Strasbūrā, 2008. gada 8. februārī

Cienītā B. kundze!

2006. gada 27. janvārī Jūs iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam par Eiropas Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātu saistībā ar Jūsu vēstuli, kas ģenerāldirektorātam nosūtīta 2005. gada 19. decembrī. Šajā vēstulē Jūs jautājāt minētajam ģenerāldirektorātam, vai Komisija ir pārskaitījusi "ļoti apjomīgus līdzekļus"(1) uz privātiem bankas kontiem, kas pieder Jūsu bijušajam vīram, lai finansētu tā delegāciju Almati (Kazahstāna).

2006. gada 8. martā es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam. Es lūdzu Komisijas atzinumu par sūdzību līdz 2006. gada 31. maijam.

Komisija nosūtīja savu atzinumu 2006. gada 20. jūnijā. 2006. gada 21. jūnijā es Jums to pārsūtīju ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2006. gada 3. jūlijā.

2006. gada 10. decembrī Jūs man nosūtījāt papildu dokumentus saistībā ar Jūsu sūdzību.

2007. gada 29. martā es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību un atbildi līdz 2007. gada 15. maijam.

2007. gada 28. maijā Jūs man nosūtījāt papildu korespondenci saistībā ar Jūsu sūdzību.

Tā kā noteiktajā termiņā Komisijas atbilde netika saņemta, mani dienesti 2007. gada 12. jūnijā piezvanīja Komisijas dienestiem. 2007. gada 21. jūnijā es lūdzu Komisiju sniegt atbildi vēlākais līdz 2007. gada 15. jūlijam. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tās pašas dienas vēstulē.

Komisija man nosūtīja atbildi 2007. gada 17. jūlijā.

Es 2007. gada 18. jūlijā pārsūtīju Jums Komisijas atbildi ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs nosūtījāt 2007. gada 24. jūlijā.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Vispārīga informācija: sūdzība 1139/2005/JMA

Sūdzības iesniedzēja 2000. gada 12. septembrī iesniedza pirmo sūdzību Eiropas ombudam (atsauce 1139/2000/JMA) pret Eiropas Komisiju par tās lēmumu mainīt viņas vīra personāla statusu no "precējies" uz "šķirts" un ar to saistīto kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas rīcību, lai izslēgtu sūdzības iesniedzēju no tās seguma.

Ombuds slēdza savu izmeklēšanu, un sūdzība tika slēgta kā „Eiropas Komisijas atrisināta” sūdzība, kas apmierina sūdzības iesniedzēju. 2005. gada 18. augustā un 2005. gada 10. oktobrī no sūdzības iesniedzēja tika saņemtas vēl divas vēstules, kas reģistrētas ar numuru 1139/2005/JMA.

Pašreizējās sūdzības Nr. 313/2006/MF

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembrī ierakstītā vēstulē nosūtīja vēstuli Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātam („ĢD”) par to, ka Komisija, iespējams, pārskaita ievērojamus līdzekļus uz privātām bankas kontiem, kas pieder viņas bijušajam vīram, lai finansētu savu delegāciju Almati („delegācija”).

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 27. janvārī iesniedza sūdzību ombudam. Viņa apgalvoja, ka Komisija nav nosūtījusi apstiprinājumu par viņas 2005. gada 19. decembra vēstules saņemšanu. Viņa arī apgalvoja, ka Komisija nav paudusi nostāju par minētajā vēstulē izvirzīto jautājumu, proti, apgalvojumu, ka Komisija ir pārskaitījusi ļoti apjomīgus līdzekļus uz privātbankas kontiem, kas pieder viņas bijušajam vīram, lai finansētu tās delegāciju Almati.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Kopumā Komisijas viedoklis par sūdzību bija šāds:

