Strasbūrā, 2007. gada 5. jūnijā

Godātais X kungs!

Jūs 2006. gada 23. aprīlī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par to, ka Eiropas Komisija nekontrolē darbības, ko veic privāti uzņēmumi, kuri ir atbildīgi par LIFE programmas līdzfinansēto projektu īstenošanas uzraudzību.

2006. gada 7. jūnijā Jūs telefoniski sazinājāties ar maniem dienestiem un sniedzāt papildu informāciju.

2006. gada 22. jūnijā es informēju Komisijas priekšsēdētāju par Jūsu sūdzību un lūdzu viņu līdz 2006. gada 30. septembrim iesniegt atzinumu.

Komisija 2006. gada 14. septembrī nosūtīja savu atzinumu angļu valodā. Komisija 2006. gada 25. septembrī nosūtīja sava atzinuma tulkojumu, kuru es Jums nosūtīju 2006. gada 29. septembrī, aicinot izteikt apsvērumus.

2006. gada 30. oktobrī Jūs man nosūtījāt papildu informāciju. Mani dienesti 2006. gada 11. decembrī telefoniski sazinājās ar Jums, lai noskaidrotu, vai Jūs apmierina izmeklēšanas rezultāti.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka lietas fakti kopumā ir šādi:

Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka no 2003. gada septembra līdz 2006. gada janvārim viņš bija daļa no divu konsorciju grupas, kas bija noslēguši līgumiskas vienošanās ar Komisijas Vides ģenerāldirektorātu (ENV ĢD), lai uzraudzītu, pārraudzītu un novērtētu LIFE programmas līdzfinansētos projektus (1).

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju no 2003. gada septembra līdz 2005. gada jūnijam viņš strādāja uzņēmumā W, kas bija daļa no bijušā konsorcija X. X līgumam ar Komisiju bija jābeidzas 2005. gada jūnijā. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka, neraugoties uz to, ka Komisija jau bija samaksājusi konsorcijam visu ES ieguldījumu, uzņēmums W viņam bija parādā ievērojamas algas.

No 2005. gada jūlija līdz 2006. gada janvārim sūdzības iesniedzējs strādāja pie LIFE vides programmas cita uzņēmuma Y (2), kas piederēja konsorcijam Z (3). 2005. gada jūlijā konsorcijs Z noslēdza jaunu līgumu ar Komisiju. 2006. gada janvārī sūdzības iesniedzējs tika atlaists no uzņēmuma Y. Viņš apgalvoja, ka šis uzņēmums viņam ir parādā noteiktu summu par algām un papildu summu kā kompensāciju par netaisnīgu atlaišanu.

2006. gada 25. janvārī sūdzības iesniedzējs nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā viņš paskaidroja, ka viņam nekad nav bijis nodoma pamest darbu uzņēmumā Y, paskaidrojot, ka 2006. gada 4. janvārī Y izbeidza savu līgumu finansiālu problēmu dēļ. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka uzņēmums ir sniedzis atšķirīgu skaidrojumu viņam un citiem komandas locekļiem, lai pamatotu viņu atlaišanu. 2006. gada 10. janvārī uzņēmums Y atzina, ka atlaišana ir bijusi nepamatota. Sūdzības iesniedzējs arī informēja Komisiju, ka uzņēmumi W un Y viņam ir parādā naudu par 2005. gadā veiktajiem darbiem saskaņā ar līgumiem, kas saistīti ar LIFE programmu, un ka uzņēmums Y viņam ir parādā kompensāciju par atlaišanu. Viņš paskaidroja, ka viņa bijušie kolēģi ir līdzīgā situācijā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka konsorcija Z vadītāji zināja par problēmu, jo tā ilga vairākus mēnešus, bet viņi uzskatīja, ka problēma neattiecas uz konsorciju, bet gan uz atsevišķiem uzņēmumiem, kas tajā bija iesaistīti. Sūdzības iesniedzējs uzsvēra, ka maksājumu kavējumi ir bieži. Savā vēstulē sūdzības iesniedzējs pateicās Komisijai par to darbu nopietnību un profesionalitāti, kas tika veikti līguma ar konsorcijiem laikā, un piedāvāja savu palīdzību, lai atbildētu uz visiem jautājumiem par projektiem, kurus viņš bija uzraudzījis.

Komisijas 2006. gada 31. janvāra atbildē Vides ģenerāldirektorāta LIFE projektu nodaļas vadītājs (turpmāk "atbildīgais nodaļas vadītājs") paskaidroja, ka viņš ir informēts par situāciju un ka viņš ir nosūtījis vēstuli konsorcija Z vadībai, paužot savas bažas un mudinot tos veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai risinātu problēmas, ar kurām saskaras sūdzības iesniedzējs un viņa bijušie kolēģi. Atbildīgais nodaļas vadītājs piekrita uzraudzīt situāciju, jo uzskatīja, ka Komisijas interesēs ir uzturēt labas darba attiecības gan ar konsorciju, gan tā locekļiem.

