Strasbūrā, 2007. gada 8. oktobrī

Godātais X kungs!

Jūs 2007. gada 19. februārī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par to, ka tā, iespējams, nav atbildējusi uz Jūsu 2006. gada 8. decembra, 2007. gada 23. janvāra un 2007. gada 3. februāra vēstulēm. Jūs apgalvojāt, ka šī atbildes nesniegšana ir uzskatāma par diskriminācijas gadījumu.

2007. gada 21. februārī Jūs man nosūtījāt papildu dokumentus saistībā ar Jūsu sūdzību.

2007. gada 21. martā es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

2007. gada 13. jūnijā Jūs man nosūtījāt papildu dokumentus saistībā ar Jūsu sūdzību.

Komisija 2007. gada 2. jūlijā nosūtīja savu atzinumu angļu valodā un 2007. gada 9. jūlijā – spāņu valodā.

2007. gada 11. jūlijā es Jums to pārsūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus. 2007. gada 15. jūlijā Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

Ar 2006. gada 8. decembra ierakstītu vēstuli sūdzības iesniedzējs nosūtīja vēstuli ekonomikas un monetāro lietu komisāram Joaquin Almunia kungam. Šajā vēstulē sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Spānijas banka ir pārkāpusi Spānijas un Eiropas konkurences tiesību noteikumus.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 23. janvārī nosūtīja vēstuli Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta B direktorāta nodaļas vadītājam. Sūdzības iesniedzējs izteica tādus pašus apgalvojumus kā vēstulē komisāram Almunia.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 3. februārī nosūtīja jaunu vēstuli komisāram Almunia, kurā viņš atkārtoja savus apgalvojumus. Šajā vēstulē viņš arī norādīja, ka nav saņēmis apstiprinājumu par viņa 2006. gada 8. decembra vēstules saņemšanu.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka nav saņēmis Eiropas Komisijas atbildi uz trim vēstulēm, kas datētas ar 2006. gada 8. decembri, 2007. gada 23. janvāri un 3. februāri. Viņš arī apgalvoja, ka šis atbildes trūkums ir diskriminācijas gadījums, jo, viņaprāt, "neviens nav augstāks par likumu".

Telefonsaruna starp ombuda dienestiem un sūdzības iesniedzēju

2007. gada 21. februārī ombuda dienesti piezvanīja sūdzības iesniedzējam, lai lūgtu viņam nosūtīt ombudam Komisijai nosūtīto vēstuļu kopijas.

Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējs nosūtīja ombudam pieprasītos dokumentus.

Turpmāka saziņa starp Ombuda dienestiem un sūdzības iesniedzēju

Ar 2007. gada 7. marta e-pasta vēstuli ombuda dienesti sazinājās ar sūdzības iesniedzēju, lai noskaidrotu, vai Komisija ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm pēc viņa 2007. gada 21. februāra telefonsarunas ar ombuda dienestiem.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 9. marta e-pasta vēstulē paziņoja, ka nav saņēmis nekādas atbildes.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā replikas rakstā Komisija īsumā ir izklāstījusi šādus apsvērumus:

Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs tai ir nosūtījis vairākas vēstules, jo īpaši Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorātam (INFSO ĢD); Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts (“SANCO ĢD”); un komisāru Almunia un McCreevy kabineti.

INFSO ĢD, SANCO ĢD un komisāru Almunia un McCreevy kabineti atbildēja uz vairākām vēstulēm, ko sūdzības iesniedzējs bija nosūtījis Komisijai.

Par iespējamo atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja 2007. gada 23. janvāra vēstuli

Komisija norādīja, ka 2007. gada 4. janvārī ĢD SANCO nosūtīja atbildi pēc būtības uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 29. novembra e-pasta vēstuli. Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs 2006. gada 11. decembrī no Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta saņēma pagaidu atbildi, kurā viņš tika informēts, ka Komisija nevar izskatīt viņa prasību, jo tā nevar iejaukties strīdos starp iedzīvotājiem un finanšu iestādēm. Savā atbildes vēstulē INFSO ĢD arī sniedza sūdzības iesniedzējam Spānijas Bankas sūdzību izskatīšanas pakalpojumu nodaļas kontaktinformāciju.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 23. janvāra vēstulē nosūtīja papildu informāciju. Tā kā vēstulē nebija neviena konkrēta pieprasījuma, SANCO ĢD uzskatīja, ka tā tika nosūtīta tikai informatīvos nolūkos, un neatbildēja.

Tomēr 2007. gada 17. aprīlī Komisija atbildēja uz sūdzības iesniedzēja izvirzīto jautājumu, atbildot uz viņa 2007. gada 3. aprīļa vēstuli.

