Strasbūrā, 2007. gada 22. novembrī

Godātais X kungs!

2006. gada 5. martā, rīkojoties pārējo Fonda „Paul Finet” direktoru padomes locekļu vārdā, Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju. Jūsu sūdzība attiecās uz direktoru lūgumu sasaukt Fonda Direktoru padomes statūtos noteikto sanāksmi.

2006. gada 11. aprīlī es pārsūtīju sūdzību Eiropas Komisijas priekšsēdētājam.

Komisija 2006. gada 5. jūlijā lūdza pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu līdz 2006. gada 30. septembrim.

Ar 2006. gada 10. jūlija vēstuli es nolēmu apmierināt Komisijas lūgumu. Es Jūs par to informēju ar tās pašas dienas vēstuli.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2006. gada 9. novembrī. 2006. gada 14. novembrī es Jums to pārsūtīju ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 21. decembrī.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

Vispārīga informācija: sūdzība 1231/2004/MF

Sūdzības iesniedzējs ir Luksemburgā esošā fonda „Paul Finet”(turpmāk tekstā — „Fonds”) valdes loceklis. Viņš norāda, ka ir iesniedzis sūdzību citu Fonda Direktoru padomes locekļu vārdā.

Fonda mērķis ir subsidēt augstāko izglītību Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) uzņēmuma darbinieku bāreņiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos darbā vai miruši arodslimības rezultātā.

Saskaņā ar Fonda statūtiem sociālo lietu komisāre (laikā, kad tika konstatēti sūdzībā aprakstītie fakti, Diamantopoulou kundze) ir Fonda priekšsēdētāja un vada Fonda Direktoru padomi, kuras sastāvā ir Komisijas ierēdņi.

2002. gada 11. aprīlī sūdzības iesniedzēja rakstīja komisārei Diamantopoulou, lūdzot viņas viedokli par fonda nākotni.

2004. gada 5. aprīlī Direktoru padomes locekļi tika informēti, ka Komisija ir nolēmusi likvidēt sekretāres amatu Fondā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis pasākums neļāva Fondam darboties efektīvi.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 27. aprīlī iesniedza pirmo sūdzību (ref. 1231/2004/MF) ombudam, kurā viņš apgalvoja, ka Komisija ir netaisnīgi nolēmusi likvidēt sekretāra amatu fondā.

2004. gada 9. jūnijā, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs, šķiet, nav iepriekš atbilstoši administratīvi vērsies Komisijā attiecībā uz savas sūdzības priekšmetu, ombuds viņu informēja, ka viņa sūdzība ir nepieņemama, pamatojoties uz viņa statūtu 2. panta 4. punktu. Ombuds ieteica sūdzības iesniedzējam sazināties ar Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorātu (ĢD) un atjaunot sūdzību ombudam, ja saprātīgā termiņā no Komisijas netiks saņemta apmierinoša atbilde.

Pašreizējā sūdzība 712/2006/MF

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 5. martā nosūtīja ombudam jaunu vēstuli, kas, ņemot vērā tās saturu, tika reģistrēta kā jauna sūdzība ar atsauces numuru 712/2006/MF.

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

2004. gada 16. jūnijā viņš rakstīja Komisijas Nodarbinātības un sociālo lietu ģenerāldirektorātam, lūdzot to precizēt situāciju attiecībā uz Fondu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai Fonds varētu turpināt darbību.

Komisija 2004. gada 30. jūnijā informēja sūdzības iesniedzēju, ka Fonda sekretariāta pārvaldība ir Individuālo tiesību pārvaldības un norēķinu biroja kompetencē, jo Kinnock kungs tajā laikā bija atbildīgais komisārs.

2004. gada 8. augustā sūdzības iesniedzējs rakstīja Kinnock kungam, lai lūgtu viņam sasaukt Fonda valdes statūtos paredzēto sanāksmi. Tajā pašā dienā viņš nosūtīja identisku vēstuli toreizējam Komisijas ģenerālsekretāra vietniekam un nodarbinātības un sociālo lietu komisāram Dimas.

