Strasbūrā, 2008. gada 20. jūnijā

Priekšsēdētāja kungs!

2007. gada 14. decembrī es Jūs informēju, ka esmu nolēmis pēc savas iniciatīvas sākt izmeklēšanu par Eiropas Komisijas maksājumu savlaicīgumu.

Komisija 2008. gada 25. martā nosūtīja savu atzinumu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Pašiniciatīvas pieprasījuma iemesli

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 195. pants pilnvaro Eiropas ombudu pēc savas iniciatīvas veikt izmeklēšanu attiecībā uz iespējamām administratīvām kļūmēm Kopienas iestāžu un struktūru darbībā. Ombuds pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā OI/5/99/(IJH)GG izmeklēja jautājumu par Komisijas maksājumu kavējumiem. Šo izmeklēšanu slēdza 2001. gada 16. februārī.

Lēmumā, ar kuru slēdza šo izmeklēšanu, ombuds secināja, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai risinātu šo problēmu, kas šķita apmierinoši. Tomēr viņš piebilda, ka apsvērs iespēju sākt jaunu izmeklēšanu, ja nākotnē tiks pierādīts, ka, neraugoties uz šiem pasākumiem, Komisijas maksājumu kavējumi joprojām rada nopietnas problēmas.

Septiņus gadus vēlāk, un ņemot vērā vairākas lietas, kas ombudam bija jāizskata pēdējos gados (sk., piemēram, viņa lēmumus par sūdzībām 818/2005/PB, 3067/2005/(MHZ)MF un 2692/2006/BB), ombudam šķita, ka ir iespējams uzsākt jaunu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai noskaidrotu, kādus turpmākus pasākumus Komisija ir veikusi šajā sakarā un vai joprojām pastāv problēmas, kurām nepieciešami atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi attiecībā uz maksājumu savlaicīgumu.

Jo īpaši ombuds atgādināja, ka viņš ir saņēmis divas secīgas sūdzības no Vācijas pilsoņa, kurš regulāri strādā Komisijā kā eksperts (sūdzības 1266/2005/MF un 2569/2006/WP), kuras abas attiecās uz Komisijas maksājumu kavējumiem. Ombuds 2007. gada 19. jūlijā pieņemtajā lēmumā par sūdzību 2569/2006/WP norādīja, ka uzskata par lietderīgu vēlreiz plašāk izskatīt jautājumu par maksājumu kavējumiem, veicot jaunu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas. Ombuds piebilda, ka šī izmeklēšana ietvers to pasākumu efektivitātes pārbaudi, kurus Komisija veikusi, lai paātrinātu maksājumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nolēma pēc savas iniciatīvas sākt jaunu izmeklēšanu par Komisijas maksājumu savlaicīgumu.

Pieprasījums

Pēc savas iniciatīvas veiktajā izmeklēšanā pieprasītā informācija

Savā vēstulē, uzsākot izmeklēšanu, ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par pasākumiem, ko tā veikusi, lai noteiktu un novērstu cēloņus maksājumu kavējumiem līgumslēdzējiem un dotāciju un subsīdiju saņēmējiem.

Ombuds piebilda, ka šajā kontekstā būtu vislietderīgāk, ja Komisija varētu iesniegt arī statistikas datus, kas varētu ilustrēt problēmu vai Komisijas veiktos korektīvos pasākumus. Viņš piebilda, ka viņš būtu īpaši ieinteresēts saņemt informāciju par maksājumu kavējumu gadījumu skaitu un procentuālo daļu, par faktiski notikušo kavējumu apmēru, par attiecīgajām summām un par gadījumiem, kad ir samaksāti procenti par maksājumu kavējumiem.

Ombuds norādīja, ka savā atzinumā par sūdzību 2569/2006/WP Komisija ir atsaukusies uz 106. pantu tās 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) ("Regula 2342/2002"), kā tādu, ar kuru izveido nokavējuma procentu maksāšanas mehānismu.

Sākotnējā redakcijā šajā pantā bija paredzēts:

“Maksājuma termiņi un nokavējuma procenti

1. Summas, kuru samaksai pienācis termiņš, izmaksā ne vēlāk kā četrdesmit piecu kalendāro dienu laikā no dienas, kad atbildīgā kredītrīkotāja pilnvarotā struktūrvienība ir reģistrējusi pieņemamu maksājuma pieprasījumu (...).

