Strasbūrā, 2008. gada 19. jūnijā

Cienītā M. kundze!

Jūs 2007. gada 6. martā iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam pret Eiropas Komisiju par to pensijas tiesību pārskaitīšanu uz Beļģijas valsts pensiju tiesību sistēmu, kuras ieguvāt Komisijas pagaidu darbinieka līguma laikā.

2007. gada 29. maijā es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

Ar 2007. gada 11. oktobra vēstuli es Jūs informēju, ka ar manu dienestu iekšējo organizāciju saistītu iemeslu dēļ Jūsu sūdzība ir nodota citam juristam.

Pēc atbildes sniegšanas termiņa pagarinājuma Komisija 2007. gada 13. novembrī nosūtīja savu atzinumu.

2007. gada 20. novembrī es Jums to pārsūtīju ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2007. gada 20. decembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

No 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 1. maijam sūdzības iesniedzējs strādāja Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā kā pētniecības asistents saskaņā ar B* kategorijas pagaidu darbinieka līgumu (1). Viņas līgums tika pagarināts līdz 2006. gada 30. aprīlim. Kopš minētā datuma sūdzības iesniedzējs ir bijis bezdarbnieks.

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada oktobrī lūdza nodot Beļģijas Pensiju birojam pensijas tiesības, kas iegūtas, noslēdzot līgumu ar Komisiju (2). Tomēr viņa tika informēta, ka pārsūtīšana nav iespējama šādu iemeslu dēļ: i) viņas pēdējā ar Komisiju noslēgtā līguma kategorija ("pagaidu līgums B") nebija iekļauta nolīgumā par pensijas tiesību nodošanu, kas 2003. gada februārī noslēgts starp Komisiju un Beļģijas iestādēm; un ii) saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem sūdzības iesniedzējam pirms pensijas tiesību nodošanas bija jāatrod jauns darbs.

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 3. oktobrī sazinājās ar Komisiju, lai izskaidrotu savas grūtības saistībā ar viņas pensijas tiesību nodošanu. Viņa arī norādīja, ka nav atradusi nevienu privātu apdrošināšanas sabiedrību, kas piekristu Civildienesta noteikumos paredzētajiem nosacījumiem attiecībā uz viņas pensijas tiesību nodošanu. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju rast risinājumu.

Komisija 2006. gada 27. oktobrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka pārvedamā summa ir EUR 22 821,01 un ka viņai ir dažādas iespējas. Tie bija šādi: i) pilnīgu pārnešanu uz jaunu pensiju režīmu saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu; vai ii) pilnīgs pārskaitījums privātam apdrošināšanas vai pensiju fondam saskaņā ar VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Sūdzības iesniedzēja tika aicināta iesniegt attiecīgos dokumentus viņas izvēlētajam pensiju režīmam un tika informēta, ka viņai jāiesniedz pieteikums nākamo trīs mēnešu laikā.

Tajā pašā dienā, atbildot uz viņas 2006. gada 3. oktobra elektroniskā pasta vēstuli, Komisija atzina viņas bažas un apliecināja, ka viņas tiesības tiks saglabātas neatkarīgi no sarunu ilguma, kuru mērķis bija atrisināt situāciju. Komisija atzina, ka vairāki citi EK aģenti saskaras ar to pašu problēmu. Komisija apņēmās pēc iespējas ātrāk rast risinājumu un attiecīgi informēt sūdzības iesniedzēju.

