Strasbūrā, 2007. gada 4. jūnijā

Cienītā B. kundze!

Jūs 2006. gada 3. janvārī iesniedzat sūdzību Eiropas ombudam Okręgowa Izba Pielęgniarek i Położnych (Māsu un vecmāšu rajona palāta) Katovicē vārdā pret Eiropas Komisiju. Šī sūdzība bija saistīta ar Jūsu iepriekšējo sūdzību 2902/2005/MHZ pret Komisiju, par kuru es nolēmu, ka man nav pamata sākt izmeklēšanu.

2006. gada 6. februārī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam un lūdzu viņu ieņemt nostāju par to līdz 2006. gada 30. aprīlim.

Komisija 2006. gada 12. maijā lūdza termiņa pagarinājumu.

Komisija 2006. gada 19. maijā nosūtīja atzinumu, kuru es jums nosūtīju kopā ar aicinājumu sniegt apsvērumus.

2006. gada 21. jūnijā es saņēmu Jūsu apsvērumus.

2006. gada 26. novembrī es Jūs informēju par Jūsu sūdzības statusu.

2007. gada 12. janvārī es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju.

Komisija 2007. gada 2. martā nosūtīja Jums atbildi, kuru es pārsūtīju kopā ar uzaicinājumu iesniegt apsvērumus.

2007. gada 3. aprīlī Jūs nosūtījāt savus apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar attiecīgo informāciju, ko sūdzības iesniedzēja sniegusi savā sūdzībā 2901/2005/MHZ un šajā sūdzībā, attiecīgie fakti īsumā ir šādi:

Lai pārbaudītu māsu un vecmāšu kvalifikāciju kandidātvalstīs, 2002.-2003. gadā kandidātvalstīs profesionālizvērtēšanu veica ekspertu grupas no ES-15 dalībvalstīm, kuras iecēla Komisija (Paplašināšanās ģenerāldirektorāta Iestāžu veidošanas nodaļa, turpmāk "TAIEX"). Šis process ietvēra sākotnēju anketu, kas bija jāaizpilda pievienošanās sarunvalstu valdību pārstāvjiem, un trīs dienas ilgas pievienošanās sarunvalstu ekspertu vizītes, kuru laikā viņi apsprieda attiecīgos jautājumus ar valdības pārstāvjiem un profesionālo korporāciju pārstāvjiem. Dažos gadījumos pēc šādiem apmeklējumiem notika papildu kontakti. Pārskatu rezultāti tika izklāstīti galīgajos ziņojumos. Pamatojoties uz šiem ziņojumiem, tika izstrādāti un apspriesti attiecīgie Pievienošanās līguma noteikumi un, visbeidzot, tika parakstīts Pievienošanās līgums.

Salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumā par Polijas māsu un vecmāšu kvalifikāciju ("ziņojums") eksperti konstatēja, ka mācību programmas Polijas vecmātēm, t. i., vecmātēm, kurām ir pirms pievienošanās izsniegti bakalaura vai pēcvidusskolas diplomi, neatbilst Eiropas tiesību aktu prasībām, proti, Padomes Direktīvai 80/154/EEK (1980. gada 21. janvāris) par vecmāšu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus (1), un Padomes Direktīvai 80/155/EEK (1980. gada 21. janvāris) par normatīvo un administratīvo aktu noteikumu koordinēšanu attiecībā uz vecmāšu darbības sākšanu un veikšanu (2) (turpmāk "atzīšanas direktīvas").

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja teikto TAIEX 2004. gada 2. un 23. septembra vēstulēs (3) paziņoja, ka "salīdzinošie ziņojumi nav publiski, bet ir sniegti pievienošanās sarunvalstu valdībām" un ka "vienojoties par salīdzinošo izvērtēšanu ar attiecīgo valstu valdībām, Komisija apliecināja, ka ziņojumi, kas izriet no pārskatīšanas, tiks sniegti tikai to valstu centrālajām valdībām, uz kurām attiecas attiecīgā salīdzinošā izvērtēšana " .