(...)

5. Beidzoties 1. un 2. punktā noteiktajiem termiņiem, kreditors divu mēnešu laikā pēc kavēta maksājuma saņemšanas var pieprasīt procentus (...)."

Atzinumā par sūdzību 2569/2006/WP Komisija norādīja, ka tāpēc tā nemaksā procentus automātiski, bet tikai pēc kreditora pieprasījuma.

Tādēļ ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par praktiskajiem aspektiem, kas saistīti ar procentu maksāšanu par novēlotiem maksājumiem. Viņš piebilda, ka viņš būtu īpaši ieinteresēts uzzināt, vai kreditoriem tiek īpaši atgādinātas viņu tiesības pieprasīt procentus kavētā maksājuma veikšanas brīdī.

Ombuds norādīja, ka būtu arī lietderīgi zināt, cik daudz kreditoru, kuriem būtu tiesības pieprasīt procentus, faktiski iesniedz šādu prasību.

Visbeidzot, ombuds lūdza Komisiju sniegt viņam savu viedokli par to, vai nepieciešamība iesniegt procentu pieprasījumu un to darīt divu mēnešu laikā pēc kavētā maksājuma saņemšanas varētu neatturēt dažus tās partnerus uzstāt uz savām tiesībām.

Komisijas atzinums

Atzinumā, ko komisāre Grybauskaité iesniedza ombudam, Komisija izteica šādas piezīmes:

Vispirms jāatgādina, ka maksājumu termiņi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2342/2002 un izņēmuma kārtā nozaru regulās.

Saskaņā ar Regulas Nr. 2342/2002 106. pantu maksājumi jāveic 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad reģistrēts pieņemams maksājuma pieprasījums, vai 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar pakalpojumu vai piegādes līgumiem, ja vien līgumā nav noteikts citādi. Parasti Komisijas standarta līgumi atbilst Regulā (EK) Nr. 2342/2002 noteiktajiem termiņiem.

Tomēr attiecībā uz maksājumiem, kas saskaņā ar līgumu, dotāciju nolīgumu vai lēmumu ir atkarīgi no ziņojuma vai sertifikāta apstiprināšanas (starpposma un/vai galīgie maksājumi), termiņš nesākas, kamēr nav apstiprināts attiecīgais ziņojums vai sertifikāts (2). Attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu piemēro īpašus noteikumus: maksājumi jāveic divu mēnešu laikā (3).

Laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam Komisija ir uzlabojusi savu sniegumu maksājumu jomā gan skaita, gan vērtības ziņā, lai gan vidējais kavējums nav ievērojami samazinājies. Turpmākajā tabulā ir apkopota pašreizējā situācija attiecībā uz maksājumiem, kas veikti pēc termiņa beigām (turpmāk “novēloti maksājumi”).

1. tabula. kavēto maksājumu skaits un vērtība; vidējais kavējums

	2005	2007
Maksājumu kavējumu skaits (4)	42.74%	22.57%
Novēloti maksājumi vērtības izteiksmē (5)	17.48%	11.52%
Vidēji kavējumi (6)	49.13 dienas	47,98 dienas

Komisija pilnībā apzinās nepieciešamību ievērot maksājumu termiņus. Tā ir konstatējusi kavēšanās iemeslus, piemēram, apliecinošo dokumentu novērtēšanas procesa sarežģītību, jo īpaši attiecībā uz tehniskajiem ziņojumiem, kuriem dažos gadījumos ir vajadzīgas ārējas speciālās zināšanas, grūtības, kas radušās, cenšoties nodrošināt maksājumu pieprasījumu finanšu un darbības pārbaužu efektīvu koordināciju, un maksājumu atlikšanas pārvaldību. Turklāt Komisija nevar paredzēt, kad tiks iesniegti maksājumu pieprasījumi, un tādējādi tai var būt vairākas un dažkārt konkurējošas prioritātes, kas jāpārvalda vienlaikus.

Komisija ir veikusi daudzus pasākumus, lai izvairītos no maksājumu kavējumiem gan administratīvajā, gan likumdošanas līmenī.

