Strasbūrā, 2007. gada 5. februārī

Godātais X kungs!

2006. gada 23. janvārī Jūs uzņēmuma Y vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas Ombudam par to, kā Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (OPOCE) ir apstrādājis līgumu, kas izriet no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus un kas noslēgts ar uzņēmumu Z, ar Y kā apakšuzņēmēju.

2006. gada 16. februārī es pārsūtīju sūdzību OPOCE ģenerāldirektoram. OPOCE 2006. gada 24. februārī nosūtīja savu atzinumu par sūdzību, pievienojot piezīmi, ka daļa tajā ietvertās informācijas ir konfidenciāla un nav nosūtāma sūdzības iesniedzējam. Tāpēc es 2006. gada 24. martā rakstīju Publikāciju birojam, paskaidrojot, ka mana sūdzību izskatīšanas procedūra, jo īpaši ombuda īstenošanas noteikumu 4. panta 4. punkts, liek man nosūtīt iestādes atzinumu sūdzības iesniedzējam, aicinot viņu izteikt apsvērumus par šo atzinumu. Tāpēc es lūdzu OPOCE iesniegt man sava atzinuma versiju, ko varētu nosūtīt sūdzības iesniedzējam.

OPOCE 2006. gada 7. aprīlī nosūtīja jaunu atzinuma versiju, kuru es jums nosūtīju kopā ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ja jūs to vēlaties. No jums nav saņemti nekādi apsvērumi. Ar 2006. gada 24. aprīļa vēstuli es atgriezos pie Publikāciju biroja sākotnējā atzinuma.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem. Es atvainojos par laiku, kas bija vajadzīgs, lai izskatītu jūsu lietu.

Sūdzību

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka būtiskos faktus var apkopot šādi.

Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus ietvaros starp uzņēmumu Z un OPOCE tika noslēgts līgums (“līgums”). Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju līgumā bija konkrēti norādīts, ka Y darbosies kā Z apakšuzņēmējs IT lietojumprogrammu piegādei OPOCE Z vārdā. Z noslēdza apakšlīgumu ar Y (“apakšlīgums”).

Pirmo IT lietojumprogrammas versiju, ko Y izstrādāja, lai izpildītu apakšlīgumu, testēja Z, un saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju tā tika atzīta par apmierinošu. Tomēr, kad 2004. gada aprīlī sistēma sāka darboties, tā nedarbojās tieši tā, kā tai būtu vajadzējis. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tas bija saistīts ar Z izveidoto ražošanas vidi. Lai gan saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto sistēmas slikto darbību vienmēr izraisīja Z, tas nolēma izbeigt līgumu ar Y, neizpildot savas finansiālās un līgumiskās saistības. Y 2004. gada 7. septembra vēstulē informēja Publikāciju biroju par šo jautājumu, atsaucoties uz Z atteikumu pildīt savas līgumsaistības pret Y un lūdzot Publikāciju biroju iejaukties, pamatojoties uz to, ka Z nepilda līgumu ar Publikāciju biroju (kurā bija īpaši paredzēta Y dalība).

2004. gada 16. septembra vēstulē OPOCE apgalvoja, ka tā nevar komentēt iespējamās grūtības, kas Y varētu rasties attiecībās ar Z.

Ar 2004. gada 17. septembra vēstuli Y atbildēja OPOCE, apgalvojot, ka piedāvājums, uz kura pamata tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tika novērtēts kā kopīgs piedāvājums starp Z (kā galveno darbuzņēmēju) un Y (kā apakšuzņēmēju), kas tika identificēts kā Z ekskluzīvais tehnoloģiskais partneris. Y kā tehnoloģiskais partneris tika novērtēts kopīgā piedāvājuma novērtēšanas laikā. Konkurss tika piešķirts Z pēc tam, kad vērtētāji cita starpā bija ņēmuši vērā Y piedāvāto tehnisko risinājumu un Y personāla CV. Piešķirot līguma slēgšanas tiesības Z, OPOCE skaidri pieņēma Y kā tehnoloģisko partneri, kas bija skaidri minēts līgumā starp OPOCE un Z. Tāpēc Z nebija tiesību izbeigt sadarbību ar Y un aizstāt to ar citu IT uzņēmumu, kas nebija pilnvarots kā Z tehnoloģiskais partneris konkursa izvērtēšanas procesā. Y savus argumentus paziņoja OPOCE, kas atteicās paust skaidru nostāju. Tā tikai norādīja, ka tā nevar iejaukties līgumattiecībās starp Y un Z.