Sūdzības iesniedzēja 2005. gada 18. aprīļa vēstulē Komisijai norādīja, ka viņa ir nobažījusies par to, ka toreizējo dalībvalstu, izņemot Poliju, kompetento iestāžu rīcībā varētu būt ziņojuma projekts (pieejams no neoficiāliem avotiem) un ka lēmumus, kas ietekmē Polijas medmāsu brīvu pārvietošanos, varētu pamatot ar šādām versijām. Viņa norādīja, ka šādās versijās ir kļūdas.

Komisija 2005. gada 2. maijā atbildēja, ka tikai ziņojuma galīgā versija tika nosūtīta toreizējām dalībvalstīm informācijai, kā arī Polijas iestādēm. Komisija piebilda, ka tā “nedara salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumus pieejamus citām personām, izņemot attiecīgo valsti un dalībvalstis, un neuzņemas atbildību par citām versijām (un to saturu), kas neoficiāli iegūtas no citiem avotiem.”

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 27. maijā vēlreiz vērsās pie Komisijas. Viņa norādīja, ka vairākām trešajām (un neautorizētām) personām ziņojuma projekta izstrādes posmā bija pieejams tā projekts. Viņa pievienoja no šīm trešām personām iegūto dokumentu kopijas, kurās bija atsauces uz ziņojuma projektu. Bija: māsu pastāvīgās komitejas vēstule Komisijai un ii) Karaliskās medmāsu un vecmāšu kolēģijas 2002. gada 23. decembra vēstule Lielbritānijas Ārlietu ministrijai. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka ziņojuma projekts tika publicēts Nīderlandes Aprūpes un labklājības institūta (NICW) tīmekļa vietnē; NICW ir privāta organizācija, kas bija līgumslēdzējs, kurš uzņēmās PHARE finansēto Nīderlandes/Polijas sadraudzības projektu par profesionālo medicīnisko kvalifikāciju atzīšanu. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju šis dokuments kopš tā laika ir izņemts no NICW tīmekļa vietnes. Visbeidzot, sūdzības iesniedzējs lūdza Komisiju izmeklēt noplūdi. Šajā ziņā viņa norādīja, ka T. K., profesionālapskates vadītājs, ir medmāsu pastāvīgās komitejas pārstāvis un NICW viņu nodarbina kā ekspertu iepriekš minētajā sadraudzības projektā. Viņa norādīja, ka viņa neapsūdz T. K., bet "ierosina viņa iespējamo lomu dokumentu sagatavošanā un apritē". Turklāt sūdzības iesniedzējs NICW vietnē publicētā vārdiskā dokumenta rekvizītus saistīja ar R. P., kurš bija Komisijas Iekšējā tirgus un pakalpojumu ģenerāldirektorāta (“Iekšējā tirgus ĢD”) ierēdnis.

Komisija atbildēja sūdzības iesniedzējam 2005. gada 16. jūnijā. Šo vēstuli un Komisijas iepriekšējās vēstules ir parakstījis Paplašināšanās ĢD Iestāžu veidošanas nodaļas D5 vadītājs. Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, ka jautājumus par Pievienošanās līguma noteikumiem TAIEX vairs nerisina un ka TAIEX palīdz jaunajām dalībvalstīm tikai ar pārejas pasākumiem pēc paplašināšanās 2004. gadā. Komisija arī ieteica sūdzības iesniedzējai savas bažas darīt zināmas Iekšējā tirgus ģenerāldirektorātam. Komisija arī norādīja, ka tā ir sniegusi sūdzības iesniedzējam visu informāciju, ko tā varēja sniegt par salīdzinošo izvērtēšanu, ne tikai attiecībā uz Poliju, bet arī attiecībā uz citām valstīm, kas ES pievienojās 2004. gadā.

