FOR PREVIEWING & TESTING PURPOSES ONLY.
This notification will disappear once the page will be published.
This link is available for less than 30 minutes.
  • Viegli lasāms
  • Teksta lielums

Vai vēlaties iesniegt sūdzību par ES iestādi vai struktūru?

Pašreizējā valoda: 
  • Latviešu valoda
Avotvaloda: 
Pieejamās valodas : 
Šīs lapa ir mašīntulkota.
Mašīntulkojumos var būt kļūdas, kas var mazināt skaidrību un precizitāti; Ombuds neuzņemas atbildību par neatbilstībām. Lai iegūtu visuzticamāko informāciju un juridisko precizitāti, lūdzam skatīt šādus dokumentus. avota versija angļu valoda ir norādīta iepriekš.
Lai iegūtu plašāku informāciju, lūdzam skatīt mūsu valodu un tulkošanas politiku.

Eiropas Ombuda lēmums par sūdzību 3693/2005/ID pret Eiropas Komisiju

Šī sūdzība attiecās uz sūdzības iesniedzēja piedāvājumu noraidīšanu, pamatojoties uz paziņojuma par iepirkumu noteikumu, saskaņā ar kuru “fiziska vai juridiska persona (tostarp juridiskas personas no vienas un tās pašas juridiskās grupas) var iesniegt ne vairāk kā (...) sešus pieteikumus par visām daļām neatkarīgi no dalības veida (...)”. Sūdzības iesniedzējs, Eiropas Ekonomisko interešu grupa (EEIG), kas izveidota saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2137/85 [1], apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, apsūdzot X, šīs EEIG locekli, piesakoties uz septiņām daļām.

Ombuds vispirms norādīja, ka viņa uzdevums nav novērtēt piedāvājumu pieņemamību un aizstāt attiecīgās iestādes lēmumu par to, vai piedāvājums atbilst piemērojamajiem pieņemamības/atbilstības kritērijiem. Līdz ar to viņš pārbaudīja, vai Komisija ir pamatoti un pietiekami pamatojusi savu apstrīdēto lēmumu.

Ombuds arī norādīja, ka saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem principu un attiecīgo pienākumu nodrošināt konkursa procedūru pārredzamību paziņojumā par konkursu (vai līdzīgā dokumentā) noteiktie pieņemamības un piešķiršanas kritēriji ir jāformulē tā, lai visi samērā labi informēti un parasti rūpīgi pretendenti tos varētu interpretēt vienādi. Turklāt, vērtējot piedāvājumus, iepriekš minētie kritēriji jāpiemēro objektīvi un vienādi visiem pretendentiem. Šajā sakarā īpaši svarīga ir informācija, ko līgumslēdzēja iestāde dara publiski pieejamu potenciālajiem pretendentiem attiecībā uz pieņemamības vai piešķiršanas kritēriju vai tādu Kopienas tiesību aktu noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kurus var pamatoti uzskatīt par tādiem, kas ietekmē šo kritēriju piemērošanu. Šāda informācija var ietekmēt piedāvājumu sagatavošanu un formulēšanu un būtiski atbilst būtiskajām Kopienas interesēm dot potenciālajiem pretendentiem iespēju konkurēt uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Tādējādi līgumslēdzējai iestādei, izskatot tai iesniegtos piedāvājumus, ir pienācīgi jāņem vērā šādas informācijas saturs, vismaz tiktāl, ciktāl (potenciālais) pretendents nav apstrīdējis tās precizitāti vai pamatotību vai ja tā acīmredzami nepārkāpj attiecīgos paziņojuma par konkursu (vai līdzīga dokumenta) noteikumus vai Kopienu tiesības.

Šajā lietā ombuds konstatēja, ka Komisija nav izpildījusi iepriekš minēto prasību. Ombuds arī konstatēja, ka Komisija nav pietiekami pamatojusi savu apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā dažas tās paziņojuma par EEIG dalību publiskajos līgumos un programmās, ko finansē no publiskiem līdzekļiem, daļas, uz kurām sūdzības iesniedzējs vismaz principā varēja pamatoti paļauties, sagatavojot savus piedāvājumus. Ņemot vērā to, ka attiecīgie līgumi bija piešķirti, parakstīti un pašlaik tiek izpildīti un ka apstrīdētais lēmums attiecās uz konkursa procedūras atlases posmu, ombuds secināja, ka nebūtu pamatoti pieņemt sūdzības iesniedzēja prasību atcelt apstrīdēto lēmumu un atjaunot pieteikumus. Tā kā sūdzības iesniedzējs nebija iesniedzis nevienu citu prasību, ombuds slēdza lietu ar aizrādījumu. 


[1] Padomes 1985. gada 25. jūlija Regula (EEK) Nr. 2137/85 par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG), OV L 199, 1. lpp.


Strasbūrā, 2007. gada 22. maijā

Godātais X kungs!

Jūs 2005. gada 25. novembrī A EEIG vārdā iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam. Jūsu sūdzība bija vērsta pret Eiropas Komisiju un attiecās uz to, ka EuropeAid sadarbības birojs noraidīja i) sešus pieteikumus, ko iesniedza A konsorcijs, atbildot uz paziņojumu par iepirkumu EuropeAid/119860/C/SV/multi, attiecībā uz 01., 02., 06., 07., 08. un 09. daļu, un ii) pieteikumu, ko iesniedza B eG, atbildot uz iepriekš minēto paziņojumu par iepirkumu, attiecībā uz 13. daļu.