Par iespējamo atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 8. decembra un 2007. gada 3. februāra vēstulēm

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 8. decembrī un 2007. gada 3. februārī nosūtīja vēstuli komisāram Almunia. Komisāra Almunia birojs 2007. gada 28. februāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa lieta ir darīta zināma McCreevy kunga birojam. Tomēr administratīvās pārraudzības dēļ dokumenti tika nosūtīti komisāra McCreevy kabinetam tikai 2007. gada 15. maijā.

Ar 2007. gada 11. jūnija vēstuli komisāra McCreevy kabineta loceklis, par Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu (MARKT ĢD) atbildīgais komisārs, informēja sūdzības iesniedzēju, ka MARKT ĢD veiktā viņa lietas analīze ir ļāvusi izdarīt tādus pašus secinājumus, kādus izdarīja SANCO ĢD.

Komisija secināja, ka tā ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, un tāpēc noraidīja viņa argumentu, ka viņš ir diskriminācijas upuris. Komisija sirsnīgi atvainojās par kavēšanos savās atbildēs.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos uzturēja savu apgalvojumu, ka viņš ir diskriminācijas upuris un ka viņa vēstules atbildīgajam komisāra McCreevy kungam tika nosūtītas tikai 2007. gada 15. maijā.

Lēmums

Par apgalvoto Komisijas atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, kas esot uzskatāma par iespējamu diskriminācijas gadījumu

1.1 Ar ierakstītu vēstuli, kas datēta ar 2006. gada 8. decembri, sūdzības iesniedzējs nosūtīja vēstuli Eiropas Ekonomikas un monetāro lietu komisāram Joaquin Almunia kungam. Šajā vēstulē sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Spānijas banka ir pārkāpusi Spānijas un Eiropas konkurences tiesību noteikumus. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 23. janvārī nosūtīja vēstuli Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāta (SANCO ĢD) B direktorāta nodaļas vadītājam, kurā viņš izteica tādus pašus apgalvojumus, kādus viņš bija paudis vēstulē komisāram Almunia. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 3. februārī nosūtīja jaunu vēstuli komisāram Almunia, kurā viņš atkārtoja savus apgalvojumus. Šajā vēstulē viņš arī norādīja, ka nav saņēmis apstiprinājumu par viņa 2006. gada 8. decembra vēstules saņemšanu. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka nav saņēmis nekādu Komisijas atbildi uz viņa 2006. gada 8. decembra, 2007. gada 23. janvāra un 2007. gada 3. februāra vēstulēm, un piebilda, ka šāda atbildes nesniegšana ir uzskatāma par diskriminācijas gadījumu.

1.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka attiecībā uz iespējamo atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja 2007. gada 23. janvāra vēstuli Veselības un patērētāju aizsardzības ģenerāldirektorāts 2007. gada 4. janvārī nosūtīja atbildi pēc būtības uz viņa 2006. gada 29. novembra e-pasta vēstuli. Komisija arī norādīja, ka 2006. gada 11. decembrī Informācijas sabiedrības ģenerāldirektorāts (ĢD INFSO) nosūtīja sūdzības iesniedzējam pagaidu atbildi. Minētajā paziņojumā INFSO ĢD informēja sūdzības iesniedzēju, ka Komisija nevar izskatīt viņa prasību, jo tā nevar iejaukties strīdos starp iedzīvotājiem un finanšu iestādēm. INFSO ĢD arī sniedza sūdzības iesniedzējam Spānijas Bankas sūdzību dienestu nodaļas kontaktinformāciju. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 23. janvāra vēstulē nosūtīja Veselības un patērētāju ģenerāldirektorātam papildu informāciju. Tā kā vēstulē nebija neviena konkrēta pieprasījuma, SANCO ĢD uzskatīja, ka tā tika nosūtīta tikai informatīvos nolūkos, un neatbildēja. Tomēr 2007. gada 17. aprīlī Komisija atbildēja uz sūdzības iesniedzēja 2007. gada 23. janvāra vēstulē izvirzīto jautājumu, atbildot uz viņa 2007. gada 3. aprīļa vēstuli. Attiecībā uz iespējamo atbildes nesniegšanu uz sūdzības iesniedzēja 2006. gada 8. decembra un 2007. gada 3. februāra vēstulēm komisāra Almunia kabinets 2007. gada 28. februāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa lieta ir darīta zināma McCreevy kunga kabinetam. Tomēr administratīvās pārraudzības dēļ dokumenti tika nosūtīti komisāra McCreevy kabinetam tikai 2007. gada 15. maijā. Ar 2007. gada 11. jūnija vēstuli komisāra McCreevy kabineta loceklis, kas bija atbildīgs par Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu (MARKT ĢD), informēja sūdzības iesniedzēju, ka MARKT ĢD analīzes rezultātā ir izdarīti tādi paši secinājumi kā SANCO ĢD secinājumi. Komisija secināja, ka tā ir atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, un tāpēc noraidīja viņa apgalvojumu, ka viņš ir diskriminācijas upuris. Komisija sirsnīgi atvainojās par kavēšanos savās atbildēs.

1.3 Administrācijas laba administratīvā prakse ir saprātīgā termiņā un atbilstošā veidā atbildēt uz saņemtajām vēstulēm vai e-pastiem. Ombuds arī uzskata par lietderīgu atgādināt, ka saskaņā ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa (1) 17. pantu "ierēdnis nodrošina, ka lēmums par katru pieprasījumu vai sūdzību iestādei tiek pieņemts saprātīgā termiņā, bez kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no saņemšanas dienas. (...)".

1.4 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz viņa trim vēstulēm, kas datētas ar 2006. gada 8. decembri, 2007. gada 23. janvāri un 3. februāri. Ņemot vērā to, ka atbildes uz šīm vēstulēm, šķiet, ir nosūtītas šīs izmeklēšanas gaitā, ombuds uzskata, ka šeit ir jāpārbauda, vai Komisija ir nosūtījusi savas atbildes saprātīgā termiņā.

Šajā sakarā ombuds norāda, ka 2006. gada 8. decembra vēstulē Komisijai sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Spānijas banka ir pārkāpusi Spānijas un Eiropas konkurences tiesību noteikumus. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 23. janvārī nosūtīja Komisijai vēl vienu vēstuli. Komisija uzskatīja, ka šajā vēstulē nav ietverts konkrēts pieprasījums, un iesniedza to tikai kā informāciju. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 3. februārī nosūtīja komisāram Almunia vēl vienu vēstuli, kurā viņš norādīja, ka nav saņēmis nekādu apstiprinājumu par viņa 2006. gada 8. decembra vēstules saņemšanu. Ombuds atzīmē, ka no Komisijas atzinumam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka 2007. gada 28. februārī Komisija apstiprināja sūdzības iesniedzēja 2006. gada 8. decembra vēstules saņemšanu un informēja viņu, ka viņa komentāri ir darīti zināmi par šo jautājumu atbildīgā komisāra kabineta loceklim, proti, komisāram McCreevy. Ombuds arī norāda, ka Komisija atbildēja uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm 2007. gada 11. jūnijā, t. i., vairāk nekā sešus mēnešus pēc sūdzības iesniedzēja pirmās vēstules. Ombuds uzskata, ka laiks, kas bija vajadzīgs, lai nosūtītu šo atbildi, acīmredzami pārsniedza laiku, ko varētu uzskatīt par saprātīgu termiņu, lai atbildētu uz šādiem pieprasījumiem.

Tomēr ombuds norāda, ka, viņaprāt, Komisija atvainojās par kavēšanos, kas radās, atbildot uz sūdzības iesniedzēja vēstulēm, un paskaidroja, ka tas bija saistīts ar administratīvo uzraudzību, nosūtot minētās vēstules atbildīgā komisāra kabinetam. Šajos apstākļos, atzīstot, ka ir bijusi nožēlojama nespēja efektīvi izskatīt korespondenci no pilsoņa, ombuds uzskata, ka, šķiet, nav pamata turpināt izmeklēšanu par šo apgalvojumu.

1.5 Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā apgalvoja, ka Komisijas atbildes nesniegšana uz viņa vēstulēm ir uzskatāma par diskriminācijas gadījumu. Šajā sakarā ombuds uzskata, ka iemesls, uz kuru tas atsaucās, lai attaisnotu savu kavēšanos, proti, administratīvā pārraudzība sūdzības iesniedzēja vēstuļu nosūtīšanā atbildīgā komisāra kabinetam, vienlaikus atspoguļojot nožēlojamu nespēju efektīvi risināt saraksti, neļauj secināt, ka sūdzības iesniedzējs tika diskriminēts. Turklāt ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka viņš ir ticis diskriminēts. Šajos apstākļos ombuds uzskata, ka nevar atbalstīt sūdzības iesniedzēja argumentu, ka Komisijas atbildes nesniegšana uz viņa vēstulēm bija diskriminācijas gadījums.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda veiktajām šīs sūdzības izmeklēšanām, šķiet, ka nav pamata turpināt sūdzības izmeklēšanu. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Labas administratīvās prakses kodekss ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu/code/en/default.htm).