Strasbūrā, 2008. gada 12. februārī

Godātais X kungs!

Jūs 2007. gada 14. janvārī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Sūdzība attiecās uz 2006. gada 24. septembra vēstules saturu, kuru Komisijas delegācija nosūtīja konsultāciju uzņēmumam, kas jūs nodarbināja.

2007. gada 22. februārī es informēju Komisijas priekšsēdētāju par Jūsu sūdzību un lūdzu viņu līdz 2007. gada 31. maijam iesniegt atzinumu par to. Tā kā līdz šim datumam atbilde netika saņemta, es 2007. gada 21. jūnijā nosūtīju Komisijai atgādinājumu, lūdzot sniegt atzinumu līdz 2007. gada 15. jūlijam. Komisija 2007. gada 6. jūlijā nosūtīja savu atzinumu, kas Jums tika nosūtīts 2007. gada 26. jūlijā, aicinot Jūs sniegt apsvērumus, ja Jūs to vēlētos.

2007. gada 21. septembrī Jūs man nosūtījāt savus apsvērumus. 2008. gada 1. janvārī Jūs pieprasījāt informāciju par Jūsu sūdzības izskatīšanu.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietas fakti kopumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs 2005. un 2006. gadā strādāja par konsultantu divos ES finansētos projektos, ko uzņēmums Y īstenoja Komisijas delegācijas („delegācijas”) uzdevumā.

Pirmā projekta īstenošanas gaitā sūdzības iesniedzējs tika iecelts par projekta grupas vadītāju. Pēc projekta pabeigšanas Komisija publiski pauda apmierinātību ar darba kvalitāti. Pēc tam sūdzības iesniedzējs tika aicināts piedalīties otrā projektā, ko arī īstenoja uzņēmums Y, kura piedāvājumu bija izvēlējusies delegācija. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka komandējuma laikā radās saspīlējums pušu pārpratumu dēļ. Tomēr, kad šis jautājums tika atrisināts, projekts tika veiksmīgi īstenots. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka viņa ziņojumus par projektu pilnībā apstiprināja delegācija, kas arī uzskatīja, ka projekta mērķi ir sasniegti.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada septembrī vēlējās piedalīties citos ES finansētos projektos trešā valstī, kurus delegācija bija uzticējusi uzņēmumam Z. Tomēr 2006. gada 24. septembrī Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja pieteikumu. Z adresētā vēstulē, kuras kopija bija pievienota sūdzībai, Komisija atsaucās uz īstermiņa ekspertu iecelšanu projektam un paziņoja, ka tā nevar piekrist sūdzības iesniedzēja dalībai projektā, pamatojoties uz viņa neapmierinošo sniegumu iepriekšējos ES finansētos projektos.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 30. septembrī nosūtīja vēstuli delegācijai, paužot pārsteigumu par Z adresētās vēstules saturu. Viņš apgalvoja, ka Komisijas novērtējums par viņa darbu nebija pamatots, jo delegācija viņam nebija iesniegusi sūdzības kā Y grupas vadītājam.

Komisija 2006. gada 12. oktobra atbildē paskaidroja, ka delegācijas darbinieki, jo īpaši atbildīgais darba vadītājs un Sociālās un tautas attīstības nodaļas vadītājs, vairākās sanāksmēs mutiski pauda savas bažas sūdzības iesniedzējam. Komisija norādīja, ka tas, ka tā ir samaksājusi par projektu, nenozīmē, ka sūdzības iesniedzēja sniegums ir bijis apmierinošs. Komisija paskaidroja, ka tā par savu viedokli ir informējusi arī Y.

Pēc tam sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam. Sūdzībai viņš pievienoja sarakstes ar delegāciju kopiju, kā arī papildu materiālus. Savā sūdzībā viņš nepiekrita Komisijas veiktajam situācijas novērtējumam un apgalvoja, ka ne viņš, ne Y nekad nav bijuši informēti par jebkādām Komisijas bažām attiecībā uz viņa sniegumu.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, lai gan Komisijas prerogatīva bija pieņemt vai noraidīt konsultanta kandidatūru, tās kompetencē nebija izdot apsveikuma vēstuli privātam konsultāciju uzņēmumam.

Ņemot vērā šos argumentus, ombuds lūdza Komisiju sniegt atzinumu par šādu sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un prasību:

Kopumā sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijas kompetencē nav nosūtīt apsveikuma vēstuli privātam konsultāciju uzņēmumam, kas sniedz subjektīvu atzinumu un novērtējumu un kam varētu būt kaitējošas finansiālas sekas.