2006. gada 27. janvārī es sāku Jūsu sūdzības izmeklēšanu un pārsūtīju to Komisijas priekšsēdētājam. Komisija nosūtīja savu atzinumu 2006. gada 20. jūlijā. Es jums to nosūtīju, aicinot izteikt savus apsvērumus. Es no jums neesmu saņēmis nekādus apsvērumus.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.


Ieguldītāja pieprasījuma pretizpildījumam un priekšmetam

Sūdzības iesniedzējs A EEIG ir Eiropas Ekonomisko interešu grupa. Eiropas Ekonomisko interešu grupa tika izveidota ar Padomes Regulu 2137/85 (1) kā juridisks instruments, kas paredzēts, lai veicinātu starptautisku sadarbību starp uzņēmumiem Eiropas līmenī. Šāda grupējuma izveide rada juridisku personu, kuras “mērķis ir veicināt vai attīstīt tās dalībnieku saimniecisko darbību un uzlabot vai palielināt šīs darbības rezultātus. Tās darbība ir saistīta ar tās locekļu saimniecisko darbību, un tā nedrīkst būt vairāk kā papildu darbība šai darbībai" (Regulas 2137/1985 3. panta 1. punkts).

Sūdzības iesniedzējs saņēma vairākus uzaicinājumus uz konkursu par Eiropas Komisijas daudzkārtējo pamatlīgumu, lai pieņemtu darbā tehnisko palīdzību īstermiņa ekspertīzei tikai trešām valstīm, kas saņem Komisijas ārējo atbalstu (paziņojums par iepirkumu EuropeAid/119860/C/SV/multi). Konkurss aptvēra dažādas Komisijas speciālo zināšanu nozares, un tādējādi tas bija sadalīts 13 tehniskajās jomās (01.–13. daļa). Piedāvājuma noteikumos bija iekļauts noteikums, ka vienai fiziskai vai juridiskai personai jāiesniedz ne vairāk kā viens pieteikums par katru daļu un ne vairāk kā seši pieteikumi par visām daļām. Konkrētāk, paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 13. pantā bija noteikts:

" Fiziska vai juridiska persona (tostarp juridiskas personas tajā pašā juridiskajā grupā) var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu par katru daļu un sešus pieteikumus par visām daļām neatkarīgi no dalības veida (kā atsevišķa juridiska persona vai kā pieteikumu iesnieguša konsorcija vadītājs vai partneris). Ja fiziska vai juridiska persona (tostarp juridiskas personas no vienas un tās pašas juridiskās grupas) iesniedz vairāk nekā vienu pieteikumu par katru daļu un/vai vairāk nekā sešus pieteikumus par visām daļām, visus pieteikumus, kuros minētā persona (un juridiskās personas no vienas un tās pašas juridiskās grupas) ir piedalījusies, izslēdz."

A konsorcijs (turpmāk “konsorcijs”) iesniedza pieteikumus kopumā par sešām daļām (01., 02., 06., 07., 08. un 09. daļa). Sūdzības iesniedzējs piedalījās konsorcijā saistībā ar visiem sešiem šiem pieteikumiem. Piecos no šiem pieteikumiem sūdzības iesniedzējs bija konsorcija vadītājs (01., 06., 07., 08. un 09. daļa). Vienā lietā (02. daļa) C vadīja konsorciju, un sūdzības iesniedzējs piedalījās kā partneris. Konsorcijs sekmīgi veica priekšatlasi attiecībā uz 01., 06. un 08. daļu, un sūdzības iesniegšanas laikā tas gatavoja galīgos piedāvājumus iesniegšanai EuropeAid. Konsorcija pieteikumi attiecībā uz 02., 07. un 09. daļu tika atzīti par neatbilstošiem citām paziņojuma par iepirkumu prasībām, kas nav noteiktas tā 13. panta 2. punktā. C apstrīdēja konsorcija pieteikuma noraidījumu attiecībā uz 2. daļu. Pēc šīs apstrīdēšanas, kas, šķiet, tika papildināta ar papildu informāciju par konsorcija sastāvu, Komisija pieņēma lēmumus, kas bija šīs tiesvedības pamatā.

Konkrētāk, sūdzība izriet no Komisijas nostājas, ka B eG ir pārkāpis paziņojuma par iepirkumu 13. pantu. B bija sūdzības iesniedzēja biedrs. B piedalījās piecos konsorcija pieteikumos, ko vadīja sūdzības iesniedzējs, kā atsevišķs partneris, t. i., neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja. B kā partneris patstāvīgi piedalījās arī citā konsorcijā, kas iesniedza pieteikumu attiecībā uz 13. daļu. Šo konsorciju acīmredzot vadīja struktūra ar nosaukumu E. 2005. gada 19. janvārī C saņēma Komisijas vēstuli, ar kuru tika noraidīts C vadītais konsorcija pieteikums (02. daļai). Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 20. janvārī saņēma Komisijas vēstuli, ar kuru tika noraidīti sūdzības iesniedzēja vadītie konsorcija pieteikumi (attiecībā uz 01., 06., 07., 08. un 09. daļu). Abas vēstules datētas ar 2005. gada 14. janvāri. Tajā pašā laikposmā Komisija noraidīja arī E vadītā konsorcija pieteikumu attiecībā uz 13. daļu. Norādītais iemesls bija paziņojuma par iepirkumu 13. panta pārkāpums. Komisija uzskatīja, ka B bija pieteicies septiņām daļām (nevis noteiktajam maksimālajam apjomam – sešām), konkrētāk,

  • 2. daļā: "kā [sūdzības iesniedzēja] loceklis";
  • attiecībā uz 13. daļu – "atsevišķi"; un
  • attiecībā uz 01., 06., 07., 08. un 09. daļu “individuāli un kopā ar [sūdzības iesniedzēju]”.

