Noslēguma vēstule

1. Kopš 2005. gada 16. jūnija sūdzības iesniedzējs strādā par grāmatvedi Eiropas Dzelzceļa aģentūrā (ERA). Viņam bija četru gadu pagaidu darbinieka līgums A5 pakāpē. Viņa amats bija tieši saistīts ar ERA izpilddirektoru (“izpilddirektors”).

2. Pēc sūdzības iesniedzēja pārbaudes laika izpilddirektors sagatavoja un parakstīja galīgo novērtējuma ziņojumu, kas bija pozitīvs. Kopš tā laika nav sagatavoti periodiski novērtējuma ziņojumi.

3. Eiropas Komisijas Iekšējās revīzijas dienests (IRD) 2006. gada septembrī veica ERA revīziju. Revīzija tika izstrādāta tā, lai vēl vairāk uzlabotu ERA darbības rezultātus. Revīzijas ziņojumā bija iekļauti 37 ieteikumi, kas attiecās uz plašu jautājumu loku. Ierobežots skaits ieteikumu bija tieši adresēti grāmatvedim, t. i., sūdzības iesniedzējam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka IRD ziņojumam bija nopietna ietekme uz ERA.

4. Izpilddirektors 2006. gada septembrī mutiski informēja sūdzības iesniedzēju arī par to, ka viņam " nekavējoties jāatlaiž".

5. Izpilddirektors 2006. gada decembrī intervēja divus kandidātus uz sūdzības iesniedzēja ieņemto amatu. Beidzot šie kandidāti atteicās pieņemt darba piedāvājumu. Vienlaikus sūdzības iesniedzējam tika lūgts atkāpties no amata, bet viņš atteicās to darīt. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, ņemot vērā to, ka viņš atteicās atkāpties no amata, izpilddirektors viņu iebiedēja ar turpmākajām darbībām.

6. Izpilddirektors 2007. gada 11. janvārī nolēma pārcelt grāmatveža amatu no direktorāta uz Administrācijas nodaļu.

7. Saistībā ar šo reorganizāciju 2007. gada 19. janvārī tika organizēta sūdzības iesniedzēja un ERA valdes sanāksme. Sanāksmes oficiālā darba kārtība bija apspriest sūdzības iesniedzēja palīga paveikto darbu. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka bija arī "slēpta darba kārtība". Sanāksmes laikā viņam tika paziņots, ka vienīgais risinājums ir uz papīra paust vēlmi pārcelties uz citu nodaļu. Sūdzības iesniedzējs arī uzsvēra, ka viens valdes loceklis "zaudēja savu paškontroli" un publiski apsūdzēja viņu nekompetencē.

8. Izpilddirektors 2007. gada 13. aprīļa vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka pēc IRD ziņojuma saņemšanas viņš ir nolēmis finanšu nozarē veikt šādus pasākumus: i) pieņemt darbā jaunu grāmatvedi "pēc personas, kas pilda amata pienākumus, aiziešanas" un ii) no 2007. gada 1. oktobra pārcelt sūdzības iesniedzēju uz "budžeta speciālista" amatu nodaļā "Economique novērtējums".

9. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 23. aprīlī iesniedza ERA sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu, kurā viņš atsaucās uz 2007. gada 19. janvāra sanāksmi. Viņš apgalvoja, ka ir morālas aizskaršanas upuris un ka ir ERA administratīvo nepilnību “grēkāzis”. Dienā, kad sūdzības iesniedzējs 2007. gada 28. septembrī iesniedza sūdzību ombudam, viņš joprojām nebija saņēmis atbildi no ERA uz viņa sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu.

10. 2007. gada 11. maijā tika publicēts sūdzības iesniedzēja grāmatveža amats, lai gan viņš nebija atkāpies no amata.

11. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 13. jūlijā iesniedza ERA vēl vienu sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu par viņa amata publicēšanu. Viņš arī nesaņēma atbildi.