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu Komisija atzina, ka Personāla un administrācijas ĢD patiešām ir saņēmis vēstuli. Tomēr, ņemot vērā to, ka vēstules priekšmets neietilpst šā ģenerāldirektorāta atbildības jomā, tā nekavējoties tika nosūtīta pa iekšējo pastu OLAF. Komisija arī norādīja, ka pēc pārbaudes izrādījās, ka vēstule nekad nav nonākusi OLAF dienestos un ka tā, šķiet, ir pazudusi iekšējā pasta sistēmā. Komisija pauda nožēlu par to, ka sūdzības iesniedzējai nav nosūtīts apstiprinājums par saņemšanu, informējot viņu, kā prasīts Labas administratīvās prakses kodeksā, ka viņas vēstule ir pārcelta citā amatā. Komisija uzskata, ka šis trūkums varētu būt radies daļēji tāpēc, ka pirms un pēc Ziemassvētku brīvdienām ir uzkrājies neizskatīto pasta sūtījumu apjoms. Komisija atvainojās sūdzības iesniedzējai un ombudam par šo iekšējo administratīvo kļūdu saistībā ar viņas vēstules apstrādi.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu Komisija norādīja, ka delegācijas finansēšanai pārskaitītie līdzekļi tika pārvaldīti saskaņā ar tās finanšu līdzekļu pārvaldības noteikumiem. Komisija norādīja, ka "nekādā gadījumā" līdzekļi nav pārskaitīti uz privātiem bankas kontiem, kas ir tās ierēdņu turējumā, bet vienmēr uz delegācijas vietējiem bankas kontiem, ko Komisijas vārdā un uzdevumā pārvalda pilnvaroti ierēdņi, proti, delegāciju vadītāji.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos uzturēja savu sūdzību.

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 10. decembra papildu vēstule

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 10. decembrī nosūtīja ombudam vēl vienu vēstuli par savu sūdzību. Viņa arī pievienoja Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta ierēdņa izdotu apliecību, kurā attiecīgais ierēdnis apliecināja, ka Komisija ir veikusi piecus pārskaitījumus sūdzības iesniedzēja bijušajam vīram, kas datēti ar 1994. gada 7. oktobri, 1995. gada 9. janvāri, 1995. gada 1. maiju, 1995. gada 13. martu un 1995. gada 3. aprīli.

Ombuds norādīja, ka no apliecības izriet, ka divi pirmie pārskaitījumi, proti, 1994. gada 7. oktobris un 1995. gada 9. janvāris, tika veikti skaidrā naudā sūdzības iesniedzēja bijušajam vīram. Pārējie trīs pārskaitījumi tika veikti uz bankas kontu Luksemburgā reģistrētā bankā. Ierēdnis apliecināja, ka šie pārskaitījumi bija paredzēti delegācijas izdevumu segšanai pirms Komisijas bankas konta atvēršanas.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šis sertifikāts, kas nav parakstīts vai datēts, nevar būt pierādījums tam, ka Komisija nav veikusi pārskaitījumus uz privātbankas kontiem, kas pieder sūdzības iesniedzēja bijušajam vīram.

Sūdzības iesniedzēja 2006. gada 10. decembra vēstulē atsaucās arī uz notiekošo tiesvedību Luksemburgas valsts tiesā par mantas, kas viņai piederēja kopīgi ar bijušo vīru, sadali. Šajā sakarā sūdzības iesniedzēja iesniedza vēl vienu prasību sniegt viņai informāciju par viņas bijušā vīra algām laikposmā no 1994. gada 16. februāra līdz 1999. gada 31. maijam. Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzēja neiesniedza nevienu dokumentu, lai pamatotu savu prasību, ombuds, pamatojoties uz EK līguma 195. pantu, secināja, ka, šķiet, nav pietiekama pamata paplašināt pašreizējo izmeklēšanu saistībā ar šo jauno prasību.

Komisijai adresētais informācijas pieprasījums

Rūpīgi izskatījusi Komisijas atzinumu, sūdzības iesniedzējas apsvērumus, kā arī dokumentu, kas pievienots viņas 2006. gada 10. decembra papildu vēstulei, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombuds lūdza Komisiju atbildēt uz šādu jautājumu:

"Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu Komisija savā atzinumā norādīja, ka delegācijai Almati paredzētie līdzekļi nekad nav tikuši pārskaitīti uz tās amatpersonu privātiem bankas kontiem, bet vienmēr uz delegācijas vietējiem bankas kontiem, ko pārvalda pilnvarotas amatpersonas.

Sūdzības iesniedzējs iesniedza dokumentu, kurā norādīts, ka Komisija trīs reizes pārskaitīja noteiktas naudas summas uz bankas kontiem Luksemburgā, kas acīmredzot piederēja sūdzības iesniedzēja bijušajam vīram."