Atsaucoties uz paziņojuma par iepirkumu 13. pantu "un lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem" , Komisija nolēma noraidīt visus septiņus pieteikumus " , kuros piedalījās [ B] " .

2005. gada 19. janvārī E apstrīdēja tās pieteikuma par 13. daļu noraidīšanu. Tā iesniedza B paziņojumu, kurā B apstiprināja, ka nav pieteicies uz 2. daļu. Tajā pašā paziņojumā B paskaidroja, ka, tā kā 02. daļa attiecās uz nozari, kas nebija saistīta ar tā zinātību un kompetenci, tas nebija ieinteresēts to pieprasīt. Šā iemesla dēļ B kā konsorcija partneris vai sūdzības iesniedzēja loceklis nebija noslēdzis līgumu par iesaistīšanos nevienā pieteikumā attiecībā uz daļu 02.

Konsorcijs 2005. gada 19. janvāra un 2005. gada 20. janvāra vēstulēs apstrīdēja tā sešu pieteikumu noraidīšanu, pamatojoties uz paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 13. pantu. Konsorcijs apgalvoja, ka tad, kad sūdzības iesniedzējs parakstīja paziņojumu par nodomu piedalīties konkursā par 02. daļu, tas tika saprasts kā “neatkarīgas juridiskas personas” deklarācija, kas skaidri atšķiras no tās dalībniekiem, nevis kā visas grupas deklarācija. Atbalstot savu nostāju, konsorcijs atsaucās arī uz četrām daļām Komisijas paziņojumā "Eiropas Ekonomisko interešu grupu (EEIG) dalība publiskos līgumos un programmās, ko finansē no publiskiem līdzekļiem" (turpmāk "paziņojums")(3) un norādīja, ka Komisijas pieeja radītu ievērojamus šķēršļus dalībai publiskajos iepirkumos gan EEIG dalībniekiem, gan pašai EEIG kā juridiskai personai. Tā secināja, ka, ja sūdzības iesniedzējs pats atbilst attiecīgajiem kritērijiem, tam ir tiesības iesniegt piedāvājumu kā neatkarīgai juridiskai personai, izmantojot tikai savu saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskās iespējas. Attiecībā uz konsorcija pieteikumu 02. daļai sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis tikai savus finanšu datus un tehnisko pieredzi un nebija izmantojis nekādus konsolidētus datus par tā dalībniekiem. Tas nozīmēja, ka B nebija sniedzis nekādu ieguldījumu vai piedalījies pieteikumā par 02. daļu.

Komisija 2005. gada 3. februāra atbildēs apstiprināja savus lēmumus noraidīt konsorcija pieteikumus. Tā norādīja, ka paziņojums ir tikai skaidrojošs un ka vienīgais juridiskais pamats ir Regula 2137/85, uz kuras pamata Komisija ir secinājusi, ka konsorcija pieteikumi būtu jānoraida. Konkrētāk, Komisija atsaucās uz noteikumu, ka EEIG biedriem ir “neierobežota solidāra atbildība par saviem parādiem”, un norādīja, ka EEIG “likumīgi iesaista savus biedrus” un ka “ja EEIG var piedāvāt nomierinošu satvaru dalībai publiskajos līgumos, tā uzņemas saistības arī saviem biedriem.“ Komisija arī izdarīja dažas atsauces uz paziņojumu saistībā ar konsorcija attiecīgo argumentāciju.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 4. novembra vēstulē atsaucās uz savu izslēgšanu no attiecīgās konkursa procedūras un norādīja:

"1) Tagad mums ir skaidrs, ka visi [A] EEIG dalībnieki uzņēmumi tiek uzskatīti par tādiem, kas piedalās konkursa procedūrā, ja [A] EEIG piedalās kā grupa. 2) Mums nav skaidrs, vai dalībai [A] kā EEIG ir vēl vairāk trūkumu. Mēs esam atkārtoti izskatījuši dokumentus, kas parasti ir jāparaksta solītājam uzņēmumam. Kā jūs zināt, standarta pieteikuma veidlapā uzņēmumiem ir jāparaksta deklarācija, kurā tie norāda, vai tie [ir pievienojuši pašreizējo sarakstu ar uzņēmumiem tajā pašā grupā vai tīklā, kurā mēs paši], vai arī tie [nav daļa no grupas vai tīkla]. Kādas sekas tas rada EEIG dalībfirmai, ja tā pievieno EEIG dalībnieku pašreizējo sarakstu un izrādās, ka cits dalībfirma (nevis EEIG kā grupa) iesniedz piedāvājumu par to pašu projektu? Vai tas būtu pamats abu uzņēmumu izslēgšanai? Mēs uzskatām, ka tam nevajadzētu būt izslēgšanas iemeslam, pretējā gadījumā EEIG locekļi nopietni zaudētu savu neatkarību."