Tāpēc sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Komisijai attiecīgā vēstule būtu jāatsauc.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija vispirms izskaidroja lietas priekšvēsturi. Tā norādīja, ka saskaņā ar piemērojamiem līguma noteikumiem (“pamatlīguma labuma guvēji”) programmas izstrādes misija tika piešķirta uzņēmumam Y. Sūdzības iesniedzējs piedalījās šajā misijā kā grupas vadītājs kopā ar vēl trim ekspertiem. Y saņēma galīgo maksājumu 2006. gada 1. oktobrī pēc nepieciešamo ziņojumu apstiprināšanas un nepieciešamo apliecinošo dokumentu iesniegšanas delegācijai.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sniegumu Komisija paskaidroja, ka, ņemot vērā uzdevumus, ko viņš veica misijas īstenošanas laikā, delegācija secināja, ka viņa darbs grupas vadītāja amatā ir nepietiekams un neatbilst gaidītajam. Šā atzinuma pamatā bija: i) sūdzības iesniedzēja vadības, iniciatīvas un komandas veidošanas prasmju trūkums; ii) viņa pasīvo attieksmi pret vairākiem iepriekš saskaņotiem secinājumiem; iii) viņa atbildību par semināra 3. posma slikto organizāciju un neatbilstošo īstenošanu; un iv) viņa sliktās ziņošanas prasmes. Komisija atzīmēja, ka sūdzības iesniedzējs kā grupas vadītājs jau bija piedalījies tās pašas programmas Identifikācijas misijā, kas notika no 2005. gada septembra līdz 2006. gada janvārim. Minētā apmeklējuma laikā delegācija izteica dažas piezīmes par sūdzības iesniedzēja sniegumu, kas saistīts ar viņa ziņošanas prasmēm un iniciatīvas trūkumu. Neraugoties uz šīm piezīmēm, kad Y ierosināja savu vārdu kā Formulēšanas misijas grupas vadītājs, delegācija uzskatīja, ka viņa iepriekšējā misijā gūtā pieredze būtu pievienotā vērtība jaunajam uzdevumam .. Komisija piebilda, ka sūdzības iesniedzēja dalība identifikācijas posmā viņam nepalīdzēja uzlabot viņa darba kvalitāti formulēšanas posmā.

Formulēšanas misijas laikā delegācija, jo īpaši atbildīgais darba vadītājs un Sociālās un tautas attīstības nodaļas vadītājs, rīkoja vairākas sanāksmes ar sūdzības iesniedzēju, lai pārskatītu progresu. Šo sanāksmju laikā, kas notika 29. janvārī; un 21. februārī; 7., 23., 27. un 30. martā; 2006. gada 3., 4. un 6. aprīlī sūdzības iesniedzējs tika mutiski informēts par delegācijas bažām attiecībā uz viņa sniegumu. Šīs piezīmes tika izteiktas arī Y. Delegācija oficiāli pauda bažas par sūdzības iesniedzēja sliktajiem darbības rezultātiem projekta apmierinātības anketā, kas tika nosūtīta Y 2006. gada 2. oktobrī.

Attiecībā uz Komisijas lēmumu nepiekrist sūdzības iesniedzēja dalībai Z priekšlikumā Komisija norādīja, ka šis lēmums bija ietverts 2006. gada 24. septembra vēstulē, kas bija adresēta tikai Z. Tieši Z pieņēma lēmumu nosūtīt to sūdzības iesniedzējam.

Komisija secināja, ka delegācija ir izmantojusi savas līgumiestādes prerogatīvas, lai noraidītu sūdzības iesniedzēja CV, un attiecīgi informēja Z. Delegācija nebija atbildīga par to, lai Z izmantotu šo informāciju.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atkārtoja sūdzībā paustos argumentus. Tomēr viņš uzsvēra, ka Komisijas kritika var attiekties tikai uz vienu no projektiem, kurā viņš piedalījies, nevis uz citiem ES finansētiem projektiem, kā norādīts Komisijas 2006. gada 24. septembra vēstulē Z. Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka delegācija neinformēja Y par neapmierinātības jomām pirmā projekta īstenošanas laikā, bet darīja to tikai tad, kad darbs bija pabeigts un pēc vēstules nosūtīšanas Z.

Lēmums

1 Atsauces uz sūdzības iesniedzēju Komisijas vēstulē Z

1.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Eiropas Komisijas kompetencē nav nosūtīt apsveikuma vēstuli privātam konsultāciju uzņēmumam, kas sniedzis subjektīvu atzinumu un novērtējumu un kas viņam varētu radīt negatīvas finansiālas sekas.

Sūdzības iesniedzējs paskaidro, ka 2006. gada 24. septembra vēstulē Komisija noraidīja viņa dalību Z uzņēmuma iesniegtajā piedāvājumā par īstermiņa ekspertu iecelšanu ES finansētā projektā, pamatojoties uz to, ka viņa sniegums citos ES finansētos projektos bija neapmierinošs.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, lai gan Komisijas prerogatīva ir pieņemt vai noraidīt konsultanta kandidatūru, tās novērtējums par viņa darbu nebija pamatots, jo laikā, kad viņš bija grupas vadītājs, delegācija nebija iesniegusi oficiālu rakstisku vai mutisku sūdzību.