Sūdzības iesniedzēja 2007. gada 31. janvārī nosūtīja Komisijai e-pasta vēstuli, kurā paskaidroja, ka 2006. gada 7. decembrī viņa ir iesniegusi Beļģijas Pensiju birojam pieteikumu par savu pensijas tiesību pārnešanu uz Beļģijas sistēmu. Tomēr viņa no jauna tika informēta, ka pārsūtīšana nav iespējama. Sūdzības iesniedzējs jautāja Komisijai, vai tas ir veicis kādus pasākumus, lai labotu situāciju, un kurš būtu atbildīgs par pašreizējā režīma, proti, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punkta, grozīšanu. Viņa uzsvēra, ka viņai ir ļoti svarīgi, lai Beļģijas Pensiju birojs ņemtu vērā divus gadus, ko viņa ir nostrādājusi Komisijā.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam norādīja, ka pirms 2004. gada maija administratīvās reformas B kategorijas pagaidu darbinieku uzkrātās EK pensijas tiesības viņiem tika tieši piešķirtas un tāpēc viņi tika izslēgti no 2003. gada nolīguma. Pēc šī datuma Komisija grozīja iepriekšējos nosacījumus B kategorijas pagaidu darbinieku pensijas tiesību atmaksai un aizstāja tos ar pārskaitījumu valsts iestādēm. Tomēr sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija ir aizmirsusi atjaunināt pensiju pārskaitīšanas nolīgumu ar Beļģiju un tajā iekļaut pagaidu darbiniekus, kas nodarbināti saskaņā ar B pakāpes līgumiem. Tāpēc Beļģijas sistēma neatzina sūdzības iesniedzējas EK pensijas tiesības, kas uzkrātas, strādājot Komisijā.

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka līdz ar to personām, kuras, tāpat kā viņa pati, pēc Komisijā nostrādāta laika bija bezdarbnieki, tika izmaksāti bezdarbnieka pabalsti, pamatojoties uz to, ka viņu ienākumi ir nulle. Tas viņiem deva tiesības tikai uz fiksētu summu bezdarbnieka pabalsta veidā par visiem turpmākajiem gadiem. Sūdzības iesniedzēja norādīja, ka Komisijai būtu jāpieņem atbilstoši pasākumi, lai rastu risinājumu, jo turpmākajos četros gados (pirms viņa sasniegs 65 gadu vecumu) viņai būs jāiesniedz pieprasījums par savu Beļģijas pensiju.

Sūdzības iesniedzēja minēja, ka Komisija zināja par viņas grūtībām, bet nerīkojās. Viņa arī paskaidroja, ka viņas pensijas pārskaitīšana uz privātu apdrošināšanas shēmu nav iespējama stingro nosacījumu dēļ un tādēļ, ka jebkurā gadījumā viņa saņemtu mazāk labvēlīgu pensijas tiesību summu, nekā viņa saņemtu valsts iestādēs. Sūdzības iesniedzēja arī minēja, ka viņa ir iesniegusi sūdzību Beļģijas ombudam par Beļģijas tiesību aktos paredzēto nosacījumu, saskaņā ar kuru viņai ir jāatrod jauns darba devējs, lai iegūtu tiesības uz pensijas pārskaitījumu.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija nav izveidojusi piemērotu mehānismu, lai uz Beļģijas sistēmu pārnestu pensijas tiesības, ko bijušie EK pagaidu darbinieki ieguvuši saskaņā ar B kategorijas līgumiem. Viņa apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizveido atbilstoša sistēma viņas pensijas tiesību pārskaitīšanai.

Turpmāka saziņa starp sūdzības iesniedzēju un Ombuda dienestiem

Sūdzības iesniedzēja 2007. gada 4. maijā telefonsarunā ar ombuda dienestiem minēja, ka Beļģijas Pensiju birojs viņu ir informējis, ka tas ir lūdzis Komisijai informāciju, lai noregulētu sūdzības iesniedzējas situāciju. Tomēr viņa nebija saņēmusi nekādus turpmākus pasākumus no Beļģijas Pensiju biroja saistībā ar viņas lūgumu šajā jautājumā.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisijas viedoklis par sūdzību īsumā bija šāds:

Komisija vispirms uzsvēra, ka savā sūdzībā sūdzības iesniedzēja atzina, ka gan Komisijas dienesti (PMO), gan valsts pensiju birojs (3) pareizi piemēroja attiecīgos Kopienas un valsts tiesību aktu noteikumus.

Komisija arī norādīja, ka procedūras, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta īstenošanu, ir gatavas īstenošanai gan Savienības, gan Beļģijas līmenī. Saskaņā ar 11. panta 1. punkta 4. apakšpunktu pensijas tiesību pārskaitīšanu var veikt tikai pensiju organizācijai, ar kuru attiecīgā persona būtu saistīta jaunas profesionālās darbības ietvaros.