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 25. novembrī iesniedza sūdzību Eiropas ombudam par šo jautājumu. Tas apgalvoja, ka Komisija ir kļūdījusies, apsūdzot B eG (sūdzības iesniedzēja locekli) pieteikšanā septiņām daļām, proti, 01., 02., 06., 07., 08., 09. un 13. daļai, nevis maksimālajam sešu daļu skaitam, kas noteikts paziņojuma par iepirkumu 13. pantā. Tāpēc B apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini noraidījusi konsorcija pieteikumus attiecībā uz 01., 02., 06., 07., 08. un 09. daļu un B pieteikumu attiecībā uz 13. daļu. Turklāt tas apgalvoja, ka apstrīdētie EuropeAid lēmumi, kas izteikti tā 2005. gada 14. janvāra un 3. februāra vēstulēs, būtu jāatceļ bez iebildēm un ka būtu nekavējoties jāatjauno konsorcija seši pieteikumi attiecībā uz 01., 02., 06., 07., 08. un 09. daļu. Ombuds 2006. gada 27. janvārī uzsāka izmeklēšanu par iepriekš minēto apgalvojumu un sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

Komisijas atzinums par sūdzību

Savā atzinumā Komisija noraidīja sūdzības iesniedzēja apgalvojumu un attiecīgo apgalvojumu, būtībā pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 2137/85 24. pantu un tās apstrīdētajos lēmumos ietverto pamatojumu. Komisija arī i) norādīja, ka pamatlīgums sākās 2005. gada 16. septembrī un būs spēkā līdz 2007. gada 15. septembrim; ii) norādīja, ka iepriekš minētajā 2005. gada 4. novembra vēstulē sūdzības iesniedzējs atzina, ka tagad tam ir skaidrs, ka "visi [A] EEIG dalībnieki uzņēmumi tiek uzskatīti par tādiem, kas piedalās konkursa procedūrā, ja [A] EEIG piedalās kā grupa"; un iii) atsaucās uz Pirmās instances tiesas spriedumu apvienotajās lietās T-376/05 un T-383/05 (4). Komisija apgalvoja, ka Tiesas argumentācija šajā lēmumā attiecībā uz paziņojuma par iepirkumu 13. pantu šajā lietā būtu jāsaprot arī kā tāda, kas attiecas uz noteikumu, ka viena un tā pati juridiskā persona, tostarp juridiskās personas no vienas un tās pašas juridiskās grupas, var iesniegt ne vairāk kā sešus pieteikumus par visām daļām.

Šķiet, ka sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis apsvērumus par Komisijas atzinumu.

Lēmums

Ombuda pieeja

1.1 Sūdzība attiecas uz to, ka Eiropas Komisija ir noraidījusi atsevišķus pieteikumus saskaņā ar paziņojumu par iepirkumu. A EEIG (“sūdzības iesniedzējs”) uzskata, ka Komisija ir kļūdījusies, pārmetot B eG, ka tā ir pieteikusies uz septiņām daļām, nevis uz maksimāli sešām daļām. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka apstrīdētie lēmumi būtu jāatceļ un pieteikumi būtu jāatjauno.

1.2 Eiropas ombuds vispirms norāda, ka viņa uzdevums nav novērtēt piedāvājumu pieņemamību un aizstāt attiecīgās iestādes lēmumu par to, vai piedāvājums atbilst piemērojamiem pieņemamības/atbilstības kritērijiem.

Tāpēc ombuda pieeja šajā lēmumā būs pārbaudīt, vai Komisija ir sniegusi pamatotu un pienācīgu pamatojumu apstrīdētajam lēmumam.

1.3 Attiecībā uz piemērojamiem principiem ombuds atgādina vienlīdzīgas attieksmes principu pret pretendentiem, kas ir vispārējs Kopienas tiesību princips (5). Saskaņā ar šo principu pretendentiem ir jābūt vienlīdzīgā situācijā gan tad, kad tie formulē savus piedāvājumus, gan tad, kad šos piedāvājumus novērtē līgumslēdzēja iestāde (6). Vienlīdzīgas attieksmes pret pretendentiem princips ietver arī pārskatāmības pienākumu, lai varētu pārbaudīt, vai šis princips ir ievērots (7). Iepriekš minētā prasība cita starpā nozīmē, ka paziņojumā par konkursu (8) norādītajiem pieņemamības un piešķiršanas kritērijiem slēgtā konkursa procedūrā ir jābūt formulētiem tā, lai visi samērā labi informēti un parasti rūpīgi pretendenti tos varētu interpretēt vienādi (9). Tas nozīmē arī to, ka, vērtējot piedāvājumus, iepriekš minētie kritēriji ir jāpiemēro objektīvi un vienādi visiem pretendentiem (10). Šajā sakarā īpaši svarīga ir informācija, ko līgumslēdzēja iestāde dara publiski pieejamu potenciālajiem pretendentiem attiecībā uz i) pieņemamības vai piešķiršanas kritēriju un ii) to Kopienas tiesību aktu noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kurus var pamatoti uzskatīt par tādiem, kas ietekmē šo kritēriju piemērošanu. Šāda informācija var ietekmēt piedāvājumu sagatavošanu un formulēšanu (11), un tā būtiski atbilst būtiskajām Kopienas interesēm dot potenciālajiem pretendentiem iespēju konkurēt uz vienlīdzīgiem noteikumiem. Tādējādi, līgumslēdzējai iestādei izskatot tai iesniegtos piedāvājumus, ir pienācīgi jāņem vērā šādas informācijas saturs (un jānodrošina līgumslēdzējas iestādes rīcības konsekvence), vismaz tiktāl, ciktāl (potenciālais) pretendents nav apstrīdējis tās precizitāti vai pamatotību vai ciktāl tā acīmredzami nepārkāpj attiecīgos paziņojuma par konkursu (vai līdzīga dokumenta) noteikumus vai Kopienas tiesību aktus.

