Noslēguma vēstule

1. Privāts konsultāciju uzņēmums noslēdza līgumu ar trešās valsts iestādēm (“valsts iestādes”), lai īstenotu programmu (“programma”), ko finansē Eiropas Komisija.

2. Programmas īstenošanai tika izveidota Programmas atbalsta nodaļa. Minētajai nodaļai ir četras ilgtermiņa amata vietas, proti, grupas vadītājs, grupas vadītāja palīgs, dotāciju eksperts un dotāciju eksperta palīgs. Grupas vadītājs stājās amatā 2008. gada janvārī. Sūdzības iesniedzējs noslēdza līgumu ar konsultāciju uzņēmumu par dotāciju eksperta darbu saistībā ar programmu. Viņš sāka pildīt savus pienākumus 2008. gada 11. februārī.

3. No 2008. gada 10. aprīļa notika vairākas sanāksmes, kurās piedalījās Komisija, valstu iestādes, Programmas atbalsta nodaļa un konsultāciju uzņēmums, lai apspriestu bažas par dažādiem Programmas aspektiem.

4. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 23. oktobrī saņēma vēstuli, ar kuru izbeidza dotāciju eksperta līgumu. Tika izbeigts arī komandas vadītāja līgums. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 24. oktobrī vērsās pie ombuda, apstrīdot Komisijas piekrišanu viņa atlaišanai.

Pieprasījuma priekšmets

5. Ombuds sāka izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija ir ļāvusi viņu netaisnīgi atlaist no dotāciju eksperta amata. Izmeklēšana attiecās arī uz apgalvojumiem, ka Komisijai būtu:

1. atvainoties sūdzības iesniedzējam; un
2. kompensēt sūdzības iesniedzējam tiešās izmaksas un ienākumu zudumu.

6. Savā vēstulē par sūdzības izmeklēšanas uzsākšanu ombuds arī lūdza Komisiju izskaidrot precīzu lēmumu pieņemšanas procesu saistībā ar sūdzības iesniedzēja atlaišanu un aprakstīt centienus, ko tā veikusi, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas sūdzības iesniedzēja tiesības, kā norādīts tā 2008. gada 10. novembra vēstulē.

Pieprasījums

7. Saņēmis 2008. gada 24. oktobra sūdzību, kā arī papildu informāciju, ko sūdzības iesniedzējs iesniedza 2008. gada novembrī un decembrī, ombuds 2008. gada 17. decembrī sāka izmeklēšanu. Komisija lūdza pagarināt termiņu atzinuma iesniegšanai par sūdzību, ko ombuds piešķīra. Komisija 2009. gada 20. aprīlī iesniedza atzinumu, ko pēc tam nosūtīja sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs iesniedza apsvērumus 2009. gada 15. jūnijā.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Par apgalvojumu, ka Komisija esot pieļāvusi sūdzības iesniedzēja netaisnīgu noraidīšanu

Ombudam iesniegtie argumenti

Par iebildumu

8. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka valsts iestāžu un Komisijas delegācijas bažas par programmu attiecās uz jomu, par kuru bija atbildīgs grupas vadītājs. Tāpēc lēmums nomainīt komandas vadītāju sūdzības iesniedzējam nebija nekāds pārsteigums. Tomēr sūdzības iesniedzējs nekad nav saņēmis nekādu kritiku – ne mutisku, ne rakstisku – par viņa atbildības jomu (kas attiecās uz dotāciju shēmu). Tomēr konsultāciju uzņēmums arī izbeidza viņa līgumu. Konsultāciju uzņēmums viņu informēja, ka, lai gan valsts iestādes ir pieprasījušas izbeigt viņa līgumu, pieprasījumu ir iesniegusi Komisijas delegācija (ar kuru valsts iestādes vēlējās uzturēt labas attiecības).

9. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņš nezina, kurš nolēma viņu aizstāt un kāpēc viņš tika aizstāts. Viņam netika dotas tiesības aizstāvēties, un viņš pat netika informēts par apsūdzībām, kas pret viņu izvirzītas.

