par piekļuvi dokumentiem. Tā kā Komisija divas reizes pagarināja termiņu atbildes sniegšanai uz sūdzības iesniedzēja atkārtoto pieteikumu, ombuds uzskata, ka Komisija nav ievērojusi gan iepriekš minēto regulu, gan Komisijas lēmumu.

24. Ombuds arī norāda, ka 2008. gada 31. marta vēstulē Komisija apgalvoja, ka tai ir jāpagarina sūdzības iesniedzēja atkārtotā pieteikuma izskatīšanas termiņš "saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu" .

25. Saskaņā ar Savienības tiesu iedibināto judikatūru [8] Regulas 6. panta 3. punktā paredzētās iestādes tiesības kopā ar pieteikuma iesniedzēju meklēt taisnīgu risinājumu atspoguļo iespēju, kaut arī īpaši ierobežotā veidā, ņemt vērā vajadzību saskaņot pieteikuma iesniedzēja intereses ar labas pārvaldības interesēm.

26. Attiecībā uz iespēju iestādei atsaukties uz regulas 6. panta 3. punktu, lai vēl vairāk aizkavētu savu atbildi, ierosinot pieteikuma iesniedzējam "taisnīgu risinājumu", jāatgādina, ka regulā ir skaidri paredzēts, ka 15 darba dienu termiņu sākotnējo un atkārtoto pieteikumu izskatīšanai ārkārtas apstākļos var pagarināt. No tā izriet, ka apstākļiem būtu jābūt īpaši ārkārtējiem, lai Komisija varētu atsaukties uz 6. panta 3. punktu, lai attaisnotu radušos papildu kavēšanos.

27. Turklāt 6. panta 3. punktā ir noteikts, ka "attiecīgā iestāde var neoficiāli apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu taisnīgu risinājumu" . Tādēļ 6. panta 3. punktu nevar interpretēt kā tādu, kas iestādei dod iespēju vienpusēji uzspiest to, ko tā uzskata par "taisnīgu risinājumu".

28. Visbeidzot, 6. panta 3. punkts attiecas uz sākotnējiem pieteikumiem, nevis uz atkārtotiem pieteikumiem. Iespēja meklēt taisnīgu risinājumu ir paredzēta gadījumos, kad ir “ļoti garš dokuments” vai “ļoti liels dokumentu skaits”. Ja iestāde pieņem dokumentu pieprasījumu kā oficiālu dokumentu pieteikumu saskaņā ar regulu, tai parasti būtu jāzina, kā tā to darīja šajā lietā, vai pieteikuma priekšmets ir "garš" dokuments vai "liels skaits" dokumentu. Tas ir brīdis, kad tai vajadzības gadījumā būtu jāizmanto iespēja rast taisnīgu risinājumu. Ombuds uzskata, ka iepriekš izklāstītā loģika neizslēdz, ka "taisnīgus risinājumus" var meklēt, ja iestāde vēlāk saskaras ar jauniem un neparedzamiem apstākļiem attiecībā uz pieprasīto dokumentu garumu vai skaitu vai, piemēram, liela skaita vecu dokumentu neatgūstamību.

29. Tomēr šajā gadījumā Komisijas atsaukšanās uz 6. panta 3. punktu ir jāuzskata par nelikumīgu visos iepriekš minētajos aspektos. Tā neatsaucās ne uz vienu īpaši ārkārtēju apstākli, lai attaisnotu papildu kavēšanos, un būtībā vienpusēji noteica papildu kavēšanos, jo bija pilnīgi skaidrs, ka pat tad, ja sūdzības iesniedzējs atteiktos piekrist piedāvātajam taisnīgajam risinājumam, tomēr notiktu kavēšanās.

