FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Eiropas ombuda lēmums, ar ko izbeidz izmeklēšanu saistībā ar sūdzību 3490/2005/(ID)PB pret Eiropas Komisiju

Sūdzības iesniedzējs, Itālijas uzņēmums, 2001. gadā noslēdza līgumu ar Eiropas Komisiju Eiropas Attīstības fonda ietvaros. Līgums bija par projektu, kura mērķis bija nodrošināt pienācīgu ūdens piegādi repatriantiem un pārvietotajām personām Libērijā. Līguma darbības beigās sūdzības iesniedzējs un Komisija nepiekrita maksājumiem, kas jāveic par projekta pabeigšanu.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada beigās vērsās pie ombuda un iesniedza vairākus apgalvojumus un prasības.

Ombuds 2007. gada jūlijā iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu. Viņš noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumus un lielāko daļu no tā apgalvojumiem, bet konstatēja, ka viens apgalvojums, kas attiecās uz maksām par saistībā ar projektu izveidota konta pārvaldību, šķiet pamatots.

Komisija atbildēja, ka tā pieņem ombuda priekšlikumu. Turklāt tā pēc savas iniciatīvas noteica papildu maksājumu, ko tā uzskatīja par saprātīgu maksāt sūdzības iesniedzējam kā daļu no mierizlīguma. Tomēr Komisija norādīja, ka tā neveiks maksājumus, ja vien sūdzības iesniedzējs neatsauks ļoti nopietnu paziņojumu, ko viņš bija sniedzis attiecībā uz iespējamu vēstules viltošanu, ko veikuši tās dienesti.

Sūdzības iesniedzējs atzinīgi novērtēja Komisijas atbildi, bet izteica īpašus papildu apgalvojumus. Tā arī vienojās atsaukt savu paziņojumu par minēto iespējamo viltošanu.

Ombuds ierosināja Komisijai, ka tā varētu sazināties ar sūdzības iesniedzēju, lai panāktu galīgo izlīgumu.

Savā atbildē Komisija pauda vēlmi daļēji apmierināt sūdzības iesniedzēja papildu prasības (kopā 36 600 USD un 747,89 EUR), lai rastu "abām pusēm apmierinošu izlīgumu" . Šajā nolūkā tā nosūtīja sūdzības iesniedzējam protokolu, kurā bija ietverts tās priekšlikums.

Izlīgums starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju visbeidzot tika apstiprināts 2008. gada rudenī. Rezultātā projekta konta atlikums tika slēgts ar maksājumiem sūdzības iesniedzējam 48 486,79 EUR un 101 938,40 USD apmērā.

Savā lēmumā ombuds uzsvēra, ka Komisijas atbilde šajā lietā ir priekšzīmīga. Procedūras laikā tā bija pamatīga un konstruktīva, pat līdz brīdim, kad tika veikti attiecīgie papildu maksājumi, kurus identificēja tās dienesti un sūdzības iesniedzējs.

Noslēguma vēstule

1.         2001. gadā sūdzības iesniedzējs, Itālijas uzņēmums, un Komisija parakstīja pakalpojumu līgumu, ko finansēja Eiropas Attīstības fonds (EAF). Līguma nosaukums bija "Monrovijas un lauku apvidu ūdensapgādes projekta pārvaldība". Tās mērķis bija 24 mēnešu laikā (no 2001. gada oktobra līdz 2003. gada oktobrim) nodrošināt pietiekamu ūdensapgādi personām, kas atgriežas, un pārvietotajām personām Libērijā.

2.         Lai izpildītu uzdevumus saskaņā ar pakalpojumu līgumu, sūdzības iesniedzējam cita starpā tika uzticēts pārvaldīt avansu kontu, ko tas bija izveidojis vietējā bankā. Projekts sākās 2001. gada decembrī, un tajā pašā laikā līdzekļi tika darīti pieejami avansa kontā.

3.         Iekšējās drošības situācijas pasliktināšanās dēļ Komisija 2003. gada maijā oficiāli ieteica programmā iesaistītajiem īstenošanas partneriem apsvērt pasākumu apturēšanu. Tomēr sūdzības iesniedzējs nolēma turpināt darbu pie projekta.

4.         Minētā vietējā banka 2003. gada 6. jūnijā pārtrauca darbību, jo Monrovijā sākās pilsoņu karš. Tas padarīja neiespējamu līdzekļu pārskaitīšanu Libērijas bankās. Tāpēc Komisija apstiprināja alternatīva avansa konta izveidi Itālijā.