Komisijas atzinums – vispārīga informācija

10. Atzinumā par sūdzību Komisija paskaidroja, ka programma tika īstenota, izmantojot “privātu netiešas decentralizētas pārvaldības veidu”. Tas nozīmē, ka līgumslēdzēja iestāde, proti, valsts iestādes, ir noslēgusi pakalpojumu līgumu ar trešo personu. Trešā persona bija privāta konsultāciju sabiedrība, kas sniedza pakalpojumus saistībā ar programmas finansiālo īstenošanu. Komisija parakstīja finansēšanas nolīgumu ar valsts iestādēm, bet tai nebija līgumiskas saiknes ar konsultāciju uzņēmumu.

11. Komisija paskaidroja, ka agrīnā posmā Komisijas delegācijai un valstu iestādēm kļuva skaidrs, ka Programmas atbalsta nodaļa nedarbojas pienācīgi. Sūdzības iesniedzējs patiešām skaidri piekrita šim viedoklim: viņš norādīja, ka “diezgan agri kļuva skaidrs, ka (Programmas atbalsta nodaļa) cīnās”. Komisija uzskata, ka, lai gan ir saprotams, ka nesen ieceļojušai komandai ir vajadzīgs sākotnējs atbalsts un norādījumi, tās rezultāti projekta pirmajos mēnešos bija neapmierinoši. Tas notika, neraugoties uz valsts iestāžu un Komisijas atbalstu un norādījumiem.

12. Saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju valsts iestādes un Komisijas delegācija vispirms pauda savas bažas 2008. gada 9. aprīļa sanāksmē ar grupas vadītāju un dotāciju ekspertu. Šīs bažas tika paziņotas arī X., kurš strādāja konsultāciju uzņēmumā. Pēc 2008. gada 9. aprīļa sanāksmes valsts iestādes lūdza X. ierasties attiecīgajā trešā valstī, lai risinātu ar programmas atbalsta nodaļas darbību saistītās problēmas. Pēc X. vizītes tika nolemts dot komandai laiku līdz 2008. gada augusta vidum, lai uzlabotu savu sniegumu. Tad tiktu izlemts, vai turpināt darbu esošajā komandā vai mainīt personālu.

13. Komisija secināja, ka visi argumenti, ko sūdzības iesniedzējs izvirzīja savā sūdzībā ombudam, liecina, ka komanda no projekta sākuma nedarbojās pienācīgi. Tas bija viens no galvenajiem programmas lēnā progresa iemesliem. Šo situāciju apstiprināja X. kga sagatavotais dokuments pēc viņa pirmās vizītes attiecīgajā trešā valstī. Šā dokumenta galvenais konstatējums bija šāds:

"komandas sadarbība nav optimāla, t. i., komunikācijas bloķēšana/kropļošana starp komandas locekļiem, darba deleģēšana un sadale nav optimāla, komandas locekļu darba slodze vēl nav optimāli līdzsvarota, vēl nav pietiekama koncentrēšanās uz kopīgu mērķi, grūtības panākt vienprātību par konkrētām pieejām un koncepcijām."

Komisijas atzinums — lēmumu pieņemšanas process

14. Komisija uzskata, ka tieši konsultāciju uzņēmums ierosināja aizstāt dotāciju ekspertu. Šis ierosinājums tika izteikts konsultāciju uzņēmuma vēstulē, kurā norādīts, ka grupa nedarbojas pienācīgi [1]. Savā vēstulē konsultāciju sabiedrība piedāvāja trīs alternatīvus risinājumus, no kuriem divi paredzēja dotāciju eksperta aizstāšanu.

15. Tā kā Komisija nebija līgumslēdzēja puse līgumā starp valsts iestādēm un konsultāciju sabiedrību, tā nevarēja lūgt aizstāt ekspertus.