Sūdzības iesniedzēja nebija apmierināta ar Komisijas atbildi, un 2005. gada 7. septembrī viņa iesniedza savu pirmo sūdzību Eiropas ombudam (2902/2005/MHZ), kurā bija iekļauti apgalvojumi un ar tiem saistīti apgalvojumi par Polijas medmāsu kvalifikācijas profesionālapskates precizitāti un apgalvojumi par konfidencialitātes pārkāpumu attiecībā uz ziņojumu un ar to saistītajiem apgalvojumiem. Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas apgalvojumiem un apgalvojumiem par salīdzinošās pārskatīšanas precizitāti ombuds nolēma, ka nav pamata veikt izmeklēšanu, jo Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja jau ir izskatījusi šo pašu jautājumu, un aicināja sūdzības iesniedzēju paziņot, vai viņa vēlas, lai ombuds sāktu izmeklēšanu, kas attiektos tikai uz viņas apgalvojumu par konfidencialitātes pārkāpumu. Sūdzības iesniedzējs atbildēja 2006. gada 3. janvārī. Ombuds nolēma reģistrēt sūdzības iesniedzēja 2006. gada 3. janvāra vēstuli kā jaunu sūdzību (191/2006/MHZ) un sākt izmeklēšanu par šādiem apgalvojumiem:

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav i) aizsargājusi ziņojuma projekta konfidencialitāti un ii) pienācīgi atbildējusi uz sūdzībām par šo jautājumu. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka iii) Komisijai būtu jānosaka par konfidencialitātes pārkāpumu atbildīgā(-ās) persona(-as) vai organizācijas un ka iv) būtu jāievieš pienācīga procedūra, lai izvairītos no šādu notikumu atkārtošanās nākotnē.

Pieprasījums

Komisijas atzinums

Komisijas atzinuma kopsavilkums ir šāds:

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu par konfidencialitātes pārkāpumu Komisija norādīja, ka Komisija pēc iespējas nodrošina profesionālizvērtēšanas ziņojumu konfidencialitāti.

Galīgos ziņojumus izplata dalībvalstīm ar Padomes Paplašināšanās darba grupas starpniecību un attiecīgās valsts iestādēm.