5.         Vēlāk 2003. gadā Komisija veica projekta revīziju un pārskatīšanu. Tā rezultātā radās dažādi strīdi ar sūdzības iesniedzēju gan par tehniskiem, gan finansiāliem jautājumiem.

6.         Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 7. aprīlī iesniedza galīgos projekta ziņojumus.

7.         Neraugoties uz vairākām turpmākām sarakstēm ar Komisiju, sūdzības iesniedzējam joprojām bija vairākas sūdzības. Tādēļ 2005. gada 4. novembrī tā vērsās pie Eiropas ombuda.

Pieprasījuma priekšmets

8.        Ombuds sāka savu pašreizējo izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja šādiem apgalvojumiem un prasībām.

Apgalvojumi

(1) Komisija 15 mēnešu laikā no 2003. gada 24. jūlija līdz 2004. gada 19. oktobrim neatbildēja uz sūdzības iesniedzēja atkārtotajiem pieprasījumiem papildināt avansa kontu.

(2) Ņemot vērā to, ka nevienā līguma izpildes brīdī Komisija neapsūdzēja sūdzības iesniedzēju par neatbilstošiem tehniskajiem vai finansiālajiem rezultātiem un ka avansa maksas summa, pamatojums un līgumiskais derīgums nekad netika apšaubīts, sūdzības iesniedzēja tiesiskā paļāvība tika nopietni pārkāpta, jo tas nevarēja iedomāties, ka Komisija ar atpakaļejošu spēku apstrīdēs avansa maksu veselu gadu pēc projekta pabeigšanas.

(3) Komisijai bija vajadzīgs pilns gads pēc projekta beigām, lai paziņotu sūdzības iesniedzējam par jebkuru problēmu, neskatoties uz to, ka nolīgtie grāmatveži tai šo jautājumu bija darījuši zināmu daudz agrāk.

(4) Komisija neņēma vērā sūdzības iesniedzēja pieprasījumus veikt a) izmaksu/ieguvumu analīzi un tehnisko novērtējumu pēc projekta; un b) atdot sūdzības iesniedzējam tā pārskatus, kurus Komisija bija nolēmusi neatmaksāt.

(5) Tā kā Komisija nepamatoti kavējās papildināt avansa kontu, sūdzības iesniedzējs priekšfinansēja 30 % no projekta.

(6) Sūdzības iesniedzējs tika pakļauts neparastai un netaisnīgai attieksmei projekta slēgšanas laikā, jo projekta slēgšana un galīgie tehniskie un finanšu ziņojumi bija jāveic uz sūdzības iesniedzēja rēķina pēc projekta beigām, lai gan līgumā tas nebija paredzēts.

Pieprasījums 161 086,99 EUR apmērā, kas iesniegts trīs daļās

a) to nesamaksāto rēķinu apmaksa, kas ir deklarēti un pilnībā aplikti ar nodokļiem sūdzības iesniedzēja ikgadējā finanšu iesniegumā nodokļu iestādēm:

       - Iepriekš finansēti avansa izdevumi (2 faktūrrēķini): 75 931,95 USD

       Tehniskās palīdzības maksas un ieturējumi (1 rēķins): 38 880,53 EUR

b) Nokavējuma un kompensācijas procenti, kā arī nokavēto rēķinu devalvācija un avansa priekšfinansējums (summas, kas piemērojamas līdz 2005. gada decembra beigām):

       par tehnisko palīdzību: EUR 4 847,49

       - Devalvācijas zaudējumi no avansa konta priekšfinansējuma: USD 8 495,18

       - Nokavējuma/kompensācijas procenti par avansa priekšfinansējumu: USD 20 988,75

c) Neparedzamas ārpuslīgumiskas pēcprojekta saistības:

