Strasbūrā, 2008. gada 22. jūlijā

Godātais X kungs!

Jūs 2007. gada 31. janvārī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju, apgalvojot, ka Komisija nav reģistrējusi Jūsu 2006. gada 13. novembra korespondenci kā "konkurences sūdzību". 2007. gada 30. martā Jūs man nosūtījāt papildu informāciju.

2007. gada 13. aprīlī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam un lūdzu to līdz 2007. gada 31. jūlijam sniegt man savu atzinumu šajā jautājumā.

2007. gada 30. jūlijā Komisija man nosūtīja savu atzinumu angļu valodā. Komisija 2007. gada 3. septembrī man nosūtīja savu atzinumu spāņu valodā, kuru es jums pārsūtīju 2007. gada 6. septembrī ar aicinājumu sniegt apsvērumus.

Savus apsvērumus par Komisijas atzinumu Jūs man nosūtījāt 2007. gada 10. septembrī.

2007. gada 11. oktobrī es Jūs informēju, ka iekšējās organizācijas dēļ ir mainīts jurists, kas izskata Jūsu lietu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka būtiskos faktus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs ir Spānijas farmaceits. 2006. gada 13. novembrī viņš iesniedza sūdzību Konkurences ģenerāldirektorātam (COMP ĢD). Viņa sūdzība COMP ĢD attiecās uz iespējamu pret konkurenci vērstu aizliegtu vienošanos Spānijas farmācijas nozarē. Konkrētāk, viņš apgalvoja, ka Spānijas iestādes, proti, Spānijas valsts, Madrides autonomais apgabals un Konkurences aizsardzības tribunāls, kā arī Madrides Farmaceitu oficiālā koledža un Spānijas Farmaceitu ģenerālpadome ir pārkāpušas vairākus EK līguma pantus (tostarp EKL 10., 43., 81. un 82. pantu), jo farmaceitiem nav piešķirtas tiesības atvērt telpas, ja viņi to vēlas. Viņš apgalvoja, ka tas ir panākts ar Spānijas tiesību aktiem, kas aizliedz brīvību veikt uzņēmējdarbību. Viņš norādīja, ka Spānijas farmācijas nozare būtu jāliberalizē un ka pret Spānijas iestādēm būtu jāuzsāk pārkāpuma procedūra.

Konkurences ģenerāldirektorāts 2006. gada 23. novembrī informēja sūdzības iesniedzēju, ka EKL 81. un 82. pants ir adresēts privātiem uzņēmumiem, nevis dalībvalstīm, un ka līdz ar to Konkurences ģenerāldirektorātam nav pilnvaru rīkoties saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem. Tāpēc Konkurences ģenerāldirektorāts nolēma nereģistrēt vēstuli kā “konkurences sūdzību”.

Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa sūdzība ir reģistrēta kā sūdzība Komisijas iekšējā tirgus reģistrā un ka Komisija nesen ir sākusi pārkāpuma procedūru pret Spāniju saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem. Šajā sakarā viņam tika ieteikts sazināties ar Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātu (MARKT ĢD), lai iegūtu plašāku informāciju. Konkurences ģenerāldirektorāts ir noteicis īpašu kontaktpersonu Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātā.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 27. novembra vēstulē apstrīdēja Konkurences ģenerāldirektorāta atteikumu izskatīt viņa vēstuli kā „konkurences sūdzību”. Konkurences ģenerāldirektorāts 2006. gada 8. decembrī apstiprināja savu nostāju un vēlreiz ieteica sūdzības iesniedzējam vērsties Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātā.

Ombuds saprata, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisija nav reģistrējusi viņa 2006. gada 13. novembra korespondenci kā "konkurences sūdzību". Ombuds saprata, ka sūdzības iesniedzējs pieprasa, lai viņa 2006. gada 13. novembra korespondence tiktu reģistrēta un izskatīta kā „sūdzība par konkurenci”.

Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 17. aprīlī nosūtīja ombudam papildu informāciju (proti, Spānijas Farmācijas profesionāļu asociācijas vēstuli). Tajā pašā dienā ombuds pārsūtīja papildu informāciju Komisijai, lai tā šo informāciju varētu ņemt vērā savā atzinumā.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisijas atzinumu var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 23. novembra un 2006. gada 8. decembra e-pasta vēstulēs tika informēts par iemesliem, kāpēc Komisija nav reģistrējusi viņa sūdzību kā oficiālu „sūdzību par konkurenci”. Šajās elektroniskajās vēstulēs Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojumi nerada bažas EKL 81. un 82. panta izpratnē.

Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzēja izvirzītos iekšējā tirgus jautājumus pats sūdzības iesniedzējs jau ir paziņojis Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam. MARKT ĢD telefonsarunas laikā informēja sūdzības iesniedzēju, ka saskaņā ar EKL 226. pantu jau ir uzsākta pārkāpuma procedūra attiecībā uz Spānijas tiesību aktiem, kas reglamentē aptieku darbību. Pārkāpuma procedūra attiecās uz atbilstību EK līguma 43. pantam (1).

Komisija arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka dažādo saziņu starp sūdzības iesniedzēju un Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu Komisijas Ģenerālsekretariāts nav reģistrējis kā oficiālu individuālu sūdzību. Tā vietā tie tika uzskatīti par daļu no kolektīvās sūdzības Nr. 2006/4712, kas bija balstīta uz EKL 43. pantu. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas ombudam par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju attiecībā uz Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem 2006. gada 9. septembra Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts kopīgs saņemšanas apstiprinājums.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja apsvērumus var apkopot šādi:

Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka COMP ĢD atteikums reģistrēt viņa sūdzību nav loģisks, ņemot vērā, ka, viņaprāt, COMP ĢD uzdevums ir apkarot karteļus un piemērot EKL 81. un 82. pantu.

Lēmums

1 Par apgalvojumu, ka Eiropas Komisija nav pienācīgi izskatījusi 2006. gada 13. novembra vēstuli

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Eiropas Komisija atteicās reģistrēt sūdzības iesniedzēja 2006. gada 13. novembra vēstuli kā "sūdzību par konkurenci". Sūdzības iesniedzēja vēstule attiecās uz iespējamu pret konkurenci vērstu karteli Spānijas farmācijas nozarē. Konkrētāk, viņš apgalvoja, ka Spānijas iestādes, proti, Spānijas valsts, Madrides autonomais apgabals un Konkurences aizsardzības tribunāls, kā arī Madrides Farmaceitu oficiālā koledža un Spānijas Farmaceitu ģenerālpadome ir pārkāpušas vairākus EK līguma pantus (tostarp EKL 10., 43., 81. un 82. pantu), jo farmaceitiem nav piešķirtas tiesības atvērt telpas, ja viņi to vēlas. Tas tika panākts ar tiesību aktiem, kas aizliedz brīvību veikt uzņēmējdarbību. Viņš norādīja, ka Spānijas farmācijas nozare būtu jāliberalizē un ka pret Spānijas iestādēm būtu jāuzsāk pārkāpuma procedūra.

1.2 Ar 2006. gada 23. novembra elektroniskā pasta vēstuli Konkurences ĢD informēja sūdzības iesniedzēju, ka EKL 81. pants ir piemērojams tikai tad, ja privāti uzņēmumi saskaņo savu rīcību, lai ierobežotu brīvu konkurenci, un ka EKL 82. pants ir piemērojams tikai tad, ja privāti uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli. COMP ĢD paskaidroja, ka EK līguma 81. un 82. pants nav piemērojams valsts tiesību aktiem, kas reglamentē preču un pakalpojumu tirgus. Ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs atsaucās uz tiesību aktiem, kas reglamentē farmaceita profesiju Spānijā, Komisija uzskatīja, ka tai nebija pilnvaru piemērot EKL 81. vai 82. pantu šajā lietā. Tāpēc Komisija nolēma nereģistrēt vēstuli kā "konkurences sūdzību". Viņam tika uzdots sazināties ar konkrētu personu (L kundzi) Komisijas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātā (MARKT ĢD), lai iegūtu plašāku informāciju par iekšējā tirgus jautājumiem.

1.3 Atzinumā ombudam Komisija paskaidroja, ka sūdzības iesniedzēja vēstulē COMP ĢD minētos iekšējā tirgus jautājumus viņš jau ir paziņojis MARKT ĢD. Komisija arī uzsvēra, ka MARKT ĢD mutiski informēja sūdzības iesniedzēju par pārkāpuma procedūru, kas saskaņā ar EK līguma 226. pantu uzsākta pret Spānijas tiesību aktiem par aptiekām, un to, ka saraksti starp sūdzības iesniedzēju un MARKT ĢD Komisijas Ģenerālsekretariāts nav reģistrējis kā oficiālu individuālu sūdzību. Tā vietā tie tika izskatīti kā daļa no kolektīvas sūdzības, kas balstīta uz EKL 43. pantu (proti, sūdzības Nr. 2006/4712).