Dalībvalstu eksperti, kas veido salīdzinošās izvērtēšanas misijas un sagatavo ziņojumus, ir skaidri informēti par parametriem, saskaņā ar kuriem tiem jādarbojas, uzņemoties piedalīties salīdzinošās izvērtēšanas procesā. Dalībvalstu eksperti tiek informēti par galīgo ziņojumu ierobežoto izplatīšanu un tiek lūgti saglabāt konfidencialitāti visos ziņojumu rakstīšanas procesa posmos. Šos ekspertus nenodarbina Komisija, bet gan tie pēc uzaicinājuma sagatavo salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumus kā neatkarīgi eksperti attiecīgajā jomā. Viņi joprojām ir valsts pārvaldes iestāžu darbinieki. Tādējādi Komisija rūpīgi un konsekventi informē ekspertus. Tomēr starp to un ekspertiem nav līgumisku saikņu. Komisija arī uzsvēra, ka šā dokumenta sagatavošanas laikā nebija citu sūdzību par iespējamiem konfidencialitātes pārkāpumiem šajā jautājumā.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzējas apgalvojumu par to, ka viņa nav pienācīgi atbildējusi uz Komisijai iesniegtajām sūdzībām, Komisija norādīja, ka tā viņai ir konsekventi un savlaicīgi atbildējusi, izskaidrojot procesus, kas saistīti ar salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu ierobežoto izplatīšanu, un arī paskaidrojot, ka pēc pievienošanās Paplašināšanās ģenerāldirektorāts vairs nevarēja atbildēt uz viņas bažām par Pievienošanās līgumu. Šajā sakarā Komisija savam atzinumam pievienoja vēstuļu apmaiņas kopijas starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju. Papildus vēstulēm, uz kurām sūdzības iesniedzēja jau atsaucās savā sūdzībā, Komisija pievienoja savas atbildes uz sūdzības iesniedzējas atkārtoto pieteikumu par piekļuvi ziņojumiem, kas tika daļēji apmierināts.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka Komisijai būtu jānosaka struktūra, kas būtu atbildīga par konfidencialitātes pārkāpumu, Komisija paziņoja, ka tā nav konstatējusi konfidencialitātes pārkāpumu no tās galvenās mītnes. Komisija nedara salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumus pieejamus pusēm, kas nav attiecīgā pievienošanās sarunvalsts un dalībvalstis. Komisija neuzņemas atbildību ne par citām versijām, kas neoficiāli iegūtas no citiem avotiem, ne par to saturu. Komisija ir konsekventi uzsvērusi iesaistīto dalībvalstu ekspertiem nepieciešamību ierobežot salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu apriti. Pieprasījums identificēt atbildīgo(-ās) personu(-as) vai organizācijas, pamatojoties uz vienu sūdzību, nav pamatots un varētu apdraudēt salīdzinošās izvērtēšanas sistēmu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu, ka būtu jāievieš pienācīga procedūra, lai turpmāk izvairītos no šādu notikumu atkārtošanās, pašreizējā procedūra, kas pastāvēja jau 2002. gadā, darbojas labi un par to nav iesniegta neviena cita sūdzība saistībā ar salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu projektu nepamatotu izplatīšanu. Komisija rūpīgi informē dalībvalstu ekspertus par konfidencialitātes jautājumiem, kas saistīti ar salīdzinošo izvērtēšanu. Tāpēc dalībvalstu eksperti ir informēti par darbības parametriem un viņiem par tiem regulāri tiek atgādināts. Tomēr Komisija atzina, ka “valodu, ko lieto, informējot ekspertus, galu galā varētu stiprināt”. Tomēr jebkādas izmaiņas ekspertu informēšanas metodēs nedrīkst apdraudēt ekspertu un Komisijas savstarpējo uzticēšanos un labo gribu, uz kuras pamata ir izveidota salīdzinošās izvērtēšanas sistēma.

Ombuda
2007. gada 12. janvāra vēstule Komisijai

Minētajā vēstulē ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par to, vai Komisija valstu ekspertiem ir sniegusi rakstisku informāciju par konfidencialitāti, un, ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, iesniegt šā rakstiskā paziņojuma kopiju. Ja Komisija mutiskā brīfingā informēja valstu ekspertus, ombuds lūdza Komisiju informēt viņu par mutiskā brīfinga saturu un iesniegt visus dokumentus, ko Komisija izmanto, lai veiktu šādu brīfingu.

Turklāt ombuds jautāja, vai Komisijai ir kādi konkrēti pierādījumi par to, ka valsts eksperts no NIKW, iespējams, ir pārkāpis konfidencialitāti. Ja atbilde uz šo jautājumu būtu apstiprinoša, ombuds vēlētos saņemt informāciju par to, kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai attiecībā uz šo valsts ekspertu izpildītu iepriekš minētos konfidencialitātes pienākumus.

Sūdzības iesniedzēja savos apsvērumos ierosināja, ka ombudam būtu jāņem liecība no Komisijas ierēdņa, par kuru sūdzības iesniedzējam ir aizdomas, ka tas ir citas noplūdes avots. Savā vēstulē Komisijai ombuds norādīja, ka sūdzības iesniedzēja ir izskaidrojusi savas aizdomas, norādot, ka salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma projektā, kas tika publicēts NICW tīmekļa vietnē, bija iekļauti attiecīgā Komisijas ierēdņa iniciāļi un ka šis ierēdnis bija iesaistīts māsu kvalifikācijas atzīšanas jautājumā un viņam bija profesionāli kontakti ar NICW. Tādēļ ombude aicināja Komisiju sniegt rakstisku atbildi par šo jautājumu.