Ombuds arī lūdza Komisiju sniegt piezīmes par sūdzības iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem.

Komisijas atbilde

Savā atbildē Komisija norādīja, ka, pateicoties sūdzības iesniedzēja nosūtītajam dokumentam, tā ir varējusi veikt pilnīgāku meklēšanu savos vēsturiskajos arhīvos saistībā ar apgalvojumu, ka delegācijas pārvaldībai paredzētās summas ir pārskaitītas uz konkrētiem bankas kontiem, kas ir sūdzības iesniedzēja bijušā vīra turējumā. Komisija apstiprināja, ka attiecīgais dokuments patiešām ir autentisks. Lai pamatotu šo faktu, Komisija pievienoja attiecīgā dokumenta kopiju, kuru datēja un parakstīja H., toreizējais attiecīgā dienesta vadītājs.

Komisija arī norādīja, ka tā vēlas precizēt, ka atbilde uz šo jautājumu, kas sniegta tās pirmajā atzinumā par sūdzību, bija balstīta uz informāciju, kas ietverta elektroniskā datubāzē, kura sāka darboties tikai 2003. gadā. Komisija norādīja, ka, lai gan ir pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka datubāzē ir iekļauta vēsturiskā informācija pirms 2003. gada, ne vienmēr šajā datubāzē ir iekļauta atbilstoša informācija. Komisija norādīja, ka ir atrasta papildu informācija, kas liecina, ka saskaņā ar tobrīd spēkā esošajiem finanšu noteikumiem, atverot jaunas delegācijas, nebija nekas neparasts pārskaitīt līdzekļus uz ierēdņu bankas kontiem, gaidot vietējo bankas kontu darbības uzsākšanu.

Noslēgumā Komisija norādīja, ka tā cer, ka šis jautājums tiks noskaidrots, un pauda nožēlu par jebkādām neērtībām, ko radījusi tās sākotnējā atbildē iekļautā informācija.

Sūdzības iesniedzēja turpmākie apsvērumi

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos norādīja, ka ir pienācīgi ņēmusi vērā Komisijas turpmāko atbildi, un izteica tikai šādu piezīmi: lai gan viņas bijušais vīrs tika iecelts delegācijā 1994. gada 23. augustā, pēdējais delegācijas vadītāja naudas pārskaitījums uz viņa privāto bankas kontu notika 1995. gada 1. maijā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka delegācijas vadītājam bija vajadzīgs ilgs laiks, lai atvērtu bankas kontu delegācijas vārdā.

Lēmums

1 Par to, ka Komisija, iespējams, nav nosūtījusi apstiprinājumu par saņemšanu uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembra vēstuli

1.1 Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembrī ierakstītā vēstulē nosūtīja vēstuli Eiropas Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorātam (ĢD) par to, ka Komisija, iespējams, pārskaitījusi "ļoti lielus līdzekļus"(2) uz viņas bijušā vīra privātiem bankas kontiem, lai finansētu savu delegāciju Almati (delegācija). Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija nav nosūtījusi viņai apstiprinājumu par saņemšanu attiecībā uz viņas 2005. gada 19. decembra vēstuli.

1.2 Savā atzinumā Komisija atzina, ka Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāts patiešām ir saņēmis sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembra vēstuli. Tomēr, ņemot vērā to, ka vēstules temats neietilpst šā ģenerāldirektorāta atbildības jomā, tā tika nekavējoties nosūtīta OLAF, lai tas varētu rīkoties, izmantojot iekšējo pastu. Komisija arī norādīja, ka pēc pārbaudes izrādījās, ka vēstule nekad nav nonākusi OLAF un ka tā, šķiet, ir pazudusi iekšējā pasta sistēmā. Komisija pauda nožēlu, ka sūdzības iesniedzējai nav nosūtīts apstiprinājums par saņemšanu, informējot viņu, ka viņas vēstule ir pārcelta, kā noteikts Labas administratīvās prakses kodeksā. Komisija uzskata, ka šī nepilnība varētu būt radusies daļēji tāpēc, ka pirms un pēc Ziemassvētku brīvdienām ir uzkrājies neizskatīto vēstuļu apjoms. Komisija atvainojās sūdzības iesniedzējam un ombudam par šo iekšējo administratīvo kļūdu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja vēstules izskatīšanu.