30. Ombuds ar nožēlu norāda, ka līdzīgas kļūdas radās saistībā ar Komisijas paļaušanos uz regulas 8. panta 2. punktu. Regulas 8. panta 2. punktā noteikts, ka Komisija pieteikuma iesniedzējam sniedz "detalizētus iemeslus" termiņa pagarināšanai. Tas, kas ir pietiekami "detalizēts" pamatojums iepriekš minētā noteikuma nozīmē, katrā gadījumā var atšķirties atkarībā no attiecīgajiem apstākļiem. Tomēr vienkārša atsauce, kas formulēta vispārīgi, uz faktu, ka Komisija nav "savākusi visus vajadzīgos elementus, lai veiktu [sūdzības iesniedzēja] pieprasījuma pienācīgu analīzi " , nevar izpildīt iepriekš minēto prasību. Šādā paziņojumā nav pietiekamas informācijas, lai varētu pārbaudīt, vai konkrētajā gadījumā pagarinājums ir pamatots. Būtu lietderīgi paskaidrot, kāpēc Komisija nevarēja iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai analizētu pieteikumu. Tāpēc šajā gadījumā Komisijas paziņojumā nav sniegts "detalizēts pamatojums" regulas 8. panta 2. punkta nozīmē.

31. Visbeidzot, ombuds norāda, ka tikai 2008. gada 27. maijā Komisija piešķīra daļēju piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Tas bija vairāk nekā piecus mēnešus pēc 2007. gada 14. decembra – sākotnējā pieteikuma datuma.

32. Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds uzskata, ka Komisija nav ievērojusi regulas noteikumus par piekļuves dokumentiem pieprasījumu savlaicīgu izskatīšanu šādos trīs aspektos: i) tā vēlreiz pagarināja jau pagarināto termiņu sūdzības iesniedzēja atkārtotā pieteikuma izskatīšanai, pamatojoties uz regulas 6. panta 3. punktu, bet nesniedzot derīgus vai pienācīgus paskaidrojumus; ii) tā vēlējās piemērot iespēju pagarināt termiņu saskaņā ar regulas 8. panta 2. punktu, bet to darīja, nesniedzot derīgus un pienācīgus paskaidrojumus; un iii) tā ievērojami aizkavēja atbildes sniegšanu sūdzības iesniedzējam, atvēlot piecus mēnešus, lai pieņemtu lēmumu par sūdzības iesniedzēja pieteikumu. Komisijas rīcība bija administratīvas kļūmes, un ombuds turpmāk sniegs attiecīgu kritisku piezīmi.

B. Apgalvojums, ka Komisija nav sniegusi derīgu un pienācīgu pamatojumu, lai nepiešķirtu pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem, un ar to saistītais prasījums

Ombudam iesniegtie argumenti

33. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi derīgu un pienācīgu pamatojumu, lai nepiešķirtu pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem. Viņš apgalvoja, ka gandrīz visi Savienības iedzīvotāji ir enerģijas pircēji vai lietotāji un tāpēc viņus ietekmē enerģijas tirgus reforma. Tāpēc pastāv sevišķi svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz sabiedrības piekļuvi analīzei, kas ir Komisijas priekšlikumu pamatā. Viņš lūdza Komisiju piešķirt viņam pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem.

34. Savā atzinumā Komisija paskaidroja, ka, tā kā pieprasījuma iesniegšanas brīdī sarunas vēl turpinājās, tā baidās, ka pieprasīto dokumentu publiskošana nopietni kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam attiecībā uz nostājām, ko tā varētu būt pieņēmusi šo sarunu gaitā. Turpinājumā tā norādīja, ka par trešo enerģētikas paketi notika spraigas debates un sarežģītas sarunas starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Tāpēc informācijas izpaušana būtu ierobežojusi Komisijas rīcības brīvību, apdraudējusi tās elastību un spēju efektīvi piedalīties sarunu noslēguma posmos. To, ka gandrīz visus Savienības iedzīvotājus kā enerģijas pircējus vai lietotājus skar enerģijas tirgus reforma, nevar interpretēt kā sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas pamato pieprasīto dokumentu publiskošanu. Ņemot vērā to, ka visas ES politikas jomas ietekmē iedzīvotāju dzīvi, vienkārša saikne ar politiku nav pietiekama, lai pamatotu informācijas izpaušanu. Ņemot vērā šajā gadījumā pastāvošās konfliktējošās intereses, Komisija uzskatīja, ka sabiedrības intereses vislabāk būtu apmierināt ar veiksmīgām iestāžu sarunām un trešās enerģētikas paketes ātru pieņemšanu. Pieprasīto dokumentu izpaušana būtu apdraudējusi šo mērķi. Tomēr, ņemot vērā progresu iestāžu sarunās, diskusijas Eiropas Parlamentā 2008. gada jūnijā un jūlijā un politiskās vienošanās, kas tika panāktas Padomē 2008. gada 10. oktobrī, Komisija tagad uzskata, ka uz pieprasītajiem dokumentiem vairs neattiecas izņēmums, uz kuru tā iepriekš pamatojās. Tādēļ tā nolēma piešķirt pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem un pievienot to kopijas savam atzinumam.

