Noslēguma vēstule

1. Sūdzības iesniedzējs, advokāts, kas pārstāv apvienību ("asociācija"), iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai saskaņā ar Padomes Regulas 659/1999 (1) 20. panta 2. punktu par iespējami nelikumīgu valsts atbalstu, ko dalībvalsts sniegusi alus darītavai. Sūdzības iesniegšanai viņš izmantoja Komisijas sūdzības veidlapu ("sūdzība par valsts atbalstu").

2. Sūdzībai par valsts atbalstu bija pievienota sūdzības iesniedzēja pilnvara ("pilnvara"), ar kuru asociācija pilnvaroja viņu pārstāvēt to visos tiesību aktos, kas saistīti ar sūdzības par valsts atbalstu iesniegšanu, kā arī "pieņemt visus iesniegtos dokumentus".

3. Ar 2007. gada 17. augusta vēstuli asociācijas priekšsēdētājam ("1. vēstule") Komisija (Konkurences ģenerāldirektorāts) informēja asociāciju, ka tā neizmeklēs iespējamo valsts atbalstu attiecībā uz alu. Tomēr tā Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāts izmeklēs iespējamo valsts atbalstu attiecībā uz iesalu. Komisija piebilda, ka, ja asociācija 20 darba dienu laikā neapstrīdēs savu konstatējumu, tā uzskatīs sūdzību par valsts atbalstu par atsauktu attiecībā uz alu. Komisija nenosūtīja sūdzības iesniedzējam 1. vēstules oriģinālu un minētās vēstules kopiju.

4. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 27. augusta vēstulē informēja Komisiju, ka viņš ir asociācijas pilnvarotais juridiskais pārstāvis, un lūdza to turpmāk iesniegt asociācijas nosūtīto paziņojumu saistībā ar sūdzību par valsts atbalstu oriģinālus vai kopijas.

5. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 6. septembra vēstulē iesniedza Komisijai papildu argumentus par to, kāpēc tam būtu jāizmeklē arī iespējamais valsts atbalsts attiecībā uz alu.

6. Komisija 2007. gada 19. septembra e-pasta vēstulē jautāja sūdzības iesniedzējam, vai sūdzībā par valsts atbalstu iekļautais apgalvojums, ka tas nav konfidenciāls, attiecas arī uz iepriekš minēto papildu informāciju, ko viņš pa to laiku bija sniedzis.

7. Pēc tam, 2008. gada 8. aprīlī, Komisija nosūtīja vēl vienu vēstuli asociācijai ("2. vēstule"), informējot to, ka attiecīgais atbalsts nav nelikumīgs valsts atbalsts attiecībā uz alu, un paskaidrojot šā konstatējuma pamatojumu. Komisija piebilda, ka, ja asociācija 20 darba dienu laikā neapstrīdēs šo konstatējumu, tā uzskatīs sūdzību par valsts atbalstu par atsauktu attiecībā uz alu.

8. Komisija arī nenosūtīja sūdzības iesniedzējam 2. vēstuli.

Pieprasījuma priekšmets

9. Sūdzības iesniedzējs 2008. gada 23. aprīļa sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija viņam nav nosūtījusi oficiālus paziņojumus par to, kā tā izskata sūdzību par valsts atbalstu, ko viņš bija iesniedzis asociācijas vārdā, rīkojoties kā asociācijas juridiskais pārstāvis.

Tādēļ viņš lūdza ombudu izskatīt viņa sūdzību, sniegt piemērotus ieteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un informēt viņu par iznākumu.

Pieprasījums

10. Komisija 2008. gada 1. septembrī iesniedza atzinumu par ombuda veikto izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzējs savus apsvērumus nosūtīja 2008. gada 22. septembrī.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka Komisija nav nosūtījusi sūdzības iesniedzējam oficiālus paziņojumus par to, kā tā izskata sūdzību par valsts atbalstu, ko viņš bija iesniedzis ombudam iesniegto asociācijas

