Noslēguma vēstule

1. Sūdzība attiecas uz to, kā OLAF izskata lietu, kas saistīta ar aizdomām par pārkāpumiem un krāpšanu, uz ko sūdzības iesniedzējs vērsa tā uzmanību 2004. gada novembrī. Apgalvojumi iepriekš minētajā lietā attiecās uz Eiropas Komisijas finansētu projektu, kura mērķis bija palielināt nevalstisko organizāciju informētību par ES vides politiku divpadsmit kandidātvalstīs. Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, OLAF nolēma sākt izmeklēšanu šajā lietā un veica divas izmeklēšanas uz vietas. 2007. gada sākumā OLAF nosūtīja vēstuli sūdzības iesniedzējam, informējot viņu, ka, tā kā viņa apgalvojumus nevar pamatot, tā valde ieteica lietu izbeigt.

Pieprasījuma priekšmets

2. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 13. marta sūdzībā ombudam apgalvoja, ka OLAF nav pienācīgi informējis viņu par izmeklēšanas rezultātiem lietā, kuru viņš bija darījis zināmu ombudam. Turklāt viņš lūdza OLAF nosūtīt viņam galīgo ziņojumu par šo lietu.

Pieprasījums

3. OLAF 2007. gada 24. jūlijā iesniedza atzinumu par ombuda izmeklēšanu (angļu valodā) un 2007. gada 8. augustā iesniedza tā tulkojumu vācu valodā. OLAF atzinums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējam apsvērumu sniegšanai. Viņš atturējās no jebkādas rīcības.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Apgalvojums, ka sūdzības iesniedzējs nav pienācīgi informēts par OLAF izmeklēšanas rezultātiem lietā, uz kuru viņš vērsa tā uzmanību, un ar to saistītā sūdzība Ombudam iesniegtie

argumenti

4. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF nav pienācīgi informējis viņu par izmeklēšanas rezultātiem lietā, uz kuru viņš bija vērsis tā uzmanību. Pamatojot šo apgalvojumu, viņš norādīja, ka sākotnēji izmeklētāji bija pārliecināti, ka tas ir reāls gadījums. Tomēr vēlāk viņi pēkšņi mainīja savu viedokli un slēdza izmeklēšanu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka OLAF vēstule, kurā viņš tika informēts par tā Valdes ieteikumu slēgt lietu, nebija ne datēta, ne parakstīta. Viņš piebilda, ka, lai gan izmeklētāji apsolīja viņam nosūtīt detalizētu ziņojumu par lietu, OLAF vēlāk telefoniski viņu informēja, ka viņam nav tiesību saņemt šādu ziņojumu, un noliedza, ka būtu viņam to apsolījis. Līdz ar to sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OLAF būtu viņam jānosūta galīgais ziņojums par šo lietu.

5. Savā atzinumā OLAF paskaidroja, ka, pamatojoties uz izmeklēšanas gaitā savākto informāciju, tas secināja, ka šajā lietā nav pierādījumu par nopietniem pārkāpumiem vai krāpšanu. Šā iemesla dēļ tā vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka izmeklēšana ir pabeigta un ka tās Valde ir ieteikusi lietu izbeigt bez turpmākas rīcības. OLAF uzsvēra, ka vēstule ir parakstīta un datēta ar 2007. gada 27. februāri, un iesniedza tās kopiju.

6. OLAF arī paskaidroja, ka nav juridiska pamata nodrošināt informatoram privileģētu piekļuvi tā lietas materiāliem. Tāpat kā jebkurš cits pilsonis, informators var pieprasīt piekļuvi, tikai pamatojoties uz Regulu 1049/2001 (1). Turklāt datu subjekts var pieprasīt piekļuvi saviem personas datiem saskaņā ar Regulas 45/2001 (2) 13. panta c) punktu. Lai gan sūdzības iesniedzējs nekad nav iesniedzis oficiālu rakstisku piekļuves pieprasījumu saskaņā ar kādu no iepriekš minētajām regulām, OLAF paziņoja, ka ir gatavs izskatīt viņa prasību tādā pašā veidā, kā tas izskatītu piekļuves pieprasījumus, kas iesniegti saskaņā ar minētajām regulām. Attiecīgi saskaņā ar Regulu 1049/2001 OLAF daļēji publiskoja lietas galīgo ziņojumu, kura kopiju tas pievienoja savam atzinumam pēc tam, kad bija izņēmis noteiktu informāciju (3).