16. No valsts iestāžu 2008. gada 16. oktobra atbildes konsultāciju uzņēmumam bija skaidrs, ka valsts iestādes dod priekšroku risinājumam, saskaņā ar kuru tiktu aizstāts gan grupas vadītājs, gan dotāciju eksperts [2]. Valsts iestādes uzrakstīja šo vēstuli, kurā apkopoti secinājumi, kas izdarīti pēc diskusijām ar visām iesaistītajām pusēm pēc tam, kad X. bija otro reizi apmeklējis attiecīgo trešo valsti.

17. Komisija uzskatīja, ka, ja, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, viņš nezināja savas atlaišanas iemeslus, tad konsultāciju uzņēmums nevarēja viņu par to informēt. Komisijai nav līgumiskas saiknes ar konsultāciju uzņēmumu vai tā ekspertiem un līdz ar to nav līgumsaistību pret tiem. Iestādei nav arī tiesību iejaukties līgumiskajās attiecībās starp konsultāciju sabiedrību un sūdzības iesniedzēju, un tai nav zināmi līguma noteikumi, kas reglamentē šīs attiecības. Ciktāl konsultāciju uzņēmums konstatēja, ka tā komanda nedarbojās pienācīgi, un izteica priekšlikumus šīs problēmas novēršanai, konsultāciju uzņēmumam bija jāpārvalda šo priekšlikumu sekas kopā ar saviem darbiniekiem.

18. Komisijas galvenā interese bija nodrošināt, lai programma tiktu pienācīgi īstenota un lai rezultāti tiktu sasniegti, kā paredzēts. Tomēr Komisija bija ieinteresēta arī projektos strādājošo darbinieku tiesību aizsardzībā. Tāpēc tā uzrakstīja vēstuli konsultāciju uzņēmumam, lūdzot informēt sūdzības iesniedzēju par viņa situāciju.

19. Komisija arī apgalvoja, ka tā nekavējoties atbildēja uz sūdzības iesniedzēja e-pastiem un vēstulēm. Tajā pašā dienā tika atbildēts uz sūdzības iesniedzēja 2008. gada 12. oktobra e-pasta vēstuli, kurā viņš pauda bažas par viņa iespējamo atlaišanu. Savā atbildē delegācijas vadītājs apliecināja sūdzības iesniedzējam, ka visi izvirzītie jautājumi tiks nosūtīti valsts iestādēm un ņemti vērā nākamajā dienā plānotajā sanāksmē. Komisija uzsvēra, ka tā nekad nav lūgusi aizstāt dotāciju ekspertu. Ņemot vērā konsultāciju uzņēmuma ierosinājumus, Komisijas delegācija pauda viedokli, ka risinājums būtu taisnīgs tikai tad, ja tiktu ņemti vērā grupas vadītāja pienākumi. Šie aspekti tika apspriesti ar valsts iestādēm, kuras secināja, ka būtu jāaizstāj abi eksperti.

20. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 30. oktobrī rakstiski vērsās pie delegācijas vadītāja, sūdzoties, ka lēmumu pieņemšanas process attiecībā uz viņa atlaišanu nav pārredzams un ka viņa tiesības nav ievērotas. Delegācijas vadītājs atbildēja 2008. gada 10. novembrī, paskaidrojot, ka tieši konsultāciju uzņēmums ir ierosinājis personāla izmaiņas. Delegācijas vadītājs arī paskaidroja, ka bažas par grupu, ko pauda valsts iestādes un atbalstīja Komisijas delegācija, bija “koncentrētas uz problēmām, kas saistītas ar rezultātu sasniegšanu, un to mērķis bija izveidot grupu, kas varētu sadarboties, lai panāktu maksimālu sniegumu”. Sūdzības iesniedzēja profesionālās spējas netika apšaubītas. Delegācijas vadītājs pauda nožēlu par projekta problēmu ietekmi uz sūdzības iesniedzēju personīgi. Delegācijas vadītājs arī rakstīja konsultāciju uzņēmumam, iesakot tam ievērot sūdzības iesniedzēja kā darbinieka tiesības un atbildēt uz sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem.

21. Komisija neuzskata, ka tā ir pieļāvusi administratīvu kļūmi. Līdz ar to nav pamata atvainoties vai piešķirt kompensāciju. Visi kompensācijas pieprasījumi ir jāizskata konsultāciju uzņēmumam, kas ir sūdzības iesniedzēja darba devējs.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

22. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atzina, ka komanda nefunkcionēja. Tomēr viņš neuzskatīja, ka ir atbildīgs par šo situāciju.

23. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija bija iesaistīta lēmuma pieņemšanā par viņa atlaišanu. Komisijas iesaistīšanās ir norādīta e-pasta vēstulēs, kas nosūtītas 2008. gada oktobrī, un valstu iestāžu un delegācijas vadītāja 2008. gada 13. oktobra sanāksmē. Komisiju pat varētu uzskatīt par lēmumu pieņēmēju. Komisija 2008. gada 12. oktobra e-pasta vēstulē nav pretrunā sūdzības iesniedzēja apgalvojumam, ka viņš ir informēts, ka tieši Komisijas delegācija ir ierosinājusi viņa atlaišanu. Drīzāk varētu apgalvot, ka viņi piekrita sūdzības iesniedzēja apgalvojumam.

24. 2008. gada 9. oktobrī X. informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš tiks aizstāts. Tas notika, pirms X. tikās ar Komisijas delegāciju vai valsts iestādēm. Tādējādi lēmums par viņa atlaišanu varēja tikt saskaņots ar Komisijas delegāciju jau 2008. gada septembrī. 2008. gada 10. oktobrī X. informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņš no rīta ir ticies ar Komisijas delegācijas programmas vadītāju, kurš uzstāja, ka ir jānomaina gan grupas vadītājs, gan dotāciju eksperts. Pēcpusdienā X. tikās ar valsts iestādēm. X. uzskata, ka valsts iestādes ir norādījušas, ka, ja tās nolemtu aizstāt gan grupas vadītāju, gan dotāciju ekspertu, tas būtu nevis profesionāls, bet gan politisks lēmums, lai saglabātu labas attiecības ar Komisijas delegāciju. 2008. gada 13. oktobrī notika sanāksme starp Komisijas delegācijas vadītāju un valsts iestādēm. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šī bija sanāksme, kuras laikā valsts iestādes beidzot tika pārliecinātas, ka sūdzības iesniedzējs ir jāaizstāj. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja rīcībā esošo informāciju konsultāciju uzņēmums sanāksmē pat nebija pārstāvēts. Nav pierādījumu, ka Komisija šajā sanāksmē būtu centusies aizsargāt sūdzības iesniedzēja tiesības. Pēc sanāksmes valsts iestādes informēja X., ka abi eksperti ir jānomaina. Realitāte ir tāda, ka valsts iestādes pašas gandrīz neko nav izlēmušas. Par gandrīz visu lēmumu pieņēma Komisijas delegācija.

25. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka X. kungs un grupas vadītājs bija veci draugi un ka viņi uzskatīja, ka viņi varētu glābt grupas vadītāju, upurējot sūdzības iesniedzēju. Valsts iestādes iebilda pret šo risinājumu. Tomēr Komisijas delegācija uzstāja. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka risinājums vienlaikus atlaist abus vecākos ekspertus neveicināja labu programmas sniegumu.

26. Sūdzības iesniedzējs bija cerējis no Komisijas saņemt skaidrojumus par to, kas viņam būtu bijis jādara citādi vai kādas darbības Komisija no viņa sagaidīja, lai nodrošinātu programmas panākumus. Diemžēl šādi precizējumi netika veikti. Sūdzības iesniedzējs nesaskata, ka Komisija būtu kaut ko darījusi, lai aizsargātu viņa tiesības pirms atlaišanas. Šķiet, ka Komisijai nav zināmas arī citas tiesības, izņemot darba ņēmēja tiesības. Sūdzības iesniedzējs vēlas, lai tiktu ievērotas viņa kā cilvēka un ES pilsoņa tiesības.