Par Komisijas argumentācijas pietiekamību

2.1 Attiecīgā paziņojuma par iepirkumu 13. pantā ir skaidri noteikts, ka fiziskas vai juridiskas personas nevar iesniegt pieteikumus par vairāk nekā sešām šā konkrētā piedāvājuma daļām. Tomēr noteikuma klauzula, kas attiecas uz "līdzdalību", nav skaidra. Klauzula ir formulēta šādi:

"Fiziska vai juridiska persona (tostarp juridiskas personas tajā pašā juridiskajā grupā) var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu par katru daļu un sešus pieteikumus par visām daļām neatkarīgi no dalības veida (kā atsevišķa juridiska persona vai kā pieteikumu iesnieguša konsorcija vadītājs vai partneris)" (izcēlums pievienots).

Ombuds uzskata, ka nav skaidrs, vai šis aizliegums attiecas uz juridisku personu, kas ir iesniegusi pieteikumu par daļām kā atsevišķa juridiska persona vai kā konsorcija vadītājs vai partneris, bet ir arī oficiāls EEIG loceklis, kas ir iesniedzis pieteikumu par daļām kā konsorcija vadītājs vai partneris, tomēr neņemot vērā šīs juridiskās personas resursus un spējas.

2.2 Šajā gadījumā nav strīda par to, ka B ir juridiska persona juridiskās grupas (EEIG) ietvaros. Tomēr sūdzības iesniedzējs apšauba to, kā Komisija interpretēja un piemēroja iepriekš minēto klauzulu B gadījumā. Tas apgalvo, ka B speciālās zināšanas, pieredze projektu īstenošanā, finanšu dati un cilvēkresursi netika izmantoti konsorcija pieteikumā 02. daļai. Šķiet, ka Komisija šo faktu nav apstrīdējusi. Tādējādi, lai gan B piedalās juridiskā grupā, kas bija tāda konsorcija vadītājs vai partneris, kurš pieteicās sešām daļām, tostarp 02. daļai, var pamatoti apgalvot, kā to būtībā ir darījis sūdzības iesniedzējs, ka B nepiedalījās pieteikuma par 02. daļu iesniegšanā paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 13. panta izpratnē. Šis arguments ir balstīts uz faktu, ka B nepieteicās uz šo daļu ne kā atsevišķa juridiska persona, ne kā konsorcija vadītājs vai partneris un ka, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs un ko Komisija neapstrīd, tā resursi un spējas netika ņemti vērā saistībā ar sūdzības iesniedzēja pieteikumu par daļu 02.

2.3 Šajā sakarā ir svarīgi norādīt, ka, ņemot vērā iepriekš 1.2. punktā minētos apsvērumus, parasti rūpīgs pretendents varēja pamatoti atsaukties uz Paziņojumu attiecībā uz Regulas Nr. 2137/85 (12) interpretāciju, ciktāl tam ir nozīme paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 13. panta interpretācijā. Konsorcijs 2005. gada 19. un 20. janvāra vēstulēs, kurās tas apstrīdēja savu kandidatūru noraidīšanu, cita starpā atsaucās uz šādu paziņojuma fragmentu:

"Pamatojoties uz iepirkuma direktīvām, jebkuram darbuzņēmējam, kas vēlas piedalīties publiskā iepirkuma līgumā, var pieprasīt pierādīt savu identitāti vai saimniecisko un finansiālo stāvokli, vai tehniskās iespējas (...). Ja EEIG pati kā neatkarīga juridiska persona neatbilst šiem atlases kritērijiem, konsolidētā novērtējuma princips prasa ņemt vērā tās dalībnieku spējas."

Šim fragmentam seko paskaidrojums:

"Tas nozīmē, ka:

- ja visi EEIG dalībnieki ir uzņēmumi, kas atbilst atlases kritērijiem, arī EEIG var neprasīt izpildīt šos nosacījumus,

- no otras puses, ja visi EEIG biedri neatbilst atlases kritērijiem, biedriem, kas praksē pildīs līgumu, ir jāatbilst līgumslēdzējas iestādes izvirzītajiem nosacījumiem (...) "(izcēlums pievienots).

Šo pēdējo teikumu, lasot to kopā ar iepriekš minēto rindkopu, uz kuru skaidri atsaucas konsorcijs, var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nozīmē, ka tad, kad EEIG iesniedz piedāvājumu, netiek pieņemts, ka visi EEIG dalībnieki apņemas piedalīties līguma izpildē. Ja tas tā ir, tad nav loģiski pieņemt, ka visi EEIG biedri piedalās piedāvājuma iesniegšanā. Taču Komisijas apstrīdētie lēmumi būtībā bija balstīti uz šādu prezumpciju.