Ombuda novērtējums

35. Regulas 4. panta 3. punktā ir noteikts:

„Piekļuvi dokumentam, ko iestāde sagatavojusi iekšējām vajadzībām, vai iestādes saņemtam dokumentam, kurš attiecas uz jautājumu, par ko tā nav pieņēmusi lēmumu, atsaka, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.”

36. Saskaņā ar Savienības tiesu iedibināto judikatūru regulā paredzētie izņēmumi ir jākonstruē un jāpiemēro šauri, lai nepārkāptu regulā ietverto vispārējo principu, kas nodrošina sabiedrībai pēc iespējas plašāku piekļuvi dokumentiem [9].

37. Turklāt minētais pants nepārprotami paredz ne tikai iespēju, bet arī pienākumu publiskot pieprasītos dokumentus, ja vien Komisija nepierāda, ka šāda rīcība "nopietni kaitētu" tās lēmumu pieņemšanas procesam.

38. Šajā lietā pirmais galvenais jautājums tātad ir par to, vai Komisija faktiski bija iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā, kurā tai bija reāla un reāla iespēja pieņemt konkrētu lēmumu. Šajā sakarā ombuds ņem vērā Komisijas 2008. gada 27. maija atbildē pausto paziņojumu, ka, pat ja tā jau ir "pieņēmusi savus priekšlikumus, tā tomēr aktīvi piedalās iestāžu sarunās" un ka tā var "grozīt savus priekšlikumus līdz šo sarunu beigām" .

39. Ombuds piekrīt Komisijas viedoklim, ka, piedaloties šādās iestāžu sarunās, ir iesaistītas tās iekšējās procedūras. Tas nozīmē, ka Komisijai ir reāla un reāla iespēja pieņemt konkrētu lēmumu. Līdz ar to 4. panta 3. punkts principā var tikt piemērots šajā situācijā.

40. Attiecībā uz Komisijas argumenta atbilstību, ka publiskošana "nopietni kaitētu" lēmumu pieņemšanas procesam, ombuds atzīmē Komisijas paskaidrojumu, ka tā joprojām aktīvi piedalījās iestāžu sarunās laikā, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza atkārtotu pieteikumu, un ka tādēļ pastāvēja iespēja, ka tā varētu nolemt grozīt savu priekšlikumu līdz šo sarunu slēgšanai. Turklāt "Trešā enerģētikas pakete [bija] likumdošanas procedūras otrajā lasījumā, un par to notika spraigas debates un sarežģītas sarunas starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju" .

41. Ņemot vērā šos paskaidrojumus, ombuds uzskata, ka Komisijas iemesli dokumentu neizpaušanai ir pamatoti un ka tie atbilst minimālajām prasībām, lai sniegtu pienācīgus paskaidrojumus par neizpaušanu. Ombuds uzskata, ka tas ir īpaši svarīgi šajā lietā, ņemot vērā to, ka pieprasītie dokumenti tika izmantoti notiekošajās sarunās starp Komisiju un ārējiem dalībniekiem.

42. Attiecībā uz prasību, ka šo izņēmumu var piemērot tikai tad, ja attiecīgā dokumenta publiskošana nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm, ombuds iepriekšējos lēmumos [10] ir norādījis, ka no attiecīgās normas struktūras un formulējuma izriet, ka parasti personai, kas lūdz piekļuvi, ir jāpierāda sevišķu sabiedrības interešu esamība publiskošanā. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gandrīz visi Savienības iedzīvotāji ir enerģijas pircēji vai lietotāji un tāpēc tos ietekmē enerģijas tirgus reforma. Ombuds piekrīt Komisijas piezīmei, ka šo paziņojumu nevar interpretēt kā sevišķi svarīgas sabiedrības intereses, kas pamatotu informācijas izpaušanu. Tā kā no sūdzības iesniedzēja netika saņemti nekādi citi konkrēti argumenti, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, ka pastāv sevišķas sabiedrības intereses dokumentu publiskošanā.