1.2 Komisija apgalvo, ka delegācija izmantoja savu prerogatīvu kā līgumslēdzēja iestāde, lai noraidītu sūdzības iesniedzēja CV, un attiecīgi informēja Z.

Attiecībā uz sava lēmuma pamatojumu Komisija paskaidro, ka, ņemot vērā iepriekšējās misijas īstenošanas laikā veikto darbu uzņēmumā Y, delegācija secināja, ka sūdzības iesniedzēja kā grupas vadītāja sniegums bija “nepietiekams” un “nebija gaidīts”. Šā atzinuma pamatā bija vairāki apsvērumi, kas cita starpā attiecās uz sūdzības iesniedzēja prasmēm, piemēram, viņa iniciatīvu, komandas veidošanu un secinājumu īstenošanu, kā arī viņa organizatoriskajām un ziņošanas prasmēm.

Komisija apgalvo, ka tā jau bija mutiski izskaidrojusi savu viedokli sūdzības iesniedzējam vairākās sanāksmēs un ka tā arī izteica savu viedokli par sūdzības iesniedzēja slikto sniegumu Apmierinātības anketā, kas tika nosūtīta IBF 2006. gada 2. oktobrī.

1.3 Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos apgalvo, ka delegācija neinformēja Y par neapmierinātības jomām pirmā projekta īstenošanas laikā, bet darīja to tikai tad, kad darbs bija pabeigts un pēc vēstules nosūtīšanas Z.

1.4 Ņemot vērā pieejamos pierādījumus, ombuds norāda, ka Komisija nolēma iebilst pret sūdzības iesniedzēja dalību Z iesniegtajā piedāvājumā par īstermiņa ekspertu iecelšanu ES finansētā projektā.

Šķiet, ka Komisija informēja Z par savu lēmumu ar 2006. gada 24. septembra vēstuli, kurā bija norādīts: "[Mēs] ar nožēlu paziņojam par [sūdzības iesniedzēja] CV noraidīšanu, pamatojoties uz neapmierinošu sniegumu citos ES finansētos projektos. " Šķiet arī, ka Komisijas neapmierinātība attiecās uz darbu, ko sūdzības iesniedzējs veica iepriekšējā ES finansētā projektā, kuru Y īstenoja 2005.–2006. gadā. Komisijas bažas tika oficiāli adresētas Y tikai pēc projekta pabeigšanas 2006. gada 2. oktobrī un izmantojot projekta apmierinātības anketu.

1.5 Ombuds norāda, ka sadarbības programmu ietvaros Komisijai ir plaša rīcības brīvība, pārbaudot un attiecīgā gadījumā noraidot izvēlēto līgumslēdzēju piedāvātos apakšuzņēmējus. Katra atsevišķa projekta darba uzdevumos ir ietverts juridiskais pamats šādai plašai rīcības brīvībai.

Ombuds arī norāda, ka šajā konkrētajā gadījumā Komisija, īstenojot savu plašo rīcības brīvību, lūdza līgumslēdzēju, proti, Z, izslēgt no sava priekšlikuma sūdzības iesniedzēja kā apakšuzņēmēja dalību, pamatojoties uz viņa neapmierinošo sniegumu iepriekšējos ES finansētos projektos.

1.6 Ombuds atzīmē, ka Komisijas 2006. gada 24. septembra vēstulē Z bija atspoguļots fakts, ka Komisija jau bija paudusi nostāju, ka tā nav apmierināta ar sūdzības iesniedzēja iepriekš veikto darbu.

Ombuds uzskata, ka, lai nodrošinātu pārredzamību un taisnīgumu, kā arī labas attiecības ar pilsoņiem, laba administratīvā prakse būtu tāda, ka Komisija būtu pienācīgi informējusi sūdzības iesniedzēju par savu nostāju un tās pamatojumu, pirms tās dienesti šo nostāju dara zināmu trešai personai. Ombuds norāda, ka šajā gadījumā tomēr šķiet neapstrīdami, ka Komisija mutiski informēja sūdzības iesniedzēju par savām bažām attiecībā uz viņa darba kvalitāti vairākās sanāksmēs, kas notika pirms 2006. gada 24. septembra, kad iestāde informēja Z par savu nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sniegumu.

Iestāde var ievērot tiesības tikt uzklausītai, rakstiski izklāstot savus argumentus ieinteresētajai personai. Tomēr noteiktos apstākļos var būt lietderīgi šādus argumentus sniegt arī mutiski. Lai varētu pierādīt, ka ir ievērotas tiesības tikt uzklausītam, iestādei būtu jāreģistrē sanāksme, pievienojot lietai attiecīgu piezīmi, kurā izklāstīti iestādes argumenti un ieinteresētās personas apsvērumi.