       Izmaksas un izdevumi, kas radušies pēc projekta beigām: 27 774,21 EUR

Pieprasījums

9.         2006. gada 31. janvārī ombuds lūdza Komisiju iesniegt atzinumu, ko tā izdarīja 2006. gada 28. jūlijā. Atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai, un tas tika nosūtīts 2006. gada 26. septembrī. Ombuds 2007. gada 10. jūlijā iesniedza priekšlikumu par mierizlīgumu. Komisija atbildēja uz šo priekšlikumu 2008. gada 8. janvārī. Atbilde tika nosūtīta sūdzības iesniedzējam, kurš savus apsvērumus iesniedza 2008. gada 25. janvārī. Ombuds pārsūtīja sūdzības iesniedzēja apsvērumus Komisijai, kas 2006. gada 26. jūnijā nosūtīja papildu atbildi. Sūdzības iesniedzējs un Komisija attiecīgi 2008. gada 31. jūlijā un 8. septembrī informēja ombudu par galīgo vienošanos, ko tie bija panākuši, lai atrisinātu lietu.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

Ievadpiezīmes

10.      Šī izmeklēšana ir noslēgusies ar veiksmīgu izlīgumu starp pusēm, pamatojoties uz ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu. Šis priekšlikums attiecās uz šo secinājumu 8. punktā minētā apgalvojuma a) daļu.

11.      Ņemot vērā šīs izmeklēšanas veiksmīgo iznākumu un abu pušu ievērojamos centienus panākt mierizlīgumu, šā lēmuma galvenā daļa ir vērsta uz jautājumiem, kas bija ombuda priekšlikuma par mierizlīgumu priekšmets. Attiecībā uz papildu jautājumiem, kuru pilnīgs novērtējums jau ir paziņots pusēm ombuda mierizlīguma priekšlikumā, pietiek atzīmēt turpmāk minēto.

12.      Attiecībā uz pirmo iepriekš minēto apgalvojumu ombuds savā mierizlīguma priekšlikumā konstatēja, ka Komisija, šķiet, nav atbildējusi uz diviem pieprasījumiem papildināt projektam izveidoto avansa kontu un ka šī nespēja, šķiet, neatbilst attiecīgajiem līguma noteikumiem. Savā atbildē uz priekšlikumu par mierizlīgumu Komisija kopumā uzsvēra to, ko tā uzskata par ārkārtas apstākļiem, un to, ka kavēšanās notika jo īpaši tādēļ, ka bija vajadzīgas papildu pārbaudes, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses. Sūdzības iesniedzējs neiesniedza īpašas piezīmes, atbildot uz šīm Komisijas papildu piezīmēm. Šobrīd ir lietderīgi atzīmēt, ka Komisija īpaši neatspēkoja iepriekš minēto ombuda konstatējumu, ka līguma noteikumi netika stingri ievēroti. Tomēr, ņemot vērā šīs lietas daļas sekundāro raksturu un to, ka ir panākts izlīgums, ombuds neuzskata par nepieciešamu turpināt izskatīt šo jautājumu.

13.      Attiecībā uz pārējiem apgalvojumiem ombuds nekonstatēja administratīvu kļūmi saistībā ar otro, trešo, piekto un sesto apgalvojumu. Attiecībā uz ceturto apgalvojumu ombuds secināja, ka nav pietiekama pamata turpmākai izmeklēšanai. Konkrēti attiecībā uz piekto apgalvojumu sūdzības iesniedzējs iesniedza papildu materiālus pēc mierizlīguma priekšlikuma, lai pamatotu savus argumentus. Tomēr, ņemot vērā šo informāciju, lai veiktu šīs lietas daļas otro novērtējumu, būtu nepieciešama turpmāka izmeklēšana, kas šobrīd nebūtu piemēroti. Turklāt ombuds norāda, ka pēc Komisijas pašas iniciatīvas un neraugoties uz to, ka viņš nekonstatēja administratīvu kļūmi, izlīgumā bija iekļauts lēmums izmaksāt kompensāciju, lai problēmu atrisinātu izlīguma ceļā (sk. turpmāk 28. punktu).

14.      Attiecībā uz apgalvojumu ombuds neatrada nevienu pamatotu apgalvojumu, kas atbilstu tā b) un c) daļai. Tāpēc tos nevarēja pieņemt.

