Strasbūrā, 2008. gada 21. aprīlī

Godātais V. kungs!

Jūs 2005. gada 20. oktobrī iesniedzāt sūdzību Eiropas ombudam pret Eiropas Komisiju par to, ka tā, iespējams, nav izskatījusi Jūsu sūdzību par nevalstisko organizāciju (NVO) "Reporters sans Frontières" (RSF), kuru Jūs iesniedzāt pa e-pastu 2005. gada 14. martā.

2005. gada 2. decembrī es pārsūtīju sūdzību Komisijas priekšsēdētājam.

Komisija 2005. gada 7. decembrī informēja manus dienestus, ka tā nevar nosūtīt savu atzinumu sākotnēji paredzētajā termiņā, proti, 2006. gada 28. februārī.

Komisijas dienesti 2005. gada 12. decembrī nosūtīja man vēl vienu e-pasta vēstuli saistībā ar Jūsu sūdzību, kurā tie pieprasīja papildu informāciju par dotācijām, uz kurām Jūs atsaucāties savā sūdzībā.

2005. gada 20. decembrī es informēju Komisijas priekšsēdētāju, ka atzinuma sniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2006. gada 31. martam. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tās pašas dienas vēstulē.

2006. gada 11. janvārī es lūdzu Jūs sniegt Komisijas pieprasīto informāciju. Atbildi Jūs man nosūtījāt pa e-pastu 2006. gada 17. janvārī. 2006. gada 23. janvārī Jūs man nosūtījāt vēl vienu dokumentu.

2006. gada 8. martā es pārsūtīju Jūsu atbildi Komisijai un lūdzu to līdz 2006. gada 30. aprīlim iesniegt atzinumu par sūdzību. Jūs par to tikaiet attiecīgi informēts tās pašas dienas vēstulē.

Komisija 2006. gada 29. martā man nosūtīja vēl vienu vēstuli, paskaidrojot, ka tā nevar atbildēt uz Jūsu sūdzību.

2006. gada 10. maijā es nosūtīju Komisijai jaunu vēstuli. Tajā pašā dienā es pārsūtīju Jums Komisijas atbildi ar uzaicinājumu sniegt apsvērumus, ko Jūs man nosūtījāt 2006. gada 30. jūnijā.

2007. gada 18. jūlijā es lūdzu Komisiju sniegt papildu informāciju saistībā ar Jūsu sūdzību un iesniegt atbildi līdz 2007. gada 15. septembrim.

Komisija 2007. gada 11. septembra vēstulē lūdza pagarināt atzinuma iesniegšanas termiņu līdz 2007. gada 31. oktobrim.

2007. gada 17. septembrī es informēju Komisiju, ka esmu nolēmis apmierināt tās lūgumu. Es Jūs par to informēju ar tās pašas dienas vēstuli.

Komisija atbildi nosūtīja 2007. gada 28. novembrī. Komisijas atbilde Jums tika nosūtīta 2007. gada 29. novembrī, aicinot Jūs līdz 2007. gada 31. decembrim iesniegt apsvērumus. Attiecīgajā termiņā no Jums netika saņemti nekādi apsvērumi.

Es rakstu tagad, lai informētu jūs par veikto izmeklēšanu rezultātiem.

Sūdzību

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju attiecīgie fakti īsumā bija šādi:

Vispārīga informācija: sūdzība 489/2005/DK

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 8. februārī iesniedza pirmo sūdzību Eiropas ombudam (atsauce: 489/2005/DK), kurā viņš apgalvoja, ka Francijas NVO "Reporters sans Frontières" ("RSF") ir atkārtoti rīkojusies ārpus tās pilnvarām. Sūdzības iesniedzējs norādīja, ka ombudam būtu jāsāk izmeklēšana attiecībā uz to līdzekļu izmantošanu, ko ES piešķīrusi RSF.