Komisijas atbilde

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka informācija par konfidencialitāti valstu ekspertiem tika sniegta nevis rakstveidā, bet gan mutiski. Eksperti tika mutiski informēti ievadsanāksmē, kas notika pirms salīdzinošās izvērtēšanas procesa sākšanas. Šīs sanāksmes laikā Komisijas amatpersonas izskaidroja nākamajā nedēļā veicamā komandējuma mērķi un pamatprincipus. Eksperti tika informēti, ka ziņojums viņiem būtu jāsagatavo, pamatojoties uz konkrētu veidni. Viņi tika informēti arī par to, ka ziņojums ir konfidenciāls un arī turpmāk pret to būtu jāizturas kā pret konfidenciālu.

Turklāt Komisija norādīja, ka iesaistītajiem ģenerāldirektorātiem, proti, Paplašināšanās ĢD un Iekšējā tirgus ĢD, nav konkrētu pierādījumu, kas tai liktu pieņemt, ka NICW valsts eksperts ir pārkāpis savus konfidencialitātes pienākumus.

Attiecībā uz to, ka konkrēts Komisijas ierēdnis ("ierēdnis") ir pārkāpis konfidencialitāti, Komisija norādīja, ka nav sniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis divus galvenos argumentus, lai pamatotu šo apgalvojumu: ierēdņa iniciāļi bija iekļauti salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma projektā, kas publicēts NICW tīmekļa vietnē, un ii) ierēdņa ciešās attiecības ar Eiropas Māsu asociācijas federāciju, ekspertiem un NICW.

Komisija apgalvoja, ka visas profesionālizvērtēšanas attiecībā uz visām toreizējām kandidātvalstīm un visām medicīnas profesijām tika sagatavotas, izmantojot vienu un to pašu veidni, kurā bija ierēdņa iniciāļi, jo viņam tika uzdots izstrādāt veidni, kas ekspertiem jāizmanto profesionālizvērtēšanā. Tāpēc šī norāde vārdiska dokumenta rekvizītu laukā nevarēja kalpot par pierādījumu tam, ka amatpersona ir izpaudusi ziņojuma projektu.

Komisija norādīja, ka ierēdņa saziņa ar Eiropas Māsu asociācijas federāciju, ekspertiem un NICW ir daļa no šā ierēdņa amata profila. Ierēdņa e-pasta vēstuli Eiropas Māsu asociācijas federācijai, kuras kopiju sūdzības iesniedzēja iesniedza kopā ar savu sūdzību, minētā asociācija pārskatāmi publicēja savā informatīvajā izdevumā. Šis fakts tikai pierāda, ka ierēdnis pildīja savus uzdevumus.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka Komisija savā atbildē apstiprināja, ka ziņojuma projekts vai tā galīgā versija patiešām ir konfidenciāli dokumenti un ka valstu ekspertiem un, iespējams, Komisijas darbiniekiem tika uzdots ievērot šo konfidencialitāti īstermiņā un ilgtermiņā. Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Komisija savā atbildē, šķiet, piekrīt, ka patiešām ir noticis konfidencialitātes pārkāpums un ka ziņojuma projekta versija ir publicēta „ar Komisiju nolīgtās organizācijas” tīmekļa vietnē.