A. Maksājuma pieprasījums

Fakti un vērtējums

15.       Kā minēts iepriekš, sūdzības iesniedzējs cita starpā apgalvoja, ka:

a) to nesamaksāto rēķinu apmaksa, kas ir deklarēti un pilnībā aplikti ar nodokļiem sūdzības iesniedzēja ikgadējā finanšu iesniegumā nodokļu iestādēm.  Tie bija šādi:

- Iepriekš finansēti avansa izdevumi (2 faktūrrēķini): 75 931,95 USD

Tehniskās palīdzības maksas un ieturējumi (1 rēķins): 38 880,53 EUR

16.       Attiecībā uz šo apgalvojumu Komisija savā atzinumā norādīja, ka tā ir nesekmīgi centusies nokārtot neizpildīto maksājumu ar sūdzības iesniedzēju. Pārbaudot kopējos izdevumus, tika iegūti USD 1 927 868,92. Saņemtie papildinājumi bija USD 1 856 703,09. Atlikums par labu sūdzības iesniedzējam bija USD 71 165,83, kas jāatmaksā avansa kontā. Bija arī vēl neizpildīts rēķins 38 880,53 EUR apmērā. Komisija norādīja, ka tā ir gatava pieņemt, ka līgumā, kas parakstīts ar sūdzības iesniedzēju, ir paredzēta maksa par avansa konta pārvaldību papildus atlīdzībai, ko nodrošina saskaņā ar pakalpojumu līgumu. Šajā kontekstā tā arī norādīja, ka pakalpojumu līguma II A pielikuma noteikumos šim nolūkam ir paredzēta īpaša maksa 216 000 EUR apmērā (norādīta II C pielikumā). Tomēr tā arī norādīja, ka tā ir acīmredzama kļūda, ko pieļāvuši tās dienesti, jo par vienu un to pašu pakalpojumu nekad nevajadzētu maksāt divkāršu atlīdzību, un tas bija iemesls, kāpēc revidenti secināja, ka pieprasījumi būtu jānoraida. Turklāt tā norādīja, ka pirms šīs summas nomaksas ir jāatrisina jautājums par izdevumu pamatojumu attiecībā uz aprīkojumu un mēbelēm, kas iegādātas no projekta fondiem un izmantotas sūdzības iesniedzēja dzīvesvietā. Patiešām, tā nesekmīgi mēģināja slēgt kontus, mudinot sūdzības iesniedzēju atrisināt jautājumu par nepamatotiem izdevumiem.

17.       Ombuds jautājumu par avansa konta pārvaldības maksu risināja šādi.

18.       Attiecīgā līguma nosaukums ir "Monrovijas un lauku apvidu ūdensapgādes projekta pārvaldība". Saskaņā ar līguma veidlapu līguma cena ir 270 180 EUR. Ja pastāv atšķirības starp dažādu dokumentu noteikumiem, tie būtu jāinterpretē saskaņā ar Līguma īpašo nosacījumu 3. pantā norādīto hierarhisko secību. Saskaņā ar šo pantu:

"Līguma dokumentu hierarhiskā secība ir šāda:

līguma veidlapa,

Līguma īpašie nosacījumi,

- I T/A pielikums.

- IIA pielikums Budžeta pārvaldības procedūras.

- IIB pielikuma tehniskie priekšraksti.

- IIC pielikums Avansa konta izmaksu tāme.

- III pielikums Līguma cenu sadalījums.

- IV pielikums Nodokļu un muitas režīms.

Vispārējie nosacījumi pakalpojumu līgumiem, ko finansē Eiropas Attīstības fonds (ĀKK/EEK Ministru padomes 1990. gada 29. marta Lēmuma Nr. 3/90 IV pielikums)

19.       Saskaņā ar 2. pantu līgumam ir piemērojami Beļģijas tiesību akti. Saskaņā ar līguma I pielikumu tā ilgums būtu “no [u]p līdz 360 cilvēkdienām Libērijā un līdz 120 dienām Itālijā 24 mēnešu laikposmā.“Līguma IIA pielikuma 1. punktā cita starpā ir paredzēts:

„Līgums attiecas uz programmas, kuras mērķis ir uzlabot piekļuvi tīriem ūdeņiem Monrovijā un lauku apvidos, pārvaldību un uzraudzību, izmantojot avansu kontu (..). EAF līdzekļus darīs pieejamus, izmantojot garantētu avansu kontu (..). Izmaksu tāme EUR ir pievienota IIC pielikumā (..).”

20.       IIA pielikuma 2.4.2. punktā noteikts, ka „[f]vai Avansa konta(-u) un atvēlēto finanšu resursu pārvaldības izmaksas Līgumslēdzējs saņem IIC pielikumā noteikto maksu. Šī maksa nav ieturama, un to var izņemt proporcionāli no konta katra pārskata perioda beigās.”