Sūdzībā ombudam sūdzības iesniedzējs kopumā apgalvoja, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka uzņēmumi W un Y, attiecīgi konsorciju X un Z dalībnieki, kas bija noslēguši līgumus ar Komisiju, lai uzraudzītu un novērtētu LIFE programmas līdzfinansētos projektus, viņam samaksāja summas, kas bija jāmaksā par darbu, ko viņš bija veicis no 2005. gada jūnija līdz 2006. gada janvārim.

Viņš apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai viņam tiktu izmaksātas pienācīgās summas.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija vispirms aprakstīja lietas priekšvēsturi un paskaidroja, ka 2005. gada 1. jūlijā tā bija noslēgusi viena gada tehniskās palīdzības līgumu ar konsorciju Z par tehniskās un administratīvās palīdzības nodošanu ārpakalpojumu sniedzējiem (4). Šie uzdevumi ietvēra tehnisko uzraudzību, palīdzību un atbalstu programmai LIFE, tostarp LIFE dabai, LIFE videi un LIFE trešām valstīm. Komisija paskaidroja, ka konsorciju Z veidoja 11 uzņēmumi, tostarp uzņēmums Y (5). Pēc tam Komisija norādīja, ka pirms līguma noslēgšanas ar konsorciju Z tās dienesti bija noslēguši līdzīgu tehniskās palīdzības līgumu ar B grupu (6). Uzņēmums W bija viens no B grupas nolīgtajiem ekspertiem, kas sniedza pakalpojumus Komisijai.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu Komisija apgalvoja, ka, lai gan tā bija noslēgusi līgumu ar konsorciju Z un iepriekš ar B grupu, tā nebija noslēgusi līgumus ne ar uzņēmumu Y, ne ar W, ne tieši ar sūdzības iesniedzēju. Tāpēc tā uzsvēra, ka tai nav tiešu līgumattiecību ar sūdzības iesniedzēju vai viņa bijušajiem darba devējiem, un apgalvoja, ka to nevar saukt pie atbildības par uzņēmuma Y vai uzņēmuma W bijušā darbinieka algas nemaksāšanu.

Pamatojot savus argumentus, Komisija atsaucās gan uz līgumu ar konsorciju Z, gan uz līgumu ar B grupu 8.6. pantu, saskaņā ar kuru tie ir vienīgie atbildīgie par personālu, kas veic uzdevumus, un darba vai pakalpojumu līgumos, kas noslēgti ar to personālu, ietver klauzulas, kurās precizēts, ka i) Komisija nevar tieši dot rīkojumus personālam, kas veic uzdevumus, ii) Komisiju nekādā gadījumā nevar uzskatīt par šāda personāla darba devēju un iii) personāls apņemas pret Komisiju neatsaukties ne uz kādām tiesībām, kas izriet no darba attiecībām starp Komisiju un līgumslēdzēju. Komisija norādīja, ka tā to nav darījusi un ka tai nav jāiesaistās darbuzņēmēja ikdienas vadībā un ka tā nepārbaudīs, vai darbuzņēmēja personālam ir samaksāts.

Komisija norādīja, ka saskaņā ar līgumu noteikumiem , vienīgā iespēja rīkoties attiecībā uz vienu no uzņēmumiem, kas pieder konsorcijiem, būtu bijusi saistīta ar uzņēmuma Y vai uzņēmuma W iespējamu nespēju sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus sūdzības iesniedzēja personāla locekļa statusā. Ja prasītie uzdevumi nebūtu veikti vai termiņi nebūtu ievēroti, Komisija, iespējams, būtu varējusi risināt šo jautājumu tieši ar līgumslēdzēju un tai būtu bijusi iespēja rīkoties (7). Tomēr Komisija paskaidroja, ka šajā gadījumā nebija pieejami pierādījumi, kas liecinātu, ka uzņēmums Y vai uzņēmums W nebūtu veicis uzraudzības darbības vai ka būtu nokavēti ziņošanas termiņi. Komisija uzsvēra, ka sūdzības iesniedzējs šajā sakarā nav sniedzis nekādus pierādījumus, bet, gluži pretēji, kā viņš norādīja savā 2006. gada 25. janvāra vēstulē, gan Komisija, gan konsorcijs Z bija apmierināti ar sava darba kvalitāti.

Līdz ar to Komisija secināja, ka šajā gadījumā bija grūti saprast, kā līgumi būtu ļāvuši tās dienestiem iesaistīties viena konsorcija dalībnieka iekšējā vadībā. Līdz ar to Komisija uzskatīja, ka tā ir rīkojusies pareizi un savu līgumsaistību ietvaros, vēršot līgumslēdzēja uzmanību uz to, ka sabiedrība Y nav veikusi maksājumu.