Turklāt Y informēja OPOCE, ka Z ievērojamu daļu attiecīgo darbu ir nodevis apakšuzņēmējam Indijas uzņēmumā. Tā kā Indijai nebija divpusēja nolīguma ar ES publiskā iepirkuma jomā, saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Z bija pārkāpis ES publiskā iepirkuma tiesību aktus, un tāpēc tā līgums ar OPOCE būtu nekavējoties jāizbeidz. OPOCE nerīkojās, neraugoties uz to, ka tai tika sniegti konkrēti pierādījumi par šo jautājumu. OPOCE rīcība šajā ziņā atšķīrās no Komisijas rīcības, kura, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, anulēja līgumus, kad līgumslēdzējs nolēma atcelt apakšuzņēmēju.

OPOCE atteikums rīkoties ir pretrunā Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksam un jo īpaši tā 5. pantam. Vienlīdzīgas attieksmes princips esot pārkāpts, jo atšķirīgā attieksme neesot pamatota ar attiecīgās lietas iezīmēm.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OPOCE nav rīkojusies saistībā ar:

1. Z patvaļīgi izbeidz līgumu ar Y; un
2. Z pēc tam noslēdza līgumu ar Indijas piegādātāju.

Pamatojot savus apgalvojumus, sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka i) Z nebija tiesību izbeigt sadarbību ar Y un/vai aizstāt Y ar citu IT uzņēmumu, kas nebija pilnvarots kā Z tehnoloģiskais partneris saistībā ar OPOCE piedāvājumu novērtēšanas procesu; un ii) Z pārkāpa ES publiskā iepirkuma tiesību aktus, slēdzot apakšlīgumus ar Indijas uzņēmumu par ievērojamu attiecīgā darba daļu.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OPOCE būtu jāaicina Z atjaunot apakšlīgumu ar Y vai, ja tas netiek darīts, OPOCE būtu nekavējoties jāizbeidz līgums ar Z.

Pieprasījums

OPOCE atzinums

OPOCE atzinumu var apkopot šādi.

Konkrētajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus uzvarējušo piedāvājumu iesniedza Z, no vienas puses, ar Y un, no otras puses, ar Q kā piedāvātajiem apakšuzņēmējiem. Līgumu ar Z OPOCE parakstīja 2002. gada 23. oktobrī. 2004. gada 23. augustā Z informēja OPOCE, ka ir izbeidzis apakšlīgumu ar Y.

OPOCE nostāja šajā jautājumā, kas Y tika paziņota 2004. gada 16. septembra, 5. oktobra, 3. decembra un 2006. gada 23. janvāra vēstulēs, paliek nemainīga. Piedāvājumu iepirkuma procedūrā izteica Z, un līgums tika parakstīts starp OPOCE un Z. OPOCE nav pienākuma iejaukties jautājumā par sadarbības izbeigšanu starp Z un Y.

OPOCE uzskata, ka, īstenojot līgumu, ir iespējams mainīt apakšuzņēmēju, nepārkāpjot Kopienas tiesību aktus publiskā iepirkuma jomā. Jautājums par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu ir aplūkots 14. pantā līgumā starp OPOCE un Z. 14. pants nozīmē, ka, ja līguma izpildes laikā darbuzņēmējs vēlas ieviest jaunu apakšuzņēmēju vai slēgt apakšuzņēmuma līgumus par uzdevumiem, attiecībā uz kuriem apakšuzņēmuma līgumu slēgšana nebija paredzēta sākotnējā piedāvājumā, darbuzņēmējam ir vajadzīga OPOCE skaidra atļauja. Ja šis pienākums netiek ievērots, līgumslēdzējai iestādei saskaņā ar Līguma 20. pantu ir iespēja, bet ne pienākums izbeigt Līgumu.