21.       IIC pielikumā ir iedaļa "E", kuras nosaukums ir "PROGRAMMU PĀRVALDĪBA" un kurā ir paredzēta summa 216 000 EUR apmērā (24 mēneši x 9000 EUR). IIC pielikumā nav neviena noteikuma, kurā būtu tieša atsauce uz maksu par "avansa konta pārvaldību". Tādējādi IIA pielikuma 2.4.2. punktā minētā maksa par avansa konta pārvaldību, šķiet, attiecas uz IIC pielikuma E iedaļā norādīto summu par programmas pārvaldību, ņemot vērā, ka IIC pielikumā nav atsevišķa noteikuma par maksu par avansa konta pārvaldību un ka līgums bija par ūdensapgādes programmas pārvaldību, izmantojot avansa kontu.

22.       III pielikumā ar nosaukumu "Līguma cenu sadalījums" jo īpaši ir iekļauti šādi dati:

                   "Maksa (naudas atsavināšana) par cilvēkdienām

a) Kreiga Smita pakalpojumi:

Libērijā:                                                                                   EURO

Maksa par cilvēku dienā 300 dienas EUR 425 dienā 127 500

Dienas nauda vienam cilvēkam dienā 300 dienas EUR 138 dienā 41 400

Itālijā:

Maksa par cilvēku dienā 120 dienas EUR 350 dienā 42 000

b) Pakalpojumi Libērijā apstiprinātiem īstermiņa ekspertiem

Maksa par cilvēku dienā 300 dienas EUR 300 dienā 18 000

Dienas nauda vienam cilvēkam/dienā 300 dienas 138 EUR/dienā 8,280 EUR

Ceļa izdevumi ...

Kopā 270.180 ".

23.       Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskatīja, ka Komisijas nostāja šajā lietā ir pamatota, proti, ka sūdzības iesniedzēja attiecīgo darbinieku pakalpojumi, kas minēti III pielikumā, nav nošķirami no IIC pielikuma E iedaļā minētās "programmas pārvaldības". Tādējādi šķita, ka līgumā bija paredzēta dubulta maksa par tiem pašiem pakalpojumiem, kas sūdzības iesniedzējam bija jāsniedz saistībā ar ūdensapgādes programmas pārvaldību. Līdz ar to izrādījās, ka pastāv loģiska neatbilstība starp attiecīgajiem līguma noteikumiem un ka Komisijas gribas apliecinājumā, noslēdzot līgumu, attiecībā uz līgumslēdzēja atlīdzību par programmas pārvaldību nav pieļautas kļūdas. Kā Komisija norādīja savā atzinumā, šī problēma radās tās dienestu pieļautas acīmredzamas kļūdas dēļ.

24.       Atbildē uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu Komisija piekrita, ka par labu sūdzības iesniedzējam avansa kontā bija atlikums USD 71 165,83 apmērā un vēl neizpildīts rēķins EUR 38 880,53 apmērā par tehniskās palīdzības maksām. Acīmredzot, lai panāktu mierizlīgumu strīdā ar sūdzības iesniedzēju, Komisija paziņoja, ka tā ir gatava pieņemt, ka līgumā, kas parakstīts ar sūdzības iesniedzēju, ir paredzēta maksa par avansa konta pārvaldību papildus atlīdzībai, ko nodrošina saskaņā ar pakalpojumu līgumu. Tomēr tā norādīja, ka pirms attiecīgās summas nokārtošanas būtu jāatrisina jautājums par to izdevumu pamatojumu, kas saistīti ar aprīkojumu un mēbelēm, kuras iegādātas no projekta līdzekļiem un izmantotas sūdzības iesniedzēja dzīvesvietā. Šajā sakarā Komisija norādīja, ka tā ir izvirzījusi šo jautājumu 2003. gada 26. jūnija vēstulē. Tomēr Komisija savā atzinumā nenorādīja, ka šīs vēstules kopija ir iekļauta apjomīgajos dokumentos, kas pievienoti sūdzībai. Šī vēstule nebija iekļauta arī Komisijas atzinumam pievienotajā pielikumu sarakstā. Turklāt šāda problēma nebija iekļauta starpposma revīzijas pārskata konstatējumos, kas tika paziņoti sūdzības iesniedzējam un pievienoti sūdzībai. Turklāt Komisija nekādā veidā nav atsaukusies uz attiecīgo naudas summu.