Pieprasījuma priekšmets

12. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā izteica šādus apgalvojumus:

1. ERA ļaunprātīgi izmantoja pilnvaras, jo sūdzības iesniedzējs tika kļūdaini uzskatīts par atbildīgu par IRD revīzijas ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem ERA darbībā.
2. ERA centās piespiest sūdzības iesniedzēju atkāpties no amata, kas, pēc tās domām, bija morāla vardarbība.
3. ERA kļūdaini nolēma publicēt sūdzības iesniedzēja ieņemto amatu un pēc tam pieņemt darbā citu grāmatvedi.

Sūdzības iesniedzējs iesniedza arī šādus apgalvojumus:

1. Viņam būtu jāpiedāvā jauns līgums vai jāļauj pabeigt četru gadu līgumu grāmatveža amatā (līdz 2009. gadam).
2. Viņš būtu jāpaaugstina amatā saskaņā ar standarta procedūrām.

13. Turpmākajos apsvērumos sūdzības iesniedzējs atsaucās uz dažiem jautājumiem, kas saistīti ar viņa novērtēšanas procedūru.

14. Tā kā šie jautājumi netika izvirzīti sūdzības iesniedzēja sākotnējā sūdzībā, tie neietilpst šīs izmeklēšanas darbības jomā. Sūdzības iesniedzējs varētu apsvērt šo apgalvojumu atjaunošanu pēc tam, kad ir izsmelti Civildienesta noteikumu 90. pantā paredzētie iekšējie tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Šī prasība ir saskaņā ar Ombuda statūtu 2. panta 8. punktu (1).

Pieprasījums

15. Ombuds sākotnēji sāka izmeklēšanu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem i) un ii), kas aprakstīti iepriekš 12. punktā; 2008. gada 29. februārī pēc tam, kad sūdzības iesniedzējs bija viņu informējis, ka ir izsmēlis attiecīgo pārsūdzības procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 90. pantā, viņš paplašināja izmeklēšanu, attiecinot to arī uz papildu apgalvojumiem iii) un i) un ii) apakšpunktā.

Saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu i) ombude lūdza ERA sīki paskaidrot iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka sūdzības iesniedzējs ir atbildīgs par pārkāpumiem, kas konstatēti ERA darbībā.

16. ERA nosūtīja atzinumu 2008. gada 26. februārī.

17. Ombuds 2008. gada 5. martā to nosūtīja sūdzības iesniedzējam kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko viņš nosūtīja 2008. gada 5. maijā.

OMBUDSMAN analīze un secinājumi

A. Par iespējamo ERA pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu Argumenti,
kas iesniegti ombudam

18. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ERA ir ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras, jo sūdzības iesniedzējs tika kļūdaini saukts pie atbildības par IRD revīzijas ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem ERA darbībā.

19. Kopumā ERA savā atzinumā noliedza, ka sūdzības iesniedzējs ir saukts pie atbildības par pārkāpumiem ERA darbībā, pat ja tā norādīja, ka 2007. gada 15. februāra revīzijas ziņojumā ir konstatēti “nopietni trūkumi” attiecībā uz to, kā sūdzības iesniedzējs, kurš tolaik bija ERA grāmatvedis, kārtoja un organizēja pārskatus. Revidenti konstatēja, piemēram, ka trūkst grāmatvedības pamatdatu, un ieteica nekavējoties rīkoties šajā sakarā. Lai gan grāmatveža sniegums, iespējams, tika apšaubīts, ERA turpmākajās darbībās nebija ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras. Sūdzības iesniedzējam tika dota iespēja uz ierobežotu laiku turpināt darbu savā amatā, lai slēgtu kārtējā gada pārskatus, un viņš saņēma attiecīgu atbalstu, lai to izdarītu.

20. ERA šajā kontekstā atsaucās arī uz dažām grūtībām, ar kurām sūdzības iesniedzējs saskārās, pildot savus pienākumus kopumā. Tie ietvēra saziņas grūtības ar ERA deleģētajiem kredītrīkotājiem un iekšējo pamatnoteikumu un procedūru ievērošanu. It īpaši viņš atteicās norādīt grāmatveža vietnieku, kurš cita starpā nodrošinātu nepārtrauktību un sniegtu rezerves atbalstu grāmatvedības nodaļā viņa prombūtnes laikā, lai gan viņš tika atkārtoti lūgts to darīt un viņa rīcībā bija cilvēkresursu nodaļa. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs nepiekrita piedalīties apmācības sesijās, apgalvojot, ka viņam nav laika to darīt.

21. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos noliedza, ka viņam būtu bijušas problēmas ar ERA kredītrīkotājiem. Tomēr viņam bija iespaids, ka "viņa viedoklis" netika ņemts vērā viņa "jaunākās" A5 pakāpes dēļ. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs informēja ombudu par dažām izmaiņām viņa profesionālajā situācijā, kas notika pēc sūdzības iesniegšanas. Kopš 2007. gada septembra viņš ir bijis vairāk nekā desmit personu lielas finanšu komandas loceklis, kuru uzraudzīja un konsultēja A7 pakāpes koordinators. Administrācijas sektora vadītājs uzraudzīja finanšu, cilvēkresursu un IT sektoru. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šī jaunā organizācija uzlaboja darba atmosfēru un radīja harmoniskas darba attiecības.

Ombuda novērtējums

22. Pirmkārt, ombuds saprot, ka papildus grāmatvedības nepilnībām revidenti konstatēja arī citus pārkāpumus ERA darbībā, un norāda, ka ERA stingri noliedza, ka tā uzskatīja sūdzības iesniedzēju par atbildīgu par šādiem pārkāpumiem.

23. Otrkārt, viņš uzskata, ka, ņemot vērā revidentu konstatējumus, ka jo īpaši ERA grāmatvedības nozarē ir bijuši trūkumi, ir pamatoti sagaidīt, ka ERA veiks pasākumus, lai uzlabotu šīs nozares darbību. Tādējādi, nolemjot veikt šādus pasākumus, ERA nav ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras.

24. Tomēr rodas jautājums par to, kā tika veikti iepriekš minētie pasākumi.

25. Ombuds norāda, ka ERA pasākumi grāmatvedības nozares darbības uzlabošanai būtu jāveic tā, lai netiktu apšaubīta attiecīgo ierēdņu integritāte un jūtas, un jo īpaši būtu jāizvairās no tā, ka viņiem tiek radīts iespaids, ka pret viņiem var tikt ļaunprātīgi izmantotas pilnvaras.

Tādēļ ombuds atsaucas uz ierēdņu labklājības principu. Saskaņā ar Kopienu tiesu praksi (2) labklājības princips, "kas attiecas uz administrāciju, saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nozīmē, ka, administrācijai nonākot pie secinājuma par ierēdņa situāciju, kompetentā iestāde ņem vērā visus elementus, kas var noteikt tās lēmumu, un ka, to darot, tā ņem vērā ne tikai dienesta intereses, bet arī attiecīgā ierēdņa intereses"(3).

26. Tādēļ ombuds norāda, ka saskaņā ar ERA sniegto informāciju tas palīdzēja sūdzības iesniedzējam grāmatvedības slēgšanas procesā pēc revīzijas, ierosinot viņam apmācības sesijas un aicinot viņu iecelt grāmatveža vietnieku. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos nav iebildis pret iepriekš minētajiem ERA apgalvojumiem.

27. Tāpēc nešķiet, ka iepriekš minētās darbības pret sūdzības iesniedzēju būtu pārsniegušas to, ko objektīvi varētu uzskatīt par atbilstošu konkrētajos apstākļos.

28. Turklāt no sūdzības iesniedzēja apsvērumiem izriet, ka kopš 2007. gada septembra ERA tika izveidota jauna hierarhiska organizācija un ka viņš tika pārcelts citā amatā, ar kuru viņš pauda savu apmierinātību.

29. Visbeidzot, lai gan ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja īpašo apgalvojumu, ka "viņa viedoklis netika ņemts vērā viņa "jaunākās" A5 pakāpes dēļ", viņš uzskata, pirmkārt, ka no iepriekš minētā apgalvojuma izriet, ka sūdzības iesniedzējs patiešām varēja paust savu viedokli attiecībās ar saviem priekšniekiem, un, otrkārt, ka, lai gan šāds viedoklis, iespējams, netika ņemts vērā, tas ne vienmēr ir pierādījums pilnvaru ļaunprātīgai izmantošanai.

