Strasbūrā, 2010. gada 21. aprīlī

Priekšsēdētāja kungs!

2010. gada 1. februārī es Jūs informēju, ka esmu nolēmis sākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas par lietu, kurā bija ievērojama kavēšanās, pirms Eiropas Komisija sāka veikt maksājumu saskaņā ar līgumu. Es Jūs arī informēju, ka, lai izvairītos no iespējama nevajadzīga Komisijas darba, es uzskatu, ka ir lietderīgi sākt izmeklēšanu, pārbaudot dokumentus, kas attiecas uz minēto lietu, lai pārliecinātos, vai šajā lietā būtu nepieciešams lūgt Komisijai oficiālu atzinumu.

Mani pārstāvji 2010. gada 15. martā pārbaudīja Komisijas lietu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Pašiniciatīvas pieprasījuma iemesli

Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pants pilnvaro Eiropas Ombudu pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu par iespējamām administratīvām kļūmēm Savienības iestāžu, struktūru, aģentūru un biroju darbībā.

Ombuds 2009. gada 17. februārī informēja Komisiju, ka ir nolēmis pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par Komisijas maksājumu savlaicīgumu (izmeklēšana OI/1/2009/GG).

Šī izmeklēšana vēl nav pabeigta.

Komisija 2009. gada 30. oktobrī sniedza ombudam noteiktu informāciju, ko viņš bija lūdzis 2009. gada 24. jūnija vēstulē. Cita starpā Komisija sniedza sīkāku informāciju par pieciem gadījumiem, kuros 2008. gadā tika samaksātas lielākās procentu summas par novēlotiem maksājumiem.

Saskaņā ar šo informāciju viena lieta attiecās uz maksājumu "publiskam institūtam", kurā bija notikusi 754 dienu kavēšanās.

Tā bija ārkārtēja kavēšanās. Tādēļ ombuds uzskatīja, ka šī lieta ir jāizskata sīkāk.

No pirmā acu uzmetiena šķita taisnīgi pieņemt, ka šī lieta ir izņēmums. Ombuds arī norādīja, ka šajā gadījumā ir samaksāti procenti par kavētiem maksājumiem un ka viņam, šķiet, nav iesniegta neviena sūdzība par šo jautājumu.

Tāpēc ombude uzskatīja, ka ir lietderīgi izskatīt šo lietu atsevišķi no iepriekš minētās vispārējās izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas attiecībā uz jautājumu par Komisijas maksājumu savlaicīgumu (izmeklēšana OI/1/2009/GG).

Tādēļ viņš nolēma sākt šo izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas.

Pieprasījums

Ombuda pārstāvji 2010. gada 15. martā pārbaudīja Komisijas lietas materiālus saistībā ar iepriekš minēto lietu.

Pārbaudes rezultātus var apkopot šādi:

Attiecīgā projekta mērķis bija veicināt tīru enerģiju un transporta tehnoloģijas Latīņamerikā un Karību jūras reģionā ("OLA", projekta numurs NNE5/81/2002). Tajā bija iesaistīts projekta koordinators un 14 darbuzņēmēji.

Komisija 2005. gadā apturēja maksājumus vienam no līgumslēdzējiem, jo bija aizdomas par krāpšanu. Tomēr saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem tas neietekmēja citu šā līguma pušu situāciju.

Saskaņā ar šā līguma noteikumiem Kopienas finansiālā ieguldījuma galīgais maksājums bija jāveic ne vēlāk kā 60 dienu laikā no dienas, kad Komisija apstiprināja vai tika uzskatīts, ka tā ir apstiprinājusi pēdējo projekta nodevumu.

Pēdējais projekta nodevums tika nosūtīts 2005. gada 29. aprīlī.

Komisija 2005. gada 26. maijā reģistrēja projekta koordinatora iesniegto galīgā maksājuma pieprasījumu. Pieprasītā maksājuma summa bija 522 249,84 EUR.

Komisijas projekta vadītājs 2005. gada 29. jūlijā nosūtīja sīki izstrādātus tehniskus komentārus un pieprasīja konsorcijam papildu informāciju. Projekta koordinators noraidīja šo pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka tas tika nosūtīts pēc pēdējā projekta nodevuma apstiprināšanas termiņa beigām.

Maksājumu veica tikai 2007. gada 17. oktobrī.

2007. gada 22. novembrī projekta koordinators lūdza samaksāt nokavējuma procentus.

Komisija 2008. gada 7. aprīlī informēja projekta koordinatoru, ka šis lūgums ir pieņemts. Komisija uzskata, ka maksājums bija jāveic 2005. gada 23. septembrī. Summa 38 298,80 EUR apmērā tika izmaksāta, lai segtu Komisijas aprēķināto 754 dienu kavēšanos.

Eiropas Revīzijas palātas loceklis 2008. gada 14. aprīlī rakstīja Komisijas priekšsēdētāja vietniekam A. Piebalgam par dažām kļūdām, kas atklātas saistībā ar attiecīgā projekta īstenošanu.

Lēmums

1. Par šajā lietā notikušu kavēšanos

1.1 Ombuds norāda, ka šajā gadījumā ir notikusi ārkārtas kavēšanās vai vairāk nekā divi gadi. Komisija pati aprēķināja, ka kavēšanās ilgst 754 dienas. Ņemot vērā to, ka projekta koordinators, šķiet, nav izteicis nekādus iebildumus, ombuds uzskata, ka viņa novērtējumu var balstīt uz šo skaitli.

1.2 Lai gan tam nav nozīmes, aprēķinot kavēšanos saskaņā ar līguma noteikumiem, ir lietderīgi norādīt, ka Komisija, šķiet, atsāka darbu pie līguma 2007. gada marta beigās vai aprīļa sākumā. Tomēr notikušais kavējums joprojām būtu ļoti būtisks, pat ja tiktu ņemts vērā tikai laikposms no 2005. gada septembra līdz 2007. gada martam.

1.3 Pārbaudē Komisijas pārstāvis norādīja, ka būtiska kavēšanās, kas notika šajā lietā, bija saistīta ar būtisku darbinieku trūkumu tajā laikā, ko savukārt izraisīja liela darbinieku mainība. Komisijas pārstāve uzsvēra, ka kopš tā laika maksājumu savlaicīgums viņas direktorātā ir ievērojami uzlabojies.

1.4 Ombuds norāda, ka informācija, kas viņam tika sniegta, pārbaudot Komisijas lietas materiālus, šķiet, apstiprina šo apgalvojumu.

1.5 Tādējādi, pēc ombuda domām, izskatāmā lieta ir galējs kavēta maksājuma piemērs, bet ne norāde uz endēmisku problēmu. Precīzāk, lai gan maksājumu kavējumi joprojām rada reālu problēmu (kas tiks aplūkota OI/1/2009/GG), nekas neliecina par to, ka tādas ārkārtējas situācijas kā šajā lietā varētu atkārtoties pašlaik vai nākotnē.

1.6 Jebkurā gadījumā ombuds norāda, ka Revīzijas palāta jau ir izskatījusi šo lietu un tās izraisītās problēmas (tostarp jautājumu par kavēšanos).

2. Secinājums

2.1 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana šajā lietā nav nepieciešama.

2.2 Līdz ar to šo izmeklēšanu var izbeigt, pamatojoties uz Komisijas lietas materiālu pārbaudes rezultātiem un nelūdzot Komisijas atzinumu.

Ar cieņu

P. Nikiforos DIAMANDOUROS