43. Visbeidzot, ombuds atzīmē un atzinīgi vērtē to, ka savā atzinumā Komisija nolēma piešķirt pilnīgu piekļuvi pieprasītajiem dokumentiem un ka tika iesniegtas kopijas.

44. Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes, kas atbilstu sūdzības iesniedzēja apgalvojumam.

C. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds slēdz lietu ar šādu aizrādījumu:

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ombuds uzskata, ka Komisija nav ievērojusi regulas noteikumus par piekļuves dokumentiem pieprasījumu savlaicīgu izskatīšanu šādos trīs aspektos: i) tā vēlreiz pagarināja jau pagarināto termiņu sūdzības iesniedzēja atkārtotā pieteikuma izskatīšanai, pamatojoties uz regulas 6. panta 3. punktu, bet nesniedzot derīgus vai pienācīgus paskaidrojumus; ii) tā vēlējās piemērot iespēju pagarināt termiņu saskaņā ar regulas 8. panta 2. punktu, bet to darīja, nesniedzot derīgus un pienācīgus paskaidrojumus; un iii) tā ievērojami aizkavēja atbildes sniegšanu sūdzības iesniedzējam, atvēlot piecus mēnešus, lai pieņemtu lēmumu par sūdzības iesniedzēja pieteikumu. Šīs Komisijas darbības bija administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2010. gada 28. maijā


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

[2] Skatīt turpat.

[3] Piemēram, 15 + 15 darbdienas sākotnējam pieteikumam un 15 + 15 darbdienas atkārtotajam pieteikumam.

[4] Regulas 8. panta 2. punktā ir noteikts: "Izņēmuma gadījumos, piemēram, ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, 1. punktā paredzēto termiņu var pagarināt par 15 darba dienām ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs ir iepriekš informēts un saņēmis sīkus paskaidrojumus."

[5] Regulas 6. panta 3. punktā ir noteikts: "Ja pieteikums attiecas uz ļoti apjomīgu dokumentu vai ļoti lielu dokumentu skaitu, attiecīgā iestāde var neoficiāli apspriesties ar pieteikuma iesniedzēju, lai rastu taisnīgu risinājumu."

[6] Regulas 4. panta 3. punkta pirmajā daļā ir noteikts: „Piekļuvi dokumentam, ko iestāde sagatavojusi iekšējām vajadzībām, vai iestādes saņemtam dokumentam, kurš attiecas uz jautājumu, par ko tā nav pieņēmusi lēmumu, atsaka, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.”

[7] 2001/937/EK, EOTK, Euratom: Komisijas 2001. gada 5. decembra Lēmums, ar ko groza tās reglamentu (izziņots ar dokumenta numuru C(2001) 3714), OV L 345, 94. lpp., attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulas (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem piemērošanu.

[8] Pirmās instances tiesas 2005. gada 12. decembra spriedums lietā T-2/03 Verein für Konsumenteninformation/Komisija, Krājums, II-01121. lpp., 101. punkts.

[9] Skatīt spriedumu lietā C-189/98 P Nīderlande un van der Wal/Komisija (Recueil 2000, I-1. lpp., 27. punkts) un spriedumu lietā T-211/00 Kuijer/Padome (Recueil 2002, II-485. lpp., 55. punkts un tajā minētā judikatūra). un 2007. gada 12. septembra spriedums lietā T-36/04 API/Komisija (Krājumā vēl nav publicēts), 54. punkts (citējošas lietas), kas minēts lēmuma par sūdzību 3402/2004/PB 1.7. punktā.

[10] Sk. Eiropas Ombuda lēmumus 2821/2004/OV un 2403/2003/MF, kas pieejami Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu).

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!