30. Ņemot vērā 26.–30. punktu, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējam nav izdevies pierādīt, ka ERA ir ļaunprātīgi izmantojusi pilnvaras, un šajā sakarā nekonstatē administratīvas kļūmes.

B. Par iespējamo morālo vardarbību, ko veikusi ERA
Argumenti, kas iesniegti ombudam

31. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ERA centās likt viņam atkāpties no amata, kas, viņaprāt, ir morāla vardarbība.

Tāpēc viņš norādīja, ka 2006. gada septembrī, t. i., tūlīt pēc revīzijas veikšanas ERA izpilddirektors viņu mutiski informēja, ka viņam ir “nekavējoties jāatlaiž”. 2006. gada decembrī tas pats direktors intervēja divus kandidātus uz sūdzības iesniedzēja ieņemto amatu, bet šie kandidāti galu galā noraidīja darba piedāvājumu. Vienlaikus sūdzības iesniedzējam tika lūgts atkāpties no amata, bet viņš atteicās to darīt. Sūdzības iesniedzēji uzskata, ka, tā kā izpilddirektors atteicās atkāpties no amata, viņš tika iebiedēts ar tādām turpmākām darbībām kā viņa pārcelšana citā ERA amatā, ko viņš veica attiecībā uz savu profesionālo situāciju.

32. Sūdzības iesniedzējs, pamatojot savu apgalvojumu, atsaucās arī uz diviem incidentiem, kas, viņaprāt, bija morāla aizskaršana, proti, i) ka vienā gadījumā viņš daļēji dzirdēja diskusiju starp dažiem ERA darbiniekiem, kuri socializējās koridorā, izteica, viņaprāt, noniecinošus komentārus par viņu un ii) ka citā gadījumā sūdzības iesniedzēja tiešais vadītājs sarunās ar viņu pauda savu viedokli.

33. ERA savā atzinumā sniedza detalizētu atbildi uz šo apgalvojumu. ERA vispirms sniedza apliecinājumu, ka sūdzības iesniedzējam nekādā gadījumā nav lūgts atkāpties no amata. Gluži pretēji, ERA izmantotā pieeja bija rast saprātīgu un efektīvu veidu, kā atrisināt situāciju, kurā ņemta vērā sūdzības iesniedzēja profesionālā kvalifikācija, kā arī viņa karjeras attīstība ERA.

34. ERA arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs "nekad nav iesniedzis pamatotu prasību" neoficiāli vai oficiāli par morālu uzmākšanos konkrētam ERA darbiniekam (4) un nekad nav precīzi norādījis, kuri konkrētie notikumi vai uzvedības aspekti tiek uzskatīti par morālu uzmākšanos.

Attiecībā uz i) incidentu ERA paskaidroja, ka attiecīgā diskusija vispār neattiecās uz sūdzības iesniedzēju un ka viņš iesniedza sūdzību par aizskarošu izturēšanos, pamatojoties tikai uz iepriekš minētās sarunas ietvaros izteiktās atsevišķās frāzes pārklausīšanu.

Attiecībā uz ii) incidentu ERA atzina, ka “vienā atsevišķā gadījumā” sūdzības iesniedzēja tiešais vadītājs pauda savu viedokli diskusijā ar viņu. Tomēr viņš atvainojās par savu rīcību un apliecināja, ka šāds starpgadījums vairs neatkārtosies, kā tas patiešām bija.

35. ERA norādīja, ka, kā paredzēts Civildienesta noteikumos, morāla aizskaršana ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laikposmā, atkārtojas vai ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas var apdraudēt jebkuras personas personību, cieņu vai fizisko vai psiholoģisko integritāti. ERA norādīja, ka tai nekad nav darīti zināmi nekādi pierādījumi par iepriekš minēto.

36. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos norādīja, ka viņa rīcībā ir attiecīgi dokumenti, kas apliecina pret viņu vērstu morālu vardarbību, proti, i) 2007. gada janvāra dokuments par mācību programmu, kurā viņam bija jāatsakās piedalīties, jo minētais dokuments attiecās uz sūdzības iesniedzēja privāto dzīvi; ii) ārsta ziņojumu un viņa lietas nodošanu psihologam, kurš atklāja morālas aizskaršanas simptomus sūdzības iesniedzēja veselības stāvoklī un liecībā; iii) personāla komitejas locekļa ziņojums, kurā ietverta atsauce uz lūgumu atkāpties no amata, kas tika iesniegts sūdzības iesniedzējam sanāksmē (5). Viņš arī norādīja, ka vajadzības gadījumā var iesniegt šos dokumentus ombuda dienestiem.

Ombuda novērtējums

37. Ombuds pateicas sūdzības iesniedzējam par vēlmi iesniegt papildu dokumentus. Tomēr ombuds uzskata, ka pušu līdz šim sniegtā informācija ir pietiekama, lai viņš varētu pieņemt lēmumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem un prasībām. Tāpēc ombuds neuzskata, ka šajā lietā būtu lietderīgi lūgt sūdzības iesniedzējam papildu pierādījumus. Turklāt viņš norāda, ka viņa izmeklēšana saistībā ar sūdzībām par morālu vardarbību darbavietā aprobežojas ar vērtējumu par to, vai iekšējās sūdzības par šo jautājumu ir pienācīgi izskatītas un vai ir izveidota cietušo palīdzības un konsultāciju sistēma.

38. No iepriekš minētā izriet, ka ombuda pašreizējā izmeklēšana attieksies tikai uz ERA piemēroto procedūru un tās galu galā izmantotajām pieejām, lai izskatītu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par morālo vardarbību.

39. Ombuds atgādina Civildienesta noteikumu 12. panta a) punktu:

"1. Ierēdņi atturas no jebkāda veida psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās.

2. Ierēdnim, kas cietis no psiholoģiskas vai seksuālas uzmākšanās, iestāde nedrīkst radīt nekādas nelabvēlīgas sekas. Ierēdnim, kas sniedzis pierādījumus par psiholoģisku vai seksuālu uzmākšanos, iestāde nedrīkst radīt nekādas nelabvēlīgas sekas, ja ierēdnis ir rīkojies godīgi.

3. “Psiholoģiska uzmākšanās” ir jebkāda nepiedienīga rīcība, kas notiek kādā laikposmā, atkārtojas vai ir sistemātiska un ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, un kas var kaitēt jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai vai psiholoģiskai integritātei. (…)".

40. Attiecībā uz abiem aplūkotajiem incidentiem un pamatojoties uz ERA atzinumā sniegto skaidrojumu, šķiet, ka Aģentūra veica izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktus, kas bija šo incidentu pamatā. Turklāt ERA uzskata, ka tiešais vadītājs atvainojās sūdzības iesniedzējam par viņa nepiedienīgo rīcību. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos neapstrīdēja ERA paskaidrojumu.

41. Tomēr attiecībā uz jautājumu par sūdzības iesniedzēja atkāpšanos ombuds norāda, ka ERA viņam apliecināja, ka sūdzības iesniedzējam nekādā gadījumā nav lūgts atkāpties no amata, savukārt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņa hierarhija 2006. gada septembrī un decembrī viņam mutiski lūdza atkāpties no amata. Viņš arī apgalvoja, ka viņa rīcībā bija personāla komitejas ziņojums, kurā bija norādīts, ka sanāksmes laikā sūdzības iesniedzējam tika lūgts atkāpties no amata.

42. Tāpēc ombuds nav pārliecināts, ka sūdzības iesniedzējam patiešām netika lūgts atkāpties no amata, pat ja tas notika neoficiāli.

43. Tomēr, kā norādīts iepriekš 37. punktā, ombuds neuzskata, ka viņa uzdevums ir ieņemt nostāju par to, vai šādi lūgumi par atkāpšanos no amata, ja tādi ir bijuši, varētu būt aizskarošas izturēšanās gadījums, bet gan pārskatīt ERA piemēroto procedūru, izskatot sūdzības iesniedzēja bažas šajā sakarā.