Sūdzības iesniedzējs 2004. gada 23. novembrī rakstīja nodarbinātības, sociālo lietu un iespēju vienlīdzības komisāram Spidla kungam, lai lūgtu viņu sasaukt Fonda Direktoru padomes statūtos noteikto sanāksmi.

Pašreizējais nodarbinātības un sociālo lietu komisārs 2004. gada 12. decembrī atbildēja, ka attiecīgie dienesti ir sākuši domāt par sūdzības iesniedzēja izvirzītajiem jautājumiem attiecībā uz fonda administratīvo darbību un finansēšanu. Komisārs arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tiks rasts risinājums fonda nākotnei.

2005. gada 1. septembrī tika organizēta intervija starp sūdzības iesniedzēju un vienu no komisāra Špidlas kabineta locekļiem.

Komisāra Špidlas birojs 2006. gada 27. janvārī informēja sūdzības iesniedzēju, ka tikšanās laikā starp komisāru Špidlu un komisāru Kallas kungu tika izvirzīta nepieciešamība atrast pārejas pasākumus fondam. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka šis jautājums Komisijā tiek izskatīts divus gadus.

Ņemot vērā sūdzības iesniedzēja sūdzības pielikumus, ombuds saprata, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis šādu apgalvojumu un prasību:

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija ir atteikusies izpildīt Fonda direktoru pieprasījumu sasaukt tā Direktoru padomes statūtos paredzēto sanāksmi. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka Fonds var turpināt darbību.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Kopumā Eiropas Komisijas viedoklis par sūdzību bija šāds:

Vēsturiskais konteksts

Fondu „Paul Finet” 1965. gadā izveidoja Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) Augstā iestāde. Fonda statūti tika izstrādāti 1965. gada 30. jūnijā un grozīti attiecīgi 1967. gada 25. maijā, 1972. gada 16. martā, 1975. gada 6. februārī un 1988. gada 17. martā.

Fonds ir atzīts par "sabiedrisko pakalpojumu iestādi", un to reglamentē Luksemburgas 1928. gada 21. aprīļa Likums par biedrībām un bezpeļņas fondiem un jo īpaši Likuma par fondiem II sadaļa.

Saskaņā ar statūtiem Fonda direktoru padomē ir divdesmit divi locekļi, no kuriem vismaz vienpadsmit ir Eiropas Komisijas ierēdņi vai bijušie ierēdņi. Prezidentūra automātiski tiek piešķirta par sociālajām lietām atbildīgajam komisāram. Direktoru padomes uzdevums ir vadīt Fonda darbību un veikt visus administratīvos aktus. Lai atvieglotu valdes lomu, tai palīdz izpildkomiteja, kurai ir deleģēta fonda ikdienas administrēšanas vadība (“administrācijas vadība”). Šajā izpildkomitejā ir trīspadsmit locekļi, kurus ievēl Direktoru padome.

Fonda ienākumus veido brīvprātīgas dāvanas un subsīdijas, jo īpaši no Komisijas, un ienākumi no Fonda pašu resursiem. Līdz 2003. gadam Komisija piešķīra Fondam atbalstu EUR 220 000 apmērā gadā no budžeta pozīcijas ar nosaukumu "Palīdzība katastrofās cietušajiem ogļu un tērauda nozarē un atbalsts bāreņiem". Papildu summa aptuveni EUR 10 000 apmērā tika piešķirta no budžeta pozīcijas “Citas komisijas, kas darbojas EOTK pakļautībā”. Šis atbalsts bija paredzēts, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar statūtos paredzētajām sanāksmēm.

Līdz 2003. gada beigām Fonda administratīvo pārvaldību nodrošināja vairāki Komisijas dienesti. Tā kā Fondam nebija sava personāla vai telpu, Fonda rīcībā tika nodoti ne vairāk kā divi Komisijas darbinieki.