argumentu vārdā

11. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija viņam nav nosūtījusi oficiālos paziņojumus, kas attiecās uz to, kā Komisija izskatīja sūdzību par valsts atbalstu, kuru viņš bija iesniedzis asociācijas vārdā, rīkojoties kā asociācijas juridiskais pārstāvis. Viņš norādīja, ka kopā ar sūdzību viņš ir iesniedzis pilnvaru, kuru viņam bija piešķīrusi asociācija un saskaņā ar kuru viņš ir asociācijas pienācīgi pilnvarots juridiskais pārstāvis. Tas cita starpā viņam deva tiesības pieņemt visus iesniegtos dokumentus saistībā ar sūdzību par valsts atbalstu. Piešķirot pilnvaras sūdzības iesniedzējam, asociācija izteica vēlmi, lai viņam tiktu nodoti visi dokumenti, kas saistīti ar sūdzības par valsts atbalstu izskatīšanu.

12. Viņš arī uzsver, cik svarīga ir 1. un 2. vēstule, kurās noteikts termiņš, līdz kuram asociācijai jāapstrīd Komisijas konstatējumi par alu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, nenosūtot viņam iepriekš minētās vēstules, Komisija ir radījusi risku, ka asociācija nespēs uz tām pienācīgi reaģēt.

13. Komisija atsaucās uz Padomes Regulas 659/1999 (2) 20. panta 2. punktu un atsaucās uz Konkurences ģenerāldirektorāta iekšējām procedūrām attiecībā uz sūdzībām par valsts atbalstu. Saskaņā ar šīm procedūrām dalībvalsts atbildi uz sūdzību ar šīs dalībvalsts iepriekšēju piekrišanu var nosūtīt sūdzības iesniedzējam piezīmju sniegšanai. Ja sūdzības iesniedzējs 20 darba dienu laikā nereaģē, sūdzību uzskata par atsauktu.

14. Komisija uzsvēra, ka asociācijas izmantotajā sūdzībā par valsts atbalstu tā ir skaidri identificēta kā sūdzības iesniedzēja. Šajā veidlapā nebija ietverts neviens lūgums saglabāt apvienības identitātes konfidencialitāti vai adresēt korespondenci tikai apvienības advokātam.

15. Komisija uzskata, ka parasti sarakste par valsts atbalsta sūdzību būtību tiek adresēta tieši sūdzības iesniedzējam, kas norādīts attiecīgajā sūdzības veidlapā. Tieši informējot asociāciju, Komisija nodrošināja, ka sūdzība par valsts atbalstu tiek nekavējoties izskatīta un ka sūdzības iesniedzējs ir pilnībā informēts par lietas novērtējumu.

16. Komisija atzina, ka tā ir nosūtījusi asociācijas priekšsēdētājam tikai svarīgo 1. un 2. vēstuli, kurās izskaidrots tās vērtējums par lietas būtību. Tomēr tā vienmēr ir arī telefoniski informējusi sūdzības iesniedzēju ombuda izmeklēšanā par lietas izskatīšanu.

Ombuda novērtējums

17. Šajā lietā ir izvirzīts procesuāls jautājums saistībā ar sūdzību par valsts atbalstu izskatīšanu saskaņā ar Regulas 659/1999 20. panta 2. punktu. Ja ieinteresētā persona piešķir advokātam pilnvaras un iesniedz tās kopā ar sūdzību par valsts atbalstu, vai Komisijai visa saistītā sarakste ir jānosūta tikai ieinteresētajai personai, tikai tās advokātam vai abiem?

18. Vispirms ombuds vēlas norādīt, ka pilnvaras mērķis ir sniegt pierādījumus, ka principāls ir pilnvarojis savu advokātu viņa vārdā sadarboties ar trešām personām.

19. Turklāt, kā pamatoti apgalvo sūdzības iesniedzējs, pilnvaras iesniegšana kopā ar sūdzību par valsts atbalstu pati par sevi ir ieinteresētās personas gribas/vēlmes tikt pārstāvētai ar advokātu valsts atbalsta procedūrā izpausme.