44. Tādēļ ombuds atzīmē, ka savā 2007. gada 26. novembra atbildē uz sūdzības iesniedzēja sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu ERA paziņoja, ka 2007. gada 26. janvāra sarunā ar sūdzības iesniedzēju izpilddirektors informēja sūdzības iesniedzēju, ka Komisijas Transporta ģenerāldirektorāts ir pieņēmis kritiku par viņa profesionālajām spējām un ierosinājis viņu pārcelt uz Aģentūras "Novērtēšanas économique" nodaļu. Izpilddirektors apņēmās, ka gadījumā, ja sūdzības iesniedzējs pieņemtu priekšlikumu par pārcelšanu, viņam tiktu dota iespēja objektīvi pierādīt savas profesionālās spējas līdzīgā jomā. Sūdzības iesniedzējs piekrita pārcelšanas priekšlikumam un mutiski apņēmās lūgt viņa pārcelšanu pēc savas iniciatīvas, lai nekaitētu viņa profesionālajai reputācijai.

45. Turklāt ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs tika pārcelts uz citu amatu nodaļā "Novērtējums économique", proti, "Budžeta speciālists", un, šķiet, ir apmierināts ar šīm izmaiņām. Turklāt saskaņā ar ERA sniegto informāciju izpilddirektors nolēma nodot sūdzības iesniedzēju administrācijas vadītāja tiešā vadības atbildībā, un vadītājs ierosināja sniegt sūdzības iesniedzējam profesionālu palīdzību un piekrita piedāvāt viņam iespēju atrisināt problēmas, ar kurām viņš saskārās, pildot savus pienākumus. Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos neapstrīdēja iepriekš minēto.

46. Tādējādi ombuds uzskata, ka ERA ir pielikusi saprātīgas pūles, lai kliedētu sūdzības iesniedzēja bažas par morālu aizskaršanu darba vietā. Turklāt tā centās palīdzēt sūdzības iesniedzējam atrisināt grūtības, kas viņam radās, pildot grāmatveža pienākumus, un palīdzēja viņam veikt turpmākos budžeta direktora pienākumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka ERA pienācīgi rīkojās, reaģējot uz sūdzības iesniedzēja situāciju pēc revīzijas.

47. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvu kļūmi.

C. ERA, iespējams, nepareizs lēmums publicēt sūdzības iesniedzēja ieņemto amatu un pēc tam pieņemt darbā citu grāmatvedi Ombudam iesniegtie argumenti

48. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ERA ir kļūdaini nolēmusi publicēt sūdzības iesniedzēja ieņemto amatu un pēc tam pieņemt darbā citu grāmatvedi.

49. Savā atzinumā ERA norādīja, ka amata vietas publicēšana nav saistīta ar pieņemšanu darbā, jo ERA patur tiesības publicēt amata vietas, lai izveidotu rezerves sarakstus, kas pieejami papildu darbinieku pieņemšanai darbā vai to darbinieku aizstāšanai, kuri aizgājuši no ERA.

Ombuda novērtējums

50. Ombuds saprot, ka ERA iepriekš sniegtais skaidrojums attiecas uz tās vispārējo darbā pieņemšanas politiku, un pauž nožēlu, ka tas nav sniedzis konkrētākus komentārus par sūdzības iesniedzēja pašreizējo apgalvojumu.

51. Neraugoties uz iepriekš minēto un pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, šķiet, ka iespējamā publikācija notika 2007. gada 11. maijā, t. i., aptuveni piecus mēnešus pēc tam, kad sūdzības iesniedzējam bija saruna ar izpilddirektoru, kas arī minēta iepriekš 44. punktā. Ņemot vērā, ka šīs sarunas laikā sūdzības iesniedzējs piekrita pārcelšanai citā amatā, amata vietas publicēšana nešķiet nepamatota vai netaisnīga.