Ar 2005. gada 9. marta vēstuli ombuds informēja sūdzības iesniedzēju, ka sūdzība nav pieņemama, pamatojoties uz viņa statūtu 2. panta 1. punktu, jo tā nav iesniegta pret Savienības iestādi vai struktūru. Sūdzības iesniedzējam tika ieteikts sazināties ar Eiropas Komisijas EuropeAid sadarbības biroju (AIDCO).

Pašreizējā sūdzība 3372/2005/MF

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 14. martā nosūtīja e-pasta vēstuli AIDCO, norādot, ka viņš uzskata, ka RSF nav pareizi izmantojis Eiropas dotācijas, un norādot, ka viņš to uzskata par administratīvas kļūmes gadījumu.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 16. septembrī nosūtīja Komisijai vēl vienu e-pasta vēstuli, kurā jautāja, vai Komisija ir saņēmusi viņa 2005. gada 14. marta e-pasta vēstuli. 2005. gada 17. oktobrī viņš nosūtīja Komisijai vēl vienu elektroniskā pasta vēstuli, kurā lūdza viņam nosūtīt atbildi uz abām viņa 2005. gada 14. marta un 16. septembra elektroniskā pasta vēstulēm.

Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 20. oktobrī nosūtīja ombudam savas 2005. gada 17. oktobra e-pasta vēstules kopiju Komisijai.

Tajā pašā dienā ombuda dienesti informēja sūdzības iesniedzēju, ka gadījumā, ja viņš uzskatītu, ka šis jautājums ir saistīts ar Eiropas iestādes vai struktūras pieļautu administratīvu kļūmi, viņš varētu apsvērt iespēju aizpildīt ombuda sūdzības veidlapu, ko sūdzības iesniedzējs izdarīja tajā pašā dienā. Ombuda dienesti sūdzību reģistrēja kā jaunu sūdzību ar atsauces numuru 3372/2005/MF.

No sūdzības ombudam izrietēja, ka sūdzības iesniedzēja galvenais apgalvojums bija tāds, ka Komisija nav izskatījusi viņa sūdzību par to, ka RSF nav pienācīgi izmantojis Eiropas dotācijas.

Pieprasījums

Komisijas atbilde

Ar 2005. gada 12. decembra e-pasta vēstuli Komisijas Ģenerālsekretariāts informēja ombudu, ka par sūdzību atbildīgajam dienestam nav iespējams noteikt dotācijas, uz kurām sūdzības iesniedzējs atsaucas savā sūdzībā, ņemot vērā to, ka RSF ir saņēmis vairākas Komisijas dotācijas un neviena no piešķirtajām summām neatbilst summām, ko sūdzības iesniedzējs minējis savā sūdzībā. Šajā e-pasta vēstulē Komisija arī informēja ombudu, ka līguma atsauces numurs vai attiecīgā projekta nosaukums būtu īpaši noderīgs.

Ombuda pieeja

Ņemot vērā iepriekš minēto Komisijas e-pasta vēstuli, ombuds 2006. gada 11. janvāra vēstulē lūdza sūdzības iesniedzēju sniegt informāciju, ko Komisija pieprasīja savā 2005. gada 12. decembra e-pasta vēstulē, proti, līguma atsauces numuru vai attiecīgā projekta nosaukumu.

Sūdzības iesniedzēja atbilde uz papildu informācijas pieprasījumu

Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 17. janvārī atbildēja, ka viņš nevar norādīt līgumu atsauces numuru vai precīzas summas, kas samaksātas RSF. Viņš aicināja ombudu iepazīties ar RSF tīmekļa vietni. Viņš norādīja, ka ES ir samaksājusi RSF EUR 779 304 2003. gadā un EUR 513 999 2004. gadā.

Savā atbildē sūdzības iesniedzējs izvirzīja arī septiņus jautājumus, kas ir cieši saistīti ar viņa apgalvojumu un attiecas uz dotācijām, ko ES maksā RSF. Viņš jautāja, vai ir iespējams saņemt informāciju par to, kā RSF tika izmaksāti vairāk nekā EUR 300 000, un vai ir iespējams piekļūt attiecīgajiem līgumiem.