Turklāt sūdzības iesniedzēja paskaidroja, ka valsts ekspertu, kas minēts viņas sūdzībā, attiecīgās salīdzinošās izvērtēšanas laikā izvirzīja Apvienotā Karaliste un tāpēc tas neietilpst ombuda aprakstā par šo ekspertu ombuda jautājumā Komisijai. Tikai pēc attiecīgās salīdzinošās izvērtēšanas pabeigšanas NICW šo ekspertu nodarbināja kā "īstermiņa ekspertu" Nīderlandes un Polijas sadraudzības projektā, ko daļēji finansēja un kontrolēja Komisija. Šis projekts attiecās uz direktīvu par atzīšanu īstenošanu Polijā. Tā kā ziņojuma projekts tika publicēts īpašā NICW tīmekļa vietnē, kurā izklāstīts sadraudzības projekts, “jāapsver jautājums par šā eksperta iespējamo iesaisti dokumenta iesniegšanā”. Tāpēc sūdzības iesniedzējs ierosināja ombudam atkārtoti iesniegt Komisijai jautājumu par minēto ekspertu. Sūdzības iesniedzējs ierosināja šādu attiecīgā jautājuma formulējumu: "Vai Komisijai ir kādi konkrēti pierādījumi par to, ka kāds valsts eksperts, kas bija nodarbināts Polijas medmāsu salīdzinošajā izvērtēšanā, varētu būt pārkāpis konfidencialitāti attiecībā uz šā salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma projekta publicēšanu NICW tīmekļa vietnēs."

Sūdzības iesniedzēja arī norādīja, ka Komisijas atbilde uz visiem iespējamiem konfidencialitātes pārkāpumu gadījumiem ir tāda, ka " tai nav pierādījumu." Viņa uzskatīja, ka tā ir "ļoti vāja aizstāvība" , jo Komisija "acīmredzot nav darījusi neko, lai izmeklētu šo konfidencialitātes pārkāpumu vai mēģinātu iegūt pierādījumus" . Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka iepriekš minētais liek domāt, ka "Komisija ir vairāk ieinteresēta izvairīties no saviem pienākumiem, nevis atklāt personu vai personas, kas ir atbildīgas par šo nopietno uzticības pārkāpumu." Tāpēc sūdzības iesniedzējs ierosināja, ka Komisija oficiāli pieprasa NICW identificēt personu vai personas, kas tām iesniegušas ziņojuma projektu. Turklāt sūdzības iesniedzējs norāda, ka vārdiskā dokumenta rekvizītu lauks liecina, ka pēdējo reizi dokumentu saglabāja P. H.(4), kura bija un joprojām ir nodarbināta NICW. Šajā sakarā sūdzības iesniedzējs ierosināja Komisijai uzdot šādus papildu jautājumus: "[ir] sazinājusies ar NICW, lai pieprasītu tās personas vārdu, kura tai iesniedza Polijas medmāsu konfidenciālā salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma projektu; Ja nē, kāpēc nē; Ja atbilde ir “jā”, lūdzu, iesniedziet savas vēstules NICW un tās atbildes kopijas ar sīku informāciju par darbībām, kas veiktas attiecībā uz identificēto personu.“Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka NICW kā Komisijas pastāvīgajam darbuzņēmējam vajadzētu būt gatavam atklāt informāciju par personu, kas tai iesniegusi ziņojuma projektu, lai pierādītu, ka “tās ir Komisijas uzticības un cieņas vērtas visās turpmākajās darījumu attiecībās”.

Lēmums

1 Ievadpiezīme

1.1 Ombuds atzīmē, ka savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs ierosina pārformulēt ombuda 2007. gada 12. janvārī Komisijai uzdoto jautājumu un precīzāk aprakstīt tajā minēto valsts ekspertu.

1.2 Ombuds tomēr atzīmē, ka savos apsvērumos, kas nosūtīti Komisijai kopā ar ombuda 2007. gada 12. janvāra papildu jautājumiem, sūdzības iesniedzējs skaidri atsaucās uz konkrētu personu. Tādēļ ombudam ir pamats uzskatīt, ka Komisija ir pareizi sapratusi viņa jautājumu, un tas neuzskata, ka šajā sakarā ir nepieciešama turpmāka saziņa ar Komisiju.