52. Tāpēc šķiet, ka ERA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

D. Sūdzības iesniedzēja apgalvojumi
Ombudam iesniegtie argumenti

53. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka viņam būtu i) jāpiedāvā jauns līgums vai jāļauj pabeigt četru gadu līgumu grāmatveža amatā (līdz 2009. gadam) un ii) jāpaaugstina amatā saskaņā ar standarta procedūrām.

54. ERA norādīja, ka lēmums pārcelt sūdzības iesniedzēju citā amatā dienesta interesēs ļāva viņam saglabāt savu pakāpi, pabeigt četru gadu darba līgumu ar ERA un, iespējams, pagarināt tā termiņu. ERA paziņoja, ka pēc daudzām sanāksmēm un diskusijām ar sūdzības iesniedzēju, kas notika darbinieku pārstāvju klātbūtnē, viņš piekrita tikt pārcelts uz "budžeta darbinieka" amatu ar noteiktu darba aprakstu, misiju un pienākumiem. Sūdzības iesniedzējs parakstīja sava darba līguma papildinājumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. decembrī.

55. ERA norādīja, ka attiecībā uz sūdzības iesniedzēja prasību tikt paaugstinātam amatā saskaņā ar standarta procedūrām tā patiešām piemēros standarta procedūras paaugstināšanai amatā, pamatojoties uz taisnīgu un vienlīdzīgu novērtējumu, kurā iesaistīts viss personāls, tostarp sūdzības iesniedzējs.

Ombuda novērtējums

56. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu šķiet, ka ERA nepārtrauca sūdzības iesniedzēja četru gadu līgumu, bet, gluži pretēji, viņš parakstīja sava darba līguma papildinājumu, kas stājās spēkā 2007. gada 1. decembrī, lai gan uz amatu, kas nav grāmatveža amats. Ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos pauda apmierinātību ar savu jauno amatu (kā norādīts arī iepriekš 21. punktā), ombuds uzskata, ka nav pamata veikt turpmāku izmeklēšanu par šo apgalvojumu.

57. Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu, ņemot vērā ERA apņemšanos piemērot standarta procedūras paaugstināšanai amatā, pamatojoties uz taisnīgu un vienlīdzīgu novērtējumu, kurā iesaistīti visi darbinieki, tostarp sūdzības iesniedzējs, ombuds uzskata, ka nav pamata veikt turpmāku izmeklēšanu par šo apgalvojumu.

E. Secinājumi

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, attiecībā uz sūdzības iesniedzēja trim apgalvojumiem šķiet, ka ERA nav pieļāvusi administratīvu kļūmi.

Attiecībā uz abiem sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem šķiet, ka nav pamata veikt papildu izmeklēšanu.

Tāpēc ombuds lietu slēdz. Sūdzības iesniedzējs un ERA izpilddirektors tiks informēti par šo lēmumu.

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

Strasbūrā, 2008. gada 23. septembrī

---

(1) Saskaņā ar ombuda statūtu 2. panta 8. punktu „Ombudam nevar iesniegt sūdzības, kas attiecas uz darba attiecībām starp Kopienas iestādēm un struktūrām un to ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem, ja vien attiecīgā persona nav izmantojusi visas iespējas iesniegt iekšējus administratīvus pieprasījumus un sūdzības, jo īpaši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. un 2. punktā minētās procedūras (...)”.

(2) Skatīt 2007. gada 28. jūnija spriedumu lietā F-21/06 Da Silva / Komisija (vēl nav publicēts).

(3) Sk. arī spriedumu lietā C-298/93 P Klinke/Tiesa (Recueil 1994, I-3009. lpp., 38. punkts); Spriedums lietā T-133/89 Burban/Parlaments (Recueil 1990, II-245. lpp., 27. punkts); un apvienotās lietas T-114/98 un T-115/98 Rodríguez Pérez/Komisija (Recueil FP, I-A-97. un II-529. lpp., 32. punkts).

(4) Ombuds saprot, ka sūdzības iesniedzējs iesniedza ERA sūdzību par aizskarošu izturēšanos, neprecizējot iespējamās morālās aizskaršanas autoru.

(5) Ombuds norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs nav precizējis, kad notika šī sanāksme.