Strasbūrā, 2007. gada 3. oktobrī

Godātais B. kungs!

2006. gada 21. martā Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par Jūsu 2005. gada 6. jūlija ierakstītās vēstules izskatīšanu tās pārstāvniecībā Grieķijā. Jūs nosūtījāt šīs vēstules kopiju 2006. gada 29. marta elektroniskā pasta vēstulē, kā arī pa pastu, kas tika saņemts 2006. gada 31. martā.

2006. gada 24. aprīlī es pārsūtīju Jūsu sūdzību Komisijas priekšsēdētājam un lūdzu Komisiju sniegt atzinumu. Komisija 2006. gada 13. jūlijā lūdza pagarināt atzinuma sniegšanas termiņu.

Ar 2006. gada 10. augusta vēstuli es apmierināju iepriekš minēto lūgumu un informēju Jūs par to, ka ir mainīts par Jūsu lietas izskatīšanu atbildīgais juridiskais darbinieks.

Komisija 2006. gada 10. oktobrī nosūtīja savu atzinumu par Jūsu sūdzību. 2006. gada 19. oktobrī es pārsūtīju Jums atzinumu, aicinot izteikt apsvērumus. No jums nav saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Atvainojos par Jūsu sūdzības izskatīšanai patērēto laiku.

Sūdzību

Sūdzība attiecas uz problēmām, kas saistītas ar Grieķijā reģistrētu privātu gaisa kuģu un to pasažieru brīvu pārvietošanos, ielidojot Grieķijas lidostās un izlidojot no tām.

Sūdzībā sūdzības iesniedzējs norāda uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 3925/91 [1], kas aizliedz veikt pārbaudes un citas formalitātes, inter alia, attiecībā uz personu rokas bagāžu un reģistrēto bagāžu Kopienas iekšējos lidojumos, izņemot drošības pārbaudes. Sūdzības iesniedzējs arī atsaucās uz Šengenas konvenciju, kas atļauj pasažieru brīvu pārvietošanos Šengenas zonā bez robežkontroles. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Grieķijā iepriekš minētos noteikumus piemēro tikai pasažieriem un transportlīdzekļiem, kas iebrauc Grieķijā caur jūras ostām, bet Grieķijā reģistrētiem gaisa kuģiem saskaņā ar Grieķijas Likumu Nr. 2960/2001 (“Valsts muitas kodekss”) ir aizliegts ielidot Grieķijā vai izlidot no tās no lidostām, kas nav starptautiskās lidostas, neatkarīgi no to galamērķa vai izcelsmes. Valsts Muitas kodeksā ir noteikts, ka ieceļošanai Grieķijas lidostās un izceļošanai no tām, pat ES un/vai Šengenas zonā, jānotiek tikai caur lidostām, kuras ir Grieķijas Muitas dienesta uzraudzībā un kontrolē. Sūdzības iesniedzējs piebilst, ka citās ES dalībvalstīs reģistrētiem gaisa kuģiem vairākkārt ir atļauts ielidot nestarptautiskās lidostās vai izlidot no tām.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iepriekš minētā situācija liedz Grieķijas pilsoņiem, kuru gaisa kuģi ir reģistrēti Grieķijā, izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Tādēļ 2005. gada 6. jūlija vēstulē Komisijas pārstāvniecībai Grieķijā ("pārstāvniecība") viņš izvirzīja iepriekš minēto jautājumu un lūdza pārstāvniecību i) informēt viņu par to, vai minētie Grieķijas tiesību akti atbilst Kopienas tiesību aktiem; un ii) ja tas tā nav, pieprasīt, lai minētie tiesību akti tiktu pienācīgi grozīti. Līdz dienai, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, viņš no pārstāvniecības atbildi nesaņēma.

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 21. martā iesniedza sūdzību ombudam. Viņš apgalvoja, ka Pārstāvniecība nav pienācīgi izskatījusi viņa 2005. gada 6. jūlija ierakstīto vēstuli.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Savā atzinumā Komisija norādīja, ka tā pauž nožēlu par kavēšanos atbildēt uz sūdzības iesniedzēja vēstuli, un atvainojās sūdzības iesniedzējam. Komisija norādīja, ka tā 2006. gada 15. jūnijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam atbildi pēc būtības, un iesniedza atbildes kopiju angļu valodā. Atbildē Komisija vēlreiz atvainojās par kavēšanos, ar kādu tika nosūtīta atbilde, un informēja sūdzības iesniedzēju, ka tai nav pamata sākt pārkāpuma procedūru pret Grieķiju. Komisija galvenokārt paskaidroja, ka, lai gan Kopienas muitas tiesību aktu būtība ir lielā mērā saskaņota Eiropas līmenī, kontroles procedūras galvenokārt paliek dalībvalstu kompetencē. Tā piebilda, ka dalībvalstu muitas administrācijas piemēro ne tikai Kopienas tiesību aktus, bet arī valstu tiesību aktus, jo īpaši jomās, par kurām galvenokārt atbildīgas ir dalībvalstis. Komisija uzskata, ka Kopienu tiesībās ir ņemta vērā nepieciešamība efektīvi organizēt muitas kontroli visā Grieķijas teritorijā.