Administratīvajā līmenī maksājumu termiņu ievērošana ir definēta kā darbības rezultātu rādītājs, jo īpaši ģenerāldirektorātos, kas īsteno lielu daļu EK budžeta. Ir ieviestas iekšējās uzraudzības sistēmas, kas nodrošina regulāru ziņošanu par novēlotiem maksājumiem un/vai pieprasītiem maksājumiem. Ir īstenotas vienkāršošanas iniciatīvas, lai paātrinātu maksājumu pieprasījumu izskatīšanas procesu, piemēram, plašāk izmantojot revīzijas apliecinājumus, labāk definējot nodevumus vai izmaksu veidus, lai atvieglotu veicamās pārbaudes. Regulāri notiek arī izpratnes veicināšanas pasākumi un paraugprakses apmaiņa. Kā liecina iepriekš minētā statistika, šiem pasākumiem jau ir bijusi pozitīva ietekme.

Pārskatot Regulu (EK) Nr. 2342/2002, ko pieņēma 2006. gada augustā un 2007. gada maijā (7), Komisija likumdošanas līmenī ir ieviesusi noteikumus, lai risinātu šādas problēmas. Jo īpaši būtu jāuzsver šādi pasākumi:

• Iespēja izmantot vienotu termiņu ziņojuma apstiprināšanai un ar to saistītajam maksājumam. Šāda prakse veicinās finanšu un darbības aspektu paralēlu pārbaudi (8);
• atvieglot vienreizēju maksājumu un vienotu likmju izmantošanu, tādējādi izvairoties no laikietilpīgām un apgrūtinošām standartizētu darbību/izmaksu pārbaudēm (9);
• maksimālā termiņa noteikšana maksājuma pieprasījuma pieņemamības pārbaudei (10);
• No 2008. gada 1. janvāra procenti par novēlotiem maksājumiem tiek maksāti automātiski un principā (11) vairs nav atkarīgi no maksājuma pieprasījuma iesniegšanas (12);
• Ziņojums budžeta lēmējinstitūcijai par maksājumu termiņiem un apturēšanas aspektu pārvaldību (13).

Šo pasākumu rezultāti tiks izvērtēti turpmākajos ziņojumos, kas Komisijai būs jāsagatavo budžeta lēmējinstitūcijai.

Attiecībā uz procentu maksājumiem par novēlotiem maksājumiem Eiropas Komisijai laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam bija jāizskata ierobežoti pieprasījumi.

2. tabula. Procentu pieprasījumu skaits par novēlotiem maksājumiem un procentu summa

	2005	2007
Pieprasījumu skaits	149, t. i., 0,11 %	136, t. i., 0,16 %
Samaksāto procentu summa	230 736,58 EUR	378 211,57 EUR

Noteikumi, kas reglamentē procentu maksājumus par novēlotiem maksājumiem, ir skaidri noteikti Komisijas izmantotajos standarta līgumos un dotāciju nolīgumos. Tādējādi saņēmējiem būtu jāapzinās savas tiesības pieprasīt procentus par maksājuma kavējumu.

Ļoti nelielais procentu maksājumu pieprasījumu skaits varētu nozīmēt, ka saņēmēji nav pievērsuši pietiekamu uzmanību noteikumiem, kas tiem dod tiesības pieprasīt procentus, vai ka tie tos apzināti nepieprasa, jo īpaši, ja summa nav būtiska vai ja tie apliecinošos dokumentus ir iesnieguši novēloti (14). Jebkurā gadījumā, kā norādīts iepriekš, sākot ar 2008. gada 1. janvāri, procentu maksājums principā tiks veikts bez iepriekšēja pieprasījuma.

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka vispārējā situācija pastāvīgi uzlabojas, kā liecina statistikas dati.

Paredzams, ka šī pozitīvā tendence turpināsies un uzlabosies Komisijas pieņemto mērķtiecīgo pasākumu piemērošanas rezultātā. Komisija uzskata, ka jaunie pienākumi, saskaņā ar kuriem tai automātiski jāmaksā procenti par novēlotiem maksājumiem un katru gadu jāziņo Parlamentam par termiņu ievērošanu, neizbēgami stiprinās pārredzamību, efektivitāti un pārskatatbildību termiņu pārvaldībā. Tajā pašā laikā tie pastiprinās operatoru individuālo tiesību aizsardzību un nostiprinās esošo partnerību starp Komisiju un EK līdzekļu saņēmējiem.