Pēc tam Komisija atsaucās uz Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu (5), kurā noteiktos apstākļos bija paredzēta iespēja izmaksāt pabalstu aktuāro ekvivalentu privātai apdrošināšanas sabiedrībai vai pensiju fondam pēc savas izvēles.

Komisija norādīja, ka Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta īstenošanai teorētiski būtu jānovērš problēma, ko sūdzības iesniedzēja ir izvirzījusi savā sūdzībā. Tomēr saskaņā ar sūdzības iesniedzējas sniegto informāciju piedāvājums, kas saņemts no privātās apdrošināšanas sabiedrības, ar kuru viņa sazinājās („Integrētā apdrošināšana”), radītu 50 % zaudējumu viņas ikmēneša ienākumos.

Komisija norādīja, ka ir būtiski uzsvērt, ka sūdzības iesniedzējas izvirzītā problēma nekad nebūtu radusies, ja viņa būtu savlaicīgi lūgusi īstenot Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības ("PDNK") 42. pantu. 42. pants ļāva pārstāvim "pieprasīt iestādēm veikt visus maksājumus, kas viņam jāveic, lai radītu vai saglabātu tiesības uz pensiju savā izcelsmes valstī." Tādējādi sūdzības iesniedzēja būtu ne tikai papildinājusi savas tiesības savā valsts pensiju sistēmā, ja viņa būtu savlaicīgi iesniegusi šādus pieprasījumus, bet arī, beidzoties darba attiecībām, būtu saņēmusi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 2. punktā paredzēto atlaišanas pabalstu (6).

Komisija norādīja, ka EK darbiniekiem bija jābūt informētiem par PDNK noteikumiem. Līdz ar to sūdzības iesniedzējai bija jāzina par iespēju, ko viņai piedāvā PDNK 42. pants.

Visbeidzot, Komisija norādīja, ka, lai izvairītos no līdzīgu situāciju rašanās nākotnē, tā plāno sistemātiski vērst attiecīgo darbinieku uzmanību uz iespēju, ko tiem piedāvā PDNK 42. pants.

Turklāt Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja gadījumā tā plānoja vēlreiz sazināties ar Beļģijas iestādēm, lai aicinātu tās noslēgt nolīgumu, kura mērķis ir novērst problēmas, kas radušās, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka viņa ir saskārusies ar lielām grūtībām atrast privātu apdrošināšanas sabiedrību aktuārā ekvivalenta izmaksai, jo lielākā daļa no viņiem atteicās pieņemt Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēto pirmo nosacījumu, saskaņā ar kuru pārskaitījumu nevar veikt, ja vien apdrošināšanas sabiedrība negarantē, ka kapitāls netiks atmaksāts.

Turklāt viņa norādīja, ka tikai viena privāta apdrošināšanas sabiedrība ir piekritusi Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Tomēr apdrošināšanas sabiedrības piedāvājuma rezultātā viņas mēneša ienākumi samazinātos par aptuveni 50 % salīdzinājumā ar pensiju, ko viņa būtu saņēmusi no valsts pensiju shēmas.

Sūdzības iesniedzēja arī norādīja, ka i) Komisija nebija sniegusi informāciju, jo tā viņu neinformēja par Civildienesta noteikumu 42. panta esamību, tādējādi radot negodīgumu. Viņa arī apgalvoja, ka ii) viņa ir cietusi no diskriminācijas vecuma dēļ, jo viņai izrādījās ļoti grūti atrast jaunu darba devēju viņas vecumā; un iii) Komisija bija pieļāvusi novēršamu kavēšanos attiecībā uz nosacījumiem nodošanai privātai apdrošināšanas sabiedrībai no 2004. līdz 2007. gadam.

Sūdzības iesniedzēja arī uzdeva vairākus jautājumus par viņas pensijas tiesību nodošanu Beļģijas Pensiju birojam.