Ombuda atbilde

Ombuds 2006. gada 8. marta vēstulē informēja sūdzības iesniedzēju, ka attiecībā uz viņa turpmākajiem jautājumiem viņš ir nolēmis uzskatīt šos lietas aspektus par nepieņemamiem, pamatojoties uz Statūtu 2. panta 4. punktu, jo sūdzības iesniedzējs nav iepriekš atbilstīgi administratīvi vērsies Komisijā saistībā ar šiem turpmākajiem jautājumiem.

Ombuds arī informēja sūdzības iesniedzēju, ka attiecībā uz viņa pieprasījumu par piekļuvi līgumiem, kas parakstīti starp ES un RSF, viņš varētu apsvērt iespēju izmantot Regulā 1049/2001 paredzēto procedūru (1). Šīs regulas kopija tika pievienota ombuda atbildei. Sūdzības iesniedzējs tika informēts arī par to, ka viņš varētu apsvērt iespēju iesniegt jaunu sūdzību ombudam par šiem aspektiem, ja viņš nebūtu apmierināts ar Komisijas atbildi vai nesaņemtu atbildi saprātīgā termiņā.

Tajā pašā dienā ombuda dienesti nosūtīja Komisijai sūdzības iesniedzēja 2006. gada 17. janvāra vēstuli.

Komisijas atzinums

Komisija 2006. gada 29. martā atbildēja, ka šī sūdzība attiecas uz RSF piešķirto dotāciju izmantošanu saistībā ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību iniciatīvu (EIDHR). Komisija norādīja, ka atbildīgie dienesti ir rūpīgi izanalizējuši šo sūdzību.

Tomēr, ņemot vērā to, ka sūdzības iesniedzējs nebija identificējis attiecīgo līgumu, Komisijas dienestiem nebija iespējams identificēt dotācijas, uz kurām atsaucās sūdzības iesniedzējs. Tādēļ Komisijas dienesti 2005. gada 12. decembra e-pasta vēstulē pieprasīja sīkāku informāciju, proti, līguma atsauci un/vai attiecīgā projekta nosaukumu.

Tomēr Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja 2006. gada 17. janvāra e-pasta vēstulē sniegtā informācija neatbilda iesniegtajam pieprasījumam un neveicināja attiecīgo dotāciju identificēšanu. Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs tikai ierosināja sazināties ar RSF.

Komisija norādīja, ka, ņemot vērā sūdzības iesniedzēja sniegtās informācijas trūkumu, tās kompetentais dienests joprojām nevarēja noteikt dotācijas, uz kurām atsaucās sūdzības iesniedzējs, vai atbildēt uz šo sūdzību.

Sūdzības iesniedzēja apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs savos apsvērumos atkārtoja, ka RSF izmaksātās dotācijas bija EUR 779 304 par 2003. gadu un EUR 513 999 par 2004. gadu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņš nevar sniegt nekādu papildu informāciju, piemēram, attiecīgā līguma atsauces numuru. Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka gadījumā, ja viņa sākotnējā sūdzība Komisijai netiks izskatīta, jo attiecīgie dokumenti nav atrodami atbildīgā dienesta birojos, būtu jāatver papildu "datne" par ES "iekšējiem darbības traucējumiem", kā rezultātā tā nespēj pamatot EUR 1 293 303 samaksu.

Komisijai adresētais informācijas pieprasījums

Rūpīgi izvērtējot Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja apsvērumus, izrādījās, ka ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana.

Tādēļ ombuds lūdza Komisiju sniegt viņam informāciju par šādiem jautājumiem:

(1) Komisija 2005. gada 12. decembrī informēja ombudu, ka tā nevar identificēt subsīdijas, uz kurām sūdzības iesniedzējs bija atsaucies savā 2005. gada 14. marta e-pasta vēstulē. Tomēr ombudam bija grūti saprast, kāpēc sūdzības iesniedzēja 2005. gada 14. marta e-pasta vēstule līdz tam laikam vispār netika atbildēta. Ombuds lūdza Komisiju sniegt komentārus par šo jautājumu.