Q tika piedāvāts kā viens no apakšuzņēmējiem sākotnējā piedāvājumā, ko Z iesniedza, atsaucoties uz uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Q India Ltd ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kurā ietilpst Q un Z. Ja Q India Ltd veic darbu saskaņā ar līgumu, tas var to darīt kā Q apakšuzņēmējs. Abu apakšuzņēmēju uzdevumi sākotnējā piedāvājumā bija diezgan atšķirīgi. OPOCE rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka Q India Ltd varētu veikt uzdevumus, kurus sākotnēji sākotnējā piedāvājumā bija ierosinājis veikt Y.

Saskaņā ar 106. pantu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1) ("Finanšu regula"), "[l]īdzdalība konkursa procedūrās ar vienādiem noteikumiem ir pieejama visām fiziskām un juridiskām personām (...) trešā valstī, kurai ar Eiropas Kopienām ir īpašs nolīgums publiskā iepirkuma jomā saskaņā ar minētajā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem." Pirmkārt, šo noteikumu oficiāli piemēro tikai pretendentiem/kandidātiem (vai vēlākiem līgumslēdzējiem), bet ne apakšuzņēmējiem. Tas nozīmē, ka pretendentiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ir tiesības piedalīties konkursa procedūrās, ja starptautisks nolīgums publiskā iepirkuma jomā tiem piešķir šādas tiesības. Otrkārt, minētais pants nav izsmeļošs. Pat tad, ja šāda nolīguma nav vai ja tas nav piemērojams konkrēta veida līgumiem, Kopienu iestādēm nav pienākuma noraidīt piedāvājumus, ko iesnieguši pretendenti no šādām valstīm. Individuālu kandidātu/pretendentu uz ad hoc pamata var pielaist attiecīgajai iepirkuma procedūrai. Tādējādi OPOCE uzskata, ka šajā lietā nav nekā tāda, kas varētu būt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

OPOCE arī norādīja ombudam, ka Y ir atsaukusies uz šo jautājumu saistībā ar tiesvedību Pirmās instances tiesā un to, ka starp Z un Y notiek tiesvedība "Tribunal d'arrondissement de Luxembourg" par to līgumattiecībām.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Ombuds aicināja sūdzības iesniedzēju iesniegt apsvērumus par OPOCE atzinumu. Sūdzības iesniedzējs apsvērumus neiesniedza.

Lēmums

Ievadpiezīme

1.1 Pirms uzsākt šīs lietas analīzi pēc būtības, Eiropas ombuds uzskata par lietderīgu atgādināt, ka, viņaprāt, Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs (turpmāk tekstā - "OPOCE") ir norādījis, ka Y ir atsaukusies uz šo lietu saistībā ar tiesvedību Pirmās instances tiesā un ka starp Z un Y notiek tiesvedība "Tribunal d'arrondissement de Luxembourg" par to līgumattiecībām. Ombuds norāda, ka OPOCE, šķiet, neapšauba šīs sūdzības pieņemamību, pamatojoties uz EK līguma 195. pantu, kas pilnvaro ombudu saņemt sūdzības " (…) par Kopienas iestāžu vai struktūru (….) pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot gadījumus, kad iespējamie fakti ir vai ir bijuši tiesvedības priekšmets." Ombuds tomēr vēlas norādīt, ka lieta, ko izskata Pirmās instances tiesa, ir prasība pret OPOCE, ko Y ir cēlis Tiesā, jo īpaši attiecībā uz tehniskā novērtējuma kritērijiem citā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus. Tas neattiecas uz šajā iebildumā aplūkoto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā. Līdz ar to nešķiet, ka izskatāmā lieta attiektos uz tiem pašiem faktiem, par kuriem ir šis iebildums.

Tomēr ir iespējams, ka Luksemburgas valsts tiesā izskatāmā lieta, kas attiecas uz līgumattiecībām starp Z un Y, varētu attiekties uz faktiem, kas izvirzīti šī iebilduma ietvaros. Tomēr ombuds ņem vērā, ka šādi fakti ir drīzāk pakārtoti, nevis centrāli attiecībā uz šo sūdzību (kas attiecas uz apgalvojumiem par OPOCE pieļautu administratīvu kļūmi). Tāpēc ombuds neredz iemeslu apšaubīt šīs sūdzības pieņemamību, pamatojoties uz informāciju, ko OPOCE sniegusi savā atzinumā par notiekošo tiesvedību.

1.2 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja argumentu, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo atšķirīgo attieksmi neattaisno konkrētās lietas īpatnības. saskaņā ar 89. panta 1. punktu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (2) ("Finanšu regula"), "visiem publiskajiem līgumiem, ko pilnībā vai daļēji finansē no budžeta, ir jāatbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem. " Tomēr ombuds uzskata, ka, pat ja Finanšu regulas 89. panta 1. punktā izklāstītie principi būtu jāpiemēro arī līgumattiecībām starp Z un Y, sūdzības iesniedzējs nav pierādījis, kādā veidā viņš uzskata, ka vienlīdzīgas attieksmes princips ir pārkāpts. Līdz ar to nav pietiekama pamata turpināt izskatīt šo iebilduma aspektu.

2 OPOCE iespējamā bezdarbība saistībā ar Z līguma izbeigšanu

2.1 Sūdzība, kas tika iesniegta Y vārdā, attiecās uz veidu, kādā OPOCE izskatīja līgumu starp OPOCE un Z (turpmāk tekstā - "līgums"), kas izrietēja no uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka līgumā bija norādīts, ka Y noslēgs apakšuzņēmuma līgumu ar Z (“apakšlīgums”). Tomēr Z nolēma izbeigt savu apakšlīgumu ar Y. Y informēja OPOCE par šo jautājumu, atsaucoties uz to, ka Z nav izpildījis savas līgumsaistības pret Y, un lūdza OPOCE iejaukties, pamatojoties uz to, ka Z nav izpildījis līgumu ar OPOCE (kurā bija īpaši paredzēta Y dalība). Y apgalvoja, ka piedāvājums, uz kura pamata tika piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, tika novērtēts kā kopīgs piedāvājums starp Z (kā galveno darbuzņēmēju) un Y (kā apakšuzņēmēju), kas tika identificēts kā ekskluzīvs tehnoloģiskais partneris Z. Y kā tehnoloģiskais partneris tika novērtēts kopīgā piedāvājuma novērtēšanas laikā. Konkurss tika piešķirts Z pēc tam, kad vērtētāji cita starpā bija ņēmuši vērā Y piedāvāto tehnisko risinājumu un Y personāla CV. Piešķirot līguma slēgšanas tiesības Z, OPOCE skaidri pieņēma Y kā tehnoloģisko partneri, kas bija skaidri minēts līgumā starp OPOCE un Z. Tāpēc Z nebija tiesību izbeigt sadarbību ar Y un aizstāt to ar citu IT uzņēmumu, kas nebija pilnvarots kā Z tehnoloģiskais partneris konkursa izvērtēšanas procesā. Y savus argumentus paziņoja OPOCE, kas atteicās paust skaidru nostāju. Tā tikai norādīja, ka tā nevar iejaukties līgumattiecībās starp Y un Z.

2.2 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OPOCE nav rīkojies pēc tam, kad Z patvaļīgi izbeidza līgumu ar Y. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka Z nebija tiesību izbeigt sadarbību ar Y un/vai aizstāt Y ar citu IT uzņēmumu, kas nebija pilnvarots kā Z tehnoloģiskais partneris saistībā ar OPOCE piedāvājumu novērtēšanas procesu.

2.3 OPOCE apgalvoja, ka uzvarējušo piedāvājumu attiecīgajā uzaicinājumā iesniegt piedāvājumus izteica Z ar, no vienas puses, Y un, no otras puses, Q kā piedāvātajiem apakšuzņēmējiem. Tādējādi piedāvājumu iepirkuma procedūrā izteica Z, un līgums tika parakstīts starp OPOCE un Z. 2004. gada 23. augustā Z informēja OPOCE, ka ir izbeidzis savu apakšlīgumu ar Y. Tomēr OPOCE uzskata, ka tai nebija pienākuma iejaukties jautājumā par sadarbības izbeigšanu starp Z un Y. OPOCE saprot, ka līguma izpildes laikā ir iespējams nomainīt apakšuzņēmēju.

2.4 Jautājums par apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu ir aplūkots OPOCE un Z līguma 14. pantā. Līguma 14. pantu var saprast tādējādi, ka, ja Līguma izpildes laikā darbuzņēmējs vēlas ieviest jaunu apakšuzņēmēju vai slēgt apakšuzņēmuma līgumus par uzdevumiem, attiecībā uz kuriem sākotnējā piedāvājumā apakšuzņēmuma līguma slēgšana nebija paredzēta, darbuzņēmējam ir vajadzīga OPOCE skaidra atļauja. Tomēr 14. pantā, kurā īpaši noteikts, ka apakšuzņēmuma līguma izbeigšana ir atkarīga no iepriekšējas rakstiskas vienošanās, ombuds neko neatrod. Šajā sakarā nav pierādīts, ka uz 14. pantu var atsaukties, lai pieprasītu Z saņemt iepriekšēju rakstisku OPOCE atļauju, lai izbeigtu esošu apakšuzņēmuma līgumu, piemēram, apakšlīgumu ar Y.

2.5 Līguma starp OPOCE un Z 14. pants acīmredzami ir piemērojams jauna apakšuzņēmēja iecelšanai. Šādai iecelšanai patiešām ir nepieciešama OPOCE iepriekšēja rakstiska piekrišana. Tomēr sūdzības iesniedzējs nav skaidri pierādījis, ka Z faktiski noslēdza jaunu apakšuzņēmuma līgumu pēc apakšlīguma izbeigšanas ar Y. Faktiski no lietas faktiem var apgalvot, ka Z tā vietā paļāvās uz saviem resursiem vai uz Z piedāvājumā jau minēto apakšuzņēmēju (t. i., Q), lai veiktu Y iepriekš veiktos uzdevumus. Tāpēc nav skaidri pierādīts, ka Z neizpildīja līguma 14. pantu.

2.6 Līguma 20. pantā ir noteikts, ka līgumslēdzējai iestādei ir iespēja - bet ne pienākums - izbeigt Līgumu, ja līgumslēdzējs nepilda kādu no savām līgumsaistībām. Tādējādi, pat ja Z ieviesa jaunu apakšuzņēmēju bez OPOCE iepriekšējas rakstiskas piekrišanas, pat ja Līguma 14. pants tika interpretēts kā tāds, kas nozīmē, ka apakšlīguma ar Y izbeigšanai bija nepieciešama OPOCE iepriekšēja rakstiska piekrišana, Līguma 20. pants piešķir OPOCE zināmu rīcības brīvību attiecībā uz to, vai izbeigt savu līgumu ar Z.

2.7 Šādos apstākļos būtu jānosaka, vai Publikāciju birojs ir izmantojis šo rīcības brīvību saskaņā ar labas pārvaldības principiem. Labas pārvaldības principi paredz, ka, īstenojot rīcības brīvību, Kopienas iestādei vai struktūrai ir jāspēj pamatot, kāpēc tā izvēlas konkrētu iespēju no dažādajām pieejamajām iespējām.

2.8 Līgumslēdzēja iestāde varētu pamatot savas rīcības brīvības neizbeigt līgumu izmantošanu, ja darbuzņēmējs cita starpā būtu spējīgs izpildīt savu primāro līgumisko pienākumu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus līgumslēdzējai iestādei, pat ja darbuzņēmējs ir iecēlis jaunu apakšuzņēmēju (vai, pieņemot, ka 14. pants ir interpretēts plaši, neraugoties uz to, ka darbuzņēmējs ir izbeidzis līgumu ar esošu apakšuzņēmēju). Attiecībā uz šo lietu no vēstules, ko Z 2004. gada 20. augustā nosūtīja OPOCE, izriet, ka Z bija spējīgs veikt uzdevumus, kurus iepriekš veica Y. Tādējādi šķiet, ka OPOCE ievēroja labas pārvaldības principus, kad attiecīgajos apstākļos tā izmantoja savu rīcības brīvību un nolēma neizbeigt līgumu ar Z.

2.9 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds nekonstatē OPOCE pieļautu administratīvu kļūmi, jo tas nav rīkojies pēc tam, kad Z izbeidza līgumu ar Y.