Lēmums

1 Attiecīgie fakti

1.1 No 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 1. maijam sūdzības iesniedzējs strādāja Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā saskaņā ar pagaidu darbinieka līgumu B kategorijā. Viņas līgums tika pagarināts līdz 2006. gada 30. aprīlim. Kopš šī datuma viņa bija bezdarbniece. Sūdzības iesniedzēja 2006. gada oktobrī lūdza nodot Beļģijas Pensiju birojam pensijas tiesības, kas iegūtas, noslēdzot līgumu ar Komisiju (7). Tomēr viņa tika informēta, ka pārsūtīšana nav iespējama.

Sūdzības iesniedzēja savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav izveidojusi piemērotu mehānismu, lai uz Beļģijas sistēmu pārnestu pensijas tiesības, ko bijušie EK pagaidu darbinieki ieguvuši saskaņā ar B kategorijas līgumiem.

1.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka ir būtiski uzsvērt, ka sūdzības iesniedzējas izvirzītā problēma nekad nebūtu radusies, ja viņa būtu savlaicīgi lūgusi piemērot Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā - "PDNK") 42. pantu. Komisija norādīja, ka EK darbiniekiem bija jāzina PDNK noteikumi un ka līdz ar to sūdzības iesniedzējai bija jāzina iespēja, ko viņai piedāvā PDNK 42. pants. Turklāt Komisija norādīja, ka, lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, tā plāno sistemātiski vērst attiecīgo darbinieku uzmanību uz iespēju, ko tiem piedāvā PDNK 42. pants. Turklāt Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja gadījumā tā plānoja vēlreiz sazināties ar Beļģijas iestādēm, lai aicinātu tās noslēgt vienošanos, lai novērstu problēmas, kas radušās, piemērojot Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzēja norādīja, ka viņai ir bijušas lielas grūtības atrast privātu apdrošināšanas sabiedrību, jo lielākā daļa no viņiem ir atteikušies no Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā pirmā nosacījuma, saskaņā ar kuru kapitāls netiek atmaksāts.

Ombuda veiktās izmeklēšanas tvērums

2.1 Eiropas ombude norāda, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzēja izvirzīja jaunus apgalvojumus par to, ka i) Komisija nav sniegusi informāciju, tādējādi radot negodīgumu; ii) viņa ir cietusi no diskriminācijas vecuma dēļ; un iii) Komisija bija nokavējusi nodošanas nosacījumus privātai apdrošināšanas sabiedrībai laikā no 2004. līdz 2007. gadam, no kā bija iespējams izvairīties. Sūdzības iesniedzēja arī uzdeva vairākus jautājumus par viņas pensijas tiesību nodošanu Beļģijas Pensiju birojam.

2.2 Vispirms ombuds atgādina, ka viņa uzdevums ir izmeklēt sūdzības par iespējamām administratīvām kļūmēm Eiropas Savienības iestāžu un struktūru darbībā. Viņa pilnvaras neļauj viņam izmeklēt nevienas valsts iestādes vai struktūras rīcību.

2.3 Attiecīgā Beļģijas likuma īstenošana, ko veic Beļģijas iestādes, proti, Beļģijas Pensiju birojs, šķiet, ir Beļģijas ombuda kompetencē. Šajā sakarā ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja minēja, ka viņa ir iesniegusi sūdzību Beļģijas ombudam attiecībā uz Beļģijas tiesību aktos paredzēto nosacījumu, ka, lai bezdarbniekam būtu tiesības uz pensijas tiesību pārnešanu, viņam vispirms ir jāatrod jauns darba devējs. Ombude arī norāda, ka sūdzības iesniedzēja minēja, ka Beļģijas Pensiju birojs ir lūdzis Komisijai informāciju, lai atrisinātu viņas situāciju.

2.4 Ombuds vēlas norādīt, ka sūdzības iesniedzēja apsvērumos izvirzītie jautājumi ir jauni apgalvojumi, kas netika izvirzīti viņa sākotnējā sūdzībā. Tāpēc tie neietilpst šīs izmeklēšanas darbības jomā un šeit netiks izskatīti. Sūdzības iesniedzējs var brīvi iesniegt jaunu sūdzību Eiropas Ombudam par šiem jautājumiem pēc tam, kad šajā sakarā ir vērsies Komisijā.