Savā atzinumā Komisija sniedza arī šādu pārskatu par darbībām, ko tā veikusi saistībā ar sūdzības iesniedzēja vēstuli, un sniedza šādus paskaidrojumus par iemesliem, kāpēc atbilde uz šo vēstuli tika sniegta novēloti:

• Pārstāvniecība saņēma sūdzības iesniedzēja vēstuli 2005. gada 8. jūlijā. Tā 2005. gada 12. jūlijā nosūtīja sākotnējo informācijas pieprasījumu Komisijas dienestiem Briselē un attiecīgi informēja sūdzības iesniedzēju.
• Pēc sūdzības iesniedzēja telefona pieprasījumiem pārstāvniecība 2005. gada oktobrī secināja, ka ir bijušas problēmas ar sūdzības iesniedzēja vēstules nosūtīšanu, un 2005. gada 7. oktobrī atkārtoti nosūtīja to Komisijai.
• Pēc tam, kad 2005. gada decembrī un 2006. gada janvārī sūdzības iesniedzējs sazinājās ar pārstāvniecību, tā uzdeva jautājumus Komisijas dienestiem par progresu, ko tā guvusi, sagatavojot atbildi uz sūdzības iesniedzēja vēstuli. 2006. gada 27. janvāra telefonsarunā pārstāvniecība apliecināja sūdzības iesniedzējam, ka viņa lietu izskata kompetentie Komisijas dienesti, un paskaidroja viņam, ka lietas sarežģītības dēļ paies zināms laiks, līdz viņš saņems atbildi.
• Sūdzības iesniedzēja izvirzītais jautājums bija tehniski ļoti sarežģīts, un bija jāsaskaņo dažādi jautājumi, proti: i) personu brīvas pārvietošanās princips; ii) muitas tiesību aktu vienotība; un iii) nepieciešamību nodrošināt gaisa satiksmes drošību. Tāpēc bija nepieciešama dienestu savstarpēja apspriešanās ar dažādiem Komisijas dienestiem, un Komisijai šis jautājums bija rūpīgi jāizmeklē un jāanalizē. Šī procedūra bija laikietilpīga. Turklāt uz šo jautājumu daļēji attiecās Kopienu tiesības un daļēji valsts tiesības.
• 2006. gada 20. martā telefonsarunā ar sūdzības iesniedzēju pārstāvniecība viņu informēja par viņa tiesībām gadījumā, ja viņš nebūtu apmierināts ar sniegtajiem pakalpojumiem, tostarp tiesībām iesniegt sūdzību Eiropas ombudam. Tajā pašā dienā sūdzības iesniedzējam tika nosūtīta vēstule ar iepriekš minēto informāciju.
• Komisija 2006. gada 15. jūnijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam atbildi pēc būtības, norādot, ka attiecīgie Grieķijas tiesību akti atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Lēmums

1.1 Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 6. jūlija vēstulē Komisijas pārstāvniecībai Grieķijā ("pārstāvniecība") norādīja uz problēmām saistībā ar Grieķijā reģistrētu privātu gaisa kuģu un to pasažieru brīvu pārvietošanos, ielidojot Grieķijas lidostās un izlidojot no tām. Viņš lūdza pārstāvniecību i) informēt viņu par to, vai attiecīgie Grieķijas tiesību akti atbilst Kopienas tiesību aktiem; un ii) ja tas tā nav, pieprasīt, lai minētie tiesību akti tiktu pienācīgi grozīti.

Līdz dienai, kad sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Eiropas Ombudam, viņš no pārstāvniecības atbildi nesaņēma. Tādēļ savā sūdzībā ombudam viņš apgalvoja, ka pārstāvniecība nav pienācīgi izskatījusi viņa 2005. gada 6. jūlija ierakstīto vēstuli.