(2) Ombuds pieņēma, ka Komisijai bija to pretendentu reģistrs, kuriem tika piešķirtas dotācijas, un attiecīgās programmas ietvaros veicinātās darbības. Šāda informācija, visticamāk, būtu ļāvusi Komisijai identificēt līgumu, uz kuru sūdzības iesniedzējs atsaucās savā sūdzībā. Ombuds atzīmēja, ka 2005. gada 14. marta e-pasta vēstulē sūdzības iesniedzējs paziņoja, ka vēlas vērst Komisijas uzmanību uz RSF darbībām, kas, viņaprāt, destabilizē likumīgās valdības, izmantojot ES līdzekļus žurnālistu aizsardzībai. Pat pieņemot, ka bija grūti precīzi noteikt subsīdijas, uz kurām atsaucās sūdzības iesniedzējs, šķiet, ka sūdzības iesniedzējs bija skaidri norādījis savu bažu būtību. Šajos apstākļos ombuds lūdza Komisiju paskaidrot, kāpēc tā uzskatīja, ka nevar atbildēt uz 2005. gada 14. marta e-pasta vēstuli, un sniegt atzinumu par šo sūdzību.

Komisijas atbilde

Savā replikas rakstā Komisija īsumā ir izklāstījusi šādus apsvērumus:

Komisija vispirms vērsa ombuda uzmanību uz to, ka tās 2006. gada 29. marta vēstuli nevar uzskatīt par tās atzinumu par sūdzību. Vēstule drīzāk bija tikai lūgums sniegt papildu skaidrojumu, kas adresēts Ombuda birojam, un neietvēra pilnvarojuma procedūras pieņemšanu, kas nepieciešama, lai atbildētu uz Ombuda izmeklēšanām.

Attiecībā uz pirmo jautājumu, ka Komisija vispār nav atbildējusi uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 14. marta e-pastu

Pēc ombuda ierosinājuma sūdzības iesniedzējs 2005. gada 14. martā nosūtīja vēstuli uz pastkastīti „Europe Aid-Human Rights”, lai iegūtu papildu informāciju no AIDCO par to, kā RSF izmanto ES piešķirtos līdzekļus, un par noteikumiem, kas reglamentē šādus līdzekļus. Šī pastkastīte bija paredzēta kā informācijas rīks jebkurai personai, kurai ir jautājumi saistībā ar EIDHR. Ņemot vērā šīs iniciatīvas ietvaros finansēto tematisko projektu plašo klāstu, katru dienu tika saņemts un izskatīts ievērojams daudzums faktu informācijas pieprasījumu.

2005. gada 15. martā notika nozīmīga AIDCO reorganizācija. Šīs AIDCO struktūras izmaiņas nozīmēja plašu darbinieku pārcelšanu un daudzas biroju pārcelšanās. Starp neskaitāmajām personām, kuras skāra pārskaitījums uz citām nodaļām, bija persona, kas bija atbildīga par tās pastkastītes Europe Aid-Human Rights pārvaldību, kurai attiecīgais ziņojums bija adresēts. Struktūrvienību, kas līdz šim datumam bija atbildīga par pastkastīti, arī ietekmēja būtiskas izmaiņas, jo tā tika apvienota ar divām citām struktūrvienībām. Šajā kontekstā ziņojums tika pārsūtīts personai, kas vairs nebija atbildīga par pastkastīti.