20. Ombuds uzskata, ka piemērojamās tiesību normas un iekšējās procedūras, uz kurām atsaucas Komisija, neliedz tai ņemt vērā šo gribu, nosūtot ar sūdzībām par valsts atbalstu saistīto saraksti pēc būtības advokātam, kuram ieinteresētā persona ir piešķīrusi pilnvaru. Ideālā gadījumā, ja pilnvara tiek iesniegta kopā ar sūdzību par valsts atbalstu, Komisija attiecīgo korespondenci varētu nosūtīt gan ieinteresētajai personai, gan tās advokātam, ja vien pilnvarā nav paredzēts citādi.

21. Šajā lietā Komisija saraksti pēc būtības nosūtīja tikai ieinteresētajai personai (turpmāk tekstā – “Apvienība”). Šķiet, ka Komisija apgalvo, ka tā būtu nosūtījusi advokātam šādu saraksti pēc būtības tikai tad, ja pilnvarā būtu ietverts i) lūgums, lai sarakste tiktu nosūtīta tikai advokātam, un/vai ii) ja sūdzības iesniedzējs būtu pieprasījis konfidencialitāti.

22. Attiecībā uz i) argumentu ombuds norāda, ka attiecīgajā pilnvarā nebija arī pieprasījuma nosūtīt saraksti tikai asociācijai. Attiecībā uz ii) argumentu un kā sūdzības iesniedzējs pareizi norādīja, ja viņš būtu pieprasījis konfidencialitāti, tas nebūtu radījis Komisijai pienākumu nosūtīt viņam saraksti.

23. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisija nav pamatoti paskaidrojusi, kāpēc tā nenosūtīja sūdzības iesniedzējam 1. un 2. vēstuli. Tas netika izdarīts, neraugoties uz to, ka sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis sūdzību par valsts atbalstu asociācijas vārdā un pievienojis tai pilnvaras. Turklāt ombuds nesaprot, kāpēc Komisija nav nosūtījusi sūdzības iesniedzējam 2. vēstuli, neraugoties uz to, ka savā 2007. gada 27. augusta vēstulē, kas adresēta Komisijai, sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka viņš ir asociācijas juridiskais pārstāvis, un īpaši lūdza iestādi nosūtīt turpmākus paziņojumus par sūdzību par valsts atbalstu arī viņam.

24. No iepriekš minētā izriet, ka būtu labi, ja Komisija nosūtītu 1. un 2. vēstules kopijas arī sūdzības iesniedzējam. Tas, ka Komisija to nav izdarījusi, ir uzskatāms par administratīvu kļūmi.

25. Ņemot vērā to, ka asociācijas priekšsēdētājs iesniedza sūdzības iesniedzējam 1. un 2. vēstuli, kas vēlāk varēja veikt attiecīgo darbību asociācijas vārdā attiecīgās valsts atbalsta procedūras ietvaros, ombuds neuzskata, ka mierizlīgums vai ieteikuma projekts ir pamatots, ņemot vērā iepriekš minēto konstatējumu par administratīvu kļūmi. Tāpēc viņš turpmāk izteiks kritisku piezīmi.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds izsaka šādu aizrādījumu:

Šajā lietā sūdzības iesniedzējs asociācijas vārdā iesniedza sūdzību par valsts atbalstu kopā ar pilnvaru, ar kuru asociācija pilnvaroja viņu to pārstāvēt visos saistītajos tiesību aktos, kā arī “pieņemt visus iesniegtos dokumentus”.

Tomēr Komisija 2007. gada 17. augusta un 2008. gada 8. aprīļa svarīgās vēstules, kurās bija ietverts sūdzības par valsts atbalstu būtības novērtējums, nosūtīja tikai asociācijai. Tas bija administratīvas kļūmes gadījums.

Sūdzības iesniedzējs un Komisija tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 20. novembrī

(1) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta [tagad 88. pants] piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

Regulas 20. panta 2. punkts ir formulēts šādi: „Visas ieinteresētās personas var informēt Komisiju par jebkādu iespējami nelikumīgu atbalstu un jebkādu iespējamu atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu. Ja Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, nav pietiekama pamata pieņemt lēmumu šajā lietā, tā par to informē ieinteresēto personu. Ja Komisija pieņem lēmumu lietā, kas attiecas uz sniegtās informācijas priekšmetu, tā nosūta minētā lēmuma kopiju ieinteresētajai personai."

(2) Sk. iepriekš 1. zemsvītras piezīmi.