2 Par iespējamo konfidencialitātes pārkāpumu un ar to saistītajām prasībām

2.1 Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju Nīderlandes Aprūpes un labklājības institūta (NICW), kas ir privāta organizācija, tīmekļa vietnē tika publicēts salīdzinošās izvērtēšanas ziņojuma (turpmāk tekstā - "ziņojums") par Polijas medmāsu kvalifikāciju projekts (konfidenciāls dokuments).

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisija nav aizsargājusi ziņojuma projekta konfidencialitāti.

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Komisijai būtu jānosaka persona(-as) vai organizācijas, kas ir atbildīgas par konfidencialitātes pārkāpumu, un ka būtu jāievieš pienācīga procedūra, lai izvairītos no šādu notikumu atkārtošanās nākotnē.

Pamatojot savu apgalvojumu un apgalvojumus, sūdzības iesniedzēja norādīja divus iespējamos iespējamās noplūdes avotus: pirmkārt, nosaukts Komisijas ierēdnis, otrkārt, nosaukts valsts eksperts.

2.2 Kopumā Komisija, šķiet, neapstrīd, ka noplūde būtu varējusi notikt, bet noliedz jebkādu atbildību par šādu noplūdi un norāda, ka noplūde nav notikusi no tās dienestiem.

Attiecībā uz valstu ekspertiem, kuri sagatavoja ziņojuma projektu, Komisija nav atbildīga par viņu darbībām, jo i) starp Komisiju un šiem ekspertiem nebija nodarbinātības saiknes (tos nodarbina valstu pārvaldes iestādes) un ii) Komisija mutiski informēja ekspertus par konfidencialitātes prasībām, pirms tie sāka izstrādāt ziņojumu.

Komisija uzsvēra, ka šā dokumenta sagatavošanas laikā nebija citu sūdzību par iespējamiem konfidencialitātes pārkāpumiem šajā jautājumā, un uzskatīja, ka pašreizējā procedūra darbojas labi. Tomēr tā atzina, ka “valodu, ko lieto, informējot ekspertus, galu galā varētu stiprināt”.

2.3 Ombuds norāda, ka attiecībā uz sūdzībā norādīto pirmo iespējamo noplūdes avotu Komisija noliedza, ka viens no tās ierēdņiem būtu noplūdes avots. Komisija apgalvoja, ka ierēdņa iniciāļi parādījās NICW tīmekļa vietnē, jo šis ierēdnis bija viens no autoriem salīdzinošā ziņojuma veidnei, pie kuras eksperti strādāja, un ka kontakti ar visām organizācijām, kas iesaistītas Polijas medmāsu kvalifikācijas atzīšanā, bija daļa no šā ierēdņa amata profila.

2.4 Ombuds uzskata, ka iepriekš minētais Komisijas skaidrojums ir pamatots. Turklāt viņš norāda, ka sūdzības iesniedzējs savos turpmākajos apsvērumos neapstrīdēja Komisijas argumentus šajā sakarā. Tāpēc ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana attiecībā uz šo sūdzības aspektu nav pamatota.

2.5 Turklāt attiecībā uz sūdzības iesniedzēja norādīto otro iespējamo informācijas noplūdi, pamatojoties uz Komisijas sniegto informāciju, ko sūdzības iesniedzējs neapstrīdēja, šķiet, ka eksperti bija nodarbināti valsts pārvaldes iestādēs un ka viņu ekspertu pienākumi neizrietēja no līgumattiecībām ar Komisiju. Tādēļ ombuds piekrīt Komisijai, ka kopumā Komisijas nolīgtie eksperti ir pilnībā atbildīgi par savu darbu, tostarp par pienākumu ievērot konfidencialitāti. Viņš arī piekrīt, ka Komisijas uzdevums ir tikai atbalstīt viņu darbu, nodrošinot viņiem, piemēram, ziņojuma veidni un sniedzot norādījumus par to, kā sagatavot ziņojumus un kā ievērot konfidencialitāti.