Komisija savam atzinumam pievienoja kopiju sarakstei ar konsorcija Z direktoru par (attiecīgā) LIFE Environment projekta uzraudzību. Tam bija pievienota atbildīgā nodaļas vadītāja 2006. gada 11. janvāra vēstule konsorcija Z direktoram, kurā viņš pauda bažas par darbinieku mainības risku (attiecīgajā) LIFE vides uzraudzības grupā uzņēmumā Y, jo darbiniekiem, šķiet, nav maksāts par pēdējo mēnešu laikā paveikto darbu. Lai gan atbildīgais nodaļas vadītājs atzina, ka konsorcija dalībnieku uzņēmumu vadība konsorcijam ir iekšējs jautājums, viņš uzsvēra, ka ir nobažījies par situāciju, un mudināja direktoru izskatīt šo jautājumu un informēt viņu par situāciju. Viņš arī norādīja, ka būtu jāievieš piemērots mehānisms, lai nodrošinātu, ka Komisija turpina savlaicīgi saņemt pienācīgu uzraudzības informāciju.

2006. gada 7. februāra atbildē konsorcija Z direktors paskaidroja, ka LIFE vides programmas (attiecīgā) grupa ir samazinājusi darbinieku skaitu, jo iepriekšējos divos gados ir ievērojami samazinājies projektu skaits, un ka saskaņā ar iekšējo kārtību divi eksperti ir pametuši grupu attiecīgi 2005. gada jūlijā un 2006. gada janvārī. Viņš atzina, ka sūdzības iesniedzējs bija pēdējais eksperts, kas aizgāja no darba grupā, bet apgalvoja, ka Komisijas saņemtās uzraudzības informācijas kvalitāte un prasītie termiņi netiks mainīti. Direktors uzsvēra, ka finanšu satricinājumi, ar kuriem uzņēmums Y saskārās 2005. gadā, bija jaunās kārtības sekas, bet šīs grūtības tika atrisinātas un ka uzņēmums ar saviem darbiniekiem bija vienojies par plānu īsā laikā nokārtot visus neizpildītos maksājumus. Viņš atzīst, ka ir bijusi pastāvīga informācijas plūsma starp konsorciju Z un uzņēmumu Y, un uzsver, ka 2006. gada decembra sākumā eksperti bija saņēmuši daļu no nokavētajām algām. Visbeidzot, direktors apņēmās uzraudzīt uzņēmuma Y situācijas attīstību.

Nākamajā 2006. gada 1. marta vēstulē, kas adresēta konsorcija Z , direktoram, Komisija uzsvēra nepieciešamību uzraudzīt situāciju uzņēmumā Y, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēta tā pakalpojumu kvalitāte, un lūdza to informēt iespējamo turpmāko problēmu un personāla maiņas gadījumā.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs neiesniedza rakstiskus apsvērumus.

2006. gada 30. oktobrī sūdzības iesniedzējs pa faksu informēja ombudu, ka konsorcijs Z veic viņam un viņa bijušajiem kolēģiem pienākošos summu maksājumu. Viņš minēja, ka ir veikts bankas pārskaitījums un ka viņš cer drīzumā saņemt maksājumus.

2006. gada 11. decembrī ombuda dienesti telefoniski sazinājās ar sūdzības iesniedzēju, lai noskaidrotu, vai viņš ir apmierināts ar lietas iznākumu. Sūdzības iesniedzējs apstiprināja savu nodomu neiesniegt rakstiskus apsvērumus un uzsvēra, ka konsorcijs ir samaksājis lielāko daļu nesamaksāto summu. Lai gan viņš uzskatīja, ka Komisijas atzinums ir nepilnīgs, viņš pauda gandarījumu par ombuda veikto izmeklēšanu un pateicās viņam par svarīgo lomu maksājuma veikšanā. Viņš arī norādīja, ka nevēlas turpināt šā jautājuma izskatīšanu.

Lēmums

1 Nespēja nodrošināt pienākošos summu samaksu

1.1 Laikā no 2003. gada septembra līdz 2006. gada janvārim sūdzības iesniedzējs strādāja divos uzņēmumos, kas piederēja konsorcijiem, kuri bija noslēguši ārpakalpojumu līgumus ar Komisiju, lai uzraudzītu, uzraudzītu un novērtētu LIFE programmas līdzfinansētos projektus (8).

Viņš apgalvo, ka Komisija nav nodrošinājusi, ka sabiedrība W, kas ir konsorcija X dalībniece, un sabiedrība Y, kas ir konsorcija Z dalībniece (9), viņam samaksāja summas, kas bija jāmaksā par darbu, ko viņš bija veicis laikposmā no 2005. gada jūnija līdz 2006. gada janvārim.