Šie divi jaunie pasākumi ir spēcīgs stimuls un dos impulsu stabilākai finanšu pārvaldībai. Tām būs vajadzīgi pastāvīgi Komisijas centieni, lai pastāvīgi ievērotu augstus darbības standartus, novērtētu tās instrumentu efektivitāti un veiktu atbilstošus korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgus maksājumus. Komisijas dienesti ir pilnībā informēti par šo jauno pārvaldības vidi un nepieciešamību panākt labākus rezultātus attiecībā uz savlaicīgiem maksājumiem.

Ņemot vērā iepriekš minētos notikumus, ir skaidrs, ka Komisija ir apņēmīgi iesaistījusies šo problēmu risināšanā, kas padarīs to par arvien pievilcīgāku dalībnieku partneri.

Lēmums

Ombuda izmeklēšana pēc savas iniciatīvas

1.1 Šī izmeklēšana par Eiropas Komisijas maksājumu savlaicīgumu seko iepriekšējai izmeklēšanai (OI/5/99/(IJH)GG), kas tika uzsākta 1999. gada 3. decembrī un pabeigta 2001. gada 16. februārī. Savā lēmumā, ar kuru slēdza šo izmeklēšanu, ombuds secināja, ka Komisija ir veikusi pasākumus, lai risinātu problēmu, kas šķita apmierinoša. Tomēr viņš piebilda, ka apsvērs iespēju sākt jaunu izmeklēšanu, ja nākotnē tiks pierādīts, ka, neraugoties uz šiem pasākumiem, Komisijas maksājumu kavējumi joprojām rada nopietnas problēmas. Septiņus gadus vēlāk un ņemot vērā vairākas lietas, kas ombudam bija jāizskata pēdējos gados, ombudam šķita, ka ir iespējams sākt jaunu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, lai noskaidrotu, kādus turpmākus pasākumus Komisija ir veikusi šajā sakarā un vai joprojām pastāv problēmas saistībā ar maksājumu savlaicīgumu, kam nepieciešami atbilstoši tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Tādēļ 2007. gada 14. decembrī ombuds uzsāka šo izmeklēšanu.

1.2 Atzinumā, kas tika iesniegts 2008. gada 25. martā, Komisija sīki izklāstīja situāciju un šajā jomā veiktos pasākumus.

1.3 Ombuds norāda, ka no Komisijas sniegtās informācijas izriet, ka maksājumu kavējumi joprojām ir nopietna problēma. Saskaņā ar šo informāciju 2007. gadā kavējās 22,57 % no visiem Komisijas veiktajiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka kavēšanās notika vairāk nekā vienā no pieciem gadījumiem. Jāņem vērā arī tas, ka vidējais kavējums bija 47,98 dienas. Ombuds arī norāda, ka 2007. gada skaitļi liecina, ka, lai gan kavējumi attiecās uz 22,57 % no visiem maksājumiem, šie maksājumi veidoja tikai 11,52 % no maksājumu kopējās vērtības. Tādējādi šķiet, ka kavēšanās ir īpaša problēma attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar nelielām vai salīdzinoši ierobežotām summām. Ņemot vērā to, ka šķiet taisnīgi pieņemt, ka atsevišķu pilsoņu vai mazo un vidējo uzņēmumu maksājuma pieprasījumi parasti ietilpst šajā kategorijā, maksājumu kavējumi tādējādi šķiet īpaši svarīgi tām personām, kurām visvairāk nepieciešama aizsardzība pret maksājumu kavējumu negatīvajiem rezultātiem.

1.4 Tādējādi ombuds uzskata, ka pašreizējā situācija ir acīmredzami nepieņemama un tā ir ievērojami un ātri jāuzlabo.

1.5 Tomēr ombuds ar gandarījumu atzīmē, ka Komisija, šķiet, ir sapratusi situācijas nopietnību un ka ir veikti pasākumi, lai cīnītos pret šo problēmu. Viņš uzskata, ka pasākumi, uz kuriem Komisija ir atsaukusies šajā kontekstā gan attiecībā uz administratīvo, gan likumdošanas līmeni, ir nepārprotami noderīgi un var radīt uzlabojumus.