7. Tā kā lietas galīgajā ziņojumā bija iekļauti arī sūdzības iesniedzēja personas dati, OLAF pievienoja ziņojuma otro kopiju saskaņā ar Regulas 45/2001 13. panta c) punktu. Šajā otrajā kopijā, kas bija jānosūta tikai sūdzības iesniedzējam, viņa personas dati netika dzēsti.

Ombuda novērtējums

8. Pirmkārt, no OLAF nosūtītās vēstules kopijas, kurā sūdzības iesniedzējs tika informēts par tā Valdes ieteikumu izbeigt lietu, izriet, ka vēstule patiešām ir datēta ar 2007. gada 27. februāri un parakstīta. Tāpēc sūdzības iesniedzēja apgalvojums par pretējo, kas pamato viņa apgalvojumu, nav pamatots.

9. Otrkārt, ombuds atzinīgi vērtē OLAF konstruktīvo un uz sadarbību vērsto reakciju uz šo izmeklēšanu.

Kā norādīja OLAF, nav juridiska pamata nodrošināt informatoram privileģētu piekļuvi tā lietas materiāliem. Turklāt lietas materiālos nav pierādījumu par šo sūdzību, kas liecinātu, ka sūdzības iesniedzējs būtu iesniedzis OLAF jebkādu oficiālu rakstisku pieprasījumu galīgajam lietas ziņojumam. Nekas neliecina arī par to, ka OLAF būtu apsolījis viņam nosūtīt šādu ziņojumu. Neraugoties uz to, ombuds ar gandarījumu atzīmē proaktīvo veidu, kādā OLAF šīs izmeklēšanas gaitā izskatīja sūdzības iesniedzēja prasību. Konkrētāk, viņš norāda, ka OLAF veica novērtējumu tā, it kā sūdzības iesniedzējs būtu iesniedzis oficiālus pieprasījumus gan saskaņā ar Regulu 1049/2001, gan saskaņā ar Regulu 45/2001.

10. Iesniedzot atzinumam pievienoto pirmo kopiju, OLAF saskaņā ar Regulu 1049/2001 piešķīra sūdzības iesniedzējam daļēju publisku piekļuvi lietas galīgajam ziņojumam. Turklāt, iesniedzot atzinumam pievienoto otro kopiju, OLAF saskaņā ar Regulu 45/2001 piešķīra sūdzības iesniedzējam daļēju privātu piekļuvi lietas galīgajam ziņojumam.

11. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka OLAF 2007. gada 27. februāra vēstule bija piemērots veids, kā informēt sūdzības iesniedzēju, ka tā Valde ir ieteikusi lietu slēgt. Iesniedzot sūdzības iesniedzējam divas lietas galīgā ziņojuma versijas šīs izmeklēšanas gaitā, OLAF pienācīgi izskatīja viņa prasību.

12. Ombuds nosūtīja sūdzības iesniedzējam OLAF atzinumu kopā ar visiem pielikumiem un aicināja viņu izteikt apsvērumus. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav izmantojis šo iespēju. Tādējādi ombuds nevar novērtēt, vai iepriekš minētais iznākums ir apmierinājis sūdzības iesniedzēju. Šādos apstākļos ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

B. Secinājumi

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds secina, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Sūdzības iesniedzējs un OLAF tiks informēti par šo lēmumu.

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 20. novembrī

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

Saskaņā ar 13. panta c) punktu „datu subjektam ir tiesības bez ierobežojumiem jebkurā laikā trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas un bez maksas saņemt no pārziņa (…) paziņojumu saprotamā formā par apstrādē esošajiem datiem un visu pieejamo informāciju par to avotu (…)”.

(3) OLAF precizēja, ka uz ziņojuma daļām attiecas divi izņēmumi, kas paredzēti Regulas 1049/2001 4. pantā, un tāpēc tās nevar izpaust. Tie ir uzskaitīti turpmāk:

1. Personas privātās dzīves un neaizskaramības aizsardzība saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem par personas datu aizsardzību (4. panta 1. punkta b) apakšpunkts): Pamatojoties uz šo izņēmumu, OLAF izslēdza visu informāciju, kas tieši vai netieši attiecas uz jebkuru identificētu vai identificējamu personu, kuras intereses varētu būt apdraudētas. Tā kā šī izpaušana saskaņā ar Regulu 1049/2001 tika veikta plašai sabiedrībai un ne tikai sūdzības iesniedzējam, šis izņēmums attiecās arī uz viņa personas datiem.
2. Fiziskas vai juridiskas personas komerciālo interešu aizsardzība (4. panta 2. punkta pirmais ievilkums): Pamatojoties uz šo izņēmumu, OLAF izslēdza visu informāciju, kas varētu kaitēt ziņojumā minēto juridisko personu komerciālajām interesēm.