EOTK līguma termiņa beigas 2002. gada jūlijā un jaunās Finanšu regulas stāšanās spēkā lika Komisijai pārskatīt tās dalības piemērotību Fondā. Jāuzsver, ka šie apsvērumi notika plašākā kontekstā, kā rezultātā Komisija pieņēma lēmumu (1) par tās līdzdalību privāto tiesību struktūrās kopumā.

Pēc apspriešanās ar attiecīgajiem dienestiem Komisija nolēma pārtraukt dažu darbinieku nodošanu Fonda rīcībā un pārskatīt budžeta pozīcijas piešķiršanu Fondam.

Turklāt Komisija norādīja, ka juridiskā pamata trūkums Fonda atbalstam, kas radās pēc EOTK līguma darbības beigām 2002. gada jūlijā, lika tās dienestiem secināt, ka, izstrādājot 2004. gada budžetu, iepriekš minētās budžeta pozīcijas atjaunošana nav jāparedz. Šie lēmumi tika savlaicīgi paziņoti Fondam saistībā ar statūtos paredzētajām sanāksmēm. Jo īpaši šie lēmumi bija saistīti, no vienas puses, ar katru gadu piešķirtā atbalsta apjoma samazinājumu un, no otras puses, ar Fonda pašu resursu palielinājumu, kas 2003. gadā sasniedza EUR 972 668,15. Tika aprēķināts, ka šie līdzekļi ļautu segt sešus darbības gadus, neizmantojot jaunas Kopienas subsīdijas.

Par sūdzības iesniedzēja apgalvojuma un apgalvojuma būtību

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisija ir atteikusies izpildīt Fonda direktoru pieprasījumu sasaukt Direktoru padomes statūtos paredzēto sanāksmi, Komisija norādīja, ka Fonda Direktoru padomes iekšējā reglamentā ir noteikts, ka Direktoru padomi “sasauc tās priekšsēdētājs vai, ja viņš nav pieejams, administrators, kuram jāvada sanāksme saskaņā ar 3. pantu”.

Tomēr iekšējā reglamenta (2) 1. pantā ir arī noteikts, ka Direktoru padomi var sasaukt arī tad, ja pieprasījumu iesniedz vismaz septiņi administratori.

Komisija norādīja, ka trīs valdes locekļu, kuri visi 2004. gada martā bija ierēdņi Komisijā, atkāpšanās neliedza administratoriem pēc savas iniciatīvas sasaukt valdes sanāksmi.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Fonda darbības turpināšanu, Komisija norādīja, ka saskaņā ar Fonda statūtiem tai nav pienākuma to darīt.

Attiecībā uz darbinieku norīkošanu, to, ka vairāki Komisijas darbinieki iepriekš tika nodoti Fonda rīcībā, lai nodrošinātu Fonda ikdienas pārvaldību (“administrācijas courante”), Komisija norādīja, ka šī prakse izriet tikai no tā labās gribas.

Noslēgumā Komisija uzsvēra, ka tā apzinās, ka šā fonda statūti, kas ir palikuši nemainīgi kopš 1988. gada, vairs nav piemēroti. Komisija jau informēja Fondu par savu nodomu rast galīgo un vispārējo risinājumu. To vēl nebija noteikuši joprojām amatā esošie Direktoru padomes locekļi. Šajā sakarā Komisija ir uzsākusi nepieciešamos pasākumus, lai labotu šo situāciju, apmierinot visas attiecīgās personas.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Savā atbildē sūdzības iesniedzējs uzturēja savu sūdzību un īsumā izteica šādas papildu piezīmes:

Komisijas 2004. gada 4. augusta lēmums netika nosūtīts Fonda valdes locekļiem.