3 Par apgalvoto Komisijas nespēju izveidot atbilstošu mehānismu, lai pārnestu uz Beļģijas sistēmu pensijas tiesības, ko ieguvuši bijušie B pakāpes EK pagaidu darbinieki

3.1 Vispirms ombuds vēlas atgādināt, ka PDNK 42. pants ir formulēts šādi:

„Saskaņā ar nosacījumiem, ko nosaka iestāde, darbinieks var lūgt iestādes veikt visus maksājumus, kas viņam jāveic, lai radītu vai saglabātu pensijas tiesības savā izcelsmes valstī. (…)".

Ombuds arī norāda, ka ierēdnim, kurš atstāj dienestu Kopienās, ir tiesības uz savu pensijas tiesību pārnešanu uz i) jaunu pensiju režīmu saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktu vai ii) privātu apdrošināšanas vai pensiju fondu saskaņā ar VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja ir izpildīti četri nosacījumi (8).

3.2 Ombuds vēlas norādīt, ka viņa pilnvaras neļauj viņam apšaubīt iepriekš minēto Civildienesta noteikumu spēkā esošos noteikumus. Tāpēc ombuds pārbaudīs tikai to, vai Komisija ir pieļāvusi administratīvas kļūmes, izskatot sūdzības iesniedzēja veikto pensijas tiesību pārnešanu.

3.3 Ombuds norāda, ka šajā gadījumā sūdzības iesniedzēja nav lūgusi piemērot PDNK 42. pantu, jo viņa apgalvo, ka nav par to zinājusi.

3.4 Pirmkārt, ombuds vēlas norādīt, ka ir jāpieņem, ka no juridiskā viedokļa ikvienam ierēdnim vai darbiniekam ir jāzina Civildienesta noteikumos paredzētie noteikumi un ka viņa pienākums ir veikt atbilstošus pasākumus, lai pilnībā iepazītos ar tiem. Ombuds uzskata, ka Komisiju nevar uzskatīt par juridiski atbildīgu par to, ka sūdzības iesniedzēja nezināja par iespējām, kas viņai tika piedāvātas attiecībā uz viņas pensijas tiesībām saskaņā ar PDNK 42. pantu.

Tomēr ombude īpaši atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, saskaņā ar kuru, lai turpmāk izvairītos no līdzīgiem gadījumiem, tā plāno sistemātiski vērst attiecīgo darbinieku uzmanību uz iespēju, ko viņiem piedāvā PDNK 42. pants. Lai atbalstītu Komisijas nodomus, ombuds šajā sakarā izteiks vēl vienu piezīmi.

3.5 Otrkārt, ombuds norāda, ka bijušo pagaidu darbinieku iegūtās pensijas tiesības var pārnest uz Beļģijas pensiju sistēmu tikai sadarbībā ar Beļģijas iestādēm. Ombuds norāda, ka Komisija sazinājās ar Beļģijas iestādēm, lai lūgtu tām noslēgt nolīgumu ar to nolūkā novērst problēmas, ar kurām sūdzības iesniedzējs saskārās saistībā ar Civildienesta noteikumu 11. panta 1. punkta piemērošanu. Tādējādi ombuds uzskata, ka Komisija ir veikusi visus tai pieejamos pasākumus, lai palīdzētu sūdzības iesniedzējam. Ombuds uzskata, ka Komisiju nevar uzskatīt par atbildīgu par to, ka Beļģijas iestādēm vēl ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai šāda pārsūtīšana būtu iespējama.

3.6 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka nav pamata turpināt sūdzības iesniedzēja apgalvojuma izmeklēšanu.

4 Sūdzības iesniedzēja apgalvojums

4.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisijai būtu jāizveido atbilstoša sistēma viņas pensijas tiesību pārskaitīšanai.