1.6 Attiecībā uz administratīvajiem pasākumiem ombuds uzskata, ka Komisijas lēmums uzskatīt maksājumu termiņu ievērošanu par rādītāju, novērtējot savu darbinieku sniegumu, šajā kontekstā ir īpaši svarīgs.

1.7 Attiecībā uz likumdošanas pasākumiem īpaši jāuzsver 106. panta 5. punkta grozījumi Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (15) ("Regula 2342/2002"). Saskaņā ar šā noteikuma grozīto redakciju, sākot ar 2008. gada 1. janvāri, kavējuma gadījumā procentus maksā automātiski, un tos aprēķina, pamatojoties uz laikposmu, "kas sākas nākamajā kalendārajā dienā pēc maksājuma termiņa beigām un beidzas maksājuma dienā". Ombuds atzinīgi vērtē šīs izmaiņas. Viņš uzskata, ka šis solis, kas nepārprotami ir solis pareizajā virzienā, varētu būt vēl viens spēcīgs stimuls attiecīgajiem dienestiem izvairīties no maksājumu kavējumiem.

1.8 Ombuds atzīmē, ka, kā savā atzinumā uzsvērusi Komisija, pieejamie skaitļi liecina, ka uzlabojumi jau ir panākti. Lai gan 2005. gadā tika kavēti 42,74 % no visiem Komisijas veiktajiem maksājumiem, 2007. gadā šis skaitlis tika samazināts gandrīz uz pusi (22,57 %, sk. iepriekš). Ievērojams, lai gan daudz ierobežotāks uzlabojums vērojams arī attiecībā uz kavēto maksājumu kopējo vērtību procentos, kas samazinājās par vairāk nekā trešdaļu (no 17,48 % no kopējās maksājumu summas 2005. gadā līdz 11,52 % 2007. gadā). Tomēr jāuzsver, ka līdz šim panāktais uzlabojums ir nepārprotami relatīvs. Ombuds ir ļoti pārsteigts un nepavisam neapmierināts, uzzinot, ka 2005. gadā, proti, vairākus gadus pēc viņa pirmās izmeklēšanas par maksājumu kavējumu problēmu, gandrīz pusi no Komisijas veiktajiem maksājumiem joprojām kavēja kavējumi. Jāatzīmē arī, ka, lai gan laikposmā no 2005. līdz 2007. gadam tika panākts acīmredzams progress attiecībā uz attiecīgo maksājumu skaitu un vērtību, attiecībā uz kavējumu vidējo ilgumu gandrīz nekas nav uzlabojies. Galvenokārt un kā norādīts iepriekš (sk. 1.3. punktu), Komisijas sniegtie skaitļi neļauj secināt, ka līdz šim panāktie uzlabojumi ir devuši pietiekamu labumu tām personām, kurām visvairāk nepieciešama aizsardzība pret maksājumu kavējumu negatīvo ietekmi.

1.9 Tomēr, ņemot vērā to, ka daudzi pasākumi, ko Komisija pieņēmusi šajā sakarā, un jo īpaši tie, kuru rezultātā tika grozīta Regula 2342/2002, šķiet salīdzinoši neseni, ombuds uzskata, ka ir pāragri novērtēt to ietekmi uz situāciju. Ombuds uzskata, ka labākais veids, kā rīkoties, ir pabeigt pašreizējo izmeklēšanu un uzsākt jaunu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas 2009. gada sākumā, kad būs pieejami dati par Komisijas darbību 2008. gadā. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, ombuds tad varēs izlemt, vai Komisija ir veikusi visus atbilstīgos pasākumus, lai novērstu maksājumu kavējumus, vai arī ir nepieciešama turpmāka rīcība.