3 OPOCE iespējamā bezdarbība, Z slēdzot līgumu ar Indijas piegādātāju

3.1 Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Z ievērojamu daļu no darbiem, uz kuriem attiecas līgums ar OPOCE, nodeva apakšlīgumā ar Indijas uzņēmumu. Tā kā Indijai nav divpusēja nolīguma ar ES publiskā iepirkuma jomā, saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Z ir pārkāpis ES publiskā iepirkuma tiesību aktus, un tāpēc tā līgums ar OPOCE būtu nekavējoties jāizbeidz. OPOCE nerīkojās, neraugoties uz to, ka tai tika sniegti konkrēti pierādījumi par šo jautājumu.

3.2 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OPOCE nav rīkojies pēc tam, kad Z bija noslēdzis līgumu ar Indijas piegādātāju. Pamatojot savu apgalvojumu, sūdzības iesniedzējs jo īpaši apgalvoja, ka Z ir pārkāpis ES publiskā iepirkuma tiesību aktus, slēdzot apakšlīgumus ar Indijas uzņēmumu par ievērojamu attiecīgā darba daļu.

3.3 OPOCE apgalvoja, ka Q tika piedāvāts kā viens no apakšuzņēmējiem sākotnējā piedāvājumā, ko Z izteica, atbildot uz attiecīgo uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Q India Ltd ir tās pašas uzņēmumu grupas dalībnieks, kurā ietilpst Q un Z. Ja Q India Ltd veic darbu saskaņā ar līgumu, tas to var darīt kā Q apakšuzņēmējs. OPOCE rīcībā nav informācijas, kas liecinātu, ka Q India Ltd varētu veikt uzdevumus, kurus sākotnēji bija ierosināts veikt Y sākotnējā piedāvājumā. Turklāt saskaņā ar Finanšu regulas 106. pantu "[l]īdzdalība konkursa procedūrās ir pieejama ar vienādiem noteikumiem visām fiziskām un juridiskām personām (...) trešā valstī, kurai ar Eiropas Kopienām ir īpašs nolīgums publiskā iepirkuma jomā saskaņā ar minētajā nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem." Pirmkārt, šo noteikumu oficiāli piemēro tikai pretendentiem/kandidātiem (vai vēlākiem līgumslēdzējiem), bet ne apakšuzņēmējiem. Tas nozīmē, ka pretendentiem, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ir tiesības piedalīties konkursa procedūrās, ja starptautisks nolīgums publiskā iepirkuma jomā tiem piešķir šādas tiesības. Otrkārt, minētais pants nav izsmeļošs. Pat tad, ja šāda nolīguma nav vai ja tas nav piemērojams konkrēta veida līgumiem, Kopienu iestādēm nav pienākuma noraidīt piedāvājumus, ko iesnieguši pretendenti no šādām valstīm. Individuālu kandidātu/pretendentu uz ad hoc pamata var pielaist attiecīgajai iepirkuma procedūrai. Tādējādi OPOCE uzskata, ka šajā lietā nav nekā tāda, kas varētu būt vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

3.4 Ombuds uzskata par pamatotu OPOCE nostāju, ka Finanšu regulas noteikumi par trešo valstu fizisko un juridisko personu dalību konkursa procedūrās attiecas uz pretendentiem un vēlākiem līgumslēdzējiem, bet ne uz apakšuzņēmējiem. Ombuds arī norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav sīkāk paskaidrojis, kādus ES publiskā iepirkuma tiesību aktus, viņaprāt, Z ir pārkāpis šajā sakarā. Tāpēc ombuds nekonstatē OPOCE administratīvu kļūmi, jo tas nav rīkojies pēc tam, kad Z bija noslēdzis līgumu ar Indijas piegādātāju.

4 Sūdzības iesniedzēja apgalvojums

4.1 Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka OPOCE būtu jāaicina Z atjaunot apakšlīgumu ar Y vai, ja tas netiek darīts, OPOCE būtu nekavējoties jāizbeidz līgums ar Z.

4.2 Ņemot vērā iepriekš 2.9. un 3.4. punktā minētos konstatējumus par to, ka administratīvas kļūmes nav pieļautas, ombudam nav pamata turpināt sūdzības iesniedzēja prasības izskatīšanu.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanu par šo sūdzību, šķiet, ka OPOCE nav pieļāvusi administratīvu kļūmi. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī OPOCE ģenerāldirektors.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV L 248, 1. lpp.

(2) OV L 248, 1. lpp.