1.3 Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos nav sniegusi konkrētus komentārus par šo jautājumu.

1.4 Ombuds vēlas atgādināt, ka Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa (3) 14. panta 1. punktā ir noteikts:

"[e]ikviena vēstule vai sūdzība Iestādei divu nedēļu laikā saņem apstiprinājumu par saņemšanu, izņemot gadījumus, kad minētajā laikā var nosūtīt atbildi pēc būtības."

1.5 Šajā gadījumā ombuds norāda, ka tas, ka Komisija nenosūtīja saņemšanas apstiprinājumu uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembra vēstuli, šķiet, ir saistīts gan ar i) iekšēju administratīvu kļūdu attiecībā uz sūdzības iesniedzēja vēstules apstrādi, jo pēc tās nodošanas OLAF tā dienesti vēstuli tā arī nesaņēma, gan ar ii) neizskatīto vēstuļu uzkrāšanos laikposmā pirms un pēc Ziemassvētku brīvdienām.

1.6 Tomēr ombuds norāda, ka savā atbildē Komisija atvainojās sūdzības iesniedzējam par šo iekšējo administratīvo kļūdu.

1.7 Šajos apstākļos, atzīstot, ka pilsoņu korespondence diemžēl netika efektīvi izskatīta, ombuds uzskata, ka nav pamata veikt turpmāku izmeklēšanu par šo apgalvojumu.

2 Par to, ka Komisija, iespējams, nav pieņēmusi nostāju par sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembra vēstulē izvirzīto jautājumu

2.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija nav paudusi nostāju par viņas 2005. gada 19. decembra vēstulē izvirzīto jautājumu, proti, apgalvojumu, ka Komisija ir pārskaitījusi ļoti apjomīgus līdzekļus uz privātbankas kontiem, kas pieder viņas bijušajam vīram, lai finansētu delegāciju.

2.2 Savā atzinumā Komisija norādīja, ka līdzekļi, kas pārskaitīti delegācijas finansēšanai, tika pārvaldīti saskaņā ar tās finanšu līdzekļu pārvaldības noteikumiem. Komisija norādīja, ka "nekādā gadījumā" līdzekļi nav pārskaitīti uz privātiem bankas kontiem, kas ir tās ierēdņu turējumā, bet vienmēr uz delegācijas vietējiem bankas kontiem, ko pārvalda pilnvaroti ierēdņi, proti, delegāciju vadītāji iestādes vārdā un uzdevumā.

2.3 Rūpīgi izskatījusi Komisijas atzinumu, sūdzības iesniedzēja apsvērumus, kā arī jaunos pierādījumus, kas pievienoti 2006. gada 10. decembra vēstulei, ombuds uzskatīja, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana. Tādēļ ombuds lūdza Komisiju komentēt sūdzības iesniedzēja sniegtos pierādījumus, proti, dokumentu, kurā bija norādīts, ka Komisija trīs reizes ir pārskaitījusi noteiktas naudas summas uz bankas kontiem Luksemburgā reģistrētā bankā, kas acīmredzot pieder sūdzības iesniedzēja bijušajam vīram.

2.4 Savā atbildē Komisija norādīja, ka, pateicoties sūdzības iesniedzēja iesniegtajam dokumentam, tā ir varējusi veikt pilnīgāku meklēšanu savos fiziskajos vēsturiskajos arhīvos saistībā ar sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka delegācijas administrēšanai paredzētās summas ir pārskaitītas uz noteiktiem bankas kontiem, kas ir sūdzības iesniedzēja bijušā vīra turējumā. Komisija arī norādīja, ka tā vēlas precizēt, ka atbilde uz šo jautājumu, kas sniegta tās pirmajā atzinumā par sūdzību, bija balstīta uz informāciju, kas ietverta elektroniskā datubāzē, kura sāka darboties tikai 2003. gadā. Komisija norādīja, ka, lai gan ir pieliktas visas pūles, lai nodrošinātu, ka datubāzē tiek iekļauta vēsturiskā informācija pirms 2003. gada, tas ne vienmēr tā ir bijis. Komisija norādīja, ka ir atrasta papildu informācija, kas liecina, ka saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem finanšu noteikumiem nav nekas neparasts, kad tiek atvērtas jaunas delegācijas, šādi pārskaitīt līdzekļus, gaidot, kad sāks darboties vietējie bankas konti. Komisija secināja, ka tā cer, ka šis paskaidrojums izskaidros šo jautājumu, un pauda nožēlu par jebkādām neērtībām, ko radījusi tās sākotnējā atbildē iekļautā informācija.