Kā norādīts 2006. gada 31. janvāra atbildē, Komisija, pēc sūdzības iesniedzēja domām, bija informēta par situāciju un piekrita to uzraudzīt.

1.2 Komisija apgalvo, ka tai nevar pārmest bijušā Y vai W darbinieka algas nemaksāšanu, jo, lai gan tā bija noslēgusi tehniskās palīdzības līgumus ar konsorciju Z (10) un iepriekš ar B grupu (11), tā nebija noslēgusi līgumus ne ar uzņēmumu Y, ne ar uzņēmumu W, ne tieši ar sūdzības iesniedzēju.

Komisija uzskata, ka saskaņā ar 8. panta 6. punktu līgumos, kas noslēgti ar konsorciju Z un B grupu, vienīgi līgumslēdzēji ir atbildīgi par personālu, kas veic uzdevumus. Tāpēc Komisija norāda, ka tā neiesaistās un tai nevajadzētu iesaistīties darbuzņēmēja ikdienas vadībā. Līdz ar to Komisija uzskata, ka tā ir rīkojusies pareizi un savu līgumsaistību ietvaros, vēršot līgumslēdzēja uzmanību uz maksājumu neveikšanu sūdzības iesniedzējam un citiem darbiniekiem.

1.3 Ombuds norāda, ka pēc izmeklēšanas šajā lietā sūdzības iesniedzējs viņu informēja, ka konsorcijs Z pašlaik maksā lielāko daļu viņam un viņa bijušajiem kolēģiem pienākošos summu un ka viņš cer drīzumā saņemt maksājumus.

Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs viņam pateicās par nozīmīgo lomu maksājuma veikšanā un norādīja, ka viņš nevēlas turpināt šā jautājuma izskatīšanu.

Ņemot vērā situāciju un to, ka sūdzības iesniedzējs ir pieprasījis izbeigt izmeklēšanu par viņa apgalvojumu, ombuds secina, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo lietu nav nepieciešama.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu šajā lietā, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama, un tāpēc lietu slēdz.

Komisijas priekšsēdētājs tiks informēts par šo lēmumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) LIFE (Finanšu instruments videi), ko izveidoja 1992. gadā, ir viens no galvenajiem Kopienas vides politikas instrumentiem. LIFE līdzfinansē vides iniciatīvas Eiropas Savienībā un dažās trešās valstīs. Saistībā ar ilgtspējīgu attīstību LIFE būtu jāveicina Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošana, izstrāde un uzlabošana, kā arī vides integrēšana citās ES politikas jomās. LIFE sastāv no trim tematiskajiem komponentiem: "LIFE-Daba", "LIFE-Vide" un "LIFE-Trešās valstis".

(2) Sūdzības iesniedzējs paskaidroja, ka uzņēmumam W piederēja 99,7 % uzņēmuma Y.

(3) Ombuds norāda, ka saskaņā ar konsorcija Z tīmekļa vietni X bija deviņu uzņēmumu pagaidu apvienība, ko vadīja B grupa. Pēc tam X paplašināja un izveidoja konsorciju Z, kas ir Eiropas ekonomisko interešu grupa.

(4) Līgums Nº LIFE/ZZZ.

(5) Komisija minēja, ka uzņēmumam Y konsorcijā bija neliela loma, proti, aptuveni 7 % no kopējās darba slodzes. Sk. iepriekš 2. piezīmi.

(6) Līgums Nº YYY.

(7) Komisija atsaucās uz iespēju rīkoties, kas paredzēta līguma 8. pantā, kurā ir atsauce uz konsorcija Z sniegumu, vai uz 18. pantu attiecībā uz līguma izbeigšanu, ja tā ir samērīga.

(8) LIFE (Finanšu instruments videi), ko izveidoja 1992. gadā, ir viens no galvenajiem Kopienas vides politikas instrumentiem. LIFE līdzfinansē vides iniciatīvas Eiropas Savienībā un dažās trešās valstīs. Saistībā ar ilgtspējīgu attīstību LIFE būtu jāveicina Kopienas vides politikas un tiesību aktu īstenošana, izstrāde un uzlabošana, kā arī vides integrēšana citās ES politikas jomās. LIFE sastāv no trim tematiskajiem komponentiem: "LIFE-Daba", "LIFE-Vide" un "LIFE-Trešās valstis".

(9) Ombuds norāda, ka saskaņā ar konsorcija Z tīmekļa vietni X bija deviņu uzņēmumu pagaidu apvienība, ko vadīja B grupa. Pēc tam X paplašināja un izveidoja konsorciju Z, kas ir Eiropas ekonomisko interešu grupa.

(10) Līgums Nº LIFE/ZZZ.

(11) Līgums Nº YYY.