Attiecībā uz jautājumu par juridisko pamatu Komisijas līdzdalībai fonda vadībā sūdzības iesniedzējs norādīja, ka Komisijas 2004. gada 4. augusta lēmums pieļauj iespēju, ka Komisija izbeidz savu līdzdalību fondā. Tas nenozīmēja, ka Komisijai tas bija jādara.

Lēmums

1 Komisijas iespējamais atteikums veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Fonda "Paul Finet" direktoru lūgumu sasaukt tā direktoru padomes statūtos paredzēto sanāksmi

1.1 Sūdzības iesniedzējs ir fonda "Paul Finet" ("Fonds") Direktoru padomes loceklis. Fonda mērķis ir subsidēt augstāko izglītību Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) uzņēmuma darbinieku bāreņiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos darbā vai miruši arodslimības rezultātā. Saskaņā ar fonda statūtiem sociālo lietu komisārs ir fonda priekšsēdētājs, un viņam ir jāvada tā direktoru padome. Direktoru padomes locekļi 2004. gada 5. aprīlī tika informēti, ka Komisija ir nolēmusi pārtraukt norīkot Fonda sekretāru. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas neļāva fondam darboties efektīvi. Sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, kas ļautu Fondam turpināt darbību, proti, sasaukt tā Direktoru padomes statūtos noteikto sanāksmi. Sūdzības iesniedzējs savā sūdzībā ombudam apgalvoja, ka Komisija ir atteikusies veikt turpmākus pasākumus saistībā ar fonda direktoru pieprasījumu sasaukt tā direktoru padomes statūtos paredzēto sanāksmi.

1.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka tai nav pienākuma sasaukt Direktoru padomes sanāksmi. Katrā ziņā nekas neliedz pārējiem Direktoru padomes locekļiem, ja tie atbilst nepieciešamā kvoruma prasībām, sasaukt Direktoru padomes sanāksmi.

1.3 Vispirms ombuds vēlas norādīt, ka Fonda statūti, kā arī Fonda Direktoru padomes iekšējais reglaments ir privāto tiesību, nevis publisko tiesību normas. Tomēr ombuds uzskata, ka Komisijai tomēr būtu jārīkojas saskaņā ar labas pārvaldības principiem visās tās darbības jomās, tostarp attiecībā uz tās lomu Fondā.

1.4 Ombuds norāda, ka Fonda Direktoru padomes iekšējā reglamenta 1. pantā ir noteikts:

“Valdi sasauc tās priekšsēdētājs vai, ja viņš nav pieejams, administrators, kam jāvada sanāksme (…).

To sasauc arī pēc vismaz septiņu administratoru pieprasījuma.

Direktoru padomi sasauc vismaz reizi gadā (…)”(3)

1.5 No tā izriet, ka, lai ievērotu Fonda Direktoru padomes iekšējo reglamentu, Direktoru padome ir jāsasauc vismaz reizi gadā. Valdes priekšsēdētājam, proti, sociālo lietu komisāram, būtu jāsasauc sanāksme, kad viņš to uzskata par lietderīgu. Tomēr ombuds norāda, ka nav stingra pienākuma, ka priekšsēdētājam būtu jāsasauc Direktoru padome konkrētā brīdī, ņemot vērā to, ka arī noteikts skaits citu Direktoru padomes locekļu var sasaukt sanāksmi.

1.6 Ombuds norāda, ka, lai gan Komisijas reglamentā nav noteikts stingrs pienākums noteiktā brīdī sasaukt Direktoru padomi, vēl ir jāpārbauda, vai labas pārvaldības principi būtu likuši Komisijai īstenot tās prerogatīvu sasaukt Direktoru padomi, kā to pieprasījis sūdzības iesniedzējs.