1.4 Ombuds vispirms atzīmē argumentus, kas minēti sūdzības iesniedzēja 2006. gada 13. novembra vēstulē Komisijai par Spānijas likumdošanas izvēli attiecībā uz Spānijas farmācijas tirgus regulēšanu. Ombuds arī norāda, ka EKL 81. un 82. pants, kā tos interpretē Kopienu tiesas, ir piemērojami tikai pret konkurenci vērstai rīcībai, ko uzņēmumi veic pēc savas iniciatīvas (2). Ja valsts tiesību akti prasa no uzņēmumiem rīcību vai ja valsts tiesību akti rada tiesisko regulējumu, kas pats par sevi izslēdz jebkādu iespēju, ka tie varētu veikt konkurējošu darbību, EKL 81. un 82. pants nav piemērojami (3).

1.5 Tādēļ ombuds, rūpīgi izskatījis visus lietas materiālus, uzskata, ka Komisija ir sniegusi sūdzības iesniedzējam pietiekamu un saskaņotu paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tā atteicās reģistrēt sūdzību kā "konkurences sūdzību".

1.6 Ņemot vērā, ka Komisija tomēr uzskatīja, ka sarakste ir "sūdzība saistībā ar iekšējā tirgus darbību", vēl ir jānosaka, vai Komisija rīkojās pareizi attiecībā uz veidu, kādā tā izskatīja šo sūdzību.

1.7 Konkurences ģenerāldirektorāts informēja sūdzības iesniedzēju, ka Komisija nesen ir uzsākusi pārkāpuma procedūru pret Spāniju saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem par aptieku izveidi. Sūdzības iesniedzējam tika ieteikts sazināties ar Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātu, lai iegūtu papildu informāciju par pārkāpuma procedūru pret Spāniju. Sūdzības iesniedzējam tika norādīts konkrētas kontaktpersonas vārds un uzvārds Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātā.

1.8 Ombuds uzsver, ka labas pārvaldības principi un jo īpaši Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 15. pants paredz, ka gadījumā, ja vēstule vai sūdzība ir adresēta iestādes dienestam, kas nav kompetents to izskatīt, un ja cits tās pašas iestādes dienests ir kompetents to izskatīt, vēstule vai sūdzība nekavējoties jānosūta kompetentajam iestādes dienestam.

1.9 Konkurences ģenerāldirektorāts nenosūtīja sūdzības iesniedzēja vēstuli Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātam, bet gan lūdza sūdzības iesniedzēju vērsties Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātā. Tādējādi ombuds uzskata, ka Komisija šajā lietā nav rīkojusies saskaņā ar Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 15. pantu. Tomēr ombuds ņem vērā faktu, ka šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs bija īpaši paziņojis Konkurences ģenerāldirektorātam, ka nevēlas, lai viņa sūdzība par (iespējamo) EKL 81. un 82. panta pārkāpumu tiktu uzskatīta par kaut ko citu, nevis "sūdzību par konkurenci". Šādos apstākļos Komisijai bija pamats atbildēt sūdzības iesniedzējam, informējot viņu, ka viņš, ja vēlas, var iesniegt sūdzību Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorātam. Ombuds arī norāda, ka COMP ĢD atviegloja šo saziņu, norādot sūdzības iesniedzējam COMP ĢD kontaktpersonas vārdu un uzvārdu.

1.10 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nav pamatota.

1.11. Ombuds uzsver, ka šī izmeklēšana attiecas tikai uz jautājumu par to, kā Konkurences ģenerāldirektorāts rīkojās saistībā ar sūdzības iesniedzēja saraksti ar to. Šī izmeklēšana neattiecas uz to, kā MARKT ĢD izskatīja sūdzības iesniedzēja atsevišķo saraksti ar MARKT ĢD.

Sūdzības iesniedzēja apgalvojums

2.1 Sūdzības iesniedzējs lūdz Komisiju reģistrēt viņa korespondenci kā "sūdzību par konkurenci" un izskatīt to kā tādu.

2.2 Ņemot vērā ombuda konstatējumus 1.9. un 1.10. punktā, ombuds uzskata, ka nav pamata turpināt sūdzības iesniedzēja prasības izskatīšanu.

Secinājums

Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību nav pamatota. Tāpēc ombuds nolemj lietu slēgt.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) EKL 43. pants attiecas uz ierobežojumu aizliegumu, ko dalībvalstis noteikušas brīvībai veikt uzņēmējdarbību.

(2) Skatīt spriedumu apvienotajās lietās C-359/95 P un C-379/95 P Komisija un Francija pret Ladbroke Racing (Recueil 1997, I-6265. lpp., 33. un 34. punkts).

(3) Turpat.