Turklāt Komisija ir pārāk viegli atsaukusies uz to, ka konsorcijs pamatoti paļāvās uz iepriekš minēto paziņojuma daļu. Šajā sakarā Komisija 2005. gada 3. februāra vēstulē apgalvoja, ka paziņojums ir tikai skaidrojošs un ka vienīgais juridiskais pamats ir Regula 2137/85, pamatojoties uz kuru tā secināja, ka konsorcija pieteikumi būtu jānoraida (13). Šis arguments nav pamatots divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, "vienīgais juridiskais pamats" faktiski bija nevis Regula 2137/85, bet gan paziņojuma par iepirkumu 13. pants. Otrkārt, interpretējot paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 13. pantu, ir pienācīgi jāņem vērā paziņojuma saturs, vismaz tiktāl, ciktāl paziņojumā sniegtos paziņojumus un skaidrojumus pretendents nav apstrīdējis ar pienācīgi formulētu atrunu vai potenciālais pretendents un tie nav acīmredzami pretrunā Regulas Nr. 2137/85 noteikumiem.

2.4 Komisija paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 13. pantu šajā lietā ir piemērojusi, pamatojoties uz Regulu Nr. 2137/85, konkrētāk, tās 24. panta 1. punktu, kurā ir noteikts:

"[ EEIG] dalībnieki ir neierobežoti solidāri atbildīgi par saviem parādiem un citām jebkāda veida saistībām. Šādas atbildības sekas nosaka valsts tiesību akti."(14)

Komisija no šā punkta (pēc tās domām, kopā ar Regulas (EEK) Nr. 2137/85 (15) 1. panta 2. punktu un 3. panta 1. punktu) ir izdarījusi secinājumu, ka " EEIG saistības uzliek tās dalībniekiem: ja EEIG iesniedz pieteikumu konkursa procedūrai, tās biedri piesakās kopīgi." Tomēr šāda interpretācija nebūt nav neapstrīdama. Pirmkārt, no šī punkta pirmā teikuma dažādajām valodu versijām nav skaidrs, vai tas attiecas tikai uz finanšu saistībām vai uz saistībām kopumā (16). Otrkārt, pat pieņemot, ka šis teikums faktiski attiecas uz visu veidu pienākumiem, tas attiecas uz dalībnieka “atbildību”, acīmredzot EEIG pienākumu neizpildes (vai nepilnīgas izpildes) gadījumā. Šķiet, ka šī "atbildība" attiecas uz finansiālu atbildību, nevis atbildību par (pienācīgu) EEIG attiecīgo pienākumu (piemēram, to, kas izrietētu no attiecīgo pamatlīgumu noslēgšanas) izpildi. Pretēja interpretācija nedotu apmierinošus un saprātīgus rezultātus, vismaz tad, ja EEIG dalībnieka faktiska pienākumu izpilde paredz saimnieciskās darbības veikšanu, ko konkrētais dalībnieks neveic. Treškārt, iepriekš minētā punkta otrais teikums attiecas uz valsts tiesību aktiem attiecībā uz "šādas atbildības seku" noteikšanu. Komisija nekādā veidā nav atsaukusies uz attiecīgajiem valsts tiesību aktiem. Šķiet, ka Komisija ir uzskatījusi, ka “atbildība” Regulas (EEK) Nr. 2137/85 24. panta 1. punkta nozīmē attiecas uz “konkursa procedūras pieteikuma” iesniegšanu, nerisinot iepriekš apspriestos jautājumus, kas pamatoti un skaidri liek apšaubīt tās interpretācijas pareizību. Jebkurā gadījumā paziņojuma daļā sniegtos precizējumus nevar uzskatīt par acīmredzami nesaderīgiem ar Regulas 2137/85 (17) 24. panta 1. punkta noteikumiem. Paziņojuma attiecīgajā daļā, kas izklāstīta iepriekš 2.3. punktā, ir norādīts, ka gadījumā, ja EEIG pati kā neatkarīga juridiska persona neatbilst kvalitatīvajiem atlases kritērijiem, tiks pārbaudīts, vai tās biedri, kas praktiski pildīs līgumu, atbilst šiem kritērijiem. Ombuds norāda, ka šķiet, ka (potenciālais) pretendents attiecīgajā konkursa procedūrā nav apstrīdējis Komisijas skaidrojumos ietvertās informācijas precizitāti.