25.       Savos apsvērumos par Komisijas atzinumu sūdzības iesniedzējs:

a) norādīja, ka Komisija nav ņēmusi vērā pēdējos avansa rēķinus USD 4 766,12 apmērā, kas pārbaudāmi iesniegti kopā ar galīgo ziņojumu;

b) norādīja, ka, izņemot iepriekš minēto summu, tā piekrita Komisijai attiecībā uz atlikumu par labu Komisijai un vēl neizpildīto rēķinu;

atzinīgi novērtēja Komisijas paziņojumu, ka tā ir gatava pieņemt, ka līgumā ir paredzēta maksa par avansa konta pārvaldību; un

d) uzsvēra, ka savā atzinumā Komisija pirmo reizi ieviesa atrunu attiecībā uz iekārtām un apgalvoja, ka tas skaidri attiecas uz citu līgumu, kas jau sen ir noslēgts par labu sūdzības iesniedzējam, kā arī uz nolīguma protokolu, kas parakstīts ar Komisiju.

26.       Ombuds norādīja, ka:

a) savā atzinumā Komisija nesniedza komentārus par sūdzības iesniedzēja prasību attiecībā uz pēdējo avansa rēķinu apmaksu USD 4766 apmērā. 12;

b) sūdzības iesniedzējs un Komisija piekrita, ka par labu sūdzības iesniedzējam avansa kontā bija atlikums USD 71 165,83 apmērā un vēl neizpildīts rēķins EUR 38 880,53 apmērā;

c) Komisija bija gatava pieņemt, ka līgums paredz maksu par avansa konta pārvaldību (atsevišķi no sūdzības iesniedzēja atlīdzības par programmas pārvaldību), bet padarīja prasības nokārtošanu atkarīgu no jautājuma atrisināšanas par izdevumu pamatojumu attiecībā uz aprīkojumu un mēbelēm, kas iegādātas no projekta fondiem un izmantotas sūdzības iesniedzēja dzīvesvietā;

d) savā atzinumā Komisija nav pierādījusi, ka tā ir izvirzījusi šo jautājumu sūdzības iesniedzējam pirms šīs izmeklēšanas, un nav sniegusi papildu informāciju par šo jautājumu;

e) Komisija arī nepaskaidroja, kāpēc šis jautājums liedz tai vismaz daļēji apmierināt sūdzības iesniedzēja prasību; un

f) sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisija šo jautājumu pirmo reizi izvirzīja savā atzinumā, un norādīja, ka tas attiecas uz cita jau noslēgta līguma izpildi.

27.       Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secināja, ka Komisija nav pienācīgi izskaidrojusi, kāpēc tā vismaz daļēji nav samaksājusi sūdzības iesniedzējam naudas summu, kas atbilst tā pirmajam prasījumam. Šī kļūme varēja būt administratīva kļūme. Tādēļ ombuds iesniedza šādu priekšlikumu par mierizlīgumu:

Ņemot vērā savas piezīmes [šeit 26] punktā, ombuds ierosina, ka Komisija varētu pārskatīt savu lēmumu (tostarp tā pamatojumu) atteikties kaut vai daļēji apmierināt sūdzības iesniedzēja pirmo finanšu prasību. Saistībā ar šo pārskatīšanu Komisija varētu ņemt vērā arī ombuda piezīmes [šeit 18-23] punktā un attiecīgos Beļģijas tiesību aktus, kas piemērojami līgumam. Komisija tiek aicināta uzaicināt sūdzības iesniedzēju uz sanāksmi, lai atvieglotu juridiskās situācijas noskaidrošanu un abām pusēm pieņemama risinājuma meklēšanu.

Tiesībsargam iesniegtie iesniegumi pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

28.       Komisija informēja ombudu, ka pēc viņa priekšlikuma un nolūkā veikt pasākumus, lai atrisinātu šo jautājumu, tā ir atkārtoti izvērtējusi lietu un pieņēmusi ombudes priekšlikumu. Komisija sniedza šādu informāciju (kopsavilkumā) par to, kā tā plāno atbildēt uz priekšlikumu. Pirmkārt, tā veiktu prasījuma a) daļā minētos maksājumus. Otrkārt, Komisija pati bija noteikusi atbilstošu papildu maksājumu, kas bija jāveic.  To veidoja nokavējuma procenti un kompensācijas procenti par avansa priekšfinansējumu 2066,87 USD apmērā. Attiecībā uz to Komisija paskaidroja, ka, neraugoties uz tās sākotnējo nostāju nepiešķirt šo kompensāciju un ombuda secinājumu, ka apgalvojums, kas attiecas uz šo punktu, nav pamatots, Komisija tomēr nolēma ierosināt iepriekš minēto maksājumu, lai kompensētu sūdzības iesniedzēja priekšfinansējuma izmaksas. Komisija norādīja, ka tā piedāvāja šo maksājumu tikai izlīguma panākšanai. Turpinājumā tā norādīja, ka minēto maksājumu nevar interpretēt kā sūdzības iesniedzēja komentāros ombudam izteikto apgalvojumu un apsūdzību atzīšanu vai atzīšanu.