1.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka tā 2006. gada 15. jūnijā nosūtīja sūdzības iesniedzējam atbildi pēc būtības, pauda nožēlu par kavēšanos atbildēt uz sūdzības iesniedzēja vēstuli un atvainojās par kavēšanos.

Savā 2006. gada 15. jūnija atbildē pēc būtības sūdzības iesniedzējam Komisija i) atvainojās par kavēšanos atbildes nosūtīšanā; ii) informēja sūdzības iesniedzēju, ka tai nav pamata sākt pārkāpuma procedūru pret Grieķiju; un iii) paskaidroja sūdzības iesniedzējam iepriekš minētā secinājuma iemeslus.

Atzinumā par sūdzību Komisija arī izskaidroja iemeslus, kuru dēļ tā nevarēja nosūtīt atbildi agrāk. Šajā sakarā Komisija atsaucās uz: i) sūdzības iesniedzēja pieprasījuma problemātisko iekšējo pārsūtīšanu no pārstāvniecības kompetentajiem Komisijas dienestiem Briselē; un ii) sūdzības iesniedzēja izvirzītā jautājuma sarežģītība, kuras dēļ bija nepieciešama dienestu savstarpēja apspriešanās ar dažādiem Komisijas dienestiem.

1.3 Ombuds pauž nožēlu, ka Komisija atbildi pēc būtības uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 6. jūlija vēstuli sniedza tikai 2006. gada 15. jūnijā, t.i., vairāk nekā 11 mēnešus pēc tam, kad pārstāvniecība to bija saņēmusi. Tomēr ombuds atzīmē un atzinīgi vērtē to, ka gan savā atzinumā par šo sūdzību, gan 2006. gada 15. jūnija atbildē pēc būtības sūdzības iesniedzējam Komisija ir atvainojusies sūdzības iesniedzējam par kavēšanos atbildes sniegšanā.

1.4 Turklāt ombuds norāda, ka Komisija ir sniegusi vairākus paskaidrojumus par iemesliem, kāpēc tā nevarēja iepriekš sniegt sūdzības iesniedzējam atbildi pēc būtības.

1.5 Ombuds ņem vērā arī Komisijas argumentus par sūdzības iesniedzēja izvirzītā jautājuma sarežģītību, uz ko daļēji attiecas Kopienas tiesību akti un daļēji valstu tiesību akti. Šim jautājumam bija nepieciešama dienestu savstarpēja apspriešanās ar dažādiem Komisijas dienestiem, kā arī rūpīga izmeklēšana un analīze. Turklāt bija jāsaskaņo dažādi jautājumi: i) personu brīvas pārvietošanās princips; ii) muitas tiesību aktu vienotība; un iii) nepieciešamību nodrošināt gaisa satiksmes drošību. Ombuds uzskata, ka iepriekš minētie argumenti paši par sevi ir pietiekami, lai izskaidrotu Komisijas nostāju.

1.6 Turklāt ombuds norāda, ka pārstāvniecība ir uzturējusi telefoniskus kontaktus ar sūdzības iesniedzēju, apliecinot, ka viņa lieta tiek izskatīta, un vēršot viņa uzmanību uz lietas sarežģītību.

1.7 Tādēļ ombuds nekonstatē administratīvas kļūmes attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

1.8 Tomēr ombuds arī atzīmē, ka pārstāvniecība pirmo reizi pārsūtīja sūdzības iesniedzēja vēstuli Komisijas dienestiem Briselē 2005. gada 12. jūlijā. Tomēr tika konstatētas iekšējās pārraides grūtības, un vēstule tika nosūtīta atpakaļ uz Briseli tikai 2005. gada 7. oktobrī pēc sūdzības iesniedzēja telefoniskās izmeklēšanas. Šajā sakarā ombuds turpmāk izteiks vēl vienu piezīmi.

Secinājums

Ombuds secina, ka viņa veiktā šīs sūdzības izmeklēšana nav atklājusi administratīvas kļūmes gadījumu. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Komisijas priekšsēdētājs tiks informēts par šo lēmumu.

Papildu piezīme

Komisija varētu apsvērt iespēju ieviest atbilstošas izmaiņas sistēmā iekšējai dokumentu pārsūtīšanai starp tās galveno mītni un pārstāvniecībām/delegācijām, lai nodrošinātu, ka šāda pārsūtīšana vienmēr ir ātra un efektīva.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par kontroles un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos (OV L 374, 4. lpp.).