1.7 Ombuds atzīmē, ka Komisija savā atzinumā ir norādījusi, ka tā ir pārskatījusi, cik piemērota ir tā dalība Fondā plašākā kontekstā, pārskatot tā dalību privāto tiesību struktūrās. Ombuds arī atzīmē, ka Komisija ir konstatējusi, ka tā finansiālais ieguldījums Fondā vairs nav pamatots, ņemot vērā EOTK līguma termiņa izbeigšanos 2002. gada jūlijā, Fonda lomas mazināšanos un to, ka Fondam ir ievērojami paša resursi. Ņemot vērā šos notikumus, kas varētu likt apšaubīt publisko līdzekļu turpmāku izmantošanu Fonda pārvaldībai un finansēšanai, šķiet, ka labas pārvaldības principiem atbilst tas, ka Komisija izmanto savu prerogatīvu sasaukt Direktoru padomi, lai risinātu Fonda nākotnes jautājumus un jo īpaši lai risinātu jautājumus saistībā ar Komisijas turpmāko dalību Fondā.

1.8 Ombuds tomēr atzīmē, ka Komisija jau ir informējusi Fondu par savu nodomu rast galīgo un vispārējo risinājumu. To vēl nebija noteikuši joprojām amatā esošie Direktoru padomes locekļi. Šajā sakarā Komisija ir uzsākusi nepieciešamos pasākumus, lai labotu šo situāciju. Ombuds pieņem, ka šie pasākumi noteikti ietvers Direktoru padomes sasaukšanu, tiklīdz būs pieņemts lēmums par vispārējo risinājumu Komisijas dalībai.

1.9 Ņemot vērā šo notikumu attīstību, ombuds secina, ka nav nepieciešama turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

Sūdzības iesniedzēja prasība

2.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu Fonda darbības turpināšanu.

2.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka tai nav pienākuma nodrošināt Fonda pienācīgu darbību.

2.3 Ombuds norāda, ka no Fonda statūtu 4. panta izriet, ka "Fonda vadība ir uzticēta Direktoru padomei, kuras sastāvā ir divdesmit divi locekļi, no kuriem vienpadsmit jābūt Eiropas Komisijas ierēdņiem vai bijušajiem ierēdņiem. Prezidentūru automātiski piešķir Komisijas loceklim, kas Kolēģijā ir īpaši atbildīgs par sociālajām lietām"(4).

Ombuds arī norāda, ka minēto statūtu 5. pantā ir noteikts, ka “direktoru padomei ir visplašākās pilnvaras vadīt Fonda uzņēmējdarbību [..] un veikt visus administratīvos aktus, kas attiecas uz tā mērķi [..]”.

Ombuds atzīmē, ka no iepriekš minētā izriet, ka Komisijai acīmredzami ir svarīga loma Fondā, ņemot vērā, ka tā vada Fondu un ka pusei Fonda Direktoru padomes locekļu ir jābūt Komisijas ierēdņiem vai bijušajiem ierēdņiem. Tomēr ombuds ne Fonda statūtos, ne tā iekšējā reglamentā neatrada nevienu noteikumu, kas liktu Komisijai kā iestādei nodrošināt Fonda darbības turpināšanu.

Jo īpaši ombuds norāda, ka neviens Fonda statūtu vai iekšējā reglamenta noteikums nepiespieda Komisiju nodot Fonda rīcībā tā darbinieku, šajā gadījumā sekretāru.

2.4 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds secina, ka sūdzības iesniedzēja prasība nav atbalstāma.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, turpmāka izmeklēšana attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nav nepieciešama un sūdzības iesniedzēja apgalvojumu nevar atbalstīt. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Komisijas 2004. gada 4. augusta Lēmums C (2004) par jauniem darbības virzieniem tās līdzdalībai privāttiesību struktūrās.

(2) Franču valodā oriģināltekstā: « Règlement d’ordre intérieur du Conseil d’Administration de la Fondation Paul Finet arrêté par le Conseil d’Administration du 14 novembre 1966, modifié le 30 juin 1972, le 4 janvier 1975 et le 19 janvier 1989 ».

(3) Tulkojums no oriģinālās franču valodas versijas.

(4) Tulkojums no oriģinālās franču valodas versijas.