1.10 Varētu būt lietderīgi norādīt, ka šajā pārskatīšanā tiks ņemta vērā arī Regulas 2342/2002 106. panta 5. punkta pārskatīšanas ietekme. Šajā sakarā jāatzīmē, ka šā noteikuma otrajā daļā ir paredzēts, ka procentus nemaksā automātiski, "ja procenti, kas aprēķināti saskaņā ar pirmās daļas noteikumiem, ir mazāki par vai vienādi ar EUR 200". Šādos gadījumos procenti kreditoram tiks maksāti "tikai pēc pieprasījuma, kas iesniegts divu mēnešu laikā pēc kavētā maksājuma saņemšanas". Šajos gadījumos pārskatīšana tādējādi nav radījusi nekādas izmaiņas. Šķiet taisnīgi pieņemt, ka pilsoņu vai mazo un vidējo uzņēmumu maksājuma pieprasījumi parasti ietilpst šajā kategorijā (16). Vēstulē, ar ko uzsāk šo izmeklēšanu, ombuds lūdza Komisiju sniegt viņam savu viedokli par to, vai nepieciešamība iesniegt procentu pieprasījumu un to darīt divu mēnešu laikā pēc kavētā maksājuma saņemšanas varētu neatturēt dažus tās partnerus uzstāt uz savām tiesībām. Komisija nav sniegusi precīzu atbildi uz šo jautājumu. Tāpēc šis jautājums būs daļa no jaunās izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas, ko uzsāks 2009. gada sākumā. Ombuds uzskata, ka nevar izslēgt, ka, rūpīgi pievēršoties maksājumu kavējumu negatīvajām sekām, jo īpaši attiecībā uz pilsoņiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, var rasties nepieciešamība pārskatīt Regulas 2342/2002 106. panta 5. punktā paredzēto robežvērtību.

Secinājums

2.1 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka šī izmeklēšana ir jāizbeidz.

2.2 Jauna izmeklēšana pēc savas iniciatīvas tiks uzsākta 2009. gada sākumā, kad būs pieejami dati par Komisijas darbību 2008. gadā.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV L 357, 1. lpp.

(2) Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2342/2002 106. panta 3. punktu apstiprināšanai atvēlētais laiks nedrīkst pārsniegt a) 20 kalendārās dienas vienkāršiem preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas līgumiem, b) 45 kalendārās dienas citiem līgumiem un dotāciju nolīgumiem un c) 60 kalendārās dienas līgumiem un dotāciju nolīgumiem, kas saistīti ar tehniskiem pakalpojumiem vai darbībām, kuru izvērtēšana ir īpaši sarežģīta.

(3) Sk. 87. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 25. lpp.).

(4) Izteikts procentos no visiem maksājumiem.

(5) Izteikts procentos no visiem maksājumiem.

(6) Neto kavējumi.

(7) Regulā 2342/2002 jaunākie grozījumi izdarīti ar 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 13. lpp.).

(8) Regulas (EK) Nr. 2342/2002 (ar grozījumiem) 106. panta 3. punkts.

(9) Regulas (EK) Nr. 2342/2002 181. pants (ar grozījumiem).

(10) Regulas (EK) Nr. 2342/2002 106. panta 1. punkts (ar grozījumiem).

(11) Izņemot nelielas summas (kopā EUR 200 vai mazāk).

(12) Regulas (EK) Nr. 2342/2002 (ar grozījumiem) 106. panta 5. punkts.

(13) Regulas (EK) Nr. 2342/2002 (ar grozījumiem) 106. panta 6. punkts.

(14) 2007. gadā vairāk nekā viena trešdaļa no kopējās procentu summas tika samaksāta diviem enerģijas piegādātājiem.

(15) OV L 357, 1. lpp. (jaunākie grozījumi izdarīti ar 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007, OV L 111, 13. lpp.).

(16) Pamatojoties uz procentu likmēm, ko piemēro no 2008. gada 1. jūnija, maksimālā likme 106. panta 5. punktā paredzēto procentu aprēķināšanai būtu 11,19 %. Pieņemot, ka kavēšanās konkrētajā gadījumā atbilst vidējam kavējumam 2007. gadā (t. i., 47,98 dienas), kreditoram būtu jābūt prasījumam pret Komisiju, kas ievērojami pārsniedz EUR 10 000, lai viņš būtu tiesīgs saņemt procentus vairāk nekā EUR 200 apmērā.