2.5 Savā atzinumā Komisija arī norādīja, ka pat sūdzības iesniedzējs savā 2005. gada 4. novembra vēstulē atzina, ka sūdzības iesniedzējam tagad ir skaidrs, ka "tiek uzskatīts, ka visi [A] EEIG dalībnieki uzņēmumi piedalās konkursa procedūrā, ja [A] EEIG piedalās kā grupa". Šis apsvērums, ciktāl tas nozīmē, ka sūdzības iesniedzējs ir pieņēmis Komisijas pieeju, nešķiet pareizs. Sūdzības iesniedzējs iepriekš minētajā paziņojumā vienkārši atsaucās uz savu izpratni par citu personu apsvērumiem šajā jautājumā, un tam sekoja analīze un jautājums, kas skaidri apstrīdēja šo apsvērumu pamatotību. Komisijas arguments, kas izriet no Pirmās instances tiesas sprieduma apvienotajās lietās T-376/05 un T-383/05, arī nav pārliecinošs. Šajā lēmumā tika aplūkots paziņojuma par iepirkumu 13. pants, bet ne tā daļa, kas attiecas uz šo lietu. Konkrētāk, šis lēmums attiecās uz tā noteikuma piemērošanu, saskaņā ar kuru "fiziska vai juridiska persona (..) var iesniegt ne vairāk kā vienu pieteikumu par katru partiju (..)". Šķiet, ka sprieduma pamatojums nesniedz risinājumu šajā iebildumā izvirzītajiem jautājumiem.

2.6 Ņemot vērā iepriekš minēto, ombuds uzskata, ka Komisijai, piemērojot paziņojuma par iepirkumu 13. pantu, bija pienācīgi jārisina sūdzības iesniedzēja izvirzītais jautājums par paziņojumā ietverto informāciju. Tomēr tā to neizdarīja. Tādēļ ombuds secina, ka apstrīdētie lēmumi, kas izteikti EuropeAid 2005. gada 14. janvāra un 3. februāra vēstulēs par konsorcija pieteikumu noraidīšanu attiecībā uz 01., 02., 06., 07., 08. un 09. daļu un B pieteikumu attiecībā uz 13. daļu, pamatojoties uz paziņojuma par iepirkumu 13. pantu, nebija pietiekami pamatoti. Tas bija administratīvas kļūmes gadījums.

3 Prasība atcelt apstrīdētos EuropeAid lēmumus un atjaunot sešus konsorcija pieteikumus

3.1 Attiecībā uz sūdzības iesniedzēja apgalvojumu Komisija jo īpaši atzīmēja:

  1. Līgumi par iepriekš minētajām daļām tika piešķirti, parakstīti un pašlaik tiek izpildīti. Pamatlīgums sākās 2005. gada 16. septembrī un būs spēkā līdz 2007. gada 15. septembrim.
  2. Apstrīdētie lēmumi attiecās uz konkursa procedūras atlases posmu. Pēc tam atlasītie pretendenti iesniedza savus piedāvājumus, kurus novērtēja attiecīgā komiteja. Pat pieņemot, ka sūdzības iesniedzējs būtu ticis nelikumīgi izslēgts un būtu varējis iesniegt piedāvājumus par attiecīgajām daļām, šie piedāvājumi joprojām būtu bijuši jāizvērtē un nebūtu bijis pārliecības par procedūras iznākumu.
  3. Konsorcija pieteikumu izslēgšana attiecībā uz 07. un 09. daļu bija pamatota arī ar citu iemeslu, proti, konsorcija tehnisko spēju trūkumu.

Ombuds norāda, ka sūdzības iesniedzējs nav apstrīdējis Komisijas iepriekš izklāstīto pašreizējās situācijas analīzi.

3.2 Komisijas minētajos apstākļos ombuds uzskata, ka nebūtu pamatoti pieņemt sūdzības iesniedzēja prasību atcelt apstrīdētos lēmumus un atjaunot pieteikumus. Tā kā sūdzības iesniedzējs nav iesniedzis nevienu citu prasību, ombuds lietu slēgs ar aizrādījumu.

Secinājums

Pamatojoties uz izmeklēšanu par šo sūdzību, ombuds izsaka šādu aizrādījumu:

Apstrīdētie lēmumi, kas izteikti EuropeAid 2005. gada 14. janvāra un 3. februāra vēstulēs par konsorcija pieteikumu attiecībā uz 01., 02., 06., 07., 08. un 09. daļu un B pieteikumu attiecībā uz 13. daļu noraidīšanu, pamatojoties uz paziņojuma par paredzamo publisko iepirkumu 13. pantu, nebija pietiekami pamatoti.

Iepriekš 3. punktā paskaidroto iemeslu dēļ ombuds uzskata, ka sūdzības iesniedzēja apgalvojuma turpmāka izmeklēšana nav pamatota. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Papildu piezīme

Savā 2005. gada 3. februāra vēstulē sūdzības iesniedzējam un atbildot uz sūdzības iesniedzēja izvirzīto argumentu, Komisija norādīja, ka tās paziņojums "Eiropas Ekonomisko interešu grupu (EEIG) dalība valsts līgumos un programmās, ko finansē no valsts līdzekļiem" ir tikai skaidrojošs. Komisija apgalvoja, ka vienīgais atbilstīgais juridiskais pamats ir Regula 2137/85. Šajā vēstulē un Komisijas atzinumā par sūdzību minētos punktus varētu interpretēt kā tādus, kas liek domāt, ka iepriekš minētajā paziņojumā ir apgalvojumi, kas varētu būt nesaderīgi ar attiecīgajiem Regulas (EEK) Nr. 2137/85 noteikumiem, vai sniegt maldinošu informāciju par šo noteikumu patieso nozīmi. Tādējādi Komisija varētu apsvērt šā jautājuma rūpīgāku izskatīšanu.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS


(1) Padomes 1985. gada 25. jūlija Regula (EEK) Nr. 2137/85 par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG) (OV L 199, 1. lpp.).