29.       Turklāt Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ombudam iesniegtajos dokumentos ir izteicis vairākas ļoti kritiskas piezīmes par Komisiju un tās dienestiem. Komisija nevēlējās atbildēt uz tiem, izņemot vienu piezīmi, kurā sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijas dienesti ir viltojuši vēstuli. Komisija pieņēma ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu ar nosacījumu, ka sūdzības iesniedzējs atsauc šo apsūdzību.

30.       Savos apsvērumos par Komisijas atbildi uz ombuda priekšlikumu sūdzības iesniedzējs atzinīgi novērtēja Komisijas vēlmi rast mierizlīgumu. Tā arī formulēja papildu konkrētas prasības, tostarp prasības par procentiem un kompensāciju par valūtas kursa svārstībām. Tajā pašā laikā tā skaidri atteicās no viena no saviem šajā izmeklēšanā izvirzītajiem apgalvojumiem un skaidri atsauca savu iepriekš 28. punktā minēto apsūdzību.

31.       Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja jaunos apgalvojumus, ombuds nosūtīja Komisijai savus apsvērumus. Viņš ierosināja, ka Komisija varētu sazināties ar sūdzības iesniedzēju, lai panāktu galīgo izlīgumu.

32.       Komisija 2008. gada 26. jūnija atbildē pauda gatavību daļēji apmierināt sūdzības iesniedzēja papildu prasības (par kopējo summu USD 36 600 un EUR 747,89), lai panāktu "abām pusēm apmierinošu izlīgumu" . Tomēr tā nevarēja piekrist dažiem papildu procentu prasījumiem, paskaidrojot, ka tie ir saistīti attiecīgi ar nodokļu apstākļiem attiecīgajā dalībvalstī un ar lietas daļu, attiecībā uz kuru ombuds bija secinājis, ka nav pieļauta administratīva kļūme.

33.       Komisija norādīja, ka tā ir nosūtījusi sūdzības iesniedzējam protokolu, kurā ietverts tās izlīguma priekšlikums.

34.       Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 3. jūlijā informēja ombudu, ka tas plāno parakstīt protokolu. Abas puses attiecīgi 2008. gada 31. jūlijā un 8. septembrī apstiprināja izlīgumu starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju. Izlīgums nozīmēja, ka projekta konta atlikums tika slēgts ar maksājumiem sūdzības iesniedzējam 48 486,79 EUR un 101 938,40 USD apmērā.

Ombuda novērtējums pēc viņa mierizlīguma priekšlikuma

35.       Ņemot vērā pušu iesniegumus pēc ombuda priekšlikuma par mierizlīgumu, ombuds secina, ka viņa priekšlikumam ir bijis veiksmīgs iznākums.

36.       Turklāt ombuds vēlas uzsvērt, ka Komisijas atbilde šajā lietā ir bijusi priekšzīmīga. Jau atzinuma iesniegšanas brīdī Komisija izmantoja iespēju rūpīgi pārbaudīt attiecīgos notikumus un pārskatīt savu dienestu darbības. Tā konstatēja trūkumus, tos atklāti atzina un pauda vēlmi veikt korektīvus pasākumus. Atbildot uz ombuda priekšlikumu par mierizlīgumu, Komisija arī pieņēma ļoti rūpīgu un konstruktīvu pieeju. Jo īpaši Komisija ir atzinīgi vērtējama par tās vēlmi pilnībā un konstruktīvi izmantot Ombuda statūtu 3. panta 5. punktu, kura mērķis cita starpā ir veicināt mierizlīgumus atklātā un nejuridiskā dialogā.

C. Secinājumi

Ombuds secina, ka ir panākts mierizlīgums.

Sūdzības iesniedzējs un Eiropas Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 1. decembrī

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!