2.5 Savos apsvērumos par Komisijas atbildi sūdzības iesniedzēja norādīja, ka ir pienācīgi ņēmusi vērā Komisijas turpmāko atbildi. Viņa tikai norādīja, ka delegācijas vadītājam bija vajadzīgs ilgs laiks, lai atvērtu jaunu bankas kontu delegācijas vārdā.

2.6 Šajā gadījumā ombuds norāda, ka savā pirmajā atzinumā par sūdzību Komisija norādīja, ka "nekādā gadījumā" līdzekļi nav pārskaitīti uz privātiem bankas kontiem, kas ir tās ierēdņu rīcībā, bet vienmēr uz delegācijas vietējiem bankas kontiem, ko iestādes vārdā un uzdevumā pārvalda pilnvaroti ierēdņi, proti, delegāciju vadītāji. Tomēr ombuds norāda, ka, atbildot uz viņa lūgumu sniegt papildu informāciju, Komisija paziņoja, ka ir atrasta papildu informācija, kas liecina, ka saskaņā ar tajā laikā spēkā esošajiem finanšu noteikumiem " nebija nekas neparasts" jaunu delegāciju atvēršanas brīdī pārskaitīt līdzekļus uz privātiem bankas kontiem, kas ir tās ierēdņu turējumā, gaidot, kad sāks darboties pašas delegācijas vietējie bankas konti. Tādēļ ombuds uzskata, ka starp abiem Komisijas atzinumiem ir vērojama zināma neatbilstība.

2.7 Ombuds tomēr norāda, ka Komisija ir paudusi nožēlu par neērtībām, ko radījusi kļūdainā informācija, kas ietverta tās sākotnējā atbildē. Turklāt tā paskaidroja, ka tas bija saistīts ar to, ka tās sākotnējā nostāja pirmajā atbildē sūdzības iesniedzējam bija balstīta uz informāciju, kas ietverta elektroniskajā datubāzē, kura tika nodota ekspluatācijā 2003. gadā un kura vēlāk izrādījās nepilnīga. Tādēļ ombuds uzskata, ka Komisija tagad ir pieņēmusi nostāju par sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembra vēstulē izvirzīto jautājumu un ir pienācīgi izskaidrojusi tajā izvirzīto jautājumu, atbildot, ka nav izslēgts, ka attiecīgajā laikā jaunizveidoto delegāciju gadījumā līdzekļi ir pārskaitīti uz tās ierēdņu bankas kontiem, kamēr nav nodoti ekspluatācijā Komisijas vietējie bankas konti.

2.8 Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, proti, uz Komisijas skaidrojumu par sūdzības iesniedzēja 2005. gada 19. decembra vēstulē izvirzīto jautājumu un uz faktu, ka Komisija pauda nožēlu par neērtībām, ko radīja sākotnējā atbildē ietvertā informācija, ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana par šo apgalvojumu nav nepieciešama.

2.9 Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas argumentu, kas izvirzīts viņas turpmākajos apsvērumos par to, ka delegācijas vadītājam bija vajadzīgs ilgs laiks, lai atvērtu jaunu bankas kontu delegācijas vārdā, ombuds uzskata, ka, kā norādījusi pati sūdzības iesniedzēja, šis jautājums nav apgalvojums, bet gan tikai novērojums. Tādēļ attiecībā uz šo lietas aspektu turpmāka izmeklēšana nav nepieciešama.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda veikto izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka nav pamata veikt turpmāku izmeklēšanu par diviem sūdzības iesniedzēja apgalvojumiem. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Oriģinālvalodā franču valodā: "des fonds très importants".

(2) Sk. iepriekš 1. piezīmi.

(3) Eiropas Labas administratīvās prakses kodekss ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu/code/en/default.htm).