Ombuds norāda, ka šajā konkrētajā gadījumā šķiet neapstrīdami, ka Komisija mutiski informēja sūdzības iesniedzēju par savām bažām attiecībā uz viņa darba kvalitāti vairākās sanāksmēs, kas notika pirms 2006. gada 24. septembra, kad iestāde informēja Z par savu nostāju attiecībā uz sūdzības iesniedzēja sniegumu. Tā kā tādēļ sūdzības iesniedzējam bija iespēja tikt informētam par Komisijas atzinumu par viņa sniegumu un paust savu viedokli par to, ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav pieļautas administratīvas kļūmes.

Tomēr ombudam izmeklēšanas gaitā nav bijusi iespēja pārbaudīt dokumentu, kuros dokumentētas šādas sanāksmes, piezīmju kopijas. Lai novērstu konfliktu rašanos saistībā ar tiesību tikt uzklausītam iespējamu pārkāpumu, Komisija var uzskatīt par lietderīgu rakstiski reģistrēt savus centienus ievērot tiesības tikt uzklausītam un iekļaut šos ierakstus attiecīgajos lietas materiālos.

Ombude turpmāk sniegs Komisijai vēl vienu piezīmi šajā sakarā.

1.7 Attiecībā uz Komisijas lēmuma pamatojumu jānorāda, ka saskaņā ar labas administratīvās prakses principu lēmumi ir jāpamato. Šī pienākuma mērķis ir ļaut Kopienu tiesai pārbaudīt lēmumu tiesiskumu un sniegt ieinteresētajai personai pietiekamas norādes, lai noteiktu, vai šādi lēmumi ir pamatoti vai arī tajos ir trūkumi, un šādā gadījumā to tiesiskums var tikt apstrīdēts.

Ombuds atzīmē, ka 2006. gada 24. septembra vēstulē Komisija pamatoja savu atteikumu atļaut iekļaut sūdzības iesniedzēju Z priekšlikumā, pamatojoties uz viņa "neapmierinošo sniegumu" citos ES finansētos projektos. Ombuds uzskata, ka Komisijai ir tiesības saistībā ar Kopienas finansētu projektu pieņemt vērtīgus spriedumus par personāla profesionālo darbību, ja vien tas tiek darīts profesionāli, saskaņoti un pieklājīgi. Izskatījis Komisijas sniegtā paskaidrojuma toni un formulējumu, ombuds uzskata, ka nešķiet, ka tā paziņojums attiecībā uz sūdzības iesniedzēju ir "nepatiess paziņojums", kura mērķis ir diskreditēt sūdzības iesniedzēja reputāciju. Tā vietā ombuds uzskata, ka tā paziņojums ir profesionāls, saskaņots un pieklājīgs "novērtējums" par sūdzības iesniedzēja sniegumu saistībā ar Kopienas finansētu projektu.

Ombuds arī norāda, ka savā atzinumā, atbildot uz viņa izmeklēšanu, Komisija ir norādījusi vairākus iemeslus, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegumu iepriekšējos projektos, jo īpaši attiecībā uz viņa iespējamo iniciatīvas trūkumu, komandas veidošanas, organizatoriskajām un ziņošanas prasmēm, kā arī secinājumu neīstenošanu. Šie iemesli šķiet pietiekami un samērīgi, lai pamatotu Komisijas nostāju. Pamatojoties uz Komisijas skaidrojumu, ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējam tagad ir pietiekamas norādes, lai noteiktu, vai Komisijas nostāja ir pamatota, vai arī tajā ir trūkumi, un tādā gadījumā tās likumību var apstrīdēt.

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, ombuds uzskata, ka attiecībā uz šo lietas aspektu nav pieļautas administratīvas kļūmes.

2 Prasība atsaukt Komisijas vēstuli

2.1 Sūdzības iesniedzējs lūdz Komisiju atsaukt 2006. gada 24. septembra vēstuli Z.

2.2 Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, jo īpaši 1.7. punktā izdarīto secinājumu, ka Komisija ir norādījusi vairākus iemeslus, kas šķiet pietiekami un samērīgi, lai pamatotu savu nostāju, ombuds neuzskata, ka sūdzības iesniedzēja prasību var pamatot.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka Komisija nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

NĀKAMAIS REMARK

Lai novērstu konfliktu rašanos saistībā ar tiesību tikt uzklausītam iespējamu pārkāpumu, Komisija var uzskatīt par lietderīgu rakstiski reģistrēt savus centienus ievērot tiesības tikt uzklausītam un iekļaut šos ierakstus attiecīgajos lietas materiālos.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS