Strasbūrā, 2007. gada 2. oktobrī

Godātais X kungs!

Jūs 2006. gada 21. aprīlī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Parlamentu par darbā pieņemšanas procedūru Nr. G 682, ko organizēja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa.

Ar Jūsu sūdzību saistītie dokumenti tika nosūtīti ar 2006. gada 29. maija elektroniskā pasta vēstuli un 2006. gada 31. maija vēstuli.

Saskaņā ar Jūsu pieprasījumu Jūsu sūdzība ir apstrādāta konfidenciāli.

2006. gada 21. jūnijā es pārsūtīju Jūsu sūdzību Parlamenta priekšsēdētājam un lūdzu Parlamentu sniegt atzinumu.

Ar 2006. gada 25. septembra vēstuli Parlaments lūdza pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu un nosūtīja to 2006. gada 31. oktobrī. Es Jums to nosūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 28. novembrī.

Ar 2007. gada 17. jūlija vēstuli es Jūs informēju, ka manā rīcībā ir visi elementi, kas vajadzīgi, lai pieņemtu lēmumu par Jūsu sūdzību, un ka tādēļ turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs piedalījās darbā pieņemšanas procedūrā Nr. G 682, ko organizēja Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE), lai pieņemtu darbā pagaidu darbinieku franču valodā administratora . amatā. Atlases komiteja piešķīra sūdzības iesniedzēja rakstisko pārbaudījumu A.3. 12 punkti no 30 punktiem par saturu (15. pakārtotā zīme) un 6 punkti no 10 punktiem par lingvistisko kvalitāti (5. pakārtotā zīme). Tā kā sūdzības iesniedzējs nebija ieguvis nepieciešamo punktu minimumu, viņš netika pielaists intervijai.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 7. decembrī rakstiski vērsās pie Atlases komitejas priekšsēdētāja un lūdza i) pārskatīt viņa pārbaudījumu; ii) eksāmena kopiju; un iii) marķējuma režģa kopija (la režģis de correction).

Ar 2005. gada 8. decembra vēstuli (1) Atlases komitejas priekšsēdētājs apstiprināja sūdzības iesniedzējam rezultātus, ko viņš sasniedza katrā no trim rakstiskajiem pārbaudījumiem A.1 - A.3, un informēja viņu, ka viņa eseja ir pārskatīta un joprojām atzīta par nepietiekamu. Viņš arī norādīja, ka detalizētu rezultātu sniegšana viņam ir arī marķējuma skalas nodrošināšana viņam.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 28. decembrī iesniedza ALDE ģenerālsekretāram sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu, kurā viņš galvenokārt:

1. norādīja, ka atlases komitejas 2005. gada 8. decembra atbildes uz viņa 2005. gada 7. decembra lūgumu par pārskatīšanu savlaicīgums liek viņam šaubīties par to, vai atlases komiteja patiešām ir atkārtoti izskatījusi viņa eseju;
2. uzskatīja, ka atlases komiteja viņam nav iesniegusi marķējuma režģa kopiju, un apšaubīja, vai šāds režģis patiešām ir izveidots;
3. informēja ALDE, ka viņa eseju ir pārlasījis angļu valodas eksperts, kurš uzskata, ka tas ir pelnījis atzīmi, kas atbilst vismaz 50 %; un
4. pieprasīja i) marķējuma skalas kopiju, ii) viņa rakstiskā pārbaudījuma faktu pārskatīšanu, ko veic neatkarīgs vērtētājs, un iii) uzaicināja viņu uz interviju.

ALDE grupas vadītājs 2006. gada 4. aprīļa vēstulē oficiāli noraidīja sūdzības iesniedzēja sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu šādu iemeslu dēļ:

1. Ņemot vērā atlases komiteju neatkarību, iecēlējinstitūcija nevar ne anulēt, ne grozīt atlases komitejas lēmumu. Ja iecēlējinstitūcija konstatē nelikumību vai formālu kļūdu, tā var tikai anulēt attiecīgo darbā pieņemšanas procedūru un sākt jaunu.
2. Tomēr pēc atlases komitejas lēmuma par sūdzības iesniedzēju izskatīšanas iecēlējinstitūcija nekonstatēja nelikumību vai formālu kļūdu. Saskaņā ar paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktu atlases komiteja izslēdza kandidātus, kuri A.3. pārbaudījumā nesaņēma vismaz 20 punktus, proti, 15 punktus no 30 un 5 punktus no 10. Turklāt atlases komiteja konsekventi piemēroja vienādus vērtēšanas kritērijus visiem kandidātiem, un pārkāpumi netika atklāti; un tā ievēroja vienlīdzīgas attieksmes principu.
3. Sūdzības iesniedzēja eseju atkārtoti izskatīja visi četri atlases komitejas locekļi, kuri vienprātīgi saglabāja sākotnējo novērtējumu.
4. Neraugoties uz atlases komitejas darbam raksturīgo slepenību, atlases komitejas priekšsēdētājs 2006. gada 13. janvāra vēstulē (2) sniedza sūdzības iesniedzējam sīku paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ viņa sniegums tika atzīts par nepietiekamu.
5. Atlases komiteja vēlreiz informēja sūdzības iesniedzēju, ka vērtēšanas skalā ir paredzēti 0–30 punkti par esejas saturu un 0–10 punkti par tās lingvistisko līmeni. Šo vērtēšanas skalu atlases komiteja izmantoja, lai labotu visus kandidātu testus, un tā ļāva novērtēt testus saskaņā ar paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktu. Tādējādi sūdzības iesniedzēja testu nevarēja atkārtoti pārbaudīt persona, kas nepieder pie atlases komitejas, jo tas apdraudētu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.
6. Saskaņā ar iedibināto judikatūru (lieta T-19/03 Konstantopoulou / Tiesa (3)) atlases komitejai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz korekcijas metodēm. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka atlases komitejas izmantotā korekcijas metode nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un viņu izvēles objektivitāti.
7. Jautājumu par to, vai atlases komitejas vērtējumi ir pamatoti, var pārskatīt tikai Kopienas tiesas, ja ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē komitejas darbu. Tomēr šajā lietā šie noteikumi ir ievēroti.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka Parlaments pēc viņa pieprasījuma viņam nav nodrošinājis detalizētu marķējuma skalu. Viņš apgalvoja, ka Parlamentam būtu viņam jānodrošina šāda detalizēta marķējuma skala un ka pretējā gadījumā darbā pieņemšanas procedūra būtu jāatceļ un jāuzsāk jauna.

Pieprasījums

Parlamenta atzinums

Ombuds pārsūtīja sūdzību Parlamentam un lūdza tam sniegt atzinumu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un viņa apgalvojumiem. Ombuds arī lūdza Parlamentu iesniegt atlases komitejas izmantoto vērtēšanas kritēriju kopiju.

Parlamenta atzinumu var apkopot šādi:

Parlaments norādīja, ka atlases komiteja ir stingri piemērojusi paziņojuma par pieņemšanu darbā noteikumus, nepielaižot turpmākajos procedūras posmos kandidātus, kuri nav sasnieguši šajā paziņojumā noteiktos sliekšņus. Parlaments atsaucās uz paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A. punktu, kas ir formulēts šādi (4):

"Pārbaužu veids, ilgums un marķējums

1. Tests ietver virkni jautājumu ar atbilžu variantiem angļu vai franču valodā, un tā mērķis ir novērtēt zināšanas par Eiropas Savienību, tās iestādēm un politiku, kā arī tās kultūras un sociālo vidi.

Testa ilgums: 20 minūtes
Marķējums: 0 līdz 20 punkti

Katra atzīme, kas ir zemāka par 12/20, novedīs pie likvidēšanas.

2. Kopsavilkums franču vai angļu valodā, pamatojoties uz dokumentu, kas izplatīts angļu vai franču valodā. Šis pārbaudījums ir paredzēts, lai novērtētu kandidātu spēju analizēt un apkopot tematu, kā arī viņu valodu zināšanu līmeni.

Testa ilgums: 45 minūtes
Marķējums: 0 līdz 10 punkti par saturu 0
līdz 10 punkti par valodas līmeni

Katra atzīme, kas ir zemāka par 5/10 + 5/10, novedīs pie izslēgšanas.

3. Eseja franču vai angļu valodā par tematu, ko kandidāti izvēlējušies no trim atlases komisijas priekšlikumiem — angļu vai franču valodā — Eiropas Savienības darbības jomās. Šis pārbaudījums ir paredzēts, lai novērtētu kandidātu redakcionālās spējas, zināšanu līmeni, kā arī valodas līmeni.

Testa ilgums: 60 minūtes
Marķējums: 0 līdz 30 punkti par saturu 0
līdz 10 punkti par valodas līmeni

Katra atzīme, kas ir zemāka par 15/30 + 5/10, novedīs pie izslēgšanas.

(…)

Grupas AIPN ieceltā atlases komiteja uz intervijām var uzaicināt tikai tos kandidātus, kuri ir ieguvuši vismaz 42/80 punktus par visiem pārbaudījumiem un ieguvuši nepieciešamo punktu minimumu par katru daļu."

Parlaments atgādināja, ka sūdzības iesniedzēja pārbaude A.3. (eseja) saņēma 12 punktus no 30 par saturu un 6 punktus no 10 par valodu. Tā norādīja, ka, ņemot vērā šīs atzīmes, sūdzības iesniedzējs nav ieguvis 15 punktu slieksni attiecībā uz saturu, un tādējādi saskaņā ar paziņojumu par pieņemšanu darbā viņu nevar pielaist intervijai. Parlaments piebilda, ka sūdzības iesniedzēja eseju laboja četri atlases komitejas locekļi, kuri vienprātīgi noteica galīgo atzīmi.

Pēc tam Parlaments paziņoja, ka pēc sūdzības iesniedzēja 2005. gada 7. decembra lūguma pārskatīt viņa eseju atlases komitejas priekšsēdētājs viņam nosūtīja vēstuli 2005. gada 8. decembrī, 2005. gada 9. decembrī un 2006. gada 13. janvārī. Parlaments iesniedza šo vēstuļu kopijas un savā atzinumā apkopoja to saturu.

Precīzāk, ar 2005. gada 8. decembra vēstuli atlases komitejas priekšsēdētājs apstiprināja sūdzības iesniedzējam rezultātus, ko viņš bija guvis rakstiskajos pārbaudījumos A.1. A.3. šādi:

"Tests Nr. 1 (MCQ) 23/35
Tests Nr. 2 (kopsavilkums) 5,5/10 saturā un 8/10 franču valodā (kopā: 13/20) [(5)]
Tests Nr. 3 (eseja) 12/30 saturā un 6/10 angļu valodā (kopā: 18/40)"(6).

Tajā pašā 2005. gada 8. decembra vēstulē atlases komitejas priekšsēdētājs norādīja, ka iepriekš minētās informācijas sniegšana sūdzības iesniedzējam ir marķējuma skalas nodrošināšana viņam. Viņš arī norādīja, ka pēc tam, kad viņš kopā ar Parlamenta Personāla komitejas pārstāvi bija atkārtoti izskatījis sūdzības iesniedzēja eseju, viņš joprojām uzskatīja, ka tā ir nepietiekama.

Atzinumā par šo sūdzību Parlaments paskaidroja, ka no iepriekš minētās vēstules izriet, ka atlases komitejas priekšsēdētājs kopā ar vienu locekli, proti, Parlamenta Personāla komitejas pārstāvi, nekavējoties atkārtoti izskatīja sūdzības iesniedzēja eseju un apstiprināja iegūto atzīmi.

Turklāt ar 2005. gada 9. decembra vēstuli atlases komitejas priekšsēdētājs atkārtoti informēja sūdzības iesniedzēju par rezultātiem, ko viņš bija ieguvis rakstiskajos pārbaudījumos, un atkārtoja, ka šīs informācijas sniegšana ir novērtējuma skalas sniegšana viņam. Vēstulei bija pievienotas sūdzības iesniedzēja trīs rakstisko pārbaudījumu kopijas.

Turklāt savā 2006. gada 13. janvāra vēstulē sūdzības iesniedzējam atlases komitejas priekšsēdētājs pauda satraukumu par atlases komitejas godprātības apstrīdēšanu (90. panta 2. punkta sūdzībā), pamatojoties uz tās tūlītējo un profesionālo 2005. gada 8. decembra atbildi uz viņa 2005. gada 7. decembra atkārtotas izskatīšanas lūgumu. Atlases komitejas priekšsēdētājs viņam apliecināja, ka visi testu labošanā iesaistītie ir pilnībā apņēmušies ievērot visaugstāko objektivitātes un profesionalitātes līmeni. Viņš arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka pēc rūpīgas atkārtotas izskatīšanas viņa esejas sākotnējais novērtējums palika nemainīgs šādu iemeslu dēļ:

1. Atlases komiteja vienprātīgi nolemj, ka esejā nav iekļauts minimālais politiskās analīzes līmenis un atbilstīgas zināšanas par tematiem, kas nepieciešamas politiskajam padomniekam ALDE grupā.
2. Kritiskas pieejas trūkums esejā, tās īsums un nekonsekventi secinājumi liecina par nespēju analizēt Eiropas sabiedrības politisko partiju sarežģītās parādības.
3. Esejā trūkst vēsturiskā pamatojuma daudzu tradicionālo politisko partiju krīzei Eiropā, un tajā nav aprakstīta jaunizveidoto Eiropas partiju attīstība.
4. Iedzīvotāji neuztver šo parādību, kā arī nerod jaunas idejas par to, kā uzlabot saikni starp politiskajām partijām un plašāku Eiropas sabiedrību.

Atzinumā par šo sūdzību Parlaments pauda viedokli, ka iepriekš minētajā vēstulē sūdzības iesniedzējs ir saņēmis pilnīgu un detalizētu izklāstu par iemesliem, kāpēc viņa eseja nav sasniegusi nepieciešamo punktu skaitu.

Savā atzinumā Parlaments atsaucās arī uz Pirmās instances tiesas judikatūru par atklāto konkursu atlases komisijām. Parlaments norādīja, ka šī judikatūra pēc analoģijas ir piemērojama arī atlases komiteju darbam. Parlaments jo īpaši atsaucās uz lietu T-24/01 Staelen / Parlaments, saskaņā ar kuru iecēlējinstitūcijai ir plaša rīcības brīvība, nosakot konkursa nosacījumus, kā arī paskaidroja, ka atlases komisijai ir saistošs publicētā paziņojuma par konkursu formulējums (7). Parlaments turpinājumā norādīja, ka, ja iecēlējinstitūcija konstatē nelikumību vai procesuālu kļūdu, tā var tikai atcelt darbā pieņemšanas procedūru. Ja nelikumība vai procesuāla kļūda netiek konstatēta, iecēlējinstitūcija var tikai aicināt atlases komisiju pārskatīt tās lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz kandidātu.

Turklāt Parlaments atsaucās uz Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T‐291/94 Pimley‐Smith /Komisija, saskaņā ar kuru atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu saturu. Saskaņā ar šo lietu Kopienas tiesas var pārskatīt padomes izdarīto izvēli tikai gadījumos, kad šī izvēle pārsniedz paziņojumā par konkursu norādīto ietvaru vai nekādā veidā nav saistīta ar pārbaudījuma vai konkursa mērķi (8). Parlaments uzskata, ka no tā izriet, ka padomei ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu, vai novērtēšanas kritēriji, kas izriet no paziņojuma par konkursu, ir pietiekami precīzi, lai tā varētu pildīt savu lomu.

Parlaments atsaucās arī uz lietu T‐237/95 Carbajo Ferrero /Parlaments. Minētajā lietā Tiesa nosprieda, ka i) atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, izvērtējot konkursa pārbaudījumu rezultātus, un ii) atlases komisijas salīdzinošā rakstura vērtējumu pamatotību tā var pārbaudīt tikai tad, ja ir pārkāpti noteikumi, kas reglamentē atlases komisijas darbu (9). Tomēr Parlaments uzsvēra, ka šajā gadījumā šie noteikumi ir ievēroti.

Attiecībā uz marķējuma skalu Parlaments norādīja, ka tā tika izstrādāta saskaņā ar paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktu, un paredzēja skalu no 0 līdz 30 punktiem par esejas saturu un no 0 līdz 10 punktiem par tās lingvistisko līmeni. Šīs vērtēšanas skalas, ko atlases komiteja izmantoja, vērtējot visus kandidātu testus, mērķis bija nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un ļaut komitejai viņiem vienādi piemērot objektīvus kritērijus. Tāpēc sūdzības iesniedzēja eseja tika novērtēta saskaņā ar paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktu, un to nevarēja atkārtoti pārbaudīt ar atlases komiteju nesaistīts marķieris.

Attiecībā uz marķēšanas kritērijiem Parlaments norādīja, ka marķēšanas kārtība un kritēriji tika noteikti pirms testiem. Tomēr Parlaments atsaucās arī uz spriedumu lietā T-19/03 Konstantopoulou /Tiesa, saskaņā ar kuru kandidātu spēju novērtēšanas posmā atlases komisijas darbs galvenokārt ir salīdzinošs un tādējādi uz to attiecas aizklātība, kas raksturīga šādam darbam. Saskaņā ar to pašu spriedumu vērtēšanas kritēriji, ko padome noteikusi pirms pārbaudēm, ir padomes novērtējuma neatņemama sastāvdaļa, un tādējādi uz tiem attiecas tās darbam raksturīgā aizklātība (10). No iepriekš minētā sprieduma arī izriet, ka atlases komitejai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu korekcijas metodēm, ko Kopienu tiesas var pārbaudīt tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un izvēles objektivitāti starp tiem (11).

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem argumentiem, Parlaments secināja, ka sūdzības iesniedzējs ir informēts par atlases komitejas izveidoto vērtēšanas skalu, un uzskatīja, ka visi viņa sūdzībā izvirzītie jautājumi ir pareizi izskatīti Parlamenta atzinumā par sūdzību.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atkārtoja, ka viņu nepārliecina atlases komitejas 2005. gada 8. decembra atbildes uz viņa 2005. gada 7. decembra pārskatīšanas pieprasījumu savlaicīgums. Viņš norādīja, ka Parlaments nav nosūtījis nekādus pierādījumus, piemēram, paziņojumu par dalību atkārtotajā izskatīšanā vai tās protokolu, kas liecinātu, ka atlases komisijas steidzama sanāksme patiešām ir notikusi.

Attiecībā uz marķējuma skalu sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Parlaments savā atzinumā uz to ir atsaucies. Viņš uzskatīja, ka režģa kopija bija jānosūta ombudam, lai viņš varētu konstatēt tā faktisko pastāvēšanu un pārbaudīt, vai tas ir vai nav pamatots. Viņš piebilda, ka šāda rīcība nebūtu radījusi nepieciešamību pārsūtīt tabulu sūdzības iesniedzējam, un piebilda, ka viņš pilnībā piekrīt konfidencialitātes principam.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka ir pieļautas administratīvas kļūmes, pārkāpumi un pārredzamības trūkums, kas pamato darbā pieņemšanas procedūras atsākšanu un lēmumu nosūtīt viņam uzaicinājumu uz interviju.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs piedalījās darbā pieņemšanas procedūrā Nr. G 682, ko organizēja Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE) ar mērķi pieņemt darbā pagaidu darbinieku franču valodā administratora . amatam. Rakstiskā pārbaudījuma A.3. saturam viņš nav ieguvis nepieciešamo punktu minimumu. (eseja angļu valodā) un tāpēc netika pielaists intervijai.

Sarakstes ar ALDE laikā, kas sākās 2005. gada 7. decembrī, un savā 2005. gada 28. decembra sūdzībā saskaņā ar 90. panta 2. punktu sūdzības iesniedzējs cita starpā lūdza i) pārskatīt savu eseju; esejas kopija; un iii) marķējuma režģa kopija.

Ar 2005. gada 8. decembra, 2005. gada 9. decembra un 2006. gada 13. janvāra vēstulēm atlases komitejas priekšsēdētājs i) informēja sūdzības iesniedzēju, ka viņa eseju ir pārskatījis priekšsēdētājs kopā ar vēl vienu atlases komitejas locekli un ka tā joprojām ir nepietiekama; ii) izsniedza viņam savu trīs rakstisko pārbaudījumu kopijas; iii) informēja viņu par šajos testos iegūtajiem rezultātiem un norādīja, ka šīs informācijas sniegšana ir marķējuma skalas sniegšana viņam; un iv) sniedza viņam detalizētu paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc viņa A.3. pārbaudījums. (Eseja) tika konstatēts, ka ar to nepietiek. ALDE grupas vadītājs 2006. gada 4. aprīļa vēstulē oficiāli noraidīja sūdzības iesniedzēja sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu. Viņš arī cita starpā informēja viņu, ka pēc atlases komitejas lēmuma izskatīšanas attiecībā uz sūdzības iesniedzēju iecēlējinstitūcija nav konstatējusi nelikumību vai formālu kļūdu viņa esejas atzīmēšanā. Turklāt šo eseju atkārtoti izskatīja visi četri atlases komitejas locekļi, kuri vienprātīgi saglabāja savus sākotnējos rezultātus. Viņš arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka marķējuma skalā ir paredzēta skala no 0 līdz 30 punktiem esejas satura novērtēšanai un no 0 līdz 10 punktiem tās lingvistiskā līmeņa novērtēšanai. ALDE grupas vadītājs arī norādīja, ka atlases komiteja konsekventi piemēroja vienādus vērtēšanas kritērijus visiem kandidātiem. Turklāt tā ievēroja vienlīdzīgas attieksmes principu un neuzrādīja nekādas nepiedienīguma pazīmes.

Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā Eiropas ombudam apgalvoja, ka Parlaments pēc viņa pieprasījuma viņam nav nodrošinājis detalizētu marķējuma skalu. Viņš apgalvoja, ka Parlamentam būtu viņam jānodrošina detalizēta novērtējuma skala un ka, ja tas to nedarīs, tam būtu jāatceļ darbā pieņemšanas procedūra un jāuzsāk jauna.

1.2 Savā atzinumā Parlaments apgalvoja, ka ir informējis sūdzības iesniedzēju par marķējuma skalu. Šajā sakarā Parlaments atsaucās uz savām 2005. gada 8. decembra un 2005. gada 9. decembra vēstulēm sūdzības iesniedzējam, kurās atlases komitejas priekšsēdētājs viņu informēja par viņa rakstisko pārbaudījumu rezultātiem un kurās viņš norādīja, ka šīs informācijas sniegšana sūdzības iesniedzējam ir vērtēšanas skalas nodrošināšana viņam.

Parlaments piebilda, ka marķējuma skala ir izstrādāta saskaņā ar paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktu, un atkārtoja, ka tajā ir paredzēta skala no 0 līdz 30 punktiem esejas satura novērtēšanai un no 0 līdz 10 punktiem tās lingvistiskajam līmenim. Šīs vērtēšanas skalas, ko atlases komiteja izmantoja, vērtējot visus kandidātu testus, mērķis bija nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un ļaut komitejai piemērot objektīvus kritērijus vienādi visiem kandidātiem. Parlaments arī atsaucās uz judikatūru, saskaņā ar kuru, pirmkārt, atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz metodēm, ar kurām tā izvēlas koriģēt pārbaudījumus, un, otrkārt, Kopienu tiesas var pārbaudīt šīs metodes tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un viņu izvēles objektivitāti (12).

Parlaments arī norādīja, ka vērtēšanas kritēriji tika noteikti pirms testiem. Tā arī atsaucās uz judikatūru, saskaņā ar kuru kandidātu spēju novērtēšanas posmā uz atlases komisijas darbu, kā arī vērtēšanas kritērijiem, kas ir neatņemama atlases komisijas novērtējuma daļa (13), attiecas tiem raksturīgā aizklātība. Tomēr Parlaments norādīja, ka ar 2006. gada 13. janvāra vēstuli tas sniedza sūdzības iesniedzējam pilnīgu un detalizētu pamatojumu par to, kāpēc viņa eseja nesasniedza minimālo punktu skaitu.

1.3 Ombuds atzīmē, ka pēc sūdzības iesniedzēja 2005. gada 7. decembra lūguma izsniegt novērtējuma skalas kopiju atlases komitejas priekšsēdētājs 2005. gada 8. decembra vēstulē viņam paziņoja:

"(…) Apstiprinu jums (…) rezultātus, kas iegūti iepriekš minētā konkursa rakstiskajos pārbaudījumos, un tādējādi sniedzu jums vērtēšanas režģi.

Tests Nr. 1 (MCQ) 23/35
Tests Nr. 2 (kopsavilkums) 5,5/10 saturā un 8/10 franču valodā (kopā: 13/20) [(14)]

Tests Nr. 3 (eseja) 12/30 saturā un 6/10 angļu valodā (kopā: 18/40)"(15).

Ombuds arī atzīmē, ka Atlases komitejas priekšsēdētājs 2005. gada 9. decembra vēstulē līdzīgā veidā informēja sūdzības iesniedzēju:

"Mēs atkārtoti nosūtām jums arī iegūtos rezultātus un līdz ar to marķējuma režģi."(16)

Ombuds uzskata, ka no iepriekš minētā izriet, ka atlases komiteja uzskatīja, ka šīs informācijas sniegšana sūdzības iesniedzējam ir marķējuma skalas nodrošināšana viņam.

1.4 Turklāt ombuds norāda, ka savā 2006. gada 4. aprīļa lēmumā par sūdzības iesniedzēja sūdzību saskaņā ar 90. panta 2. punktu ALDE cita starpā informēja sūdzības iesniedzēju, ka "šis režģis, ko jūs pieprasāt, ir šāds: tajā paredzēts esejas satura novērtējums skalā no 0 līdz 30 punktiem un lingvistiskā līmeņa novērtējums skalā no 0 līdz 10 punktiem."(17)

Ombuds arī norāda, ka savā atzinumā par šo sūdzību Parlaments norādīja, ka tabula tika izstrādāta saskaņā ar paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktu, un atkārtoja, ka tajā bija paredzēts novērtēt esejas saturu skalā no 0 līdz 30 punktiem un tās lingvistisko līmeni skalā no 0 līdz 10 punktiem.

1.5 Pamatojoties uz iepriekš 1.3. un 1.4. punktā apkopotajiem faktiem, ombuds saprot, ka vērtēšanas skala šajā lietā bija dokuments, ko izstrādājusi atlases komiteja, kura izveidota pirms attiecīgajiem pārbaudījumiem un kuras mērķis ir vadīt šo pārbaudījumu turpmāko vērtēšanu, nosakot dažādu pārbaudījumu daļu svērumu. Tomēr ombuds arī norāda, ka savā sūdzībā sūdzības iesniedzējs skaidri norādīja, ka neuzskata šo marķējuma skalu par pietiekami detalizētu, un pieprasīja, lai Parlaments viņam sniegtu detalizētu skalu.

Šajā sakarā ombuds atsaucas uz informāciju, ko ALDE sniedza sūdzības iesniedzējam sarakstes ar viņu laikā, kā arī uz informāciju, ko Parlaments sniedza šīs izmeklēšanas gaitā. Pamatojoties uz šo informāciju, ombuds norāda, ka atlases komitejas izveidotā vērtēšanas skala paredzēja esejas satura novērtēšanu skalā no 0 līdz 30 punktiem un valodas līmeņa novērtēšanu skalā no 0 līdz 10 punktiem un ka nav citas vērtēšanas skalas. Tādējādi atlases komiteja ir izvēlējusies atzīmēt esejas, pamatojoties uz atzīmju skalu, kas ir identiska Paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktā ietvertajai skalai, šo skalu sīkāk neizstrādājot.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ombuds norāda, ka Parlaments nevar sniegt sūdzības iesniedzējam to, ko viņš uzskatītu par detalizētu marķējuma skalu, jo šķiet, ka šāda "detalizēta" skala nepastāv.

1.6 Ombuds norāda, ka Parlaments savā atzinumā atsaucas uz judikatūru, saskaņā ar kuru atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz metodēm, ar kurām tā izvēlas labot pārbaudījumus. Šī judikatūra arī paredz, ka Kopienu tiesas var pārskatīt padomes korekcijas metodes tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un izvēles objektivitāti starp tiem (18).

Šajā kontekstā ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nekādus pierādījumus vai argumentus, lai pierādītu, ka i) atlases komiteja, izvēloties atzīmēt esejas, pamatojoties uz vērtēšanas skalu, kas bija identiska tai, kura ietverta paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktā, rīkojās ārpus savas plašās rīcības brīvības, vai ii) atlases komitejas izmantotā vērtēšanas skala neļāva tai veikt kandidātu spēju salīdzinošu novērtējumu un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem un viņu izvēles objektivitāti.

1.7 Turklāt ombuds ņem vērā Parlamenta paziņojumu, ka rakstisko pārbaudījumu vērtēšanas kritēriji tika noteikti pirms pārbaudījumiem. Parlaments arī atsaucās uz judikatūru, saskaņā ar kuru kandidātu spēju novērtēšanas posmā uz atlases komisijas darbu attiecas aizklātība, kas raksturīga šo darbu salīdzinošajam raksturam, tāpat kā uz vērtēšanas kritērijiem (19).

Šajā sakarā ombuds atzīmē, ka atlases komitejas priekšsēdētājs 2006. gada 13. janvāra vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kāpēc viņa eseja nav sasniegusi nepieciešamo punktu skaitu. Tie bija šādi:

1. nespēja sasniegt minimālo politiskās analīzes līmeni un atbilstošas zināšanas par tematiem, kas nepieciešamas ALDE politiskajam konsultantam;
2. kritiskas pieejas trūkums esejā, īsums un nekonsekventi secinājumi, kas liecina par nespēju analizēt sarežģītas Eiropas sabiedrības politisko partiju parādības;
3. Eiropas tradicionālo politisko partiju krīzes vēsturiskā fona trūkums un tas, ka nav pieminēta jaunizveidoto Eiropas politisko partiju attīstība; un
4. Nav i) iedzīvotāju priekšstata par šīm parādībām un ii) jaunu ideju par to, kā uzlabot saikni starp politiskajām partijām un Eiropas sabiedrību plašā izpratnē.

1.8 Ombuds uzskata, ka iepriekš minētie paskaidrojumi, ko Parlaments sniedza sūdzības iesniedzējam, liecina, ka viņa eseja tika vērtēta, pamatojoties uz kritērijiem, kas tika noteikti pirms pārbaudījumiem un kas atbilda A.3. rakstiskā pārbaudījuma mērķim. (eseja), kā definēts paziņojuma par pieņemšanu darbā VI.A.3. punktā saistībā ar II. punktu. Tā mērķis bija novērtēt kandidātu redakcionālās spējas, zināšanu līmeni, kā arī valodu kvalitāti, kas nepieciešama, lai palīdzētu ALDE locekļiem veikt viņu pienākumus. Šīs funkcijas ietver: dalība Parlamenta komiteju likumdošanas darbā; politiskas konsultācijas; saskaņotu Parlamenta nostāju sagatavošana galvenajās Eiropas Savienības darbības jomās; sanāksmju organizēšana un turpmākie pasākumi pēc tām; informācijas un komunikācijas uzdevumi; kā arī visas darbības, kas vajadzīgas ALDE labai darbībai. Turklāt saskaņā ar to pašu paziņojuma par pieņemšanu darbā II punktu amatam ir nepieciešamas labas zināšanas par Eiropas Savienības politiskajām sistēmām.

Tāpēc ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja rīcībā bija visaptveroša informācija, kas viņam ļāva saprast kritērijus, uz kuru pamata viņa eseja tika atzīmēta. To pašu iemeslu dēļ ombudam nav iemesla apšaubīt vērtēšanas kritēriju faktisko pastāvēšanu.

1.9 Visbeidzot, ombuds uzskata, ka ir lietderīgi kliedēt sūdzības iesniedzēja bažas par viņa esejas marķēšanu un atkārtotu izskatīšanu.

Pirmkārt, ombuds atgādina sūdzības iesniedzēja 90. panta 2. punkta sūdzībā izteikto argumentu, ka viņa eseju ir pārlasījis eksperts angļu valodā, kurš uzskatīja, ka eseja ir pelnījusi atzīmi, kas atbilst vismaz 50 %. Šajā sakarā ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzēja eseja attiecībā uz tās lingvistisko kvalitāti ieguva 6 punktus no 10. Tādēļ ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja arguments tikai apstiprina Parlamenta nostāju, ka viņa esejas atzīmēšanā nav atklāti nekādi pārkāpumi.

Otrkārt, ombuds ņem vērā sūdzības iesniedzēja šaubas, kas izteiktas viņa sūdzībā saskaņā ar 90. panta 2. punktu un viņa apsvērumos par Parlamenta atzinumu, par to, vai, ņemot vērā atlases komitejas 2005. gada 8. decembra atbildes uz viņa 2005. gada 7. decembra lūgumu par atkārtotu izskatīšanu steidzamību, atlases komiteja patiešām atkārtoti izskatīja viņa eseju 2005. gada 8. decembrī. Šajā sakarā ombuds norāda, ka Parlaments nekad nav apgalvojis, ka 2005. gada 8. decembrī visi četri atlases komitejas locekļi atkārtoti izskatīja sūdzības iesniedzēja eseju. Gluži pretēji, no pieejamajiem pierādījumiem izriet, ka pēc sūdzības iesniedzēja 2005. gada 7. decembra pieprasījuma atlases komitejas priekšsēdētājs kopā ar vēl vienu komitejas locekli, proti, Parlamenta Personāla komitejas pārstāvi, nekavējoties atkārtoti izskatīja viņa eseju. Pamatojoties uz tiem pašiem pierādījumiem, šķiet, ka turklāt pēc sūdzības iesniedzēja sūdzības saskaņā ar 90. panta 2. punktu visi četri atlases komitejas locekļi atkārtoti izskatīja viņa eseju.

1.10 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un uzskata, ka viņa apgalvojumus nevar pamatot.

Secinājums

Ombuds secina, ka šīs sūdzības izmeklēšanā nav atklāts administratīvas kļūmes gadījums. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Parlamenta priekšsēdētājs tiks informēts par šo lēmumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Šīs vēstules kopiju Parlaments iesniedza šīs izmeklēšanas laikā.

(2) Šīs vēstules kopiju ombudam nosūtīja tikai Parlaments kā sava atzinuma pielikumu. Tādējādi tā saturs ir apkopots turpmāk iedaļā “Parlamenta atzinums”.

(3) Spriedums lietā T-19/03 Konstantopoulou/Tiesa, 2004, Krājums-CDL, I-A-25. un II-107. lpp., 60. punkts.

(4) Paziņojuma par pieņemšanu darbā kopija tika pievienota Parlamenta atzinumam. Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas.

(5) Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav nedz novērsis, nedz apstrīdējis kļūdu skaitīšanā vai rakstīšanā šajā rindiņā. Tādējādi šajā izmeklēšanā tas netiek aplūkots.

(6) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas.

(7) Spriedums lietā T-24/01 Staelen/Parlaments (Recueil FP, I-A-79. un II-423. lpp., 47. punkts).

(8) Spriedums lietā T-291/45 Pimley-Smith/Komisija (Recueil FP, I-A-209. un II-637. lpp., 26. punkts).

(9) Spriedums lietā T-237/95 Carbajo Ferrero/Parlaments (Recueil FP, I-A-141. un II-429. lpp., 101. punkts).

(10) 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā T-19/03 Konstantopoulou/Tiesa (Recueil FP, I-A-25. un II-107. lpp., 28.-30. punkts).

(11) Iepriekš minētā lieta T-19/03 Konstantopoulou / Tiesa, 60. punkts.

(12) Lieta T-19/03 Konstantopoulou pret Tiesu, 2004, ECR-SC I-A-25 un II-107, 60. punkts.

(13) Iepriekš minētā lieta T-19/03 Konstantopoulou / Tiesa, 28.-32. punkts.

(14) Skatīt iepriekš 5. piezīmi.

(15) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas.

(16) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas.

(17) Tiesībsarga dienestu tulkojums no franču valodas.

(18) 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā T-19/03 Konstantopoulou/Tiesa (Recueil FP, I-A-25. un II-107. lpp., 60. punkts).

(19) Iepriekš minētā lieta T-19/03 Konstantopoulou / Tiesa, 28.-30. punkts.