Komisija atzina, ka, neraugoties uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 16. septembra un 17. oktobra atgādinājumiem, atbilde netika sniegta. Atbildes nesniegšanu varētu pamatot ar diviem faktiem: i) par pastkastītes pārvaldību atbildīgo darbinieku trūkums, kas pastāvīgi bija pārslogots ar darbu; un ii) neprecīzie termini, kādos ziņojums tika sagatavots. E-pasta vēstulē bija neskaidra atsauce uz līdzekļiem, kas piešķirti RSF žurnālistu aizsardzībai, kā arī uz nepieciešamību kontrolēt ES līdzekļu izmantošanu. Tā vietā, lai veidotu informācijas pieprasījumu, šis ziņojums šķita piezīme, attiecībā uz kuru minētā pastkastīte, šķiet, nebija vispiemērotākais forums. Tādējādi vēstījums, iespējams, tika nepareizi pārdalīts un līdz ar to diemžēl palika neatbildēts. Šā iemesla dēļ Komisija pauda nožēlu sūdzības iesniedzējam.

Attiecībā uz ombuda lūgumu Komisijai paskaidrot, kāpēc tā uzskatīja, ka nevar atbildēt uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 14. marta e-pasta vēstuli un sniegt atzinumu par šo sūdzību

Ombuds konstatēja, ka Komisijas dienesti būtu varējuši atbildēt viņam pēc sūdzības iesniedzēja sūdzības saņemšanas, kuru viņa dienesti viņam bija nosūtījuši ar 2005. gada 2. decembra vēstuli. Komisija patiešām piekrita, ka vispārēju atbildi varētu sniegt, risinot jautājumu par korespondences neizskatīšanu un paužot nožēlu sūdzības iesniedzējam par to.

Tomēr, ņemot vērā sūdzības veidlapas saturu, Komisijas dienesti uzskatīja, ka abstrakta atbilde neapmierinātu sūdzības iesniedzēju. Līdz ar to tās mēģināja identificēt līgumu, uz kuru atsaucās sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz sūdzībā sniegtajiem datiem, proti, diviem maksājumiem EUR 779 304 un EUR 513 999 apmērā, ko RSF saņēma attiecīgi 2003. un 2004. gadā.

Pēc sākotnējās meklēšanas dienesti saistībā ar EIDHR konstatēja divus dotāciju līgumus (projekti 2000/50409 un 2001/50592, kas attiecīgi datēti ar 2000. un 2001. gadu)(2). Abi līgumi bija saistīti ar žurnālistu aizsardzību un attiecās uz informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņām. Tomēr summas, kas izmaksātas RSF saistībā ar šiem līgumiem, neatbilda sūdzības iesniedzēja minētajām summām.

Šādos apstākļos Komisijas dienesti nevarēja veikt sīku lietas materiālu pārbaudi. Tāpēc, lai pieprasījumu varētu efektīvi izskatīt, tika uzskatīts par lietderīgu pieprasīt precīzāku informāciju.

Pēc sarakstes starp ombuda dienestiem un Komisiju, lai noteiktu dotācijas, uz kurām sūdzības iesniedzējs atsaucās savā sūdzībā, sūdzības iesniedzējs 2006. gada 30. jūnijā nosūtīja vēl vienu vēstuli. Minētajā vēstulē sūdzības iesniedzējs pievienoja jaunu elementu, kas galu galā palīdzēja Komisijai noteikt projekta nosaukumu, pirmo reizi atsaucoties uz līdzekļiem, kas piešķirti RSF "Āzijas un ĀKK valstīs ieslodzīto žurnālistu aizsardzībai".

Komisija pauda nožēlu, ka kopš jautājuma sākotnējās izvirzīšanas ir pagājis tik ilgs laiks. Tomēr tā uzskatīja, ka radušos kavējumu uz to var attiecināt tikai daļēji.

Komisijas atzinums par sūdzības iesniedzēja 2005. gada 14. marta e-pastu

Komisija vispirms norādīja, ka EIDHR tika izveidots, lai veicinātu cilvēktiesības, demokrātiju un konfliktu novēršanu trešās valstīs, finansējot darbības šo mērķu sasniegšanai (3). EIDHR reglamentēja stingri noteikumi gan attiecībā uz dotāciju piešķiršanu, gan dotāciju līgumu īstenošanu. Līgumu izpildi reglamentēja "Vispārīgie nosacījumi, ko piemēro Eiropas Kopienas ārējā atbalsta dotāciju līgumiem"(4). Komisija atsaucās uz šo vispārīgo nosacījumu 14. pantu, kurā noteiktas stingras prasības attiecībā uz līdzekļu atbilstību. Šajā sakarā ES piešķīra līdzekļus projektam T-2000/027 "Atbalsts RSF darbībai ĀKK un Āzijas valstīs ieslodzīto žurnālistu vārdā".