4.2 Ņemot vērā savu secinājumu 3.6. punktā, ombuds secina, ka, šķiet, nav pamata turpināt sūdzības iesniedzēja prasības izskatīšanu.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka nav pamata turpināt izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Turklāt ombuds izsaka šādu papildu piezīmi:

Komisijai būtu sistemātiski jāpievērš darbinieku uzmanība iespējai, ko viņiem piedāvā PDNK 42. pants.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Ombuds atzīmē, ka nosaukums "B* kategorija", kas lietots jauno Civildienesta noteikumu pagaidu īstenošanas periodā, kuri stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, atbilst pašreizējiem AST kategorijas līgumiem.

(2) "Office national des Pensions" franču valodas sākotnējā redakcijā.

(3) Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(4) Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punkts ir formulēts šādi:

"1. Ierēdnis, kas atstāj dienestu Kopienās, lai:

– sākt dienestu valsts pārvaldē vai valsts vai starptautiskā organizācijā, kas noslēgusi līgumu ar Kopienām;

– veic darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā, pamatojoties uz kuru viņš iegūst tiesības uz pensiju saskaņā ar shēmu, kuras pārvaldes iestādes ir noslēgušas līgumu ar Kopienām,

ir tiesīgs pieprasīt, lai Kopienās viņa izdienas pensijas tiesību aktuārais ekvivalents, kas atjaunināts līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam, tiktu pārskaitīts šīs administrācijas vai organizācijas pensiju fondam vai pensiju fondam, saskaņā ar kuru viņš iegūst izdienas pensijas tiesības, pamatojoties uz darbību nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā."

(5) Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. pants ir formulēts šādi:

"1. Ierēdnis, kurš ir jaunāks par 63 gadiem un kura dienesta attiecības izbeidzas citādi, nevis nāves vai invaliditātes dēļ, un kuram nav tiesību uz tūlītēju vai atliktu izdienas pensiju, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt:

b) citos gadījumos 11. panta 1. punktā paredzētajiem pabalstiem vai šādu pabalstu aktuārā ekvivalenta izmaksai privātai apdrošināšanas sabiedrībai vai pensiju fondam pēc to izvēles ar nosacījumu, ka šāda sabiedrība vai fonds garantē, ka: i) kapitāls netiks atmaksāts; ii) mēneša ienākumi tiks maksāti agrākais no 60 gadu vecuma un vēlākais no 65 gadu vecuma; iii) ir iekļauti noteikumi par reversijas vai apgādnieka zaudējuma pensijām; iv) pārvedums uz citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu fondu tiks atļauts tikai tad, ja šāds fonds atbilst i), ii) un iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem.";

(6) Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 2. punkts ir formulēts šādi: "Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ierēdņi, kuri ir jaunāki par 63 gadiem un kuri kopš stāšanās amatā, lai nodibinātu vai saglabātu pensijas tiesības, ir veikuši iemaksas valsts pensiju shēmā, privātā apdrošināšanas shēmā vai pensiju fondā pēc savas izvēles, kas atbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, un kuru dienesta attiecības beidzas citu iemeslu dēļ, nevis nāves vai invaliditātes dēļ, un kuri nekvalificējas tūlītējai vai atliktai izdienas pensijai, atstājot dienestu, ir tiesīgi saņemt atlaišanas pabalstu, kas vienāds ar to pensijas tiesību aktuāro vērtību, kuras iegūtas, strādājot iestādēs. Šādos gadījumos maksājumus, kas veikti, lai izveidotu vai saglabātu viņu pensijas tiesības saskaņā ar valsts pensiju shēmu, piemērojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 42. vai 112. pantu, atskaita no atlaišanas pabalsta.";

(7) Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(8) Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu šie četri nosacījumi ir šādi:

"(…) ar nosacījumu, ka šāds uzņēmums vai fonds garantē, ka:

i) kapitāls netiks atmaksāts;

ii) mēneša ienākumi tiks maksāti agrākais no 60 gadu vecuma un vēlākais no 65 gadu vecuma;

iii) ir iekļauti noteikumi par reversijas vai apgādnieka zaudējuma pensijām;

iv) pārvedums uz citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu fondu tiks atļauts tikai tad, ja šāds fonds atbilst i), ii) un iii) punktā izklāstītajiem nosacījumiem.";