Ombuda novērtējums

27. Ombuds norāda, ka visas programmā iesaistītās puses, šķiet, piekrīt, ka programmas atbalsta nodaļa, t. i., komanda, kuras uzdevums bija īstenot programmu, pienācīgi nedarbojās. Komisija apgalvo, ka sūdzības iesniedzēja profesionālās spējas netika apšaubītas. Tomēr veikto pasākumu mērķis bija “izveidot komandu, kas varētu strādāt kopā”.

28. Ombuds uzskata, ka efektīvas administrācijas svarīgs mērķis ir nodrošināt, lai komandas darbotos labi. Tas, vai komanda darbojas labi, ir atkarīgs ne tikai no atsevišķu komandas dalībnieku profesionālajām spējām, bet arī no citiem faktoriem. Šie faktori ietver to, vai konkrēti komandas locekļi var labi strādāt ar citiem konkrētiem komandas locekļiem.

29. Tādēļ var būt nepieciešams pārstrukturēt komandu, lai tā varētu pienācīgi darboties.

30. Tā kā komandas darbība ir likumīgs iemesls personāla reorganizācijai Kopienas iestādēs, tas pats būtu jāattiecina uz Kopienas finansētām programmām.

31. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka tas, ka Programmas atbalsta nodaļa nedarbojās pienācīgi, bija pamatots iemesls grupas locekļu aizstāšanai.

32. Tomēr šādas reorganizācijas kontekstā būtu acīmredzami neatbilstoši labas pārvaldības principiem, ja Komisija mēģinātu likt pusei (neatkarīgi no tā, vai šai pusei ir līgumattiecības ar Komisiju vai nē) darīt kaut ko, kas būtu nelikumīgs vai pārkāptu līgumsaistības.

33. Šajā sakarā ombuds vispirms norāda, ka viņam nav sniegti nekādi konkrēti pierādījumi, kas apliecinātu, ka sūdzības iesniedzējs tika atlaists pēc Komisijas iniciatīvas. Kopumā nav sniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka Komisija būtu mēģinājusi uzlikt par pienākumu konsultāciju uzņēmumam (tieši vai ar valsts iestāžu starpniecību) atlaist sūdzības iesniedzēju. Jebkurā gadījumā ombudam nav iesniegti nekādi argumenti vai pierādījumi, kas liecinātu, ka sūdzības iesniedzēja atlaišana bija nelikumīga vai ar to tika pārkāpts viņa līgums ar konsultāciju uzņēmumu.

34. Komisija nekavējoties atbildēja uz sūdzības iesniedzēja e-pasta vēstulēm un vēstulēm. To darot, tā paskaidroja, ka tā vērsīs valsts iestāžu uzmanību uz sūdzības iesniedzēja bažām saistībā ar atlaišanu. Tā arī ierosināja, ka, pirmkārt, viņam būtu jāvēršas pie sava darba devēja ar prasību par zaudējumu atlīdzību. Šķiet, ka tas ir bijis piemērots pasākums un padoms.

35. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē, ka Komisija būtu pieļāvusi administratīvu kļūmi saistībā ar sūdzības iesniedzēja atlaišanu.

B. Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi

Ombuda novērtējums

36. Ņemot vērā ombuda secinājumus attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, apgalvojums, ka Komisijai būtu jāatvainojas sūdzības iesniedzējam un jāatlīdzina viņam tiešās izmaksas un zaudētie ienākumi, ir jānoraida.

C. Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds to slēdz ar šādu secinājumu:

Saistībā ar šo sūdzību nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2009. gada 18. novembrī

[1] Savā atzinumā Komisija norāda, ka, ņemot vērā, ka attiecīgais dokuments nepieder Komisijai, bet gan trešai personai, un ņemot vērā tajā ietvertās informācijas sensitīvo raksturu, dokumenta izpaušana varētu kaitēt to personu komerciālajām un personiskajām interesēm, uz kurām tas attiecas. Šo iemeslu dēļ Komisija uzskata dokumentu par konfidenciālu un nodod to ombuda rīcībā, ja viņš uzskata, ka lieta ir jāpārbauda.

[2] Sk. 2. zemsvītras piezīmi.