Pēc tam Komisija sniedza konkrētu informāciju par attiecīgo projektu. Saskaņā ar uzskaiti pēc darbības izpildes Komisijas dienesti veica projekta īstenošanai nepieciešamo attiecināmo izmaksu finanšu kontroli, kā noteikts iepriekš minētajos vispārīgajos noteikumos. Pildot savu pienākumu nodrošināt labu finanšu pārvaldību, Komisija pārbaudīja, vai līdzekļi ir izlietoti saskaņā ar līguma noteikumiem un apstiprināto budžetu. Šī kontrole neatklāja būtiskas problēmas - RSF spēja pamatot attiecināmās izmaksas par saskaņotajām darbībām, kas tika īstenotas, kā paredzēts projekta aprakstā, kurš tika iesniegts, atbildot uz uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Rezultātā 2004. gada augustā Komisijas dienesti apstiprināja nobeiguma ziņojumus. Līguma termiņš beidzās 2004. gada 16. augustā. Tādējādi visā līguma darbības laikā veikto maksājumu summa bija līgumā noteiktā EK maksimālā iemaksa. Konstatējot, ka RSF ir ievērojis labas finanšu pārvaldības principu, nebija iemesla sākt revīziju attiecībā uz šo līgumu.

Noslēgumā Komisija pauda nožēlu, ka sūdzības iesniedzēja bažas nav kliedētas, un atvainojās par to.

Sūdzības iesniedzēja papildu apsvērumi

Sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā apsvērumus neiesniedza.

Lēmums

1 Par to, ka Komisija, iespējams, nav izskatījusi sūdzības iesniedzēja 2005. gada 14. marta sūdzību

1.1 Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 14. martā nosūtīja e-pastu Eiropas Komisijas EuropeAid sadarbības birojam ("AIDCO"). Viņš tam pievienoja vēstuli, kurā norādīja, ka, viņaprāt, Francijas NVO "Reporters sans Frontières" ("RSF") nav pienācīgi izmantojusi AIDCO piešķirtās dotācijas. Šajā vēstulē viņš arī norādīja, ka uzskata šo jautājumu par administratīvas kļūmes gadījumu. Tā kā Komisija nesniedza atbildi, sūdzības iesniedzējs 2005. gada 16. septembra un 17. oktobra e-pasta vēstulēs jautāja, vai ir saņēmis viņa e-pasta vēstules. Sūdzības iesniedzējs 2005. gada 20. oktobrī nosūtīja ombudam savas 2005. gada 17. oktobra e-pasta vēstules kopiju Komisijai. Viņš arī aizpildīja jaunu sūdzības veidlapu, kas tika reģistrēta ar atsauces numuru 3372/2005/MF. No sūdzības Eiropas ombudam izrietēja, ka sūdzības iesniedzēja galvenais apgalvojums bija tāds, ka Komisija nav izskatījusi viņa 2005. gada 14. marta sūdzību.

1.2 Savā atzinumā Komisija atbildēja, ka atbildīgie dienesti ir rūpīgi izanalizējuši sūdzību. Tomēr, ņemot vērā, ka sūdzības iesniedzējs nebija identificējis attiecīgo līgumu, Komisijas dienestiem nebija iespējams identificēt dotācijas, uz kurām sūdzības iesniedzējs atsaucās savā sūdzībā.

1.3 Savos apsvērumos sūdzības iesniedzējs atkārtoja, ka attiecīgās subsīdijas, kas izmaksātas RSF, bija EUR 779 304 par 2003. gadu un EUR 513 999 par 2004. gadu. Sūdzības iesniedzējs arī norādīja, ka viņš nevar sniegt nekādu papildu informāciju, piemēram, attiecīgā līguma atsauces numuru.

1.4 Pēc Komisijas lūguma sniegt vairāk informācijas par attiecīgajām dotācijām ombuds lūdza sūdzības iesniedzējam paskaidrojumus un jo īpaši sniegt viņam sīkāku informāciju par līgumu vai projektu. Sūdzības iesniedzējs 2006. gada 17. janvāra e-pasta vēstulē atbildēja, ka viņš nevar sniegt šādu informāciju.

1.5 Ņemot vērā Komisijas atzinumu un sūdzības iesniedzēja novērojumus ,, ombuds lūdza Komisiju sniegt papildu informāciju par šādiem diviem jautājumiem: i) iemeslus, kāpēc uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 14. marta e-pastu vispār nav sniegta atbilde; un ii) iemeslus, kāpēc Komisija uzskatīja, ka tā nevar atbildēt uz sūdzības iesniedzēja attiecīgo e-pastu un sniegt atzinumu par šo sūdzību.

1.6 Savā atbildē attiecībā uz pirmo punktu Komisija atzina, ka, neskatoties uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 16. septembra un 17. oktobra atgādinājumiem, atbilde netika sniegta. To varētu izskaidrot ar i) to darbinieku trūkumu, kuri ir atbildīgi par pastkastītes pārvaldību, un ii) neprecīzajiem terminiem, kādos ziņojums tika sagatavots. Sūdzības iesniedzēja e-pasts, iespējams, tika nepareizi pārdalīts un tāpēc diemžēl palika neatbildēts. Komisija šajā sakarā pauda nožēlu sūdzības iesniedzējam.

Attiecībā uz otro punktu Komisija patiešām piekrita, ka uz sūdzības iesniedzēja sūdzību tika sniegta tikai vispārēja atbilde. Tomēr, ņemot vērā sūdzības veidlapas saturu, Komisijas dienesti uzskatīja, ka abstrakta atbilde neapmierinātu sūdzības iesniedzēju, un mēģināja identificēt attiecīgo līgumu. Komisija konstatēja konkrētus datus par RSF veikto maksājumu summām saistībā ar šiem līgumiem, bet šīs summas neatbilda sūdzības iesniedzēja minētajām summām. Pateicoties sūdzības iesniedzēja 2006. gada 30. jūnija vēstulei, Komisijai beidzot izdevās identificēt projektu, uz kuru sūdzības iesniedzējs vēlējās atsaukties. Komisija pauda nožēlu, ka kopš jautājuma izvirzīšanas ir pagājis tik ilgs laiks. Komisija arī norādīja, ka līgumu īstenošanu saistībā ar EIDHR reglamentē "Vispārīgie nosacījumi, ko piemēro Eiropas Kopienas ārējā atbalsta dotāciju līgumiem" . Šajā sakarā ES piešķīra līdzekļus projektam T-2000/027 "Atbalsts RSF darbībai ĀKK un Āzijas valstīs ieslodzīto žurnālistu vārdā". Pēc tam Komisija sniedza konkrētu informāciju par attiecīgo projektu. Komisija pauda nožēlu, ka sūdzības iesniedzēja bažas nav kliedētas, un atvainojās par to.

1.7 Sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā apsvērumus neiesniedza.

1.8 Attiecībā uz jautājumu par to, ka uz sūdzības iesniedzēja 2005. gada 14. marta e-pasta vēstuli vispār nav sniegta atbilde, ombuds atgādina, ka saskaņā ar Eiropas labas administratīvās prakses kodeksa 17. pantu:(5)

"1. Ierēdnis nodrošina, ka lēmumu par katru pieprasījumu vai sūdzību Iestādei pieņem saprātīgā termiņā, nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc saņemšanas dienas. (...)

2. Ja Iestādei iesniegtu pieprasījumu vai sūdzību tās izvirzīto jautājumu sarežģītības dēļ nevar izskatīt iepriekš minētajā termiņā, ierēdnis par to pēc iespējas ātrāk informē iesniedzēju. (…)" (izcēlums pievienots).