(2) Skatīt Komisijas 2004. gada 14. decembra vēstuli par 07. un 09. daļu un Komisijas 2004. gada 17. decembra vēstuli par 02. daļu.

(3) OV 1997, C 285, 17. lpp. Šie fragmenti ir šādi:

"(..) EEIG var būt dažādas funkcijas: to var izmantot tikai kā pamatu savu locekļu darbību koordinēšanai un organizēšanai, vai arī tas var savā vārdā noslēgt un izpildīt līgumus, ko piešķir valsts iestādes vai saskaņā ar programmām, ko finansē no valsts līdzekļiem.(...)

EEIG strukturālie aspekti: stabilitāte un elastīgums

Regula garantē grupas spēju pielāgoties ekonomiskajiem apstākļiem, jo tās locekļiem ir ievērojama brīvība līgumattiecībās un grupas iekšējā organizācijā.(...)

EEIG darbības papildinošajam raksturam nevajadzētu būt šķērslim tās dalībai publiskajā iepirkumā. (...)

Pamatojoties uz iepirkuma direktīvām, jebkuram darbuzņēmējam, kas vēlas piedalīties publiskā iepirkuma līgumā, var pieprasīt pierādīt savu identitāti, saimniecisko un finansiālo stāvokli vai tehniskās iespējas (...). Ja EEIG pati kā neatkarīga juridiska persona neatbilst šiem atlases kritērijiem, konsolidētā novērtējuma princips prasa ņemt vērā tās dalībnieku spējas."

(4) Apvienotās lietas T-376/05 un T-383/05 TEA-CEGOS, Krājums 2006, II-205. lpp.

(5) Skatīt 2003. gada 6. marta spriedumu lietā C-57/01 Makedoniko Metro (Recueil, I-1091. lpp., 69. punkts).

(6) Skat., piemēram, 2003. gada 11. decembra spriedumu lietā C-448/01 Evn un Wienstrom (Recueil, I-14558. lpp., 47. punkts).

(7) Iepriekš minētais spriedums lietā Evn un Wienstrom, 49. punkts.

(8) Vai līdzīgs dokuments, piemēram, uzaicinājums konkrētām personām iesniegt piedāvājumus.

(9) Skatīt spriedumu lietā C-19/00 SIAC Construction (Recueil 2001, I-7725. lpp., 42. punkts) (atsaucoties uz piešķiršanas kritērijiem).

(10) Skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Evn un Wienstrom, 48. punkts (atsaucoties uz piešķiršanas kritērijiem).

(11) Sal. ar 2005. gada 15. decembra spriedumu lietā C-331/04 ATI EAC (Krājums, I-10109. lpp., 24., 28. un 29. punkts).

(12) Kā norādīts tā ievadā, "[š]ajā paziņojumā ir aprakstīta EEIG un precizētas dažas tās iezīmes un darbības veids, lai nodrošinātu, ka tā var piedalīties publiskā iepirkuma konkursos un programmās, ko finansē no publiskiem līdzekļiem, ar tādiem pašiem nosacījumiem kā citi uzņēmumi."

(13) No šīs vēstules vai Komisijas atzinuma nav skaidrs, vai Komisija uzskata, ka paziņojumā ir apgalvojumi, kas, iespējams, nav pareizi, ņemot vērā attiecīgos Regulas 2137/85 noteikumus, vai ka tas sniedz maldinošu informāciju par šo noteikumu patieso nozīmi. Šā lēmuma beigās ombuds izteiks attiecīgu papildu piezīmi.

(14) Franču valodas redakcija ir šāda: “Les membres du groupement répondent indéfiniment et solidairement des dettes de toute nature de celui-ci. La loi nationale détermine les conséquences de cette responsabilité."

(15) Direktīvas 1. panta 2. punktā noteikts, ka EEIG " no tās reģistrācijas dienas, kā paredzēts 6. pantā, savā vārdā var būt visu veidu tiesības un pienākumi, slēgt līgumus vai veikt citas juridiskas darbības, kā arī iesniegt prasību tiesā un tikt iesūdzētam tiesā."

3. panta 1. punktā ir noteikts: "Grupas mērķis ir veicināt vai attīstīt tās dalībnieku saimniecisko darbību un uzlabot vai palielināt šīs darbības rezultātus; tā mērķis nav gūt peļņu sev. Tās darbība ir saistīta ar tās locekļu saimniecisko darbību, un tā nedrīkst būt vairāk kā palīgdarbība attiecībā pret šo darbību.”

(16) Piemēram, franču un grieķu valodas versijās lietotais termins "dettes" vai "χρέη", šķiet, attiecas tikai uz finanšu saistībām.

(17) Tas pats attiecas uz Komisijas atzinumā minēto Regulas 2137/85 1. panta 2. punktu, 3. panta 1. punktu, 5. un 7. pantu, nesniedzot konkrētus paskaidrojumus par to ietekmi uz Komisijas nostāju. Tāpat arī jānorāda, ka Komisijas atzinumā ietvertās atsauces uz sūdzības iesniedzēja dibināšanas līguma 6. un 12. pantu vai aizliegumu mainīt pretendentu identitāti vai sastāvu pienācīgi nepaskaidro un nepamato tās nostāju.

Ko jūs domājat par šo automātisko tulkojumu? Sniedziet mums savu viedokli!