2.6 Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Komisijai nav pierādījumu pret sūdzības iesniedzēja nosaukto valsts ekspertu, ombuds neuzskata par lietderīgu šajā izmeklēšanā lūgt Komisiju sazināties ar NICW par attiecīgās noplūdes avotu, kā to ierosina sūdzības iesniedzēja turpmākajos apsvērumos.

2.7 Turklāt ombuds ņem vērā Komisijas atzinumā izteikto apgalvojumu, ka "valodu, kas tiek lietota, informējot ekspertus, iespējams, varētu stiprināt". Ombuds saprot šo paziņojumu kā Komisijas vēlmi uzlabot savas procedūras.

2.8 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds neuzskata, ka turpmāka izmeklēšana ir pamatota arī attiecībā uz šo sūdzības aspektu.

2.9 Tomēr ombuds nav pārliecināts, ka pietiek ar to, ka Komisija mutiski informē ekspertus par konfidencialitātes prasībām. Šajā sakarā viņš izteiks vēl vienu piezīmi.

3 Apgalvotā nespēja pienācīgi atbildēt uz sūdzības iesniedzēja sūdzībām

3.1 Sūdzības iesniedzēja apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi atbildējusi uz viņas sūdzībām šajā jautājumā.

3.2 Kopumā Komisija norādīja, ka tā ir konsekventi un savlaicīgi atbildējusi sūdzības iesniedzējam, izskaidrojot procedūras, kas saistītas ar salīdzinošās izvērtēšanas ziņojumu ierobežoto izplatīšanu, kā arī paskaidrojot, ka pēc pievienošanās Paplašināšanās ģenerāldirektorāts vairs nespēj atbildēt uz sūdzības iesniedzēja bažām par Pievienošanās līgumu. Šajā sakarā Komisija savam atzinumam pievienoja vēstuļu apmaiņas kopijas starp Komisiju un sūdzības iesniedzēju.

3.3 Ombuds izskatīja sūdzības iesniedzēja un Komisijas iesniegtos pierādījumus. Viņš norādīja, ka attiecībā uz pirmo apgalvojumu, kas iesniegts šajā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs nosūtīja Komisijai vēstules 2005. gada 18. aprīlī un 25. maijā, uz kurām Komisija atbildēja attiecīgi 2005. gada 2. maijā un 16. jūnijā. Komisijas atbildes šķiet izsmeļošas un pieklājīgas.

3.4 Tādēļ ombuds attiecībā uz šo apgalvojumu nekonstatē administratīvas kļūmes.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu šajā lietā, ombuds nekonstatē nekādu administratīvu kļūmi attiecībā uz sūdzības iesniedzēja otro apgalvojumu.

Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja pirmo apgalvojumu un saistītajiem apgalvojumiem ombuds uzskata, ka turpmāka izmeklēšana nav pamatota.

Tāpēc ombuds lietu slēdz.

NĀKAMAIS REMARK

Komisija varētu apsvērt iespēju sniegt rakstiskus norādījumus par konfidencialitātes prasībām valstu ekspertiem, kuri piedalās salīdzinošajā izvērtēšanā. Ombuds uzskata, ka tas varētu veicināt salīdzinošās izvērtēšanas sekmīgu norisi, nodrošinot pilnīgu konfidencialitātes ievērošanu un izvairīšanos no tīšas vai netīšas konfidenciālas informācijas izpaušanas.

Ombuds būtu pateicīgs, ja Komisija varētu viņu savlaicīgi informēt par šajā sakarā paredzētajiem pasākumiem, lai šo informāciju varētu ņemt vērā ombuda 2007. gada ziņojumā.

Komisijas priekšsēdētājs tiks informēts par šo lēmumu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) OV 1980, L 93, 28. lpp.

(2) OV 1980, L 33, 8. lpp.

(3) Sūdzības iesniedzēja neiesniedza savas 2004. gada 23. septembra vēstules kopiju.

(4) Sūdzības iesniedzējs atsaucās uz personu.