1.9 Šajā gadījumā ombuds norāda, ka Komisija ir norādījusi, ka šo atbildes nesniegšanu var izskaidrot ar to, ka trūkst darbinieku, kas būtu atbildīgi par pastkastītes pārvaldību, un ar neprecīzajiem noteikumiem, kādos vēstījums tika sagatavots. Ombudu nepārliecina pirmais iemesls, uz kuru atsaucas Komisija, lai pamatotu savu nostāju, jo attiecīgās iestādes pienākums ir veikt atbilstošus pasākumus, lai tās dienesti varētu efektīvi izskatīt pilsoņu informācijas pieprasījumus neatkarīgi no jebkādām strukturālām vai organizatoriskām izmaiņām.

Tomēr ombuds piekrīt, ka sūdzības iesniedzēja informācijas pieprasījums bija formulēts vispārīgi, tāpēc Komisijai bija grūti precīzi noteikt pieprasījuma būtību. Ombuds norāda, ka Komisijas dienesti Ombudam nosūtītajā atzinumā paskaidroja, ka, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto papildu informāciju, tie galu galā varēja noteikt līguma nosaukumu un attiecīgās dotācijas. Tādējādi Komisija varēja sniegt sūdzības iesniedzējam detalizētu atbildi.

1.10 Ombuds norāda, ka savā atzinumā Komisija ir paudusi nožēlu sūdzības iesniedzējam par to, ka tas nav atbildējis uz viņa informācijas pieprasījumu. Ombuds arī norāda, ka savā atzinumā Komisija sniedza sūdzības iesniedzējam ļoti detalizētu atbildi uz viņa informācijas pieprasījumu, informējot viņu par attiecīgo tiesisko regulējumu attiecībā uz konkrēto jautājumu un par savu nostāju šajā jautājumā. Komisija savam atzinumam pievienoja “Vispārīgo nosacījumu, ko piemēro Eiropas Kopienas ārējā atbalsta dotāciju līgumiem,” kopiju.“Komisija norādīja, ka tā ir pārbaudījusi, vai RSF līdzekļus ir izlietojis saskaņā ar līguma noteikumiem un apstiprināto budžetu. Konstatējusi, ka RSF ir ievērojis labas finanšu pārvaldības principus, Komisija secināja, ka nav iemesla sākt revīziju attiecībā uz šo līgumu. Tā piebilda, ka lietas materiālos nav informācijas, kas liktu apšaubīt šos secinājumus.

1.11. Ņemot vērā iepriekš minēto, proti, Komisijas ļoti detalizēto atbildi uz sūdzības iesniedzēja informācijas pieprasījumu un Komisijas pausto nožēlu par kavēšanos, ombuds secina, ka, šķiet, nav pamata turpināt izmeklēšanu par sūdzības iesniedzēja apgalvojumu.

Secinājums

Pamatojoties uz ombuda izmeklēšanām par šo sūdzību, šķiet, ka nav pamata veikt turpmākas izmeklēšanas. Tāpēc ombuds lietu slēdz.

Par šo lēmumu tiks informēts arī Komisijas priekšsēdētājs.

Ar cieņu

 

P. Nikiforos DIAMANDOUROS

---

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.).

(2) Ombuds norāda, ka savā atbildē Komisija aicināja viņu pārbaudīt šos dokumentus savās telpās.

(3) EIDHR, ko reglamentē EK 1999. gada 29. aprīļa Regula Nr. 975/1999 un Regula Nr. 976/1999, zaudēja spēku 2006. gada 31. decembrī un tika aizstāts ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1889/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē, OV L 386, 1. lpp.).

(4) Attiecīgā versija ir 2000. gada 6. decembra versija.

(5) Eiropas Labas administratīvās prakses kodekss ir pieejams Ombuda tīmekļa vietnē (http://www.ombudsman.europa.eu/code/en/default.htm).